Projekta ID
25-TA-1667Atzinuma sniedzējs
LATVIJAS ARHITEKTU SAVIENĪBA
Atzinums iesniegts
05.09.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Biedrība, “Latvijas Arhitektu savienība” pārstāvot sabiedrības intereses uz kvalitatīvu apbūvēto vidi, ir iepazinusies ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) izstrādātajiem grozījumiem Teritorijas attīstības plānošanas likumā, un sniedz atzinumu, balstoties uz sabiedrības līdzdalības principiem.
Vēršam uzmanību, ka pašreizējais sabiedrības iesaistes modelis ir nepilnīgs, jo dialoga process ar sabiedriskām organizācijām tiek uzsākts tikai pēc tam, kad plānojuma redakcija ir detalizēti izstrādāta. Tas būtiski ierobežo iespējas ietekmēt konceptuālus risinājumus, jo attīstītājs jau ir veicis nozīmīgus finanšu ieguldījumus un ir motivēts aizstāvēt sākotnējo piedāvājumu. Šāda pieeja padara sabiedrisko apspriešanu vairāk par formālu procedūru, nevis saturīgu sadarbību.
Tāpat praksē konstatēts, ka tiesiskais regulējums nav pietiekami skaidrs attiecībā uz pašvaldības funkciju deleģēšanu izstrādātājiem, praksē radot iespējamu to, ka izstrādātājs vienlaikus darbojās kā procesa vadītājs un privāto interešu pārstāvis, radot interešu konflikta risku un mazinot sabiedrības uzticēšanos procesam. Šādos gadījumos arī valsts institūcijas, tostarp VARAM, nav spējušas sniegt viennozīmīgu skaidrojumu par šādas prakses atbilstību tiesiskajam regulējumam.
Līdz ar to secināms, ka pašreizējais tiesiskais regulējums un VARAM izstrādātie grozījumi nenodrošina pietiekami efektīvu sabiedrības līdzdalību, kā arī neaizsargā sabiedrības intereses pret interešu konfliktu risku. Tādēļ aicinām sabiedrības iesaistes procesu paredzēt jau agrīnā plānošanas posmā, kad vēl iespējams elastīgi izvērtēt dažādus attīstības scenārijus un pielāgot tos sabiedrības un teritorijas ilgtermiņa interesēm. Tāpat būtu precizējams tiesiskais regulējums, lai skaidri noteiktu, kādas funkcijas pašvaldība var deleģēt izstrādātājiem un kā nodrošināt, ka sabiedriskās apspriešanas organizēšana un priekšlikumu izvērtēšana tiek veikta objektīvi.
Kvalitatīva un caurspīdīga sabiedrības līdzdalība ir priekšnoteikums līdzsvarotai teritorijas attīstībai, un ticam, ka agrīns dialogs starp sabiedrību, investoriem un pašvaldību palīdzēs panākt risinājumus, kas vienlaikus atbilst ekonomiskajām interesēm, vides prasībām un vietējās kopienas vajadzībām.
Aicinām VARAM rast iespēju uzrīkot konsultācijas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un aktīvistiem, lai izvērtētu praksē konstatētās problēmas sabiedrības līdzdalības procesos un kopīgi meklētu efektīvākos risinājumus tiesiskā regulējuma pilnveidei.
Vēršam uzmanību, ka pašreizējais sabiedrības iesaistes modelis ir nepilnīgs, jo dialoga process ar sabiedriskām organizācijām tiek uzsākts tikai pēc tam, kad plānojuma redakcija ir detalizēti izstrādāta. Tas būtiski ierobežo iespējas ietekmēt konceptuālus risinājumus, jo attīstītājs jau ir veicis nozīmīgus finanšu ieguldījumus un ir motivēts aizstāvēt sākotnējo piedāvājumu. Šāda pieeja padara sabiedrisko apspriešanu vairāk par formālu procedūru, nevis saturīgu sadarbību.
Tāpat praksē konstatēts, ka tiesiskais regulējums nav pietiekami skaidrs attiecībā uz pašvaldības funkciju deleģēšanu izstrādātājiem, praksē radot iespējamu to, ka izstrādātājs vienlaikus darbojās kā procesa vadītājs un privāto interešu pārstāvis, radot interešu konflikta risku un mazinot sabiedrības uzticēšanos procesam. Šādos gadījumos arī valsts institūcijas, tostarp VARAM, nav spējušas sniegt viennozīmīgu skaidrojumu par šādas prakses atbilstību tiesiskajam regulējumam.
Līdz ar to secināms, ka pašreizējais tiesiskais regulējums un VARAM izstrādātie grozījumi nenodrošina pietiekami efektīvu sabiedrības līdzdalību, kā arī neaizsargā sabiedrības intereses pret interešu konfliktu risku. Tādēļ aicinām sabiedrības iesaistes procesu paredzēt jau agrīnā plānošanas posmā, kad vēl iespējams elastīgi izvērtēt dažādus attīstības scenārijus un pielāgot tos sabiedrības un teritorijas ilgtermiņa interesēm. Tāpat būtu precizējams tiesiskais regulējums, lai skaidri noteiktu, kādas funkcijas pašvaldība var deleģēt izstrādātājiem un kā nodrošināt, ka sabiedriskās apspriešanas organizēšana un priekšlikumu izvērtēšana tiek veikta objektīvi.
Kvalitatīva un caurspīdīga sabiedrības līdzdalība ir priekšnoteikums līdzsvarotai teritorijas attīstībai, un ticam, ka agrīns dialogs starp sabiedrību, investoriem un pašvaldību palīdzēs panākt risinājumus, kas vienlaikus atbilst ekonomiskajām interesēm, vides prasībām un vietējās kopienas vajadzībām.
Aicinām VARAM rast iespēju uzrīkot konsultācijas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un aktīvistiem, lai izvērtētu praksē konstatētās problēmas sabiedrības līdzdalības procesos un kopīgi meklētu efektīvākos risinājumus tiesiskā regulējuma pilnveidei.
Piedāvātā redakcija
-
