Atzinums

Lūdzam precizēt rīkojuma projekta 5.punktu, ievērojot turpmāk minēto un rīkojuma projekta turpmākajos punktos noteikto, ka nekustamie īpašumi tiks izmantoti izglītības un zinātnes funkciju nodrošināšanai, savukārt, ja nekustamie īpašumi netiks izmantoti minēto funkciju nodrošināšanai, tie tiks nodoti atpakaļ valstij bez atlīdzības. Vienlaikus lūdzam precizēt anotāciju saistībā ar šī rīkojuma punkta izpildi, proti, anotācijā norādīts, ka LBTU ierosina septiņus valsts nekustamos īpašumus, kuru sastāvā ir meža zemes, sadalīt, nodalot šo nekustamo īpašumu sastāvā esošo valsts meža zemi, pievienojot šīs zemes vienības blakus esošajiem valsts meža īpašumiem, savukārt atlikušās zemes vienības daļas nodot bez atlīdzības LBTU īpašumā zinātnes funkciju nodrošināšanai, taču anotācija nesniedz informāciju, kā rīkojuma projekts praktiski tiks izpildīts (kas veiks zemes nodalīšanu) un tā tiesisko pamatojumu, piemērojot Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktu.  

Pārbaudot rīkojuma projekta  2.pielikumā esošās zemes vienības, iepazīstoties ar telpiskajiem datiem un paskaidrojošiem dokumentiem, secināms, ka visu zemes vienību lietošanas mērķis noteikts – zeme, uz kuras galvenā saimnieciskā darbība ir lauksaimniecība. Visām zemes vienībām īpašnieks ir valsts Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) personā. Tāpat no telpiskajiem datiem redzams, ka uz zemes vienībām atrodas nelielas meža platības (vizuāli, pievienotajos nekustamo īpašumu NĪVKIS datos nav redzams), kas novietotas blakus anotācijā minētajiem valsts meža īpašumiem, līdz ar to šāda nodalīšana pirmšķietami ir racionāla, jo LBTU iegūst samērā plašas lauksaimniecības zemes, bet ZM pie lielajiem mežu masīviem tiek pievienotas nelielas daļas zemes vienības, uz kurām atrodas mežs.  

Ņemot vērā, ka tiek atdalīta tikai meža zeme, proti, visa zemes vienība nav meža zeme, tad pašreizējais rīkojuma projekta 5.punkts pirmšķietami būtu precizējams, izvairoties no atsaukšanās uz Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktu, jo LBTU ir nepieciešama zemes vienības, kuras nav meža zemes, līdz ar to minētais pants nav attiecināms uz konkrēto gadījumu (neatbilst noteiktiem kritērijiem). Tādējādi rīkojuma projektā būtu jāparedz vairākas secīgas darbības, pirmkārt, ZM kā zemes vienību īpašnieks, vispirms nodala nepieciešamās zemes vienības, otrkārt, pēc meža zemes nodalīšanas un pievienošanas valsts meža īpašumiem, ZM nodod LBTU īpašumā tikai rīkojuma 2.pielikumā esošās lauksaimniecības zemes vienības (bez meža zemes) noteikto funkciju nodrošināšanai. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka anotācija attiecīgi arī ir precizējama.


 

-

Lūdzam pievienot tiesību akta lietai dokumentu vai apliecinājumu rīkojuma projekta 3.pielikumā esošajām zemes vienībām par konkrēta kritērija iestāšanos, kas noteikti Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punktā.

Meža likuma 44.panta ceturtās daļas 5.punkts pieļauj valsts meža zemes atsavināšanu ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu, ja: 1) valsts meža zemes nodalīšana nav pieļaujama atbilstoši teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem; 2) pēc nodalīšanas veidojas tāds starpgabals Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē, kuru nav lietderīgi izmantot valsts vai pašvaldības funkciju veikšanai.

