Atzinums

Ņemot vērā izziņā norādīto skaidrojumu, lūdzam svītrot vārdu savienojumu "valsts monitoringa tīkls tiek izveidots, lai izpildītu Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktās prasības", jo tas ir informatīvs. Skaidrojam, ka pēc būtības likumprojektā ietverams regulējums, kuram ir juridiskā slodze. Proti, kas rada noteiktu pienākumu un tiesību ietvaru likumprojekta piemērotājam. Šajā gadījumā šāda veida skaidrojumus lūdzam nepieciešamības gadījumā ietvert likumprojekta anotācijā.

-

Saistībā ar izziņas 56. punktā norādīto, kā arī attiecīgo likumprojekta regulējumu lūdzam korekti izteikt pilnvarojumu Ministru kabinetam: "Ministru kabinets nosaka (..)"

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu, jo  pēc būtības šī norma noteic, ka valsts pārvaldes iestādes, kā arī valsts kapitālsabiedrības nedrīkst darboties pratēji normatīvajiem aktiem gaisa kvalitātes jomā. Minētais regulējums pašsaprotami izriet no likumprojekta un citiem normatīvajiem aktiem gan par gaisa kvalitāti, gan par valsts pārvaldes iestāžu un valsts kapitālsabiedrību darbību. Attiecīgi lūdzam izslēgt minēto normu.

-

Atkārtoti lūdzam konkretizēt šo normu vai izslēgt vārdu savienojumu "un citus gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķus un rādītājus dažādām gaisu piesārņojošajām vielām", jo pēc būtības, ja no likumprojektā ietvertā pilnvarojuma nav skaidri Ministru kabineta noteikumu galvenie virzieni, pastāv risks, ka tiek pārkāpts varas dalīšanas princips un ir apšaubāma attiecīgo noteikumu satversmība.

-

Projekta 11. panta septītajā daļā ir paredzēts, ka pašvaldība var izstrādāt kopīgu pārrobežu gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu ar citu kaimiņos esošu valsti. Vēršam uzmanību uz to, ka nav saprotams, kādā veidā pašvaldība minēto plānu izstrādās ar citu valsti, proti, kāda būs pašvaldības sadarbības forma ar citu valsti. Likuma "Par pašvaldībām" 97. pants paredz, ka pašvaldības un to izveidotās biedrības var sadarboties ar citu valstu pašvaldībām un to apvienībām, ja šāda sadarbība nav pretrunā ar sadarbības valstu likumdošanas aktiem un atbilst šo valstu savstarpēji noslēgtajiem nolīgumiem. Likumprojekta "Pašvaldību likums" 78. panta trešā daļa paredz, ka pašvaldības un pašvaldību biedrības var sadarboties ar citu valstu pašvaldībām, to apvienībām un citām ārvalstu institūcijām, ja šāda sadarbība nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, starptautiskajām saistībām un atbilst vienotai valsts ārpolitikai. Pašvaldības pirms sadarbības uzsākšanas ar ārvalsts pašvaldībām, pašvaldību biedrībām un citām ārvalsts institūcijām konsultējas ar Ārlietu ministriju, ja to lūdz Ārlietu ministrija vienotas valsts ārpolitikas īstenošanai. Pašvaldībai vai pašvaldību biedrībai ir pienākums informēt Ārlietu ministriju par noslēgto sadarbības līgumu ar ārvalstu pašvaldību, pašvaldību apvienību un citām ārvalstu institūcijām. Tieslietu ministrijas ieskatā konkrētajā gadījumā efektīvāka būtu sadarbība ar citas valsts pašvaldību, nevis citu valsti. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt projekta 11. panta septītajā daļā ietvertā regulējuma praktiskās īstenošanas iespējamību un nepieciešamības gadījumā to precizēt.

-

Projekta 13. panta trešā daļa noteic, ka pašvaldības var izdot saistošos noteikumus, lai pilnībā vai daļēji ierobežotu transportlīdzekļu kustību un iebraukšanu konkrētās pašvaldības teritorijās, tai skaitā, tādu, kas rada lielāko gaisa piesārņojumu, kā arī noteikt maksu par transportlīdzekļu iebraukšanu noteiktos laikos vai noteiktās teritorijās. Pašvaldība izstrādā gaisa kvalitātes uzlabošanas plānu, kurā pamato, ka maksas noteikšana par transportlīdzekļu iebraukšanu konkrētās pašvaldības teritorijā palīdzēs atrisināt pašvaldības teritorijā esošās gaisa kvalitātes problēmas.

