Atzinums

Biedrības “LATVIJAS APRITES SAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA”, turpmāk – LASUA  ir iepazinusies ar tiesību akta projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm” (Projekta ID Nr. 25-TA-1093), turpmāk – Projekts, un sniedz šādu atzinumu/viedokli par Projektu.

Regulā 2023/1542 ir paredzēts, ka atkārtoti uzlādējamas rūpnieciskās baterijas, LMT baterijas un elektrotransportlīdzekļu baterijas būs jāmarķē, kā arī jāapzīmē ar QR kodu (Regulas 2023/1542 10., 13., 77. pants). Tajā pašā laikā Regula 2023/1542 neaizliedz dalībvalstīm noteikt papildu administratīvos vai organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu efektīvāku ražotāju atbildības kontroli, uzlabo bateriju savākšanas sistēmu pārskatāmību, stiprina uzraudzības mehānismus dabas resursu nodokļa piemērošanas jomā.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī ņemot vērā Regulas 2023/1542 regulējumu attiecībā uz mērķiem, kuri dalībvalstīm ir jāsasniedz bateriju savākšanas jomā, LASUA ieskatā Projektā kopumā būtu jāparedz ikviena bateriju veida marķēšanas prasības. Šāda pasākuma ieviešana sekmētu dabas resursu nodokļa nomaksas kontroli, kā arī to, vai konkrētais ražotājs ir iesaistīties RAS, tāpat šāda bateriju marķēšana būtu kā sabiedrības informēšanas un motivēšanas līdzeklis pareizai bateriju apsaimniekošanai, turklāt veiksmīgāk nodrošinātu Regulas 2023/1542 mērķu sasniegšanu.

 LASUA ieskatā pašreizējā situācijā attiecībā uz bateriju apsaimniekošanas jomu ir tas, ka attiecīgā tirgus uzraudzība vēl tikai attīstās, tādēļ šobrīd ir sarežģīti identificēt nelegāli vai bez atbilstošas reģistrācijas tirgū laistās baterijas, kā arī ir grūtības pierādīt konkrētā produkta izcelsmi atkritumu plūsmā. Ieviešot bateriju marķēšanas prasību, tiktu panākts efektīvāks tirgus uzraudzības mehānisms, tiktu veicināti vienlīdzīgāki konkurences apstākļi, kā arī uzraugošajām iestādēm tiktu nodrošināta lielāka un pārskatāmāka sistēmas caurskatāmība. Šāds risinājums stiprinātu tiesisko paļāvību, kā arī veicinātu principa “piesārņotājs maksā” ievērošanu praksē, jo nodrošinātu, ka visi tirgus dalībnieki vienlīdzīgi piedalās bateriju atkritumu apsaimniekošanā un sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novēršanu.

Projekta papildināšana ar bateriju marķēšanas prasībām LASUA ieskatā ir svarīgs solis, lai turpinātu pilnveidot bateriju izsekojamību, veicinātu atbildīgu rīcību attiecībā uz vides aizsardzības prasību izpildi, papildu nodrošinot, ka katrs bateriju ražotājs un importētājs godprātīgi uzņemas atbildību par savas darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību.

-

Ar Projekta 2. punktu ir paredzēts grozīt noteikumu 1.13. apakšpunktu, izsakot to šādā redakcijā: “1.13. kārtību, kādā nodokļa maksātājs, kas pats veic pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar fotoelementu paneļu, invertoru un bateriju fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai atkritumu apsaimniekošanu, reģistrējas dienestā”. Ņemot vērā, ka tirgū aizvien populārāka kļūst akumulatora enerģijas uzglabāšanas sistēmas (BESS) izmantošana, LASUA ieskatā, lai nodrošinātu korektu un atbilstošu uzskaitījumu, Projektā ir nepieciešams norādīt, ka arī uz nodokļa maksātājiem, kuri paši veic pasākumus un sedz izdevumus, kas saistīti ar akumulatora enerģijas uzglabāšanas sistēmu (BESS) atkritumu apsaimniekošanu, ir attiecināmas Projekta prasības attiecībā uz reģistrēšanos dienestā.
 

