Atzinums

No noteikumu projekta nosaukuma secināms, ka tas būtu attiecināms uz valsts sektora ēkām, taču no noteikumu projektā ietvertā regulējuma un anotācijā norādītā nav saprotams, kas saprotams ar terminu "valsts sektora ēkas", proti, vai noteikumu projekta tvērums ir publiskai personai piederoši nekustamie īpašumi (valsts nekustamie īpašumi un atvasinātu publisku personu, piemēram, pašvaldību nekustamie īpašumi), tieši valsts nekustamie īpašumi vai arī nekustamie īpašumi neatkarīgi no to piederības, bet kurus izmanto valsts vai pašvaldību institūcijas. No MK noteikumu projekta 2.2.apakšpunkta izriet, ka projekta iesniedzējs pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus vai ēku, kas ir centrālās valdības īpašumā un ēka tiek izmantota ar kultūras funkciju, savukārt no MK noteikumu projekta 2.5.apakšpunkta izriet, ka nekustamais īpašums ir projekta iesniedzēja īpašumā (tādējādi nekustamais īpašums varētu būt arī projekta iesniedzēja, kas ir valsts kapitālsabiedrība, īpašumā) vai arī uz normatīvā akta, līguma vai iestādes lēmuma pamata projekta iesniedzējam lietošanā vai valdījumā nodota ēka, tai skaitā ēka, kas atrodas vēsturisko ēku kompleksā (korpuss, ēkas piebūve), bet ir jaunāka par 1945.gadu. Vienlaikus MK noteikumu projekta 2.7.apakšpunktā sniegts termina "centrālā valdība" skaidrojums, t.i. tiešās valsts pārvaldes iestādes vai tās padotības iestādes, vai valsts kapitālsabiedrības kultūras jomā, vai valsts deleģēto pārvaldes uzdevumu veicošas atvasinātas publiskas personas īpašumā, valdījumā vai lietošanā esošās ēkas, tādējādi būtu secināms, ka noteikumu projekts attiecināms arī uz valsts kapitālsabiedrības īpašumā esošiem nekustamajiem īpašumiem. Tai pašā laikā no MK noteikumu projekta 7.punkta secināms, ka mērķa grupa ir valsts ēku, tai skaitā vēsturisko ēku īpašnieki un lietotāji (tātad valsts nekustamie īpašumi).
Tāpat arī ir pretruna MK noteikumu projekta anotācijā, jo anotācijas sadaļā "Pamatojums" ir norādīts, ka noteikumu projekts attiecas uz centrālās valdības īpašumā esošām un izmantojamām ēkām ar kultūras funkciju, savukārt anotācijas 1.3.sadaļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi"minēts, ka attiecas uz valsts sektora ēkām, taču nav skaidrots, kas saprotams ar valsts sektora ēkām.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un skaidrot MK noteikumu projekta tvērumu, t.i. vai noteikumu projektu paredzēts attiecināt tikai uz valsts nekustamajiem īpašumiem un/vai pašvaldības nekustamajiem īpašumiem vai arī uz valsts kapitālsabiedrību īpašumā esošiem nekustamajiem īpašumiem. Lūdzam atbilstoši precizēt arī MK noteikumu projekta 2.2., 2.5., 2.7.apakšpunktu, 3., 7., 17.punktu, un 18.1.apakšpunktu, kā arī atbilstoši precizēt MK noteikumu projekta anotāciju.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.pantam publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus. Savukārt citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu var deleģēt likumā noteiktajos gadījumos. Šādā gadījumā piemērojami šīs nodaļas noteikumi, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.
Ņemot vērā, ka atbilstoši MK noteikumu projekta 2.2.apakšpunktam projekta iesniedzējs var būt tiešās valsts pārvaldes iestāde vai valsts kapitālsabiedrība, kurai saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto deleģējumu pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus vai ēku, kas ir centrālās valdības īpašumā un ēka tiek izmantota ar kultūras funkciju, lūdzam izvērtēt un skaidrot, vai visiem potenciālajiem konkrētā  pasākuma projekta iesniedzējiem ir normatīvajos aktos noteikts deleģējums pārvaldīt un apsaimniekot valsts nekustamos īpašumus.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.pantu publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā, ievērojot šā likuma 41.panta otrās un trešās daļas noteikumus. Savukārt citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu var deleģēt likumā noteiktajos gadījumos. Šādā gadījumā piemērojami šīs nodaļas noteikumi, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikts citādi.
Ņemot vērā, ka atbilstoši noteikumu projekta 2.8.apakšpunktam īstenošanas partneris ir valsts kapitālsabiedrība, kura saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto deleģējumu lieto, pārvalda un apsaimnieko valsts nekustamos īpašumus, vai tiešās valsts pārvaldes iestādes padotības iestāde, lūdzam izvērtēt un skaidrot, vai visiem potenciālajiem īstenošanas partneriem ir normatīvajos aktos noteikts deleģējums lietot, pārvaldīt un apsaimniekot valsts nekustamos īpašumus.