Lai gan anotācijā ir sniegts skaidrojums, ka, minētās zemes vienības nodalot, veidosies starpgabals un mazās platības dēļ nodalīšana nav lietderīga, lai to racionāli izmantotu valsts funkciju izpildei, jo tai blakus neatrodas valsts meža īpašums. Sāds skaidrojums neizriet no Dobeles novada pašvaldības 2022.gada 7.decembra vēstules. Pašvaldības vēstulē norādīts, ka teritorijas plānojums nenosaka minimālās jaunveidojamās meža zemes vienības platības. Pašvaldības ieskatā iesnieguma pielikumā norādīto zemes vienību atdalīšana, veidojot jaunu zemes vienību ir pieļaujama, kā arī ir pieļaujama robežu pārkārtošana starp īpašumiem, ievērojot apstākli, ka neveidojas jauni zemes starpgabali. Vēršam uzmanību, ka līdzīgos rīkojuma projektos parasti pielikumā tiek pievienots dokuments, kas apliecina konkrēta kritērija iestāšanos pie attiecīgās zemes vienības. Minētajā pašvaldības vēstulē nav sniegts šāds skaidrojums. Ņemot vērā stingrās prasības, kas izvirzītas Meža likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, šāda dokumenta nepieciešamība ir būtiska. Tieslietu ministrijas ieskatā, projekta virzītājs varētu apliecināt tikai to, ka, ja konstatē, ka konkrētais nodalāmā meža zemes vienība ir starpgabals, - ka to nav lietderīgi izmantot valsts funkciju veikšanai (taču iespējams, ka blakus ir pašvaldības vai privātpersonu īpašums).
 

-

Lūdzam precizēt rīkojuma projekta 11.punktu, atbilstoši ierastajai praksei un konkretizēt anotāciju, ievērojot zemāk norādīto rīkojuma projekta redakciju.

No pašreizējā rīkojuma projekta un anotācijā ietvertās informācijas izriet, ka nekustamais īpašums “Pils”, kadastra numurs 4676 004 0194, sastāv no zemes vienības, kadastra apzīmējums 4676 004 0252, 14,76 ha platībā. Īpašuma tiesības minētajam īpašumam zemesgrāmatā nostiprinātas uz valsts vārda LBTU vpersonā (atsavināta publiska persona), pamatojoties uz Ministru kabineta 2010.gada 30.jūnija rīkojumu Nr.363 “Par valsts nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Lauksaimniecības universitātes valdījumā” (turpmāk – MK rīkojums Nr.363), kura 4.punktā LBTU ir noteikts pienākums bez atlīdzības nodot nekustamo īpašumu Zemkopības ministrijas valdījumā, ja tas vairs netiek izmantots izglītības un funkciju nodrošināšanai. Vienlaikus pieņemtais LBTU Padomes lēmums Nr.35 paredz, ka nekustamais īpašums, nododams valstij Finanšu ministrijas personā. No minētā secināms, ka MK rīkojuma Nr.363 4.punkts paredz nodot valdījumā valstij Zemkopības ministrijas personā, kaut gan tas nepieciešams ir Finanšu ministrijai, savukārt esošais rīkojuma projekts paredz, pirmkārt, mainīt valdītāju, otrkārt, nodot Finanšu ministrijai, treškārt, Finanšu ministrijai nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu. Tieslietu ministrijas ieskatā korektāk būtu nevis mainīt, bet gan izpildot MK rīkojumu Nr.363 4.punktu, nodot/pārņemt uzreiz Finanšu ministrijai (ņemot vērā, ka valsts ir īpašnieks), līdz ar to rīkojuma 11.punkts būtu precizējams. Aicinām izvērtē, vai tiesību normas varētu izteikt, piemēram, šādi (attiecīgi, precizējot numerāciju un citus konkrētiem apstākļiem nepieciešamos aspektus, kā arī lai tiktu ievērotas Ministru kabineta tiesības):

1. Ņemot vērā, ka Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātei (turpmāk – LBTU) ar Ministru kabineta 2010.gada 30.jūnija rīkojumu Nr.363 “Par valsts nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Lauksaimniecības universitātes valdījumā” valdījumā nodotais nekustamais īpašums “Pils” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4676 004 0194), Lielauces pagastā, Dobeles novadā, vairs netiek izmantots izglītības un zinātnes funkciju nodrošināšanai, nodot Finanšu ministrijas valdījumā nekustamo īpašumu “Pils” (nekustamā īpašuma kadastra Nr.4676 004 0194) – zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 4676 004 0252) 14,76 ha platībā -  Lielauces pagastā, Dobeles novadā.