-

Ņemot vērā Projekta 1. pielikumā ietvertos termiņus, secināms, ka Projekta prasības ir piemērojamas, sākot ar 2026. gada 1. janvāri. LASUA uzskata, ka šāda prasība nav adekvāta ne pret RAS, ne pret RAS klientiem. Būtiski ir ņemt vērā, ka Projekts ir tikai saskaņošanas posmā, kā rezultātā tajā ietvertās prasības vēl nav stājušās spēkā, un līdz ar to RAS šobrīd nav pamata saviem klientiem lūgt iesniegt atskaites, piemērojot jau it kā paredzētos Projekta noteikumus.

Ievērojot iepriekš minēto, LASUA aicina pārskatīt Projektā ietvertos termiņus, nosakot, ka Projektā ietvertās prasības tiek piemērotas nevis ar 2026. gada 1. janvāri, bet gan tādā termiņā, kuru gan RAS, gan RAS klienti var reāli izpildīt, it īpaši ņemot vērā apstākli, ka RAS klienti par videi kaitīgo preču apjomiem RAS sniedz atskaiti reizi mēnesī par iepriekšējo mēnesi.
 

-

Projekta 1. pielikuma 3.1. tabulā kā viens no bateriju sastāva iedalījumiem ir norādīts “citas”.

LASUA Projekta Nr. 25-TA-976 (Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 17. jūnija noteikumos Nr. 331 “Elektrisko un elektronisko iekārtu un bateriju vai akumulatoru ražotāju reģistrācijas kārtība un samaksas kārtība par datu uzturēšanu”) saskaņošanas periodā ierosināja, kā palīglīdzekli bateriju apakškategoriju noteikšanai izmantot Muitas nomenklatūras (CN) kodus, kas saistīti ar bateriju pielietojamību. Izmantojot šos kodus, varētu definēt konkrētu skaitu apakškategoriju, kas atvieglotu ražotājiem (komersantiem) deklarēšanas procesu, savukārt muitai – kontroli.

Šobrīd aktuālajā Projekta Nr. 25-TA-976 redakcijā ir ietverta šāda atsauce pie bateriju ķīmiskā sastāva “cits sastāvs” – “Norādīt bateriju ķīmisko sastāvu. Cits sastāvs ir jebkāds cits bateriju ķīmiskais sastāvs, kas nav iekļauts šajā pielikumā sarakstā. Norāda atbilstoši muitas nomenklatūras (CN) kodiem Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu.”

Ievērojot iepriekš minēto, lai nodrošinātu Projekta un Projekta Nr. 25-TA-976 savstarpējo sinhronizāciju, LASUA aicina Projekta 1. pielikuma 3.1. tabulā pie bateriju sastāva ar nosaukumu “citas” iekļaut līdzīgu atsauci uz muitas nomenklatūras (CN) kodiem, kāda tā ir ietverta Projekta Nr. 25-TA-976 1.² un 1.³ pielikumā.
 

-

Projekta 1. pielikuma 3.1. tabulas 1. punktā ir noteikts, ka pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas procentuālais apmērs, sākot ar 2027. gadu, ir 63 %. LASUA iepriekšējos atzinumos par Projektu bija norādījusi, ka šāds procentuālais apmērs ir nesamērīgi augsts, ņemot vērā, ka sabiedrībā kopumā vēl tikai attīstās izpratne par pārnēsājamo bateriju atkritumu kaitīgumu un nepieciešamību tos izmest tam paredzētajos atkritumu konteineros, tādēļ pārnēsājamo bateriju savākšanas procentuālie apjomi būtu jānosaka samērīgāki.

