Atzinums

Iebilstam, ka plāna 3.7.daļā "Pielāgošanās klimata pārmaiņām"  III.sadaļas "Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai" tabulas (86.lpp) 3.punktā "Tautsaimniecības nozaru stiprināšana pret klimata pārmaiņu riskiem un ekstrēmiem" ir norādīts, ka pirmā atbildīgā institūcija par šo darbību ir norādīta Finanšu ministrija. Lūdzam precizēt, kas ir domāts ar tautsaimniecības nozaru stiprināšanu.  

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma pielikumā "Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam”
terminu “alokators” aizstāt ar normatīvos aktos lietoto terminu “siltuma maksas sadalītājs” (skatīt:
Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumi Nr.876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi”;
Ministru kabineta 2015. gada 15. septembra noteikumi Nr. 524 “Kārtība, kādā nosaka, aprēķina un uzskaita katra dzīvojamās mājas īpašnieka maksājamo daļu par dzīvojamās mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem”).

-

Informatīvā ziņojuma pielikumā “Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam”
3.daļas 3.3.2. sadaļā “Publiskais sektors” III nodaļā “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” noteikts pasākums nr.p.k.3. “Izveidot publiskā sektora ēku sarakstu un ēkās izmantoto energodatu reģistru un ikgadēji to aktualizēt” un pasākuma aprakstā noteikts:
“Publiskā sektora ēku sarakstā ir iekļaujamas publiskā sektora - ministriju, pašvaldību, valsts vai pašvaldību padotībā, pārraudzībā vai pakļautībā esošo iestāžu, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, īpašumā, valdījumā un lietošanā esošās ēkas, kur par katru ēku būs jānorāda informācija par izmantoto enerģiju / energoresursu, piemēram, CSA siltumenerģija vai izmantotais kurināmais, no tīkla paņemtā elektroenerģija vai pašražotā elektroenerģija uc. un jāziņo dati par katru enerģijas vai energoresursu patēriņu katrā sarakstā iekļautajā ēkā.”
Vēršam uzmanību, ka jau agrāk ar Ministru Kabineta 2014. gada 12. augusta sēdes protokola Nr. 43 36. § „Informatīvais ziņojums „Par valsts ēku enerģijas patēriņa datiem”” tika ieviesta sistēma par valsts pārvaldes ēkām, kas prasīja milzīgus resursus informācijas sniedzējiem datu apkopošanai un ziņošanai, gan arī Ekonomikas ministrijas un BVKB visu datu apstrādei.
Ieviestā sistēma vairs netiek uzturēta un aizstāta ar citu - Energoresursu informācijas sistēmu (ERIS).
Uzskatām ka ziņošanas pienākums ir jāaizstāj ar centralizētu IT risinājumu, kas nodrošinātu enerģijas patēriņa datu no energoapgādes komersantu uzturētām informācijas sistēmām saņemšanu par valsts un pašvaldību ēkām. Vēršam uzmanību, ka virkne energoapgādes komersantu (AS Sadales tīkls, AS Gaso, AS Rīgas siltums u.c.) jau šobrīd piedāvā risinājumus automātiskai datu apstrādēm ar citām informācijas sistēmām, kā arī automatizēta datu apmaiņa būs ātra, precīza un ietaupīs cilvēkresursus.
 

-

Kā viens no atjaunīgās enerģijas rīcībpolitikas pasākumiem mērķu sasniegšanai noteikts: izstrādāt nosacījumus apbūves tiesību piešķiršanai uz valsts īpašumā esoša nekustamā īpašuma vēja parku būvniecībai un maksas par apbūves tiesības piešķiršanu aprēķinam (piemēram, atkarībā no saražotās elektroenerģijas vērtības), ar izpildes termiņu 2024.gads.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši ar Ministru kabineta 2023.gada 13.jūnija noteikumiem Nr.308 “Grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumos Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi”” ir noteikts regulējums attiecībā uz apbūves tiesības piešķiršana vēja parka moduļa ierīkošanai uz publiskas personas zemes.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt minēto pasākumu, kā arī informāciju attiecīgajā plāna sadaļā (46-48.lp.).