-

Atkāroti lūdzam papildināt anotāciju ar atskaites punktu šādā redakcijā: “Valsts un vēsturisko ēku energoefektivitātes uzlabošanas atbalsta programmas stāšanās spēkā”, lai nodrošinātu informācijas izsekojamību.

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 6.punktu, nosakot, ka investīcijas ietvaros noteikts šāds kopējais rādītājs: “Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums”, par kuru tiks uzkrāti dati Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. Attiecīgi lūdzam precizēt arī anotāciju.

-

Aicinām izvērtēt iespēju precizēt MK noteikumu projekta 19.punktu, ņemot vērā izteikto iebildumu par MK noteikumu 2.8.apakšpunkta.

-

Šajā punktā norādīts, ka projekta iesniedzējs projekta īstenošanai var piesaistīt projekta īstenošanas partneri, kas ir ... pašvaldības kapitālsabiedrība vai pašvaldība..
Minētais nesaskan ar 2.8. punkta redakciju, jo skaidrojumā norādīts, ka īstenošanas partneris ir valsts kapitālsabiedrība (nevis pašvaldības kapitālsabiedrība vai pašvaldība).
 

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu projekta anotāciju ar papildus informāciju par MK noteikumu projekta 19.3.apakšpunktu, skaidrojot šī punkta piemērošanu (kā projekta iesniedzējs nodrošinās šī punkta izpildi), kā arī skaidrot kāds būs tiesiskais pamats projekta īstenošanā izmantot projekta īstenošanas partnera rīcībā esošo kustamo un nekustamo mantu un infrastruktūru, t.sk. vai par to paredzēta atlīdzība.

-

Lūdzam papildināt MK noteikuma projekta 20.12.apakšpunktu ar informāciju par publicitāti, norādot atsauces uz tiesību aktiem, kā tas bija iepriekšējā noteikuma projekta redakcijā.

“plānotie informācijas un publicitātes pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu."

Lūdzam papildināt anotāciju ar atsauci uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām, norādot, ka arī tās ir jāievēro.

-

Lūdzam MK noteikumu projekta 27.punktā sniegt skaidrojumu, kāda ir apstrīdēšanas kartība, ja projekta iesniedzējs nepiekritīs Ekonomikas ministrijas lēmumam un vēlēsies to apstrīdēt.

-

Lūdzam papildināt MK noteikumu projekta 27.punktu nosakot, ka projekta iesniedzējs tiek izvērtēt arī atbilstoši Finanšu regulā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem tik tālu, cik tas attiecināms uz konkrēto investīciju.

-

Noteikumu projekta 37.punkts paredz, ka PVN izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem. Ņemot vērā, ka 1.2.1.4.i. investīcijas ietvaros finansējuma saņēmējs ir arī tiešās valsts pārvaldes iestādes, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojošo informāciju vai investīcijas ietvaros grantus plānots sniegt arī valsts budžeta iestādēm, kam attiecīgi būtu nepieciešams PVN segt no valsts budžeta līdzekļiem.

