Projekta ID
25-TA-2939Atzinuma sniedzējs
Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija
Atzinums iesniegts
14.05.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Iebildums
Latvijas Nacionālā zāļu apgādes asociācija (turpmāk – LNZAA), izvērtējot tiesību akta projektu 25-TA-2939 “Grozījumi Ministru kabineta 2005. gada 25. oktobra noteikumos Nr. 803 “Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem”” (turpmāk – Projekts), sniedz šādu atzinumu.
LNZAA konceptuāli atbalsta Projekta mērķi veicināt zāļu pieejamību iedzīvotājiem, topošām un jaunām māmiņām, kā arī sociāli mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, tostarp paredzot plašāku farmaceita pakalpojuma maksas segšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
Vienlaikus LNZAA uzskata, ka Projekts risina tikai vienu no cenu reformas aspektiem - pacienta maksājuma samazināšanu atsevišķās situācijās -, bet neatrisina būtisku un pašas Veselības ministrijas identificētu problēmu: fiksēto zāļu apgādes un aptieku uzcenojumu reālās vērtības samazināšanos inflācijas, energoresursu, transporta, darba samaksas un citu izmaksu pieauguma apstākļos.
LNZAA īpaši uzsver, ka Veselības ministrija informatīvajā ziņojumā “Par veikto analīzi jaunā zāļu uzcenojuma modeļa efektivitātes novērtēšanai un priekšlikumiem ieviestā modeļa attīstībai” (Projekta ID 26-TA-343) pati ir identificējusi nepieciešamību vērtēt inflācijas ietekmi uz fiksēto uzcenojumu reālo vērtību un paredzēt to pārskatīšanu.
Par nepieciešamību Projektā paredzēt skaidru uzcenojumu indeksācijas un pārskatīšanas mehānismu
LNZAA ieskatā Projekts būtu papildināms ar skaidru regulējumu par zāļu apgādes uzņēmumu un aptieku uzcenojumu regulāru indeksāciju vai pārskatīšanu.
Pašreizējais modelis paredz fiksētus uzcenojumus, kuru reālā vērtība laika gaitā samazinās. Tas rada sistēmisku risku, jo zāļu apgādes un farmaceitiskās aprūpes izmaksas nav fiksētas - tās mainās atbilstoši ekonomiskajai situācijai.
Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā ir konstatēts, ka lieltirgotavu ieņēmumi no uzcenojumiem pēc reformas ir samazinājušies par 10,13 miljoniem euro gadā, kā arī norādīts, ka atsevišķos gadījumos, piemēram, aukstuma ķēdes ietvaros izplatāmām zālēm, noteiktais lieltirgotavas uzcenojums nesedz transporta un piegādes izmaksas.
Tāpat Veselības ministrija pati ir atzinusi, ka inflācija var ietekmēt fiksētu uzcenojumu reālo vērtību un ka būtu periodiski vērtējama inflācijas ietekme uz šo uzcenojumu reālo vērtību.
LNZAA ieskatā šis secinājums ir jānostiprina nevis tikai informatīva ziņojuma līmenī, bet arī normatīvajā regulējumā.
Par zāļu apgādes uzņēmumu uzcenojuma indeksāciju
Zāļu apgādes uzņēmumi nodrošina nepārtrauktu zāļu piegādi visā Latvijas teritorijā, ievērojot prasības par zāļu uzglabāšanu, transportēšanu, temperatūras režīmu, kvalitātes kontroli un piegādes termiņiem.
Pēdējos gados būtiski pieaugušas energoresursu, transporta, darba samaksas, noliktavu uzturēšanas, aukstuma ķēdes, IT un drošības prasību izmaksas. Vienlaikus fiksētais uzcenojums ilgstoši netiek indeksēts un neatspoguļo faktisko izmaksu pieaugumu.
Tas īpaši ietekmē aukstuma ķēdes zāļu, reģionālo un maza apjoma piegāžu nodrošināšanu un ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt zāļu apgādes sistēmas stabilitāti un investīciju spēju.
Par aptieku uzcenojuma un farmaceitiskās aprūpes maksas indeksāciju
Līdzīgi riski attiecas arī uz aptiekām. Pieaug farmaceitu darba samaksas, telpu uzturēšanas, elektroenerģijas, IT sistēmu, e-veselības integrācijas, drošības un normatīvās atbilstības izmaksas.
Tāpēc aptieku uzcenojuma modelis un farmaceita pakalpojuma maksa nevar tikt ilgstoši iesaldēti. Ja izmaksas pieaug, bet ieņēmumu modelis netiek pārskatīts, samazinās aptieku ekonomiskā ilgtspēja, īpaši reģionos un mazāk apdzīvotās vietās.
LNZAA ieskatā ilgtermiņā pacientu zāļu pieejamība nav nodrošināma bez ekonomiski ilgtspējīga aptieku darbības modeļa.
LNZAA konceptuāli atbalsta Projekta mērķi veicināt zāļu pieejamību iedzīvotājiem, topošām un jaunām māmiņām, kā arī sociāli mazāk aizsargātām sabiedrības grupām, tostarp paredzot plašāku farmaceita pakalpojuma maksas segšanu no valsts budžeta līdzekļiem.
Vienlaikus LNZAA uzskata, ka Projekts risina tikai vienu no cenu reformas aspektiem - pacienta maksājuma samazināšanu atsevišķās situācijās -, bet neatrisina būtisku un pašas Veselības ministrijas identificētu problēmu: fiksēto zāļu apgādes un aptieku uzcenojumu reālās vērtības samazināšanos inflācijas, energoresursu, transporta, darba samaksas un citu izmaksu pieauguma apstākļos.
