Atzinums

Likumprojekta 1. panta 11. punktā ietvertajā termina skaidrojumā nav ietverti skaidri kritēriji, kas paver iespējas ļoti plašai interpretācijai un atšķirīgai jēdziena piemērošanai starp institūcijām. Lūdzam precizēt definīciju, nosakot objektīvus un pārbaudāmus kritērijus tās piemērošanai, lai izvairītos no nepamatotiem reputācijas riskiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem.
OECD pētījuma “Latvijas interešu konfliktu režīma stiprināšana: ceļā uz efektīvu īstenošanu” secinājumos, cita starpā,  ir norādīts - nodrošināt, ka likumā sniegtajās definīcijās, kā arī pavadošajos materiālos ir skaidri norādīts,ka šķietami un potenciāli konflikti ne vienmēr ir uzskatāmi par pārkāpumu.

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojekts sagatavots, ņemot vērā OECD ziņojumā sniegtās rekomendācijas un spēkā esošajā likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktā regulējuma pilnveides ieteikumus, t.sk. ieteikumu attiecībā uz valsts amatpersonu loka izvērtēšanu (“Izvērtēt, vai visām Interešu konflikta novēršanas likuma 4. panta pirmajā daļā minētajām personām būtu saglabājams valsts amatpersonas statuss”) un deklarēšanas pienākumu racionalizēšanu (“Paplašināt to valsts amatpersonu kategoriju loku, kuras saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 23. panta piekto daļu ir atbrīvotas no deklarēšanas pienākuma, tādējādi samazinot deklarētāju skaitu)”). Neskatoties uz OECD minētajiem ieteikumiem un likumprojekta anotācijā norādīto, ar likumprojektu tiek paplašināts, nevis samazināts likuma subjektu skaits. Likumprojekts nepamatoti un nesamērīgi paplašina gan likuma subjektu loku, regulējumam aptverot pārāk atšķirīgas personu grupas, paredzot nesamērīgus ierobežojumus, gan deklarētāju skaitu, ne tikai palielinot administratīvo slogu, bet arī nepamatoti un nesamērīgi aizskarot personu intereses un tiesības uz privātumu.

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojekts sagatavots, ņemot vērā OECD ziņojumā sniegtās rekomendācijas un spēkā esošajā likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktā regulējuma pilnveides ieteikumus, t.sk. ieteikumu attiecībā uz valsts amatpersonu loka izvērtēšanu (“Izvērtēt, vai visām Interešu konflikta novēršanas likuma 4. panta pirmajā daļā minētajām personām būtu saglabājams valsts amatpersonas statuss”) un deklarēšanas pienākumu racionalizēšanu (“Paplašināt to valsts amatpersonu kategoriju loku, kuras saskaņā ar Interešu konflikta novēršanas likuma 23. panta piekto daļu ir atbrīvotas no deklarēšanas pienākuma, tādējādi samazinot deklarētāju skaitu”). Faktiski likumprojekts paplašina, nevis samazina likuma subjektu un deklarētāju skaitu, regulējumam aptverot pārāk atšķirīgas personu grupas, palielinot administratīvo slogu, kā arī nesamērīgi aizskarot personu intereses un tiesības uz privātumu.

-

Likumprojekta 6. panta ceturtā daļa paredz, ka valsts pārvaldē nodarbinātais pēc publiskas personas institūcijas vadītāja vai viņa pilnvarotas personas pieprasījuma sniedz informāciju, kas nepieciešama, veicot iekšējās kontroles pasākumus korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai.Formulējums “informācija, kas nepieciešama” ir interpretējams ļoti plaši un var radīt nevienveidīgu normas piemērošanu praksē, tostarp pieprasot informāciju nesamērīgā apmērā, kā arī, informāciju, kas skar personas privāto dzīvi.
Lūdzam veikt atbilstošus precizējumus, pašā likuma normā nostiprinot informācijas pieprasīšanas samērīguma un minimizēšanas principus, precizēt pieprasāmās informācijas robežas, kā arī noteikt skaidras garantijas personas datu un privātuma aizsardzībai. 
 

