Atzinums

Lai Medību noteikumi nekonfliktētu ar citiem vienāda līmeņa normatīviem aktiem.

Medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nosaka šie noteikumi, cik tālu tie nav pretrunā ar īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārīgiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem, attiecīgo teritoriju individuāliem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem un citiem medības reglamentējošiem normatīviem aktiiem.

Ņemot vērā to, ka vilks ir ES īpaši aizsargājama suga, ka tā medības Latvijā ir pieļautas pēc dzīvnieku skaita mērķa populācijas apjoma sasniegšanas valstī un ja suga ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, zinot to, ka vilku nemedī vairākumā ES valstu, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā kopīgi ar Latviju apsaimniekojot vienu vilku populāciju (Baltijas), tur medību sezonas garums ir ievērojami īsāks (attiecīgi 5½ un 4 mēneši) nekā Latvijā (8½mēneši), - Projektā ierosinātais sezonas samazinājums par vienu mēnesi mazuļu barošanas laikā nav adekvāts. Vilku medību sezonas garums būtu tuvināms kaimiņvalstīs noteiktajam un to nevajadzētu noteikt garāku par 6 mēnešiem.
 

3.1.7. vilki (Canis lupus) – no 1.oktobra līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk par 31. martu;

Ņemot vērā to, ka vilks ir ES īpaši aizsargājama suga, ka tā medības Latvijā ir pieļautas pēc dzīvnieku skaita mērķa populācijas apjoma sasniegšanas valstī un ja suga ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī, zinot to, ka vilku nemedī vairākumā ES valstu, bet kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā kopīgi ar Latviju apsaimniekojot vienu vilku populāciju (Baltijas), tur medību sezonas garums ir ievērojami īsāks (attiecīgi 5½ un 4 mēneši) nekā Latvijā (8½mēneši), - Projektā ierosinātais sezonas samazinājums par vienu mēnesi mazuļu barošanas laikā nav adekvāts. Vilku medību sezonas garums būtu tuvināms kaimiņvalstīs noteiktajam un to nevajadzētu noteikt garāku par 6 mēnešiem.

3.1.7. vilks (Canis lupus) – no 1.oktobra līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk par 31. martu;

Sakarā ar izteiktu pēdējo gadu tendenci skaita samazinājumam, svītrot no medījamo sugu saraksta.

3.2.5. (svītrots)

1) Sakarā ar atsevišķu sugu apdraudētu stāvokli, no medījamo ūdensputnu sugu saraksta svītrot  platknābi (Anas clypeata), baltvēderi (Anas penelope) un garkakli (Anas acuta).
2) Spēkā esošo noteikumu 3.2.12. apakšpunkts atļauj ūdensputnu medības publiskajās ūdenstilpēs un to tauvas joslās peldsezonas laikā gan sestdienās, gan svētdienās.
Tā kā publiskajās ūdenstilpēs notiekošās ūdensputnu medības ar medību šaujamieročiem rada bīstamību un būtisku diskomfortu citiem likumiskiem publisko ūdeņu lietotājiem - peldētājiem, ūdenssportistiem, ūdenstūristiem, makšķerniekiem - šis nosacījums būtiski ierobežo pārējo publisko ūdeņu lietotāju, it īpaši bērnu, tiesības uz netraucētu atpūtu peldsezonā abās brīvdienās.

3.2.12. lauči (Fulica atra), krīkļi (Anas crecca), pelēkās pīles (Anas strepera), meža pīles (Anas platyrhynchos), prīkšķes (Anas querquedula), cekulpīles (Aythya fuligula), ķerras (Aythya marila), melnās pīles (Melanitta nigra), gaigalas (Bucephala clangula) – no augusta otrās svētdienas līdz 15. septembrim trešdienā, ceturtdienā, un svētdienā, izņemot 1.septembri, ja tā ir svētdiena, bet no 15. septembra līdz 30. novembrim katru dienu;

 Nav atbalstāma 1.6. priekšlikumā izteiktā redakcija, jo zeltainais šakālis (Canis aureus) ir ES Sugu un biotopu direktīvas Nr.92/43/EEK 5.pielikuma suga ar ierobežojumiem šo dzīvnieku izmantošanā (11., 14. un 15.pants), kas paredz dzīvnieku ieguvi tikai pie nosacījuma, ja ir nodrošināts sugas labvēlīgs statuss valstī.
Tā kā zeltainais šakālis Latvijā (u.c. Baltijas valstīs) ienāk dabīgā ceļā paplašinot savas izplatības areālu (tā nav invazīva suga!), tad šīs sugas īpatņu ieguvei saskaņā ar Direktīvas 14.pantu ir nepieciešama priekšizpēte un sugas aizsardzības/apsaimniekošanas plāns. Līdz minēto prasību izpildei, sugas labvēlīga aizsardzības statusa pierādīšanai un/vai šīs sugas dzīvnieku medību nepieciešamības pierādīšanai, zeltainais šakālis no Medību noteikumiem (3.2.15. apakšpunkta) ir svītrojams.
 

