Atzinums

Veselības ministrija ir izvērtējusi Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīcības plāna projektu “Rīcības plāns tirdzniecības nozares atbalstam” un atzinīgi novērtē Ekonomikas ministrijas vēlmi rast risinājumus birokrātijas mazināšanai un prasību pārskatīšanai tirdzniecības jomā, kā arī atbalsta sniegšanai mazajiem tirgotājiem reģionos saistībā ar daļējo preču aprites samazināšanās rezultātā radušos zaudējumu kompensēšanu, piedāvājot ieviest papildus pakalpojumus.
Rīcības plāna projektā Ekonomikas ministrija ir norādījusi, ka ir jāizpēta konkurences aspekti un nepieciešamie kritēriji, rodot iespēju mazumtirgotājiem mazapdzīvotās vietās pārdot bezrecepšu medikamentus atbilstoši Veselības ministrijas izstrādātam medikamentu sarakstam, kas paplašinātu mazumtirgotāju preču klāstu un atvieglotu iedzīvotājiem reģionos piekļuvi bezrecepšu medikamentiem.
Vēršam uzmanību, ka bezrecepšu medikamentu pieejamība ir svarīga, tomēr vēl svarīgāka ir pacientu drošība un racionāla un atbildīga šo zāļu lietošana. Tā kā zālēm piemīt farmakoloģiska vai imunoloģiska iedarbība un tās ietekmē (pārveido, atjauno vai uzlabo) fizioloģiskās funkcijas, tā ir īpaša preču kategorija, un farmācija kopumā ir stingri reglamentēta nozare. Sabiedrības veselības apsvērumu dēļ, lai zāles tiktu lietotas atbildīgi un racionāli, t. sk. novēršot nepareizas vai ļaunprātīgas zāļu lietošanas un nevēlamas vai pat dzīvībai bīstamas zāļu mijiedarbības riskus, kā arī lai nodrošinātu zāļu atbilstošu uzglabāšanu un apriti, saglabājot to apstiprinātās kvalitātes īpašības, kas nosaka arī zāļu efektivitāti un drošumu, zāļu apriti drīkst veikt tikai atbilstoši licencēti tirgus dalībnieki, un pacienti zāles drīkst iegādāties tikai aptiekā, kur ir pieejama atbilstoši izglītota speciālista - farmaceita vai farmaceita asistenta konsultācija. Norādām, ka jebkuru zāļu, t. sk. bezrecepšu, izsniegšana ietver ne tikai zāļu iepakojuma pārdošanu un fizisku nodošanu pacientam, bet arī farmaceitisko aprūpi un konsultācijas, ko var veikt tikai kvalificēts speciālists. Farmācijas jomu reglamentējošie tiesību akti nosaka, ka, izsniedzot zāles, ir jāsniedz informācija par zāļu pareizu un drošu lietošanu, rīcību ar zālēm u.c. Turklāt norādām, ka Latvijā bezrecepšu zāles nedrīkst būt brīvi pieejamas pacientiem aptiekas tirdzniecības zālē, lai samazinātu neatbilstošas pašārstēšanās un pacientu drošības riskus, ko varētu radīt neatbilstošu zāļu izvēle bez farmaceita vai farmaceita asistenta veikta izvērtējuma un konsultācijas. Pētījumi liecina, ka 90% cilvēku uzskata pašaprūpi par būtisku sastāvdaļu hronisku slimību un nelielu saslimšanu profilaksē un ārstēšanā. Lielākā daļa iedzīvotāju saskata pašaprūpes sniegtos ieguvumus veselībai, dzīves kvalitātei un ikdienas neatkarībai, taču tikai neliela daļa jūtas patiesi pārliecināti par savām spējām rūpēties par savu veselību patstāvīgi. Jo zemāks ir zināšanu un prasmju līmenis pašaprūpē, jo lielāka kļūst cilvēku atkarība no veselības aprūpes speciālistiem. Droša zāļu lietošana ir atkarīga no sniegtās informācijas kvalitātes un pacienta spējām to saprast. Pētījumi liecina, ka daudzi patērētāji saskaras ar grūtībām pareizi izlasīt un interpretēt norādījumus par zāļu lietošanu; piemēram, pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā puse dalībnieku nespēja pareizi aprēķināt pacientam atļauto zāļu devu. Zinātniskie dati rāda arī to, ka farmaceita iesaiste bieži maina patērētāju lēmumus par labu drošākai izvēlei. Tas apliecina speciālista konsultācijas nozīmīgumu un pamato zāļu pieejamību tikai aptiekās, kur ir pieejamas attiecīgas konsultācijas, kas samazina riskus veselībai saistībā ar zāļu neatbilstošu lietošanu, kā arī mazina sabiedrības izdevumus par veselības aprūpi kopumā. Arī PVO vadlīnijas uzsver farmaceitu būtisko nozīmi pacientu konsultēšanā un veselības pratības uzlabošanā. Nepareiza bezrecepšu zāļu lietošana ne tikai apdraud pacientu veselību, bet arī rada papildu izmaksas veselības aprūpes sistēmām, tāpēc politikas veidotāju pienākums ir nodrošināt līdzsvaru starp zāļu pieejamību un pacientu drošību.
Latvijā ir plašs aptieku tīkls, kas ļauj iedzīvotājiem ērti saņemt zāles un profesionālu un kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi. Aptieku skaits uz 100 000 iedzīvotāju Latvijā ir par 44% lielāks nekā vidēji OECD valstīs un, iedzīvotāju skaitam samazinoties, šis rādītājs turpina pieaugt katru gadu. Neskatoties uz to, Veselības ministrija ir veikusi pasākumus vēl labākai zāļu pieejamībai, t. sk. mazapdzīvotās vietās, ieviešot veselības aprūpes pakalpojumu formu – zāļu piegādi pacienta dzīvesvietā un farmaceitisko konsultēšanu attālināti. Tas nodrošina pacientiem piekļuvi gan nepieciešamajām zālēm, gan farmaceita profesionālajai konsultācijai, neapmeklējot aptieku klātienē, un vienlaikus nodrošina zāļu atbilstošu uzglabāšanu un loģistiku, t. sk. attiecībā uz prasībām, kas zāļu apritē iesaistītajiem uzņēmumiem ir jāpilda Ātrās reaģēšanas (Rapid Alert) sistēmā, ja ir aizdomas par zāļu kvalitātes defektiem vai viltojumiem.   
Šo pakalpojumu mērķis ir ne tikai uzlabot zāļu pieejamību, īpaši iedzīvotājiem ar ierobežotām pārvietošanās iespējām, bet arī nodrošināt farmaceitisko aprūpi ārkārtas situācijās un attālos reģionos. Vienlaikus tie palīdz veicināt drošu zāļu lietošanu un terapijas ievērošanu, mazinot riskus pacientu veselībai.
Turklāt saskaņā ar Veselības ministrijas rīcībā esošajiem datiem no 1 891 982 reģistrētajiem Latvijas iedzīvotājiem 2024. gadā pie ģimenes ārsta ir vērsušies 1 286 124 iedzīvotāji (68 %), savukārt 605 858 iedzīvotāji (32 %) ģimenes ārstu nav apmeklējuši. Ņemot vērā šos rādītājus, aptiekas apmeklējums un farmaceita konsultācija ir īpaši būtiska, pat ja iedzīvotājs ir vēlējies tikai iegādāties bezrecepšu zāles, jo aptiekā strādājošais speciālists ne nodrošina informāciju par zāļu indikācijām, kontrindikācijām, iespējamo mijiedarbību, devām, ārstēšanās ilgumu un citiem drošas zāļu lietošanas aspektiem, bet arī var novērtēt iedzīvotāja veselības stāvokli un nepieciešamības gadījumā mudināt viņu nekavējoties apmeklēt ārstu. Tas ir īpaši svarīgi mazāk apdzīvotās vietās, kur ārstniecības personu tūlītēja pieejamība bieži ir ierobežota. Ja profesionāla konsultācija, ko sniedz farmaceits, kļūtu mazāk pieejama, piemēram, atļaujot bezrecepšu zāļu izplatīšanu mazāk apdzīvotu vietu veikalos, tas veicinātu nekontrolētu pašārstēšanos, hronisku slimību neārstēšanu un iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanos. Tas savukārt radītu papildu izmaksas veselības aprūpes sistēmai - izmaksas, kuras būtu iespējams novērst, ja iedzīvotājs laikus konsultētos ar veselības aprūpes speciālistu vai farmaceitu, kurš spēj izvērtēt personas veselības stāvokli savas kompetences ietvaros un nepieciešamības gadījumā novirzīt to pie ārsta. 