-

1) Ņemot vērā, ka šobrīd norma ir attiecināta tikai uz finansējuma saņēmēju, lūdzam izvērtēt, vai tā nebūtu papildināma arī ar atsauci uz projekta īstanošanas partneri (piemēram, saskaņā ar noteikumu projektā paredzēto arī projekta īstenošanas partneris var veikt projekta ietvaros nepieciešamos iepirkumus).
2) Pašreizējā normas redakcija, kas paredz, ka "būvnieka un pakalpojumu sniedzēju atlasē normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos tiek piemēroti normatīvie akti par iepirkuma procedūru" ir formulēta pārāk šauri, ņemot vērā, ka publisko ieprikumu jomas normatīvie akti attiecas uz jebkādiem projekta ietvaros potenciāli veicamiem iepirkumiem (ne tikai būvnieka un pakalpojumu sniedzēja). Līdz ar to lūdzam minēto formulēt plaši, aptverot visus projekta ietvaros potenciāli veicamos iepirkumus. Papildus lūdzam jēdziena "normatīvie akti par iepirkuma procedūru" vietā lietot jēdzienu "publisko iepirkumu jomas normatīvie akti".

-

Lūdzam precizēt 43.5. apakšpunktu, jo finansējuma saņēmējam nebūtu jānodrošina 5.1.1. un 6.1. apakšpunktos noteikto rādītāju uzskaiti un datu ievadi, bet gan Ekonomikas ministrijai (6.1. apakšpunkts būtu dzēšams), ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija vērtē un apstiprina projektus. Finansējuma saņēmējam būtu jānodrošina projekta iesniegumā paredzēto rādītāju uzskaiti un datu ievadi, kas sekmētu noteikumu 5.1.2. un 5.2.2. apakšpunktos noteikto rādītāju sasniegšanu, kā arī kopējā rādītāja "Gada primārās enerģijas patēriņa ietaupījums" uzskaiti un datu ievadi.

-

Nav viennozīmīgi skaidrs, ko minētajā teikumā daļā "[..]bet ar atbalsta piešķiršanu saistītās dokumentācijas glabāšanu visā projekta dzīves ciklā, bet ne mazāk kā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas brīža[..]" saprot ar vārdu "atbalsts" un kāpēc ir paredzēts 10 gadu termiņš. Saskaņā ar šī brīža noteikumu redakciju, komercdarbības atbalsta sniegšana netiek plānota. Lūdzam dzēst minēto papildteikumu, vai papildus to precizēt vai skaidrot!

-

Lūdzam 46.4. apakšpunktā dzēst norādīto informāciju par sadarbības iestādi, jo 46. punkts nosaka finansējuma saņēmēja pienākumus.

-

Ņemot vērā, ka saskaņā ar noteikumu projektā paredzēto arī projekta īstenošanas partneris var veikt nepieciešamos iepirkumus, lūdzam izvērtēt, vai norma nebūtu papildināma ar atsauci arī uz projekta īstenošanas partneri.

-

Lūdzam precizēt punktu, izsakot to šādā redakcijā: "Šo noteikumu 49. punktā minētā avansa maksājumu un šo noteikumu 51. punktā minētā starpposma maksājumu kopsumma nepārsniedz 90 % no projektam piešķirtā Atveseļošanas fonda plāna finansējuma."

-

Lūdzam dzēst šo punktu, jo CFLA pienākumi ir noteikti MK 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr.621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība".

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 56.punktu atbilstoši MK noteikumu projekta 16. punktā noteiktajiem normatīva mērķiem.
 

56. [...]strukturētu datu veidā projektu rezultātā iegūto kopējās primārās enerģijas ietaupījumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem energoefektivitātes jomā.

ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas periodā CFLA sniedz Būvniecības valsts kontroles biroja ERIS sistēmā datus no projektu pēcuzraudzības pārskatiem, kuros tiek iekļauta informācija par enerģijas ietaupījumu pēc tam, kad projekta īstenošana noslēgusies pilno kalendāro gadu. AF ietvaros nav paredzēta projektu rādītāju pēcuzraudzība un CFLA funkcija šādu datu ziņošanai, līdz ar to lūdzam dzēst šo punktu no MK noteikumiem. Lūdzam veikt attiecīgus precizējumus arī anotācijā.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt MK noteikumu projekta 57.punktu, ņemot vērā, ka no tā nav skaidrs, vai noteikumu projekta ietvaros atbalsts tikai valsts deleģētiem pārvaldes uzdevumiem ar kultūras funkciju nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts, vai arī kopumā atbalsts, kas tiek piešķirts šī noteikumu projekta ietvaros nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.