-

NEKP sadaļā "3.Pašreizējā situācija, mērķi un rīcībpolitikas" pie pasākumu finansējuma avotiem nepieciešams norādīt potenciālo privātā finansējuma un starptautisko finanšu institūciju ieguldījumu, ar pietiekošu konkrētību pie katra pasākuma, lai nodrošinātu papildus resursus plāna īstenošanai un virzītu finanšu un kapitāla plūsmas uz “zaļajiem” jeb ekoloģiski ilgtspējīgiem ieguldījumiem. 

-

NEKP sadaļa  "2.Nacionālie mērķi un mērķrādītāji" ietver SEG emisiju samazināšanas mērķus un atjaunojamās enerģijas īpatsvara mērķus. Apzināmies, ka ar šiem mērķiem Latvijas puse uzņemas noteiktas saistības par to izpildi. Mērķu neizpildes gadījumā tiktu iedragāta Latvijas reputācija finanšu tirgos. Diemžēl plāns nesniedz pārliecību par šo mērķu noteikšanas izsekojamību un pārskatāmību. Lūdzam veikt šīs sadaļas plāna mērķiem un emisiju aprēķina modelim profesionālu ārējo izvērtējumu pirms plāna gala apstiprināšanas 2024.gadā. 

-

Aktualizētais NEKP plāns nesniedz pietiekoši skaidru pārliecību, ka plāns ir balstīts uz ES regulējumu un definīcijām par ilgtspējīgu ieguldījumu un kritērijiem ilgtspējīgām darbībām. Šis ir būtiski, lai precīzi atspoguļotu, ka plānotās saimnieciskās darbības sniedz būtisku ieguldījumu vides mērķu sasniegšanā, vienlaikus neradot kaitējumu kādam no vides mērķiem, un nodrošinātu minimālos aizsargpasākumus sociālā un pārvaldības jomā. Vēršam uzmanību, ka esam saņēmuši investoru rakstisku nostāju, ka dabas bioloģiskā daudzveidība ir būtiska starptautisko investoru skatījumā, kas investē ilgtspējīgos finanšu instrumentos.  Lūdzam aktualizētā NEKP 2021.-2030.gadam projekta sadaļā  "1.2. Jauni ES un ES dalībvalstu mērķi" atsauci uz definīciju "ilgtspējīgs ieguldījums" (ES regulas Nr.2019/2088, kas 2. panta 17. punkts) un norādi uz kritērijiem ilgtspējīgām darbībām (regula Nr. 2020/852 3. pants)

-

Informatīvā ziņojuma pielikumā pievienotā “Aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam” projekta (turpmāk - plāns) 3.3.sadaļā "Energoefektivitāte" kā viens no veicamajiem pasākumiem mērķu sasniegšanai paredzēts Klimata un enerģētikas ministrijai (turpmāk - KEM) "izstrādāt publisko iepirkumu vadlīnijas AER risinājumiem iepirkumu veicējiem un dalībniekiem" (plāna 61.lpp.).
Nav skaidrs, kāda satura vadlīnijas KEM plāno izstrādāt un kā tājās noteiktais korelēs ar spēkā esošo publisko iepirkumu regulējumu un šobrīd izstrādātajiem metodiskajiem materiāliem publisko iepirkumu jomā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt plānu ar informāciju, kas skaidrotu minētā pasākuma mērķi, tvērumu un saturu pēc būtības.

-

Informatīvā ziņojuma pielikumā pievienotā “Aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam” projekta (turpmāk - plāns) 3.2.sadaļā "Atjaunīgā enerģija" kā viens no veicamajiem pasākumiem mērķu sasniegšanai paredzēts Klimata un enerģētikas ministrijai (turpmāk - KEM) "izstrādāt nosacījumus un vadlīnijas Zaļā publiskā iepirkuma piemērošanai ilgtspējīgas elektroenerģijas ražošanai" (plāna 47.lpp.).
Vēršam uzmanību, ka zaļā publiskā iepirkuma regulējums ir noteikts publisko iepirkumu jomu regulējošajos normatīvajos aktos - Publisko iepirkumu likumā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un uz minēto likumu pamata izdotajos Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumos Nr.353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība" (turpmāk - noteikumi). 
Attiecīgi nav skaidrs, kāda satura nosacījumus KEM izstrādās un kurā normatīvajā aktā tie tiks ietverti, un kāda būs to ietekme attiecībā uz šobrīd spēkā esošo regulējumu zaļā publiskā iepirkuma jomā. Tāpat nav skaidrs, kāda satura vadlīnijas KEM plāno izstrādāt un kā tās korelēs ar šobrīd izstrādātajiem metodiskajiem materiāliem kopumā publisko iepirkumu un arī zaļā publiskā iepirkuma jomā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt plānu ar informāciju, kas skaidrotu minētos aspektus un konkretizētu minētā pasākuma tvērumu un saturu pēc būtības.