Kā jau norādījām iepriekš, cilvēki, kuriem ir automašīnas, faktiski jau maksā nodokli par CO2 izmešiem, turklāt šo nodokli nosaka atkarībā no konkrētā auto izmešu daudzuma un būtu nesamērīgi no valsts un pašvaldības puses viņiem par to likt maksāt vēlreiz.
Vēršam uzmanību, ka projekta anotācijā nav pamatojuma tieši maksas noteikšanai. Izziņā ir norādīts, ka spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktā CO2 nodokļa noteikšana nepalīdz samazināt gaisa piesārņojumu pilsētās līdz pieļaujamajam līmenim un tas, ka cilvēks ir samaksājis šo nodokli nekādi neierobežo transportu kustību tajās teritorijās, kur jau šobrīd pastāv gaisa kvalitātes problēmas.
Savukārt, jautājums rodas par to, kāds tad ir šī minētā nodokļa mērķis, ja tas nepalīdz mazināt gaisa piesārņojumu. Lūdzam papildināt anotāciju ar pamatojumu maksas noteikšanai, ņemot vērā apsvērumu, ka cilvēki, kuriem ir automašīnas jau maksā nodokli par CO2 izmešiem.

Tāpat arī lūdzam projekta anotācijā 13. panta izvērtējumu papildināt ar skaidrojumu, kā būs iespējams nodrošināt vienlīdzības principa ievērošanu, ja katra pašvaldība paredzēs savu regulējumu saistošajos noteikumos, vai regulējums būs pie vienādiem apstākļiem vienāds. Nedrīkstētu izveidoties situācija, ka, piemēram, pilsētās, kurās ir aptuveni vienāds iedzīvotāju skaits, vienāds teritorijas lielums u.tml. kritēriji, būs noteiktas krasi atšķirīgas prasības un ierobežojumi.

-

Atkārtoti norādām, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmā daļa noteic, ka valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Atbilstoši Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta otrās daļas pirmajam teikumam normatīvie akti ikvienam, tostarp valsts pārvaldei, ir saistoši, tādējādi nav pieļaujama situācija, kad iestāde apzināti neievēro kādu no spēkā esoša normatīvā regulējuma tiesību normām. Vienlaikus no projekta izziņā iekļautā skaidrojuma izriet, ka iestādei tiek dota rīcības brīvība, ja tā vēlas izmantot mazāk precīzas mērījumu metodes un noteikt aptuveno gaisa kvalitātes stāvokli vai veikt zinātnisko izpēti, tad tā to var darīt, tikai norādot, ka iegūtie dati ir ar mazāku precizitāti. Tādējādi secināms, ka projekta 19. panta ceturtajā daļā ietvertā regulējuma mērķis nav pieļaut, ka iestāde neievēro normatīvo aktu prasības, bet ļaut tai papildu normatīvajos aktos noteiktajām darbībām veikt citas darbības. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projekta 19. panta ceturtajā daļā noteikto, lai no tā neizrietētu, ka iestāde neievēro normatīvajos aktos noteikto kārtību, vai atkārtoti lūdzam to izslēgt.

-

Projekta 21. panta pirmajā daļā paredzēts noteikt administratīvo atbildību par iebraukšanu zemo emisiju zonā ar neatbilstošu transportlīdzekli vai iebraukšanu nesamaksājot noteikto iebraukšanas maksu. Projekta 21. pantā plānots paredzēt divus atsevišķus pārkāpumus, proti "iebraukšana zemo emisiju zonā ar neatbilstošu transportlīdzekli" un "iebraukšana zemo emisiju zonā nesamaksājot noteikto iebraukšanas maksu". Vēršam uzmanību, ka katrs no šiem pārkāpumiem ir jāizvērtē atsevišķi. Joprojām nav saprotams pārkāpuma "iebraukšana nesamaksājot noteikto iebraukšanas maksu" raksturs. No projekta ir saprotams, ka sodu paredz arī par iebraukšanu zemo emisiju zonā ar transportlīdzekli, kas atbilst noteiktajiem standartiem, bet nesamaksājot šo iebraukšanas maksu.

Līdz ar to, ja projekta 13. panta trešajā daļā paredzētās samaksas noteikšanas par transportlīdzekļu iebraukšanu noteiktos laikos vai noteiktās teritorijās, mērķis ir risināt gaisa kvalitātes problēmas, nav saprotams, kā šis mērķis tik sasniegts, piemērojot administratīvo sodu par iebraukšanu, nesamaksājot noteikto iebraukšanas maksu, pat ja transportlīdzeklis atbilst noteiktajiem standartiem.