-

Lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 58.punktu un tā apakšpunktus tā, lai skaidra ir šī punkta apakšpunktos minēto nosacījumu ievērošanas kārtība, ņemot vērā, ka nav skaidrs ko nozīmē piebilde "ņem vērā šādus aspektus turpmāk minētajā kārtībā". Skaidrojam, ja tiek konstatēts, ka izpildās MK noteikumu projekta 58.1.apakšpunktā minētie nosacījumi, tālāk MK noteikumu projekta 58.2. un 58.3.apakšpunktos minētais nav jāvērtē. Vienlaikus, MK noteikumu projekta 58.5.apakšpunktā minētie papildpakalpojumi ir pieļaujamo tikai MK noteikumu projekta 58.1.apakšpunktā minētajā gadījumā.
 

-

Lūdzu izvērtēt minētā punkta nepieciešamību, ja investīciju ietvaros tiek vērtēts, vai ēka atbilst nesaimnieciska projekta kritērijiem (ieņēmumi no kultūras mazāk par 50% no gada budžeta), bet netiek vērtēta ne papildinošā saimnieciskā darbība, ne papildpakalpojumi

-

Ņemot vērā, ka no MK 2021.gada 7.septembra noteikumiem Nr.621 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība” Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai (CFLA)  nav pienākuma veikt investīciju pēcuzraudzību Atveseļošanas fonda projektiem, kā arī to, ka projektā netiek plānota papildinošās saimnieciskās darbības uzraudzība, lūdzam svītrot informāciju, ka CFLA veic investīcijas atbilstības uzraudzību visā dzīves ciklā. Lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 59.punktu, norādot, ka Kultūras ministrija (KM) dzīves ciklā uzrauga/kontrolē, vai izpildās nosacījums, ka saimnieciskā darbība nepārsniedz 50% no gada budžeta. Lūdzam veikt attiecīgus precizējumus arī anotācijā, t.sk. dzēšot informāciju, ka CFLA investīcijas ietvaros nodrošinās komercdarbības atbalsta nosacījumu ievērošanas pārbaudes. Kā arī papildus, lūdzam, norādīt, kā CFLA iegūs informāciju MK noteikumu projekta 58.6.apakšpunkta izpildei, piemēram, norādot, ka tas ir finansējuma saņēmēja pienākums vienošanās par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā un kārtībā iesniegt ziņojumu aģentūrai par konstatēto MK noteikumu projekta 58.6.punktā  minēto nosacījumu iestāšanos, vai arī norādot, ka minēto informāciju CFLA sniedz KM.
 

-

Atkāroti lūdzam papildināt anotāciju atbilstoši vadlīniju Nr.1  "Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna reformas vai investīciju ieviešanu" 52.punktam, kas paredz, ka, ja vien tas ir iespējams un attiecināms, ņemot vērā attiecīgās investīcijas specifiku, tiek veikts sociāli atbildīgais publiskais iepirkums. Gadījumā, ja tas nav iespējams, lūdzam sniegt skaidrojumu anotācijā. Vienlaikus lūdzam papildināt anotāciju arī ar informāciju par iespējamo biedrību, nodibinājumu iesaisti.

-

Lūdzam anotācijā norādīt, ka uzraudzības rādītāja “līdz 2025. gada 31. decembrim projektu īstenošanas rezultātā sasniegts kopējās primārās enerģijas patēriņa samazinājums valsts ēkās ar uzlabotu energoefektivitāti vismaz 891 MWh/gadā” norādītā sasniedzamā vērtība ir 20% no kopējās mērķa vērtības, lai nodrošinātu informācijas izsekojamību un atbilstību Padomes īstenošanas lēmumam par Latvijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu.