-

Lūdzam aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekta sadaļā  1.5. Klimata rīcībpolitikas ceļakarte apakšnodaļā Publiskais un privātais finansējums skaidrot Klimata politikas instrumentu ietvaros pieejami šādi finansējuma avoti: - Papildus finansējums terminus "zaļie sertifikāti" un "bilateriālie darījumi". 
 

-

Lūdzam aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekta sadaļā  1.3 Plāna konteksts  politikas plānošanas dokumentu sarakstu papildināt ar: 
- 2022. gada 31. maijā Ministru kabineta rīkojums Nr. 396 (prot. Nr. 29 45. §) Par Finanšu sektora attīstības plānu 2022.–2023. gadam.

-

Lūdzam aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekta sadaļā  1.2 Jauni ES un ES dalībvalstu mērķi svarīgāko tiesību aktu sarakstu papildināt ar: 
- Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2019. gada  27. novembra regula Nr.2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē;
- Eiropas Parlamenta un Padomes  (ES) 2020. gada 18. jūnija  regula Nr. 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (Taksonomijas regula);
- Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2022. gada 14. decembra direktīva Nr.2022/2464 ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES.

-

Tā kā teikums dokumenta LATVIJAS NACIONĀLAIS ENERĢĒTIKAS UN KLIMATA PLĀNS 2021.-2030.GADAM (datne: KEMpl_aktualizetaisNEKP2023_03112023.docx) 14.lpp.: “Uzņēmumu sektora ilgtspējas mērķu sasniegšanas ieguldījuma uzskati sākot ar 2025. gadu nodrošinās korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas īstenošana (Nr.2022/2464).” nepietiekami skaidri iezīmē informācijas par ilgtspējas mērķu sasniegšanu sasaisti ar Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu (Nr.2022/2464), ierosinām minēto teikumu aizstāt ar teikumu šādā redakcijā: "Uzņēmumu sektora ilgtspējas mērķu sasniegšanai veiktie ieguldījumi, sākot ar 2024. pārskata gadu, būs jāatspoguļo ilgtspējas ziņojumā, kurš uzņēmumiem būs jāsagatavo, pamatojoties uz  nacionālajā likumdošanā pārņemtās Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas (Nr.2022/2464) prasībām."
 

-

Informatīvā ziņojuma pielikuma "Latvijas nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030.gadam” 3.daļas 3.3.3. sadaļā “Ēku energoefektivitāte” III nodaļā “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” noteiktais pasākums nr.p.k.1 “Noteikt pienākumu visām jaunajām dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām atbilstību A ēku energoefektivitātes klasei” ar izpildes termiņu 2024.gadā nav saprotams, jo prasība visām jaunām ēkām atbilst “gandrīz nulles enerģijas ēkas līmenim” (A klasei) jau ir spēkā no 2021.gada 1.janvāra saskaņā ar:
Ministru kabineta 2015. gada 10. novembra noteikumiem Nr. 643 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 9. jūlija noteikumos Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju"”;
Ministru kabineta 2019. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 280 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 002-19 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"”.

-

Lūdzam paskaidrot punktā 3.1.6. minēto pasākumu ekonomisko jēgu.
Pēc aprēķiniem kopā 4. un 6.punkta investīcijas apmežošanai ļauj piesaistīt 5 797 kt. CO2 gadā, kas veido ~93% no plānotas piesaistes. Investīcijas (407 milj. euro) veido 26-48% no kopējam investīcijām (843-1 568 milj. euro).

