Atzinums

Vēršam uzmanību, ka projekta 2.2. apakšpunkts, ņemot vērā tajā ietverto atsauci uz likumā "Par aviāciju" noteikto valsts lidaparātu, ir pretrunīgs. Pirmkārt, lūdzam skaidrot, kas domāts ar likumā “Par aviāciju” noteikto valsts lidaparātu, konkretizējot ar atsauci uz likuma vienību. Otrkārt, lūdzam izvērtēt un sniegt skaidrojumu par termina skaidrojumu, ņemot vērā, ka likumā "Par aviāciju" trešā valsts ir definēta kā jebkura valsts, izņemot Eiropas Savienības dalībvalsti, Eiropas Ekonomikas zonas valsti un Šveices Konfederāciju. Atgādinām, ka Šveices Konfederācija nav Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, kā arī nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Visbeidzot, lūdzam konkrēti definēt terminu vai arī izmantot terminus atbilstoši likumam. Anotācijā norādīts, ka "noteikumu projektā lietotais termins „trešās valsts valsts lidaparāts” ir speciāla norma, kas piemērojama tikai valsts lidaparātu lidojumu atļauju regulējumam un paredz papildu kritēriju, proti, valsts nav ne Eiropas Savienības, ne Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts", tomēr minētais nav viennozīmīgi secināms no projekta 2.2. apakšpunktā ietvertā termina skaidrojuma.

-

Lūdzam precizēt projekta 2.3. apakšpunktu, ņemot vērā to, ka minētajā apakšpunktā ietvertais termins "valsts nozīmes lidojums" jau ir skaidrots likumā "Par aviāciju". Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 121. punkts noteic, ka noteikumu projektā terminus skaidro, lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas, ja termins nav skaidrots vai lietots augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, vai Eiropas Savienības diplomātiskās atļaujas veidlapa ir privātpersonām juridiski saistoša, attiecīgi pamatojot šādas atsauces tiesiskumu. Vēršam uzmanību, ka nav pieļaujams uzlikt par pienākumu privātpersonām ievērot kādus dokumentus, kas tām nav saistoši. Ja tieši šādu veidlapu nepieciešams padarīt par saistošu, tad lūdzam to ietvert noteikumos, ņemot vērā, ka privātpersonām ir saistošas ārējos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

-

Lūdzam precizēt projekta 7. punktu, paredzot, kādi normatīvie akti noteic gaisa telpas izmantošanas prasības.

-

Apzināmies, ka jau šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2015.gada 27.janvāra noteikumu Nr.47 "Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas atļaujas piešķiršanas kārtība starptautisko publisko tiesību subjektiem" 23. punktā ir ietverta atsauce uz Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas dokumentā "Tehniskās instrukcijas bīstamu izstrādājumu drošai pārvadāšanai pa gaisu" (Doc 9284) noteiktajām prasībām, tomēr lūdzam anotācijā pamatot šādas atsauces tiesiskumu, skaidrojot dokumenta juridiski saistošo raksturu attiecībā uz privātpersonām. 

-

Lūdzam svītrot projekta 31. punktu, jo tas dublē likumā "Par aviāciju" noteikto. Skaidrojam, ka Ministru kabineta 2015. gada 27. janvāra noteikumi Nr. 47 “Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas atļaujas piešķiršanas kārtība starptautisko publisko tiesību subjektiem” (turpmāk – noteikumi Nr. 47) zaudēs spēku, jo ar likumu "Grozījumi likumā "Par aviāciju"", kas stājās spēkā 2025. gada 1. janvārī, no likuma izslēdza 40. panta ceturto daļu, uz kā pamata ir izdoti noteikumi Nr. 47. Noteikumi Nr. 47 piemērojami līdz 2025. gada 1. decembrim, kā tas noteikts likuma "Par aviāciju" pārejas noteikumu 51. punktā.  Attiecīgi lūdzam precizēt arī anotācijas 1.2. sadaļu "Pamatojums".
 