-

Noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā ir minēts: "Projekta īstenošanā finansējuma saņēmēji nepiemēro normatīvos aktus piegādātāju atlases jomā, izņemot finansējuma saņēmēji, kas ir pasūtītāji Publisko iepirkumu likuma izpratnē."
Attiecīgi nav skaidrs, kas minētajā teikumā ir saprotams ar jēdzienu "normatīvie akti piegādātāju atlases jomā", tāpat nav skaidra šī teikuma nozīme un mērķis pēc būtības, jo, īstenojot projektu, jebkurā gadījumā var būt saistošs publisko iepirkumu jomas regulējums, kas tiek attiecīgi piemērots attiecībā uz katru konkrēto iepirkumu atkarībā no konkrētā subjekta, kas iepirkumu veic, statusa (vai tas ir, piemēram, pasūtītājs Publisko iepirkumu likuma izpratnē) vai finansējuma avota (piemēram, gadījumā, ja iepirkuma veicējs nav pasūtītājs Publisko iepirkumu likumu izpratnē, bet atbilst finansējuma saņēmēja izpratnei saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumiem Nr.104 “Noteikumi par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem”).
Ievērojot minēto un lai nodrošinātu tiesisko noteiktību noteikumu projekta piemērošanā, lūdzam minēto teikumu anotācijā precizēt, ietverot skaidrojumu par publisko iepirkumu regulējuma piemērošanu noteikumu projekta ietvarā.

Papildus vēršam uzmanību, ka anotācijā vienlaikus ir arī minēts, ka "Ja projektam piemēro publiskā iepirkuma prasības, tad sadarbības iestāde pārbauda, vai pasūtītājs ir veicis atbilstošu atzīmi par ZPI Iepirkumu uzraudzības biroja publikācijā, savukārt tie projektu īstenotāji, kam nav jāpiemēro publiskā iepirkuma prasības, pēc izvēles var norādīt pieteikumā vai un kādi ZPI principi ir piemēroti konkrētā projekta īstenošanā." Proti, aicinām pārskatīt minēto teikumu, jo pirmšķietami noteikumu projekta ietvarā nevarētu izveidoties situācija, ka ir tādi projektu īstenotāji, kam nav jāpiemēro publiskā iepirkuma prasības.
 

-

Lūdzam anotācijas sadaļā "risinājuma apraksts" rindkopas, kura sākas ar "Ņemot vērā investīcijas specifiku, un to, ka projektu izdevumu veikšanas termiņš un investīciju ieviešanas termiņš ir līdz 2026.gada 1. jūnijam [..] " dzēst pēdējā teikumā vārdus "Energoresursu informācijas sistēmā strukturētu datu veidā " ņemot vērā, ka MK noteikumu projekta 56.punkts minēto nosacījumu neparedz. 

-

Plānotā atbalsta mērķis pasākumā ir veikt ieguldījumus, energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem centrālās valdības īpašumā esošām un izmantojamām ēkām ar kultūras funkciju, tai skaitā vēsturiskajām ēkām. Vienlaikus MK noteikumu projektā ir iekļauta norma par atļauju veikt pappildpakalpojumus konkrētajās ēkās. Attiecīgi ņemot vērā MK noteikumu projektā ietvertās normas, lūdzam precizēt anotāciju, svītrojot visu informāciju attiecībā uz papildinošu saimniecisko darbību, jo tā nav saistīta ar pasākumā plānoto un ir maldinoša.

-

Ņemot vērā, ka Atveseļošanās un noturības mehānisma plāna ietvaros izstrādātie MK noteikumu projekti un informatīvie ziņojumi ir saskaņojami arī ar Eiropas Komisiju (EK), pēc precizējumu veikšanas lūdzam sagatavot un iesūtīt dokumentu tulkojumus angļu valodā, lai varam nodrošināt saskaņošanas uzsākšanu ar EK. Aicinām EM izvērtēt iespēju MK noteikumu projektu nosūtīt izskatīšanai EK pēc iespējas ātrāk, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi attiecībā uz saskaņošanas ilgumu.

-

Ierosinām precizēt terminu uz "Projekta īstenošanas partneris" jo arī tālāk noteikumos tiek minēts ‘’Projekta īstenošanas partneris’’. Lūdzam lietot vienādu terminoloģiju visā dokumentā.