Aprēķins:
Meža atjaunošanas vidējās izmaksas 2020.g. ir 800 euro uz hektāru bez PVN un meža kopšanas vidējās izmaksas ir 315 euro uz hektāru bez PVN. Izdevumi viena hektāra meža atjaunošanai un kopšanai 30 gadu laikā - 10 250 euro.
https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/noz/mezsaimnieciba/preses-relizes/7130-mezsaimniecibas-izmaksas-2020-gada
Vidēja koksnes krāja uz vienu hektāru Latvijā 2020.g. bija 206,87 m3 (valsts mežos 242,60 m3, pārējos mežos 176,17 m3).
https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__ME__MEP/MEM030
Ar pieņēmumiem, ka CO2 piesaistes koeficients jauniem mežiem 30 gadu laikā vidēji ir 0,9935 kt. CO2 ekv / tūkst. m3 gadā (2020.g. koku biomasas daudzums pieauga par 2 971,98 tūkst. m3, kas veidoja piesaisti 2 952,74 kt. CO2 ekv) un vidējā koksnes krāja būs 70% no 206,87 m3/ha, ir iespējams aprēķināt, ka viens hektārs vidēji piesaistīs 4,38 kt. CO2 ekv. 30 gadu laikā.
Tad par 407 milj. euro veicot apmežošanu ir iespējams piesaistīt ~ 174 tūkst kt.CO2 30 gadu laikā, vai vidēji ~5 797 kt. CO2 gadā. Tam ir nepieciešams apmežot 39,7 tūkst. ha. zemes. (0,6% no Latvijas teritorijas).

-

Lūdzam 3.1.4. sadaļā "Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai" 4.punktā pārbaudīt, vai ir ekonomiski izdevīgi veikt šo pasākumu.
~ 18% no Latvijas iedzīvotājiem 2020.g. notekūdeņu bioloģiskā attīrīšana bija slikta vai vispār netika pārvaldīta. Tie veidoja 2,267 kt CH4 (~56,675 kt CO2 ekv.) emisijas. Cik liela daļa no iedzīvotājiem var būt ietekmēta ar šo pasākumu? Un kāds ir lēmumu pieņemšanas mehānisms (piemēram: izdevumu daudzums par SEG emisijas ietaupījumu), lai iekļautu vai izņemtu ēku no šī pasākumā?

-

Lūdzam 3.1.4. sadaļā "Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai" 1.punktā pārbaudīt, vai šeit ir domāta CH4 atgūšanas sistēmas izbūve atkritumu poligonos, kuros pagaidām tādas sistēmas nav. Tas var būt jau ieplānots poligonu darbībā, un teorētiski var veidot SEG emisiju ietaupījumu vairāk par 100 kt. CO2 ekv. gadā.

-

Lūdzam 3.1.1. sadaļā "Sabiedriskā transporta sistēmas optimizācijas..." daļā parbaudīt vai ir veikta ieguvumu analīze par piedāvāto risinājumu ("vienotas biļešu emitēšanas platformas izveide visu Latvijā izmantoto sabiedriskā transporta sabiedriskā transporta biļešu tirdzniecības nodrošināšanai"), jo pirmšķietami izskatās, ka privātais uzņēmums (Mobilly) jau nodrošina šo pakalpojumu.

-

Lūdzam 3.1.1. sadaļā "Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai" 10.punktā precizēt plānotās investīcijas mikro-mobilitātes rīku iegādei. Piemēram, minēt sagaidāmo pieteikumu skaitu atkarībā no rīku tipa.
Pēc datiem tabulā vidējās investīcijas ir 3333 euro par vienu mikro-mobilitātes rīku. Mikro-mobilitātes rīku cenas var būt pat zem 1 tūkst. eiro. Izņemot elektrisko invalīdu krēslu, kur cena var svārstīties starp 3 un 11 tūkst. euro.

-

Lūdzam 3.1.1. sadaļā "Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai" 9.punktā pārbaudīt informāciju par investīcijām. Ir novērojamas pretrunas: tabulā ir minēti 300 milj. euro, bet zem tabulas 221 milj. euro.
Lūdzam paskaidrot, vai atbalsta programma kompensēs visu, vai gandrīz visu EV cenu? Vai tas galvenokārt tiek realizēts aizdevumu formā un līdzekļi pēc laika atgriežas budžetā?
(Pieņemot, ka vidējas un lielas noslodzes EV cena ir 3 reizes lielāka nekā viegla pasažieru EV, kopējie plānotie izdevumi ir ~27,5 tūkst. euro par vieglo EV un 82,5 tūkst. euro par smago EV, kas var būt arī lielāks nekā EV cena).

-

Lūdzam 3.1.1. sadaļā "Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai" 8.punktā pārbaudīt informāciju par investīcijām. Ir novērojamas pretrunas: tabulā ir minēti 100 milj. euro, bet zem tabulas 48 milj. euro.
Informācija tabulā neizskatās reālistiski, jo vidējās investīcijās vienam lieljaudas uzlādes punktam sanāk 333 tūkst. euro. Bet pēc
https://wattlogic.com/blog/commercial-ev-charging-stations-cost/ un https://energy5.com/breaking-down-the-cost-per-charge-of-high-power-ev-charging-stations izdevumus ir iespējams novērtēt ~70 000 euro, kas ir 4,75 reizes mazāk.