Projekta izziņā ir norādīts, ka LASUA iebildumi par noteikumu 1. pielikuma 3.1. apakšpunkta tabulas 1. punktu (pārnēsājamās baterijas) nav ņemti vērā. Regula 2023/1542 neparedz dalībvalstīm tiesības vērsties Eiropas Komisijā ar lūgumiem pārskatīt Regulā 2023/1542 noteiktos pārnēsājamo bateriju savākšanas mērķus. Regula 2023/1542 arī neparedz Eiropas Komisijai tiesības vienpusīgi grozīt noteiktos pārnēsājamo bateriju savākšanas mērķus, noteikt garākus termiņus to sasniegšanai vai piešķirt atkāpes atsevišķām dalībvalstīm.  KEM piekrīt, ka Regulas 2023/1542 94. pants satur pilnvarojumu Eiropas Komisijai izvērtēt Regulas 2023/1542 piemērošanu, tomēr tas nenosaka, kādā veidā Eiropas Komisija veic Regulas 2023/1542 94. pantā minēto pienākumu izpildi. Ievērojot minēto, ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus noteikumu 1. pielikumā, lai nodrošinātu to atbilstību Regulai 2023/1542 un tās efektīvu piemērošanu.

LASUA izprot, ka Regulas 2023/1542 pašreizējā redakcija neparedz dalībvalstīm rīcības brīvību attiecībā uz pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītājiem, bet LASUA ieskatā Klimata un enerģētikas ministrijai, turpmāk – KEM, kā atbildīgajai ministrijai būtu jāņem vērā LASUA kā atkritumu apsaimniekošanas nozares komersantu pārstāvja viedoklis par to, ka Projektā noteiktos pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas apjomus faktiski nav iespējams realizēt no ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas, turpmāk – RAS, neatkarīgu iemeslu dēļ. Proti, neskatoties uz labi attīstītu bateriju atkritumu savākšanas infrastruktūru, realitātē ievērojama daļa iedzīvotāju turpina izmest izlietotās baterijas kopā ar sadzīves atkritumiem, jo tas, viņuprāt, ir ērtāk. Šādos apstākļos Regulas 2023/1542  prasību izpilde ir objektīvi apgrūtināta, neskatoties uz RAS centieniem un darbībām nodrošināt atbilstošu infrastruktūru un sabiedrības informēšanu par pareizu atkritumu apsaimniekošanu. Ja Regulā 2023/1542  un Projektā norādītie pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas apjomi netiks samazināti, pastāv reāla iespēja, ka, lai sasniegtu izvirzītos mērķrādītājus, RAS būs jāveic tādi pasākumi (piemēram, jānodrošina pārnēsājamo bateriju savākšana no iedzīvotājiem atkritumu rašanās vietā), kas nesamērīgi palielinās pārnēsājamo bateriju apsaimniekošanas maksu, kas savukārt var novest pie situācijas, ka pārnēsājamo bateriju ražotāji atsakās no dalības RAS.

Ievērojot iepriekš minēto, no RAS neatkarīgu iemeslu dēļ nebūs iespējams sasniegt Regulā 2023/1542 un Projektā norādītos pārnēsājamo bateriju savākšanas apjomus.
Ievērojot iepriekš minēto, LASUA atkārtoti norāda, ka Projektā ietvertie pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas procentuālie apjomi ir nesamērīgi augsti, un lūdz KEM rast iespēju vērsties Eiropas Padomē un/vai Eiropas Komisijā ar lūgumu pārskatīt Regulā 2023/1542 norādītos pārnēsājamo bateriju atkritumu savākšanas mērķrādītājus.
 

-

Šobrīd saskaņošanas posmā ir tiesību akta projekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā” (Projekta ID Nr. 25-TA-745), turpmāk – Projekts Nr. 25-TA-745, ar kuru paredzēts, ka, sākot ar 2026. gada 1. jūliju, viens no dabas resursu nodokļa objektiem būs eļļas un degvielas filtri (šobrīd kā dabas resursu nodokļa objekts ir noteikti tikai eļļas filtri).

LASUA ieskatā, ņemot vērā Projektā Nr. 25-TA-745 paredzētās izmaiņas, Projekta 1. pielikuma 1. tabulas 3. punkts ir jāprecizē, paredzot, ka viena no videi kaitīgu preču grupām ir “eļļas un degvielas filtri”, vienlaikus norādot, ka attiecīgais formulējums stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā.
 

-