LNZAA īpaši uzsver, ka Veselības ministrija informatīvajā ziņojumā “Par veikto analīzi jaunā zāļu uzcenojuma modeļa efektivitātes novērtēšanai un priekšlikumiem ieviestā modeļa attīstībai” (Projekta ID 26-TA-343) pati ir identificējusi nepieciešamību vērtēt inflācijas ietekmi uz fiksēto uzcenojumu reālo vērtību un paredzēt to pārskatīšanu.
Par nepieciešamību Projektā paredzēt skaidru uzcenojumu indeksācijas un pārskatīšanas mehānismu
LNZAA ieskatā Projekts būtu papildināms ar skaidru regulējumu par zāļu apgādes uzņēmumu un aptieku uzcenojumu regulāru indeksāciju vai pārskatīšanu.
Pašreizējais modelis paredz fiksētus uzcenojumus, kuru reālā vērtība laika gaitā samazinās. Tas rada sistēmisku risku, jo zāļu apgādes un farmaceitiskās aprūpes izmaksas nav fiksētas - tās mainās atbilstoši ekonomiskajai situācijai.
Veselības ministrijas informatīvajā ziņojumā ir konstatēts, ka lieltirgotavu ieņēmumi no uzcenojumiem pēc reformas ir samazinājušies par 10,13 miljoniem euro gadā, kā arī norādīts, ka atsevišķos gadījumos, piemēram, aukstuma ķēdes ietvaros izplatāmām zālēm, noteiktais lieltirgotavas uzcenojums nesedz transporta un piegādes izmaksas.
Tāpat Veselības ministrija pati ir atzinusi, ka inflācija var ietekmēt fiksētu uzcenojumu reālo vērtību un ka būtu periodiski vērtējama inflācijas ietekme uz šo uzcenojumu reālo vērtību.
LNZAA ieskatā šis secinājums ir jānostiprina nevis tikai informatīva ziņojuma līmenī, bet arī normatīvajā regulējumā.
Par zāļu apgādes uzņēmumu uzcenojuma indeksāciju
Zāļu apgādes uzņēmumi nodrošina nepārtrauktu zāļu piegādi visā Latvijas teritorijā, ievērojot prasības par zāļu uzglabāšanu, transportēšanu, temperatūras režīmu, kvalitātes kontroli un piegādes termiņiem.
Pēdējos gados būtiski pieaugušas energoresursu, transporta, darba samaksas, noliktavu uzturēšanas, aukstuma ķēdes, IT un drošības prasību izmaksas. Vienlaikus fiksētais uzcenojums ilgstoši netiek indeksēts un neatspoguļo faktisko izmaksu pieaugumu.
Tas īpaši ietekmē aukstuma ķēdes zāļu, reģionālo un maza apjoma piegāžu nodrošināšanu un ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt zāļu apgādes sistēmas stabilitāti un investīciju spēju.
Par aptieku uzcenojuma un farmaceitiskās aprūpes maksas indeksāciju
Līdzīgi riski attiecas arī uz aptiekām. Pieaug farmaceitu darba samaksas, telpu uzturēšanas, elektroenerģijas, IT sistēmu, e-veselības integrācijas, drošības un normatīvās atbilstības izmaksas.
Tāpēc aptieku uzcenojuma modelis un farmaceita pakalpojuma maksa nevar tikt ilgstoši iesaldēti. Ja izmaksas pieaug, bet ieņēmumu modelis netiek pārskatīts, samazinās aptieku ekonomiskā ilgtspēja, īpaši reģionos un mazāk apdzīvotās vietās.
LNZAA ieskatā ilgtermiņā pacientu zāļu pieejamība nav nodrošināma bez ekonomiski ilgtspējīga aptieku darbības modeļa.
Piedāvātā redakcija
LNZAA atbalsta Projekta mērķi mazināt pacientu izdevumus par zālēm, īpaši sociāli mazāk aizsargātām sabiedrības grupām.
Vienlaikus LNZAA uzsver, ka zāļu pieejamība nav nodrošināma tikai ar pacienta maksājuma samazināšanu. Ilgtspējīgai zāļu pieejamībai nepieciešams arī ekonomiski pamatots zāļu apgādes un aptieku darbības modelis.
Ja fiksētie uzcenojumi netiek indeksēti vai regulāri pārskatīti, bet izmaksas turpina pieaugt, ilgtermiņā tiek apdraudēta zāļu apgādes sistēmas stabilitāte, investīcijas, reģionālā pieejamība un krīzes gatavība.
Tādēļ LNZAA aicina Veselības ministriju šo Projektu izmantot kā pamatu nākamajam solim - skaidra, prognozējama un datos balstīta uzcenojumu indeksācijas mehānisma izstrādei.
Vienlaikus LNZAA uzsver, ka zāļu pieejamība nav nodrošināma tikai ar pacienta maksājuma samazināšanu. Ilgtspējīgai zāļu pieejamībai nepieciešams arī ekonomiski pamatots zāļu apgādes un aptieku darbības modelis.
Ja fiksētie uzcenojumi netiek indeksēti vai regulāri pārskatīti, bet izmaksas turpina pieaugt, ilgtermiņā tiek apdraudēta zāļu apgādes sistēmas stabilitāte, investīcijas, reģionālā pieejamība un krīzes gatavība.
Tādēļ LNZAA aicina Veselības ministriju šo Projektu izmantot kā pamatu nākamajam solim - skaidra, prognozējama un datos balstīta uzcenojumu indeksācijas mehānisma izstrādei.