-

No likumprojekta 6. panta sestās daļas normas nav skaidrs, kā tā piemērojama gadījumos, ja persona valsts pārvaldē ir nodarbināta nepilnu darba laiku. Šādā situācijā veikt citu nodarbošanos var radīt nesamērīgu ierobežojumu personas iespējām gūt papildu ienākumus un organizēt savu profesionālo darbību ārpus tiešo amata pienākumu izpildes.
Tāpat formulējums “saimnieciskās darbības veikšana” ir  plašs un neņem vērā saimnieciskās darbības dažādās formas un faktisko intensitāti. Saimnieciskā darbība var tikt reģistrēta arī attiecībā uz pasīvu ienākumu gūšanu, piemēram, nekustamā īpašuma izīrēšanu. Līdz ar to likumprojekts nesamērīgi aizliedz arī tādas darbības, kurām nav ietekmes uz amata pienākumu izpildi, darba laika izmantošanu vai interešu konflikta risku.

-

Lūdzam izvērtēt Likumprojekta 7. panta otrās daļas 10. punkta samērīgumu un praktisko ietekmi uz publiskas personas institūciju resursiem - norma rada būtisku papildu administratīvo un finanšu slogu publiskas personas institūcijām. Likumprojekta anotācijā nav sniegts  izvērtējums par audita praktisko īstenošanu un šāda pienākuma samērīgumu.
Audita veikšana prasa piesaistīt  ārpakalpojuma sniedzējus, bet likumprojektā nav paredzēts papildu finansējuma piešķīrums šā pienākuma izpildei.

-

Likumprojekta 7. panta trešās daļas 2. punktā paredzētais pienākums publiskas institūcijas vadītājam noteikt kārtību, kādā ir nododamas valsts pārvaldē nodarbinātā funkcijas, ir pārāk plašs un var tikt interpretēts kā pienākums nodot citai personai visu amata funkciju izpildi, nevis tikai konkrēto jautājumu vai procesu, kurā konstatēts interešu konflikts. Šāda pieeja var būt nesamērīga un praksē grūti īstenojama, īpaši nelielās institūcijās kā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, tāpēc aicinām precizēt normas tvērumu uz pienākumu atturēties no konkrētu lēmumu pieņemšanas vai darbību veikšanas.

-

Lūdzam likumprojektā noteikt objektīvus kritērijus divu gadu perioda pārskatīšanai līdz vienam gadam, lai neradītu normas atšķirīgu piemērošanu starp institūcijām.

-

Lūdzam veikt likumprojekta 7. panta ceturtajā daļā precizējumus, pašā likuma normā nostiprinot informācijas pieprasīšanas samērīguma un minimizēšanas principus, precizēt pieprasāmās informācijas robežas, nosakot deklarācijas saturu un deklarācijas iesniegšanas  regularitāti, papildināt, ka deklarāciju ieviešana būtu balstāma risku izvērtējumā, lai deklarāciju iesniegšanas pienākums neskartu nesamērīgi plašu publiskas personas institūcijās nodarbināto loku, kā arī noteikt skaidras garantijas personas datu un privātuma aizsardzībai.

-

Likumprojekta 10. panta piektā daļa paredz, ka Publiskas personas institūcijas vadītājs pēc speciālā subjekta iesnieguma var samazināt noteikto divu gadu termiņu līdz vienam gadam.No likumprojekta terminu skaidrojuma izriet, ka par publiskas personas institūcijas vadītāju var tikt uzskatīts gan, piemēram, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs, gan VSIA "Latvijas Sabiedriskais medijs" valde. Norma rada neskaidrību, kura institūcija vai amatpersona pieņem gala lēmumu - vai valde var lemt pati par sevi, ņemot vērā apsvērumu, ka padome kā koleģiāla institūcija, nevis priekšsēdētājs vienpersonīgi, īsteno uzraudzības funkciju pār valdi. Lūdzam šo noteikt skaidrāk. 

-

Likumprojekts paredz atškirīgu attieksmi pret dažādām amatu grupām, pirmšķietami, speciālajiem subjektiem paredzot labvēlīgākus nosacījumus nekā valsts pārvaldē nodarbinātajiem, ievērojot likumprojekta 6. panta sestās daļas noteikumus. 

-

Likumprojekta 1. panta 1. punktā vārdu "iestādē" aizstāt ar vārdu "institūcijā", lai salāgotu terminu lietošanu ar 1. panta 7. punktu un attiecinātu termina lietojumu tā plašākajā izpratnē.

