Atzinums

Aicinām informatīvo ziņojumu “Par aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas rezultātiem un tālāko rīcību aizsargājamo biotopu labvēlīgas aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai” neskatīt, līdz nav ieviesta reāli darbojoša, taisnīga kompensāciju sistēma.

-

Iebilstam par priekšlikumu, kas, mūsuprāt, ir saistīts ar pilsoniskās akstivitātes iespēju samazināšanu. . Šādi grozījumi likumā nozīmētu, ka tiek samazinātas nevalstisko organizāciju un NATURA200 teritorijās dzīvojošo cilvēku iespējas izteikt priekšlikumus un iebildumus, jo Natura2000 platību, kur ir iekļautas īpaši aizsargājamās teritorijas, aizsardzības mērķus, no kuriem izrietēs platību aizsardzības režīmi, noteiks nevis ar likumu un Ministru kabineta noteikumiem, bet ar Dabas aizsardzības pārvaldes lēmumu. It īpaši svarīgi tas ir ņemot vērā to, ka tiek veidotas jaunas Natura 2000 teritorijas vietās, kur cilvēki ir veidojuši savas saimniecības un viņiem ir savi zemes apsaimniekošanas mērķi. Liedzot iziet publiskās apspriešanas un saskaņošanas procesu Ministru kabineta kārtības ruļla noteiktajā kartībā, mazinās personu iespēja argumentēti pārstāvēt savu viedokli par vienu no Satversmē notektajām tiesībām. Pie tam, protokollēma iepriekšējais punkts paredz, ka tiesī balstoties un noteikto aizsardzības mērķi tiek atļauts vai aizliegts veikt kādu darbību!

Punktu svītrot!

Kategoriski iebilstam pret šādu punktu! Nav pieļaujams, ka tiek veidotas jaunas teritorijas ar ierobežojumiem, kas nav īpaši aizsargājama teritorija vai mikroliegumi, tātad konkrētas teritorijas, kuru robežas ir noteiktas ar likumu vai administratīvo aktu. Tas vien, ka kādai platībai datu bāzē “Ozols” ir pielikta kāda atzīme, piemēram , biotops,  nevar kalpot par pamatu aprobežojumu noteikšanai. Jaunu īpaši aizsargāmu teritoriju veidošana nozīmē arī  iespējas diskutēt par to aizņemto platību, izveides nepieciešamību,  savukārt ;šis priekšlikums šādu sabiedrības iesaisti izslēdz. Vēl jo vairāk, 6. protokollēmuma punkta redakcijas projekts īstenošana, nozīmētu to, ka  tiek paredzēts apiet kompensāciju saņemšanas iespējas, jo tās ir paredzētas tikai par aprobežojumiem īpaši aizsargājamās teritorijās un mikroliegumos.
 

Punktu svītrot!

Neviens ES politikas plānošanas vai normatīvais dokuments neparedz, ka tieši Latvijai ir jānodrošina vismaz 30% aizsargātu, tai skaitā 10% stingri aizsargātu platību. It īpaši svarīgi to ir apzināties, ņemot vērā  ka Latvijas sauszemes teritoriju vairāk kā pusē platību sedz meži. Piemēram, tāda relatīvi pārtikusi un sociāli nodrošināta valsts kā Zviedrija, neparedz 30% no savas teritorijas paredzēt ES izpratnes dabas aizsardzībai. Tā vietā, Zviedrija iparedz aizsargājamo un stingri aizsargāto platību palielinājumu par dažiem procentpunktiem, nesasniedzot pat 20% līmeni Zviedrijas mežos. ES savienībā arvien vairāk runā par akcentu pārvirzi no pārspīlētām dabas aizsardzības prasībām uz ES konkurētspējas nodrošināšanu. Nenodrošinot konkurētspēju, līdz ar to samazinoties cilvēku dzīves līmenim, palielinās tendence galēji labo vai kreiso viedokļu popularitātes pieaugumam, kas apdraud demokrātisko vērtību pastāvēšanu. Aicinām beidzot izdiskutēt, uz kādu aizsargājamo platību īpatsvaru Latvija var virzīties, ņemot vērā sociālos, ekonomiskos aprēķinus un dabas aizsardzības mērķus.
Prasām šādu punktu izslēgt, jo tas neizriet no biotopu kartēšanas ziņojumā aprakstītā. Pie diskusijas,  par iespējamo aizsargājamo platību apjoma noteikšanu, var atgrizties pēc reāli adrbojošas, taisnīgas kompensāciju sistēmas ieviešanas.
 

Punktu svītrot un uzsākt diskusijas par dažādu interešu salāgošanu un reālajām iespējām nosakot aizsargājamo platību īpatsvaru.