-

Lūdzam plāna projekta tekstā lietot terminoloģiju atbilstoši Pievienotās vērtības nodokļa likumam, proti, PVN samazinātā likme.

-

Lūdzam, norādot pasākuma īstenošanai tādu veicamo darbību kā izvērtēt iespēju ieviest PVN samazināto likmi, pie atbildīgajām institūcijām norādīt arī Klimata un enerģētikas ministriju.

-

Lūdzam izslēgt plāna projekta 64.lapā tabulā norādīto 15.pasākumu un 67.lapā norādīto 9.pasākumu, jo ar šādiem pasākumiem, mūsuprāt, nav iespējams sasniegt noteikto rezultatīvo rādītāju un tas neatbilst 65. un 68.lapā minētajam Direktīvas 2006/112/EK III pielikuma tvērumam. Vienlaikus lūdzam svītrot 65. un 68.lapā norādīto attiecībā uz PVN samazinātās likmes piemērošanu.

-

Plāna projekta 48. un 54.lapā ir atsauce uz Direktīvas 2006/112/EK III pielikuma normu, tādējādi lūdzam 47.lapā tabulas 15.pasākumā un 52.lapā tabulas 15.pasākumā precīzi norādīt preču piegādi atbilstoši norādītajai Direktīvas 2006/112/EK III pielikuma normai.
 

-

Lūdzam svītrot 3.3.3.sadaļā “Ēku energoefektivitāte” III.apakšsadaļā “Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” zem tabulas esošajā tekstā iekļautos priekšlikumus attiecībā uz NĪN piemērošanu 68.lpp. (…piemēram, samazinātā NĪN likme, nediferencējot pēc kopējās kadastra vērtības lieluma, tādējādi nodrošinot, ka kadastra vērtības pieaugums pēc dzīvojamās mājas renovācijas (uzlabošanas) pasākumu veikšanas energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veicēji par veiktajiem pasākumiem netiek sodīti ar NĪN pieaugumu.), jo nebūtu korekti tagad nosūtīt Eiropas Komisijai jau  iekļautus priekšlikumus par vienu nodokli (šajā gadījumā NĪN), jo ir jāvērtē iespēja par nodokļiem atvieglojumiem arī citos nodokļos. Līdz ar to aktualizētajā gala redakcijā, iespējams pilnībā vai daļēji šis piedāvātais priekšlikums tiks svītrots vai aizstāts ar citu priekšlikumu.

-

Lūdzam 3.3.3.sadaļā “Ēku energoefektivitāte” III.apakšsadaļā “Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” pie 8.pasākuma “NPP ietvaros izvērtēt dzīvojamām mājām (vai to daļām), kurās ir veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi, piemēroto normatīvo regulējumu” tabulas kolonnā “Izpildes termiņš” aizstāt “2023.-2024.gads” ar “2026.gads”, ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) politika šobrīd tiek vērtēta, gan nodokļu pamatnostādņu izstrādes procesā (Valdības deklarācijas 36.punkts), gan saistībā ar jaunās kadastrālo vērtību bāzes 2025.-2028.gadam ieviešanu, līdz ar to, jaunu NĪN atvieglojumu ieviešana ir jāskata kontekstā ar diviem iepriekš minētajiem būtiskajiem uzdevumiem

-

Lūdzam 3.1.sadaļā “Dekarbonizācija” III.apakšsadaļā “Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” pie 23.pasākuma “Izvērtēt normatīvo regulējumu attiecībā uz darbiniekam izmaksātajām kompensāciju summām, kas saistītas ar darba devēja EV uzlādi” tabulas kolonnā “Investīcijas” aizstāt esošo tekstu “esošā budžetā ietvaros” ar saīsinājumu “ND”, kas nozīmē “nav datu”, jo šobrīd vēl konkrēti nevar pateikt, vai būs nepieciešams papildu finansējums (piemēram, ieviešot jaunu nodokļu atvieglojumu, radīsies nodokļu ieņēmumu samazinājums)