-

Anotācijā attiecībā uz projekta tvērumu skaidrots: "Iepriekšējā redakcijā lietotais vispārīgais termins “starptautisko publisko tiesību subjekti” starptautisko tiesību teorijā ietver gan ārvalstis, gan starptautiskas starpvaldību organizācijas, gan citus atsevišķos gadījumos atzītus subjektus, tomēr praksē šī termina lietojums radīja neskaidrības un plašas interpretācijas iespējas, jo nebija pietiekami skaidrs, uz kādām subjekta kategorijām noteikumi attiecināmi. Nosaukuma precizēšana veikta, lai padarītu noteikumu piemērošanas tvērumu saprotamāku lietotājiem un adresātiem, novērstu iespējamās interpretācijas neskaidrības, nemainot noteikumu faktiskās piemērošanas jomu un saglabātu esošo tiesisko regulējumu pēc būtības. Tādējādi jaunais nosaukums nav domāts kā regulējuma tvēruma sašaurinājums, bet gan kā terminoloģiska konkretizācija, kas precīzāk atspoguļo noteikumu piemērošanas praksi." Ņemot vērā projektā ietverto regulējumu, aicinām par minēto sniegt izvērstāku skaidrojumu, ņemot vērā, ka termins "starptautisko publisko tiesību subjekts" ir plašāks par terminu "valsts" (sk., piemēram, Ministru kabineta 2015.gada 27.janvāra noteikumu Nr.47 "Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas atļaujas piešķiršanas kārtība starptautisko publisko tiesību subjektiem" 2. punktu, kas paredz, ka Ārlietu ministrija izsniedz lidojumu atļauju publisko funkciju veikšanai paredzēto gaisa kuģu lidojumiem Latvijas Republikas gaisa telpā, izņemot Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, tās dalībvalsts vai Eiropas Savienības dalībvalsts gaisa kuģus, ja to lidojumu mērķis atbilst šo noteikumu 7. punktā minētajiem kritērijiem). Piemēram, Ziemeļatlantijas līguma organizācija ir starptautisko publisko tiesību subjekts, bet nav valsts. Proti, lūdzam skaidrot, kā šāda terminoloģijas maiņa var rezultēties esošā tiesiskā regulējuma saglabāšanā pēc būtības, nemainot noteikumu piemērošanas jomu un nesašaurinot regulējuma tvērumu. Ja nepieciešams, lūdzam precizēt projektu vai anotāciju.

-

Lūdzam anotācijā izvērstāk pamatot projekta 11. punktu, kā arī skaidrot, vai un kāds Eiropas Savienības tiesiskais regulējums regulē attiecīgās situācijas. Vienlaikus norādām, ka anotācijā ietvertais skaidrojums neatbilst projekta 11. punktā ietvertajam regulējumam ("Ja valsts lidaparāts piedalās katastrofu novēršanas mācību lidojumos, meklēšanas darbu mācībās, un šo lidojumu atļaujas pieprasītājs ir NATO vai ES dalībvalstu valsts lidaparātu pārstāvis, šobrīd spēkā esošo noteikumu redakcijā ir nepieciešama lidojumu atļaujas pieprasīšana, lai gan lidojumi ir iepriekš saskaņoti. [..] Lai nodrošinātu racionālāku resursu izmantošanu publiskajā pārvaldē, un ievērojot to, ka valsts lidaparāti, kas piedalās katastrofu novēršanas, pārvarēšanas vai to radīto seku likvidācijas, vai to mācību darbos, vienmēr ir Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, tās dalībvalstu vai Eiropas Savienības dalībvalstu valsts operatori, noteikumu projektā paredzēts, ka tam nav nepieciešama Ārlietu ministrijas izsniegtā lidojumu atļauja. Šādos gadījumos pietiek ar lidojuma plāna apstiprinājumu."). Proti, pamatojums ir par specifiskiem lidojumu mērķiem, tomēr projekta 11. punktā mērķi netiek specifiski izdalīti. Lūdzam arī skaidrot, par kādu lidojuma plānu ir runa, kā arī kas to apstiprina.

-

Lūdzam precizēt anotācijā iekļauto informāciju "Šo noteikumu izpratnē par valsts nozīmes lidojumu uzskatāms arī lidojums, kas veikts ar valsts bezpilota lidaparātu (likumā – bezpilota gaisa kuģis) likuma “Par aviāciju” izpratnē", jo skaidrojums neatbilst likumā "Par aviāciju" iekļautajam terminam "valsts nozīmes lidojums".
 

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 5. sadaļu, sniedzot informāciju par projekta atbilstību Eiropas Savienības un starptautisko tiesību aktu prasībām. Vēršam uzmanību, ka gan anotācijā, gan pašā projektā ir ietvertas atsauces uz Eiropas Savienības un starptautisko tiesību aktu un dokumentu prasībām, attiecīgi ir aizpildāma anotācijas 5. sadaļa.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, par kādām citām starptautiskām saistībām gaisa telpas izmantošanas jomā ir runa projekta 18. un 26. punktā.

-

Aicinām anotācijā izvērstāk skaidrot un pamatot projektā ietvertā tiesiskā regulējuma atšķirības no pašreiz spēkā esošajos Ministru kabineta 2015.gada 27.janvāra noteikumos Nr.47 "Latvijas Republikas gaisa telpas izmantošanas atļaujas piešķiršanas kārtība starptautisko publisko tiesību subjektiem" ietvertā tiesiskā regulējuma. Piemēram, minēto noteikumu 5. punkts paredz, ka starptautisko publisko tiesību subjekts diplomātiskā ceļā nosūta Ārlietu ministrijai lidojumu atļaujas pieprasījumu ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms plānotās gaisa kuģa ielidošanas Latvijas Republikas gaisa telpā, ja Latvijai saistošs starptautiskais līgums nenosaka citu termiņu (sal. sk. projekta 3. punktu).

-

Lūdzam precizēt anotācijas skaidrojumu "Saskaņā ar normatīvo aktu sistēmiskās interpretācijas principu termini “valsts gaisa kuģis” un “valsts lidaparāts” šajos noteikumos lietojami kā sinonīmi", jo normatīvā akta ietvaros lieto vienotu terminoloģiju bez sinonīmu izmantošanas.
 

-