1) amats – darbs vai dienests noteiktu pilnvaru ietvaros publiskas personas institūcijā, biedrībā, nodibinājumā, politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā, kā arī komercsabiedrībā. Amats šā likuma izpratnē nav valsts pārvaldē nodarbinātā darbs, pārstāvot attiecīgo publiskas personas institūciju starptautiskajā organizācijā, kuras dalībvalsts ir Latvijas Republika vai ar kuru sadarbojas Latvijas Republika, kā arī citu institūciju veidotās komisijās, konsultatīvajās padomēs un darba grupās, un par šo darbu nav noteikta atlīdzība;

Lūdzam izvērtēt termina “darījumu partneri” definīcijā ietverto slieksni “darījuma summa pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas”.
Šāda sliekšņa noteikšana var nepamatoti sašaurināt to personu loku, uz kurām attiecināms regulējums, un var radīt situācijas, kad no regulējuma tvēruma tiek izslēgti darījumi ar zemāku vērtību, lai gan tie pēc būtības var radīt interešu konflikta riskus.

Tāpat rosinām 1. panta 3. punktā iekļauto terminu lietot vienskaitlī, ņemot vērā, ka termina skaidrojums lietots vienskaitlī.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 1. panta 4. punktā lietotā termina “dāvana” definīciju, jo tā nav saskaņota ar spēkā esošo regulējumu un būtiski maina līdzšinējo dāvanas izpratni. Likums par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā ne tikai definē dāvanas jēdzienu, bet arī skaidri paredz izņēmumus, kas par dāvanu šā likuma 13. panta trešās daļas izpratnē nav uzskatāmi, tostarp ziedi, suvenīri, grāmatas, reprezentācijas priekšmeti u.c. Anotācijā nav sniegts pamatojums tik būtiskai termina izpratnes paplašināšanai. Definīcija ir pārmērīgi plaša un aptver faktiski jebkuru situāciju, kuras rezultātā valsts pārvaldē nodarbinātajam rodas jebkāds tiešs vai netiešs labums, neatkarīgi no šā labuma juridiskā pamata, gribas izteikuma, savstarpējās attiecības rakstura vai saistības ar amata pienākumu izpildi.

-

Aicinām papildināt Likumprojekta 1. panta 12. punktu ar vārdiem "vai publiskas personas institūcijas autonomos", ņemot vērā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 12. pantā noteikto Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes juridisko statusu -  neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. Tas pats būtu attiecināms uz citām neatkarīgajām institūcijām, kas nav klasiskas valsts pārvaldes institūcijas.

12) valsts pārvaldē nodarbinātais – publiskas personas institūcijā nodarbināta fiziska persona vai fiziska persona, kura pilda likumā noteiktajā kārtībā privātpersonai deleģētos vai ar pilnvarojumu nodotos valsts pārvaldes vai publiskas personas institūcijas autonomos uzdevumus.

Likumprojekta 7. panta otrās daļas 5. punkta redakcija paredz disciplinārsodu piemērošanu, tomēr ne visām publiskas personas institūcijās esošajām amatpersonām normatīvais regulējums paredz disciplināratbildību. Piemēram, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums neparedz disciplinārsoda piemērošanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem, tādējādi norma  praksē var būt neizpildāma. Lūdzam piedāvāt alternatīvu atbildības mehānismu.

-

Trauksmes celšanas likuma 3. pantā ir noteikts, ka trauksmes cēlējs ir tiesīgs celt trauksmi par jebkuru pārkāpumu, kas kaitē sabiedrības interesēm, īpaši par pārkāpumiem jomās kā korupcija, kā arī politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu un priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu pārkāpumi. Lūdzam skaidrot anotācijā, vai nepieciešamības gadījumā precizēt likumprojekta 7. panta trešās daļas 3. punktu, vai ir nepieciešama papildu kārtība jau izstrādātajai institūcijas trauksmes celšanas kārtībai. 

-

Lūdzam precizēt normu atbilstoši anotācijā norādītajam un noteikt pašā likumprojektā šī punkta paplašināto izpratni - 
iepirkuma komisiju locekļi, sekretāri un eksperti; amati, kas uzrauga iepirkuma līgumu izpildi un pieņem lēmumus par līguma grozījumiem.

-