-

Ņemot vērā, ka no plāna teksta ir izsvītrots pasākums par elektroenerģijas nodokļa atbrīvojuma ieviešanu, aicinām no plāna 110 lpp. svītrot vārdus "Elektroenerģijas nodoklis", jo šis pasākums vairs netiek iekļauts bāzes scenārijā.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka aktualizētā Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030.gadam projekta sadaļā 2. NACIONĀLIE MĒRĶI UN MĒRĶRĀDĪTĀJI šobrīd ir nepilnīga mērķu sasniegšanas izsekojamība un pārredzamība. Līdz ar to rodas jautājumi:
- Vai šobrīd un līdz 2030. gadam pieejamie līdzekļi ir pietiekami, lai sasniegtu mērķa scenārija vērtības?
- Ir norādīti finansējuma avoti, bet vai ir dati, vai ar šiem līdzekļiem faktiski būs iespējams sasniegt rīcības pasākumus?
- Ir tikai indikatīvi iezīmēti iespējamie finanšu avoti (VK, budžets, fondi). Nav saprotams, cik ir paredzētais/pieejamais finansējums v.s. vajadzīgais (bāzes vai NEKP mērķa scenārija gadījumā). Attiecīgi – nonāktu pie tā, cik liela ir vajadzība un cik liels ir iztrūkums. 
Sektorālie mērķi ir norādīti (tie ir ļoti dažādi, nevis klasiskā izpratnē, ka lauksaimniecībā samazinājums būs, piemēram, -20% no kopējā SEG samazināšanas mērķa). Trūkst vienotas tabulas, kur būtu uzskaitīts katra no sektoru pienesums kopējam SEG samazināšanas mērķim.
Papildus ZIZIMM (mežsaimniecības) sektora loma klimata mērķu sasniegšanā ir pretrunīga (18. lpp, tabulas pirmā rinda), un to būtu nepieciešams tālāk vērtēt saistībā ar ilgtspējas regulējumu. Pirmsšķietami plānā norādītie klimata mērķu sasniegšanas rīcībpolitikas pasākumi pasliktina bioloģiskās daudzveidības mērķu nodrošināšanu, un šāds virziens būtu kritiski jāvērtē.
Pamatojoties uz iepriekš minēto lūdzam aktualizēt informāciju un precizēt plānu attiecībā uz plāna mērķu sasniegšanas izsekojamību un pārredzamību.

-

Lai nodrošinātu skaidru priekšstatu par plānotajiem nodokļu pasākumiem, lūdzam Informatīvā ziņojuma pielikumā, sadaļās, kurās minēts vispārīgs termins “nodokļi”, norādīt precīzi - kādu nodokļu pasākumi konkrētajos gadījumos ir plānoti. Norādām, ka atsevišķās sadaļā ir norādīti konkrēti nodokļu veidi, savukārt citās sadaļās ir norādīta vispārēja atsauce uz nodokļiem, kas rada dažādu pieņēmumu iespējas. Piemēram, nevaram sniegt viedokli attiecībā uz informatīvā ziņojuma tabulas “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” 16.punktā iekļauto priekšlikumu, kas paredz izvērtēt iespēju, noteiktajiem darbības virzieniem, piemērot alternatīvus nodokļu risinājumus. Lūdzam noradīt, kāda veida nodokļiem ir plānots paredzēt alternatīvus nodokļu risinājumus. Jāņem vērā, ka jebkādi nodokļu atbalsta pasākumi ietekmē valsts budžeta prognozes. Līdz ar to, nevaram piekrist, ka iespējamie pasākumi tiks realizēti esošā budžeta ietvaros, kā tas norādīts attiecībā uz minēto pasākumu.
Lūdzam Informatīvā ziņojuma pielikuma 4.tabulā “Dažādu enerģijas cenu galalietotājiem komponenšu sadalījums” (skat. 87.lpp.), no siltumenerģijas tarifu izmaksu sadalījuma “Pastāvīgie nodokļi” atsauci uz uzņēmumu ienākuma nodokli pārlikt uz sadalījumu “Mainīgās izmaksas”, kurā minēts dabas resursu nodoklis un akcīzes nodoklis. Vēršam uzmanību, ka uzņēmumu ienākuma nodoklis tiek maksāts tikai tad, kad tiek sadalīta peļņa. Līdz ar to, pēc būtības uzņēmumu ienākuma nodoklis ir tik pat mainīgs, kā iepriekš minētie nodokļi.
 

-