Tāpat arī iepriekš lūdzām izvērtēt vai šī maksa nebūtu jāpiedzen, nevis jāparedz sodi. Izziņā ir norādīts, ka maksas piedzīšana pēc pārkāpuma izdarīšanas ir saistīta ar neadekvātu administratīvo slogu, jo potenciālais sods skar ievērojamu personu skaitu un šādu procedūru veikšana var radīt palielinātu slogu pašvaldībai, kas sodu piemēros. Vēršam uzmanību, ka iestādes darba atvieglošana nevar būt pamats administratīvā soda paredzēšanai.

Līdz ar to, lūdzam papildināt anotāciju ar projekta 21. panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma "iebraukšana zemo emisiju zonā, nesamaksājot noteikto iebraukšanas maksu" administratīvās atbildības kritēriju izvērtējumu.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu un attiecīgiem piemēriem, kā praksē varēs nodrošināt projekta 21. panta otrajā un trešajā daļā paredzēto pārkāpumu konstatēšanu.

-

Vēršam uzmanību, ka 24. pantā nav norādīts, kura iestāde veiks administratīvā pārkāpuma procesu par projekta 23. panta otrajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. Lūdzam atbilstoši precizēt projektu.

-

Lūdzam pārskatīt anotāciju un norādīt korektas atsauces uz attiecīgajiem pantiem. Piemēram, anotācijā, kur veikts izvērtējums projekta 21. pantam, aiz sadaļas "nodarījuma aktualitāte", ir minēts, ka 22. panta pirmā daļa paredz, ka nepieciešamības gadījumā pašvaldība var noteikt sodu par saistošo noteikumu neievērošanu un iebraukšanu zemo emisiju zonā ar neatbilstošu transportlīdzekli vai iebraukšanu nesamaksājot noteikto iebraukšanas maksu. Visticamāk šeit ir domāta 21. panta pirmā daļa.

-

Projekta anotācijā, skaidrojot projekta 22. pantu, kurā paredzēts noteikt administratīvo atbildību krāsu un laku tirdzniecības un izmantošanas jomā, ir norādīts: "esošais soda veids pārcelts no Ķīmisko vielu likuma 22. panta. Netiek mainīts noteiktā soda apjoms. Lai precīzi īstenotu ES tiesību aktos noteiktās prasības pievienots sods arī par neatbilstošu marķējuma izvietošanu uz krāsām. Sods attiecas uz pārkāpumiem, kas izriet no Ministru kabineta 2007.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.231 "Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem"".
Vēršam uzmanību, ka Ķīmisko vielu likuma 22. pantā ir noteikti administratīvie pārkāpumi rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas un riska samazināšanas pasākumu jomā. Vēršam uzmanību, ka projekta 22. pantā ir paredzēti citi pārkāpumi, līdz ar to, nav saprotams, kas projekta 22. pantā ir pārcelts no Ķīmisko vielu likuma. Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, kas konkrēti šajā projektā ir pārcelts no citiem likumiem.

Tāpat vēršam uzmanību, ka pat, ja projektā paredzēts pārņemt kāda esošā likuma administratīvās atbildības regulējumu, anotācijā iekļaujams pilnvērtīgs, sistēmisks un viegli uztverams administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums par katru administratīvo pārkāpumu. Proti, projekta anotācijā iekļaujams vismaz šādu administratīvās atbildības nepieciešamības un pieļaujamības kritēriju izvērtējums atbilstoši pašreizējai situācijai: 1) administratīvā akta (procesa) prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.).

Kā arī vēršam uzmanību, ka anotācijā norādāmas korespondējošās normas, par kuru neievērošanu tiks paredzēta administratīvā atbildība, proti, vai atbildība iestāsies par šā likuma normā paredzēto noteikumu neievērošanu vai pārkāpšanu, vai uz šā likuma pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos paredzēto noteikumu neievērošanu vai pārkāpšanu.

-

Lūdzam projekta 16. panta trešajā daļā vārdu "rakstisku" aizstāt ar vārdu "rakstveida".

-

Lūdzam precizēt projekta 18. panta pirmo daļu, ņemot vērā to, ka projekta 14. panta ceturtajā daļā ir runa par licenci, nevis atļauju.

-

Lūdzam precizēt projekta 18. panta otro daļu, ņemot vērā to, ka projekta 15. panta piektajā daļā ir runa par atļauju, nevis licenci.

-

Lūdzam skaidrot projekta anotācijā, kas ir projekta 19. panta trešajā daļā minētais operators, vai precizēt projekta 19. panta trešo daļu, ņemot vērā to, ka projekta citos pantos šāds termins nav lietots.

-