Atzinums

Lai arī LBAS konceptuāli neiebilst pret jauna E-pakalpojuma sistēmas izstrādi, kas nodrošina efektīvu Energoapgādes izmaksu atbalsta mehānisma ieviešanu un piemērošanu.

Tajā pašā laikā LBAS lūdz pamatot, vai EIKIS sistēas izstrāde ir ekonomiski pamatota, vai tās izstrādei un uzturēšanai paredzētie 2 347 658 eiro bez PVN spēs atmaksāties, sevišķi ņemot vērā, ka Energoapgādes izmaksu atbalsta mehānisms nav pastāvīgs mehānisms, bet ārkārtas situācijas risinājums. Vai EIKIS sistēma, kuras izstrādei paredzēts tik būtisks finansējums, būs adaptējama arī citā funkcijām un būs pielietojama vidējā un ilgteriņā?

-

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība lūdz skaidrot 30% kritērija noteikšanu 3. panta 1. punktā.

Jāņem vērā, ka Latvijā Patēriņa izdevumu sastāva dati liecina, ka mājsaimniecības par komponenti "Mājoklis, ūdens, elektroenerģija, gāze un cits kurināmais" laika posmā no 2002. gada līdz 2019. gadam tērējušas no 10,2 līdz 16,8 procentiem no kopējiem mājsaimniecību izdevumiem, kā arī salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijā ir būtiski augstāks mājsaimniecību izdevumu slogs par Pārtiku un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kas 2019. gadā sastādījā 23,3% no patēriņa izdevumu sastāva, turklāt patēriņa cenu līmenis pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem kopš 2020. gada sākuma ir pieaudzis par 41,8%, kamēr darba samaksa vidēji Latvijā ir attiecīgajā periodā ir pieaugusi par nepilniem 25%. 

Tajā pašā laikā, kā rāda CSP dati par iedzīvotāju iekrājumu veidošanos, 2020. gadā 35% iedzīvotāju iekrājumi nebija izveidoti vispār, kā arī iepriekšējā gada apkures sezonas sākumā "Citadeles" bankas veiktā aptauja liecināja, ka 14% respondentu nepietiek ienākumu, lai segtu ikmēneša rēķinu saistības un to segšanai izmantoja iekrājumus.

Ņemot vērā iepriekš minēto, LBAS uzsver, ka Latvijā mājsaimniecību izdevumu struktūra būtiski atšķiras no citām Eiropas un Rietumu ekonomiku struktūrām ar būtiski augstāku citu komponenšu ietekmi uz izdevumiem, līdz ar to kritērijs, kas veido mājokļa izmaksu pārslodzi iedzīvotājiem un apdraud iedzīvotāju iespēju segt ikdienas izdevumu ir zemāks un varētu tikt noteikts 20% līmenī.

(1)  Ar šā likuma ​ 2. panta pirmajā daļā minētajām mājsaimniecībām saprot mājsaimniecības, kuru kopējie izdevumi par mājokli uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī pārsniedz 20% no ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī.

LBAS rosina atbalsta kritērijus noteikt arī juridiskā personā, ja tām nav peļņas gūšanas raksturs, tostarp sabiedriskā labuma organizācijām, arodbiedrībām, biedrībām un nodibinājumiem. Šāds atbalsts nepieciešams, lai organizācijām, kuras nav orientētas uz peļņas gūšanu netiktu apdarudēta to spēja pildīt sava funkcijas un nodrošināt pakalpojumus, kas nes sabiedrisko labumu.

-