-

Ierosinām dzēst šo terminu, ja nepieciešams, skaidrojot anotācijā. Vienlaikus lūdzam precizēt arī noteikumu 43.6.3. apakšpunktu, jo iepirkumu procedūras tiek veiktas atbilstoši iepirkumus regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

-

Šajā punktā tiek minēta tikai ēka, bet nav noteikts kā rīkoties ja ir ēkas grupa/vairākas ēkas. Vēlams nodefinēt, ņemot vērā,ka grants paredzēts gan ēkai, gan ēku grupai – kā 30% tiks vērtēti -  jāsasniedz ēkai, bet,ja projekts iesniegts par ēku grupu, tad 30% jāņem vērā katrai ēkai ēku grupā, vai abas ēkas summē kopā un vērtē, vai ir vidēji sasniegti 30%?
 

-

Vēršam uzmanību, ka faktiski jau no publisko iepirkumu regulējuma (skat. Publisko iepirkumu likuma 19.pantu un Ministru kabineta 2017.gada 20.jūnija noteikumus Nr.353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība") jau izriet brīvprātīga zaļā publiskā iepirkuma piemērošana būvdarbu iepirkumos. Līdz ar to nav skaidrs normas mērķis, tvērums un korelācija ar minēto publisko iepirkumu jomas regulējumu. Lūdzam attiecīgi izvērtēt normas juridisko slodzi un nepieciešamības gadījumā precizēt normu vai sniegt attiecīgu skaidrojumu anotācijā, lai būtu pilnīgi skaidra normas piemērošana praksē kontekstā ar publisko iepirkumu regulējumu.

-

Lūdzam izvērtēt, vai nevajadzētu norādīt, ka šo nodrošina Projekta īstenošanas partneris.
Piemēram, pēc līdzības no ES fondu 2014.-2020. gada plānošanas perioda pasākuma 4.2.1.2 līguma formas, kur arī paredzēts partneris projektā: “sadarbības partnerim nodotās, ar Projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumi netiek nodoti citai personai’’.
 

-

Lūgums izvērtēt nepieciešamību pie projekta iesnieguma papildus iesniegt vēl kādus dokumentu, piemēram,:
1. apliecinājums par dubultā finansējuma neesamību;
2. projekta budžetā iekļauto izmaksu pamatojošos dokumentus (lai izvērtētu atbilstību MK noteikumu 24.11.punktam);
3. tehnisko dokumentāciju, ja tāda ir izstrādāta, t.i., būvprojekts, paskaidrojuma raksts, apliecinājuma karte, paziņojums par būvdarbiem, izziņa no būvvaldes, ka darbiem nav nepieciešama tehniskā dokumentācija).

-

Aicinām precizēt kārtību, kādā projekta iesniedzējs iegūst un aizpilda minēto apliecinājumu. Vienkāršākais veids būtu tad, ja šī apliecinājuma forma būtu pievienota MK noteikumu projektam kā pielikums vai arī pievienota Ekonomikas ministrijas uzaicinājumā, ko nosūta projekta iesniedzējam atbilstoši MK noteikumu projekta 21.punktam.

-

Lūdzam izteikt MK noteikumu projekta 24.4.apakšpunktu šādā redakcijā:
"Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru segšanai ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums."

-

Lūdzam izvērtēt un dzēst MK noteikumu projekta 24.6.apakšpunktu. Vēršam uzmanību, ka ja dokumenti iesniegti, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, neatkarīgi no tā, vai tie satur rekvizītu "paraksts", juridiskais spēks ir šādiem dokumentiem projekta iesniegums, līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu un to grozījumi, kā arī pārējie ar projekta īstenošanu saistītie dokumenti.

-

Aicinām MK noteikumu projekta 25.punkta teikuma otro daļu - "un lai apliecinātu, ka ēka ir ar kultūras funkciju, finansējuma saņēmēji projekta iesniegšanas brīdī, iesniedz Kultūras ministrijas apliecinājumu" - ietvert MK noteikumu projekta 23.punktā kā apliecinājumā iekļaujamo informāciju, lai visas apliecinājuma prasības un informācija MK noteikumos būtu vienuviet.