2. Finanšu ministrijai pārņemt no LBTU šā rīkojuma 1.punktā minēto nekustamo īpašumu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprināt zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā.

3. Atļaut Finanšu ministrijai dzēst Lielauces pagasta zemesgrāmatas nodalījuma Nr.100000351976 II daļas 2.iedaļas ierakstu Nr.1.1.
 

-

Lūdzam precizēt rīkojuma 13.punktu, sniedzot skaidrojumu, kā minētais rīkojuma punkts var tikt izpildīts, ja saskaņā ar zemesgrāmatas apliecību īpašnieks ir valsts Zemkopības ministrijas (turpmāk – ZM) personā, bet ar NĪVKIS datiem īpašnieki ir ZM un sabiedrība ar ierobežotu atbildību MĀCĪBU UN PĒTĪJUMU SAIMNIECĪBA “VECAUCE” (turpmāk – juridiska persona).

Pirmšķietami, iepazīstoties ar Ministru kabineta 2008.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.451 “Par valsts nekustamo īpašumu nodošanu Latvijas Lauksaimniecības universitātes valdījumā”, secināms, ka rīkojums saskaņā ar iepriekš minētajiem ZG un NĪVKIS ierakstiem nav izpildīts. Saskaņā ar anotācijā norādīto informāciju LBTU ierosina mainīt un nodot nekustamo īpašumu Zemkopības ministrijas valdījumā un Latvijas valsts meži pārvaldīšanai un apsaimniekošanai. Tieslietu ministrijas ieskatā no minētajiem ierakstiem nekustamais īpašums jau atrodas ZM valdījumā, turklāt nav skaidrs, kas šajos ierakstos ir juridiskā persona, kas attēlota īpašnieka statusā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka analoģiski ieraksti zemesgrāmatā un NVĪKS ir visiem rīkojuma projekta 2. un 3.pielikumā esošajiem īpašumiem.

Anotācija nesatur nekādu informāciju par juridisko personu, apstākli, kā šāds ieraksts radies NVĪKS datos, ko nozīmē šīs ieraksts – īpašnieks, kā arī skaidrojumu par paša rīkojuma projekta 13.punkta izpildi. Ievērojot iepriekš konstatētos apstākļus, šobrīd nepieciešams papildināt anotāciju, nepieciešamības gadījumā precizēt rīkojuma projektu, lai pārliecinātos par rīkojuma projekta tiesiskumu. Vienlaikus lūdzam ņemt vērā, ka juridiskā persona ir uzskatāma par privātpersonu.






 

-

Aicinām atkārtoti izvērtēt, vai nebūtu nogaidāma nekustamā īpašuma Tērvetes ielā 91D, Jelgavā, kadastra numurs 0900 518 0050, kas sastāv no laboratorijas korpusa, kadastra apzīmējums 0900 018 0050 002, virzīšana atsavināšanai izsolē, jo ieguvumi būtu daudz lielāki, atsavinot vienotu īpašumu. Vienlaikus anotācijā norādītais arguments, ka zemes turpmākas izmantošanas jautājums vai atsavināšanas jautājums risināms vēlāk atsevišķi, nav balstīts uz izvērtējamu par iespējamiem ieguvumiem.

Saskaņā ar anotācijā norādīto informāciju atsavināmā būve atrodas uz nodibinājuma Latvijas Lauksaimniecības universitātes fonds “JELGAVAS PILS” (turpmāk – Nodibinājums) piederošas zemes vienības, kadastra apzīmējums 0900 018 0050, kas saskaņā ar sadales plānu un nodošanas – pieņemšanas aktu, tiks nodota LBTU īpašumā. Šādā gadījumā Tieslietu ministrijas ieskatā tiktu likvidēts pastāvošais piespiedu dalītais īpašums. Vienlaikus anotācijā norādīts, ka informācija par likvidāciju un kreditoru prasījumiem publicēta Latvijas Vēstnesī 2023.gada 24.septembrī, ievērojot, ka nav zināms termiņš zemes iegūšanai LBTU īpašumā un vienota īpašuma izveidošanai būtu atsavināma būve atsevišķi.

