Atzinums

Esam iepazinušies ar Finanšu ministrijas (turpmāk - FM) atkārtotai saskaņošanai
nodoto informatīvo ziņojumu “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un
uzraudzības institūcijas noteikšanu” (tiesību aktu portāla numurs 25-TA-3014) un
sagatavoto izziņu. Uzskatām, ka izziņā paustie argumenti neatbild uz izteiktajiem
iebildumiem un nevaram atbalstīt šī ziņojuma tālāku virzību.
Kā iepriekš minējām no patērētāju interešu aizsardzības viedokļa piedāvātās
izmaiņas nav atbalstāmas, jo tās rada būtiskus riskus patērētāju tiesību efektīvai
aizsardzībai un neuzlabo - bet potenciāli pasliktina - patērētāju reālo situāciju
finanšu pakalpojumu tirgū.
Papildus jau iepriekš paustajiem iebildumiem vēlamies vērts uzmanību uz
sekojošiem FM izziņā minētajiem pretrunīgajiem apgalvojumiem.
Par kompetenču sadalījumu
FM uzskata, ka patērētājam ne vienmēr ir skaidrs kā sadalās kompetences starp
iestādēm gan attiecībā uz pamatkonta regulējumu, gan kreditēšanas līguma
nosacījumiem, hipotekāro kredītu pārkreditēšanu vai finanšu pakalpojumu
pieejamību reģionos, kas nereti ved pie informācijas sadrumstalotības un
interpretācijas atšķirībām iestāžu starpā.
Tai pat laikā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) arī turpmāk
saglabās vadošo lomu patērētāju interešu aizsardzībā. Līdz ar to nav skaidrs, kā
patērētāju interešu aizsardzības jomas sadalīšana nodrošinās skaidrāku izpratni
par kompetenču sadalījumu. Patērētājam tas radīs lielāku neizpratni par konkrēti
risināmā jautājuma institucionālo piederību. Lūgums precizēt, kā tieši piedāvātā
reforma uzlabos patērētāju izpratni par to interešu aizstāvību un katra
pakalpojuma uzraudzības institucionālo piederību. Piemēram, atlikto maksājumu
gadījumā.
Par Latvijas bankas mandātu
FM sagatavotajā izziņā teikts, ka plašāks mandāts Latvijas Bankai (turpmāk - LB)
patērētāju aizsardzībā ļautu veidot līdzsvarotu uzraudzības ietvaru, kurā tiktu
ņemti vērā ne tikai riski finanšu stabilitātei, bet arī sabiedrības reālās vajadzības
pēc pieejamiem, saprotamiem un godīgiem finanšu pakalpojumiem.
Sagatavotajā ziņojumā ir skaidri pausts, ka netiek paplašināts mandāts, bet LB
pilnībā pārņem patērētāju tiesību uzraudzības funkciju finanšu sektorā. Tas
nozīmē, ka LB būs pilnībā no jauna jāveido šī kompetence. Ziņojumā nekādā
veidā nav pamatots, kāpēc PTAC esošā darbība vai kompetence līdz šim nav
nodrošinājusi FM izziņā minēto - “sabiedrības reālās vajadzības pēc pieejamiem,
saprotamiem un godīgiem finanšu pakalpojumiem” - un kā tieši reforma
nodrošinās, ka tas tiek sasniegts, nododot funkciju LB.
Jāuzsver, ka arī Latvijas Finanšu nozares asociācija uzskata, ka finanšu sektora
patērētāju tiesību aizsardzības funkcija šobrīd ir jāsaglabā PTAC kompetencē.
Zemāk pievienojam iepriekš jau paustos argumentus.
Pirmkārt, PTAC ir specializēta institūcija, kuras pamatuzdevums ir tieši patērētāju
tiesību un kolektīvo interešu aizsardzība. PTAC ikdienas darbība balstās
patērētāju sūdzību izskatīšanā, negodīgas komercprakses novēršanā, reklāmas
uzraudzībā un netaisnīgu līguma noteikumu izvērtēšanā. Šī kompetence ir
veidota gadiem ilgi un ir cieši saistīta ar patērētāju tiesību aizsardzības politiku
kopumā. Latvijas Bankas primārā funkcija savukārt ir finanšu stabilitātes un tirgus
drošuma nodrošināšana, nevis individuālu patērētāju tiesību aizstāvība.