3.2.15. Latvijas faunai neraksturīgās vai invazīvās sugas – Amerikas ūdeles (Mustela vison), jenotsuņi (Nyctereutes procyonoides), dambrieži (Dama dama), mufloni (Ovis orientalis), Sika brieži (Cervus nippon), jenoti (Procyon lotor), nutrijas (Myocastor coypus Molina), baibaki (Marmota bobak) – visu gadu.

Stirna nav būtisks lauksaimniecības vai mežsaimniecības "kaitēlkis". Stirnas izņemšana no limitēti medījamo sugu saraksta draud ar pārmērīgu šo dzīvnieku skaita samazinājumu atsevišķās medību platībās vai Latvijā kopumā. Bez tam, valsts mērogā tas padarīs neiespējamu stirnu skaita/izplatības plānošanu un kontroli. Stirna ir nozīmīgākais lūša barības avots un tās skaita būtisks samazinājums var negatīvi atsauksies uz lūšu Latvijas populācijas stāvokli.

-

Nav atbalstāms Projekta 3.2.16..punkts, kas stirnu nosaka kā nelimitētu medību dzīvnieku.

Atjaunot konsolidētās versijas 3.1.3.punktu (nesvītrot), izsakot:
3.1.3. stirnas (Capreolus capreolus) – āži no 1. jūnija līdz 30. novembrim, kazlēni (vecums līdz vienam gadam) un kazas – no 15. augusta līdz 30. novembrim;

Dzinējmedībām nevajadzētu notikt pēc 31.janvāra. Pēc šī datuma saistībā ar noteikumiem nav paredzētas nevienas pārnadžu sugas dzīvnieku medības dzinējmedībās. Dzinējmedības pietiekami efektīvi nerisina postījumu problēmu. Sīko plēsēju un vilku dzinējmedību vietā, kas atļautas pēc 31.janvāra, medniekiem lietderīgāk ir pievērsties individuālajām medībām postījumu vietās.
Dzinējmedības nepamatoti nodara daudziem dzīvniekiem būtisku kaitējumu, it sevišķi smagos ziemas apstākļos, jo dzīvnieku dzīšana nenotiek selektīvi. Tādās medībās izdzīti tiek galvenokārt tie dzīvnieki, kurus noteikumi šajā periodā aizliedz medīt dzinējmedībās.
Vilku postījumu novēršanai vilku medības būtu jāparedz vienīgi apdzīvotu vietu vai lauksaimniecības dzīvnieku novietņu tiešā tuvumā kā individuālās medības. Tikai tādas medības pēc savas būtības var uzskatīt par selektīvām.

11. Medības ar dzinējiem vai traucēšanu (turpmāk – dzinējmedības) ir atļautas no saullēkta līdz saulrietam no 1. oktobra līdz 31. janvārim.

Lielie plēsēji ir labi "palīgi" galveno postītāju - pārnadžu skaita samazināšanā un veselīgu populāciju uzturēšanā.Vilku medības būtu nosakāmas tikai to radīto apdraudējumu vietās, - pie lopu novietnēm, cilvēku apdzīvotās vietās un to tiešā tuvumā, bet nemedīt vilkus to dabīgajā vidē, mežos. Medības tikai postījumu vietās mazinās vilku vēlmi / nepieciešamību izdarīt postījumus.
Dzinējmedības nav uzskatāmas par selektīvām un tās nenodrošina uz postīšanu tendētu indivīdu nošaušanu.

12.2. (svītrots)

izteikt 3.1.7. apakšpunktu šādā redakcijā:
"3.1.7. vilki (Canis lupus) – no 1.oktobra līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk par 31. martu;"

-

Svītrot no medījamo dzīvnieku saraksta balto zaķi (Lepus europaeus).

3.2.2. pelēkie zaķi (Lepus europaeus) – no 1. oktobra līdz 31. janvārim;

Atjaunot konsolidētās versijas 3.1.3.punktu (nesvītrot)

Medību noteikumos esošā.

Postījumu novēršanas nolūkā atļaut staltbriežu individuālās medības diennakts tumšajā laikā lauksaimniecības postījumu vietās.

25.3. medījot lapsas, jenotsuņus, mežacūkas vai staltbriežus, ja tiek lietots mākslīgais gaismas avots, nakts redzamības tēmēklis, siltumu uztverošs (termālais) tēmēklis vai pusautomātiskais medību šaujamierocis, kura patrontelpas un magazīnas (patronu padošanas mehānisma) kopējā ietilpība ir lielāka par trim patronām.