Secinājums: Bezrecepšu zāļu tirdzniecība ārpus aptiekām nav savienojama ar pacientu drošības un sabiedrības veselības aizsardzības principiem. Bezrecepšu zāļu pieejamība tikai aptiekās nodrošina profesionālu farmaceita uzraudzību un konsultācijas, zāļu pareizu lietošanu un savlaicīgu riska faktoru atpazīšanu. Tas ir būtiski svarīgi, lai novērstu zāļu nepareizu lietošanu, blakusparādības un ar to saistīto papildu slogu veselības aprūpes sistēmai. Turklāt priekšnoteikums zāļu atbilstošas kvalitātes nodrošināšanai, kas savukārt tieši ietekmē to efektivitāti un drošumu, ir to izplatīšana tikai caur atbilstoši licencētiem un uzraudzītiem farmaceitiskās darbības uzņēmumiem, proti, mazumtirdzniecībā - aptiekām.

Ņemot vērā minēto, Veselības ministrija nepiekrīt un aicina svītrot noteiktos uzdevumus – līdz 2026.gada 1.jūnijam izstrādāt bezrecepšu medikamentu sarakstu, kurus būtu iespējams tirgot pārtikas veikalos mazāk apdzīvotās vietās, savukārt līdz 2026.gada 1.septembrim, balstoties uz veikto izvērtējumu un sagatavoto sarakstu, izstrādāt nepieciešamos grozījumus, lai nodrošinātu tiesisko ietvaru bezrecepšu medikamentu tirgošanai.
 

-