Otrkārt, patērētāju kreditēšanas joma būtiski atšķiras no banku un citu
prudenciāli uzraugāmu finanšu institūciju darbības. Nebanku patērētāju
kreditētāji nepiesaista noguldījumus un nerada sistēmiskus riskus finanšu
stabilitātei, toties tieši ietekmē sociāli un finansiāli ievainojamākās patērētāju
grupas. Šajā segmentā galvenais risks nav finanšu sistēmas stabilitāte, bet gan
pārmērīga aizņemšanās, agresīva komercprakse, maldinoša reklāma un
nesamērīgi līguma nosacījumi. Šo risku uzraudzībai nepieciešama patērētāju
tiesību, nevis prudenciālās uzraudzības loģika.
Treškārt, Latvijas Bankas institucionālais uzstādījums un prioritātes var radīt
interešu konfliktu starp finanšu tirgus attīstības veicināšanu un patērētāju
aizsardzību. Patērētāju tiesību aizsardzībā nereti nepieciešams pieņemt
lēmumus, kas ierobežo tirgus dalībnieku rīcības brīvību, reklāmas praksi vai
peļņas iespējas. Pastāv pamatots risks, ka vienā institūcijā apvienojot tirgus
attīstības, stabilitātes un patērētāju aizsardzības funkcijas, patērētāju intereses
kļūs sekundāras.
Ceturtkārt, ziņojumā norādītais arguments par administratīvā sloga mazināšanu
primāri attiecas uz uzraudzības iestādēm un tirgus dalībniekiem, nevis
patērētājiem. No patērētāju skatpunkta būtiskākais ir viegli saprotams, pieejams
un aktīvs tiesību aizsardzības mehānisms. PTAC kā patērētājiem labi
atpazīstama iestāde nodrošina tiešu saziņu, konsultācijas un efektīvu sūdzību
izskatīšanu. Uzraudzības funkciju pārcelšana uz Latvijas Banku var padarīt
patērētāju aizsardzības mehānismu formālāku, mazāk pieejamu un grūtāk
saprotamu plašai sabiedrībai.
Piektkārt, nav sniegts pietiekams pamatojums, ka esošais regulējums būtu
neefektīvs tieši patērētāju aizsardzības aspektā. Ziņojumā nav identificēti būtiski
trūkumi PTAC darbībā, kas pamatotu tik radikālu institucionālu reformu.
Uzraudzības sadrumstalotības problēmas iespējams risināt ar uzlabotu
starpinstitucionālu sadarbību un skaidrāku kompetenču sadalījumu, nevis
atņemot patērētāju tiesību aizsardzības funkcijas specializētai iestādei.
Sestkārt, informatīvajā ziņojumā pašā ir norādīts, ka, nododot uzraudzību
Latvijas Bankai, pastāv risks uzraudzības intensitātes samazinājumam nebanku
kreditēšanas sektorā. No patērētāju viedokļa tas ir īpaši problemātiski, jo tieši
šajā segmentā patērētāji visbiežāk saskaras ar pārmērīgām izmaksām, agresīvu
mārketingu, neskaidriem līguma nosacījumiem un augstu pārkreditēšanās risku.
Uzraudzības vājināšana šajā jomā nav savienojama ar patērētāju aizsardzības
stiprināšanas mērķiem.
Septītkārt, PTAC uzkrātā pieredze patērētāju sūdzību izskatīšanā, sabiedrības
informēšanā un preventīvo pasākumu īstenošanā (vadlīnijas, brīdinājumi,
skaidrojumi) ir būtisks patērētāju tiesību aizsardzības elements. Šīs funkcijas
nevar tikt mehāniski pārnestas uz citu iestādi, nezaudējot to pieejamību un
praktisko efektivitāti patērētājiem.
Ņemot vērā iepriekš minēto, aicinām saglabāt patērētāju kreditēšanas
pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un patērētāju tiesību aizsardzības funkcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē, vienlaikus pilnveidojot
sadarbību ar Latvijas Banku un citām institūcijām. Patērētāju aizsardzības
efektivitātei ir izšķiroši svarīgi, lai šo jomu uzraudzītu iestāde, kuras galvenais un
nepārprotams mērķis ir patērētāju interešu aizstāvība.

-