Vēršam uzmanību, ka būvi atsavinot izsolē kopā ar zemes vienību, tās vērtība būs daudz lielāka, turklāt beigtu pastāvēt piespiedu dalītais īpašums. Savukārt vienas būves virzīšana izolē, virzot vēlāk atsevišķi arī zemes vienību saskatāmi mazāki iegumi. Pirmkārt, iegūstamā cena gan no būves, gan no zemes vienības būs daudz mazāka. Otrkārt, nav garantijas, ka jaunais būves īpašnieks izmantos pirmpirkuma tiesības, līdz ar to piespiedu dalītais īpašums var pastāvēt arī turpmāk. Treškārt, ja jaunais būves īpašnieks izmantos pirmpirkuma tiesības, tad pirkuma līgums būs slēdzams par nosacīto cenu. Līdz ar to lielāks ieguvums saskatāms, virzot atsavināšanai vienotu īpašumu, t.i., būvi kopā ar zemi. Attiecībā par neprognozējamo termiņu zemes īpašuma tiesību iegūšanai norādāms, ka saskaņā ar publiski pieejamo informāciju (Lursoft) Nodibinājuma likvidācijas process ierosināts, pamatojoties uz valdes lēmumu. Nodibinājumam nav Valsts ieņēmumu dienesta administratīvo nodokļu (nodevu) parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro. Ņemot vērā, ka likvidācijas process tiek iedalīts divos posmos atkarībā no tā, vai Nodibinājumam ir pieteikušies kreditori vai nav, tad būtu noskaidrojams šis fakts. Ņemot vērā, ka Nodibinājumam nav nodokļu parādu un valde ir pieņēmusi lēmumu par likvidācijas uzsākšanu, pirmšķietami LBTU zemes vienību tuvākajā laikā varētu iegūt īpašumā. Gadījumā, ja ir saņemtas kreditoru pretenzijas publikācijas noteiktā termiņā, tad vērtējams ir saistību apjoms un termiņš kādā šīs saistības tiks segtas. Tādējādi šādai rīcībai jābūt uz faktiem balstītiem, t.i., noskaidrojot kreditoru pieteikto pretenziju apjomu un saistību dzēšanas plānu.
 

-

Lūdzam precizēt šo rīkojuma punktu un pārskatīt arī pārējos, ievērojot iedibināto praksi (skatīt, piemēram, Ministru kabineta rīkojumu - https://likumi.lv/ta/id/278878-par-latvijas-lauksaimniecibas-universitates-valdijuma-esosa-valsts-nekustama-ipasuma-dobeles-iela-41a-jelgava-nodosanu vai citus līdzīgus, piemēram, kur pašvaldības nodod īpašumus atpakaļ valstij). Proti, attiecīgi, precizējot un papildus norādot, kāds MK rīkojums attiecīgajam nekustamajam īpašumam paredz nodot atpakaļ nekustamo īpašumu, kas nepieciešams dzēst zemesgrāmatā. Minētā informācija ir atspoguļota anotācijā, taču rīkojuma punkti nesatur šādu informāciju.
 

-

Lūdzam anotācijas sadaļā, kur uzskaitīti 2.pielikumā esošie īpašumi, veikt labojumu attiecībā uz nekustamā īpašuma “Rūsiņas” paredzēto nodalāmo valsts meža zemes platību, proti, mainot no 2,7 ha uz 2,9 ha.

Saskaņā ar rīkojuma projekta 2.pielikumu nekustamais īpašums sastāv no divām zemes vienībām. No vienas zemes vienības plānots nodalīt valsts meža zemi 0,2 ha platībā, bet no otras 2,7 ha, līdz ar to kopējā nodalāmā meža zemes platība ir 2,9 ha.
 

-