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību precizēt MK noteikumu projekta 27.punktu, ņemot  vērā, ka paliek nenoregulēts jautājums par papildinātās un precizētās informācijas izvērtēšanu Ekonomikas ministrijā (EM) (iztrūkst atsauce, ka precizēto un papildināto informāciju EM atkārtoti novērtē, piemēram, 1 mēneša laikā).

-

Lūdzam MK noteikumu projekta 28.punktā aizstāt vārdus “sadarbības iestādi” ar vārdiem “Centrālo finanšu un līgumu aģentūru”, vēršam uzmanību, ka Atveseļošanas fonda ietvaros nav sadarbības iestādes. Attiecīgu precizējumu lūdzu veikt visā tekstā.

-

Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija vērtē un apstiprina projektu iesniegumus vadības informācijas sistēmā, lūdzam precizēt vai dzēst 29. punktu vienlaikus papildinot noteikumu 28. punktu, nosakot, ka Ekonomikas ministrija informē finansējuma saņēmēju par projekta apstiprināšanu. Savukārt, teikumu "Līgums slēdzams ne vēlāk kā 3 (trīs) mēnešu laikā" ierosinām pārnest uz 30. punktu.

-

Ierosinām precizēt 30. punktu un izteikt to šādā redakcijā: "30. Sadarbības iestāde slēdz vienošanos vai līgumu par projekta īstenošanu ar finansējuma saņēmēju, kura projekta iesniegums ir apstiprināts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Vienošanās vai līgumā par projekta īstenošanu iekļauj vismaz šādu informāciju:".

-

Lūdzam papildināt 30. punktu ar šādu apakšpunktu: "Finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādes tiesības un pienākumus", 

-

Lūgums papildināt ar palīgteikumu, lai projektā netiktu iekļautas neattiecināmas izmaksas

būvdarbu izmaksas ir attiecināmas īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, kas paredzēti ēkas energosertifikātā:

Lūgums papildināt ar palīgteikumu, lai projektā netiktu iekļautas neattiecināmas izmaksas

atjaunojamos energoresursus izmantojošu siltumenerģijas ražošanas avotu iegāde un uzstādīšana, kas paredzēti ēkas energosertifikātā

Lūgums papildināt ar palīgteikumu, lai projektā netiktu iekļautas neattiecināmas izmaksas

ēku un inženiertehnisko sistēmu automatizētās vadības un kontroles sistēmu uzstādīšana, kuras nodrošina enerģijas patēriņa kontroli un samazinājumu, kas paredzēti ēkas enegosertifikātā.

Lūdzam MK noteikumu projekta 35.punktu papildināt ar vārdiem “vai līgumā” aiz vārda “vienošanās”.

-

Noteikumu 16. punktā minēts, ka projektā ir jāsasniedz 30% ietaupījums kopējai primārajai enerģijai. 36. punktā, savukārt, prasa ietaupīt vienkārši MWh. Primāro enerģiju var samzināt arī nesamazinto kopējo ēkas patēriņu, piemēram, aprīkojot ēku ar siltumsūkni vai saules paneļiem. Tādā gadījumā kopējais ēkas patēriņš nemainīsies, bet primārās enerģijas patēriņš samazināsies, kas ir arī šo noteikumu izvirzītais galvenais mērķis.

Lūdzam pārskatīt arī norādīto summu par 1 MWh ietaupījumu, jo elektroenerģijas un siltumenerģijas primārās enerģijas koeficienti ir ļoti dažādi.

36. Veicot energoefektivitātes pasākumus atbilstoši šo noteikumu attiecināmajām izmaksām ir jānodrošina, ka par katriem 5376,12 euro publiskā finansējuma tiek nodrošināts 1 MWh/ gadā kopējās primārās enerģijas ietaupījums vidēji investīcijas ietvaros īstenojamos projektos.

Ņemot vērā, ka projekta iesniedzējs var būt tiešās valsts pārvaldes iestāde, aicinām izvērtēt nepieciešamību precizēt noteikumu projektu attiecībā uz PVN izdevumu segšanu. Gadījumā, ja tiešajām valsts pārvaldes iestādēm PVN izmaksas būs nepieciešams segt no  valsts budžeta līdzekļiem, attiecīgi būtu jāprecizē anotācijas 3.sadaļa “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem”, turklāt noteikumu projektā jāizdala atsevišķi Atveseļošanas fonda finansējums un maksimālais PVN apmērs, kā arī jāpapildina protokollēmums ar jaunu punktu, kas nosaka PVN apmēru un finansēšanas avotu. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Finanšu ministrijas vadlīnijām Nr.1 “Vadlīnijas informatīvā ziņojuma vai Ministru kabineta noteikumu izstrādei par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna reformas vai investīcijas ieviešanu”, ja finansējuma saņēmēji ir valsts pārvaldes iestādes, avansa maksājumi netiek plānoti, ņemot vērā, ka ir iespējams saņemt priekšfinansējumu, pieprasot to no valsts budžeta.

-

Lūgums norādīt konrēti atsauces uz šo MK noteikumu punktiem un vietām projekta iesniegumā, kur tiks atspoguļots PVN, jo AF veidlapas uzstādījumi neparedz projekta budžetā atspoguļot neattiecināmās izmaksas

Projektu iesniegumu atlases ietvaros var plānot attiecināmās izmaksas, atbilstoši šo noteikumu 32.punktam. PVN izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs norāda projekta iesniegumā (projekt iesnieguma 2.1.punkta "Īstenošanas apraksts" sadaļa "Finanšu kapacitāte") un veic projekta ietvaros, nav attiecināmas finansēšanai no Atveseļošanas Fonda finansējuma. PVN izmaksas finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.

Izvērtēt vai reizi ceturksnī nav par biežu, vadlīnijas pasaka - reizi pusgadā.

-

Ierosinām aizstāt vārdus "pēc noslēguma maksājuma" ar vārdiem "pēc projekta īstenošanas", jo zemāk minētās darbības nav saistītas ar noslēguma maksājuma pieprasījumu.
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai šeit nav nepieciešams papildināt/precizēt teikuma daļu "valsts deleģētie pārvaldes uzdevumi"-  vai domāts jebkādi, vai tikai kultūras.

-

Iepirkuma dokumentācija saistoša projekta īstenošanā, lūdzam izvērtēt vai 47.punkts nebūtu pārceļams pie 43.6.3.
 

-

Lūdzam izvērtēt vai 48.punkta redakcija nebūtu iekļaujama 43.6. punktā.
 

-

Lūdzam precizēt punktu, izsakot to šādā redakcijā: "Finansējuma saņēmējs var saņemt starpposma maksājumus atbilstoši līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu paredzētai kārtībai".

-

Lūdzam precizēt punktu, izsakot to šādā redakcijā: "Finansējuma saņēmējs var saņemt noslēguma maksājumu atbilstoši līgumā vai vienošanās par projekta īstenošanu paredzētai kārtībai".

-

Lūdzam izvērtēt, vai nav nepieciešams paplašinātāks skaidrojums, jo nolasāms, ka kultūras pasākumus drīkstēs sniegt tikai tāds pakalpojuma sniedzējs, kurš pakalpojumus nesniedz ārpus Latvijas robežām.
 

-

Lūdzam anotācijas sadaļā "Risinājuma apraksts":
1) pirmajā teikumā precizēt norādīto MK noteikumu apstiprināšanas termiņu, jo šobrīd norādītais termiņš ir kļuvis neaktuāls (2022.gada septembris);
2) izvērtēt, vai nebūtu dzēšams nosacījums "un novirze no plānotā ir kaut 1%" , ņemot vērā, ka izteikts veselos procentos, kamēr novirzes var būt arī mazākas. Vienlaikus aicinām šo vērtēt individuālo vērtējumu ietvaros, ņemot vērā, ka iespējams, nelielas novirzes samērīguma un proporcionalitātes principa vērtējuma ietvaros, kā arī Atveseļošanas fonda plānā noteiktos rezultātus par vidējo ietaupījumu 30% nebūs pamats neattiecināt izdevumus;
3) atšifrēt lietoto saīsinājumu "NBK".

-