Atzinums

Pašreizējā stratēģijā maz uzmanības pievērsts jau esošajiem finanšu nozares dalībniekiem - kredītiestādēm, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, apdrošinātājiem un citiem tirgus spēlētājiem, kuri aktīvi investē inovatīvās digitālajās tehnoloģijās, ievieš jaunus risinājumus un sadarbojas ar tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Šāda pieeja var radīt nepilnīgu priekšstatu par nozares ieguldījumu inovācijās un tās attīstības potenciālu, kā arī ierobežot sinerģijas starp licencētajiem tirgus dalībniekiem un jaunuzņēmumiem.

Lai šo trūkumu novērstu, piedāvājam divus iespējamos scenārijus stratēģijas pilnveidei:

1. scenārijs. Stratēģija ir visaptveroša un fokusējas arī uz inovācijām, ko īsteno esošie lielie un arī tradicionālie tirgus dalībnieki. Tajā būtu ietverami arī BIS Inovāciju centra dienas kārtībā aktuālie jautājumi, piemēram, centrālo banku digitālās valūtas, atvērtie finanšu pakalpojumi (open finance) un kiberdrošība, īpaši kvantu tehnoloģiju izmantošana kriptogrāfijā. Tāpat nepieciešams izvērtēt, kā nodokļu sistēma un uzraudzības maksas ietekmē tirgus dalībniekus un to spēju inovēt. Pašreiz lielajiem tirgus spēlētājiem nodokļu slogs un uzraudzības izmaksas Latvijā ir augstākās Baltijā, kamēr mazākiem uzņēmumiem vide ir salīdzinoši draudzīgāka. Šāda stratēģijas pilnveide prasītu būtisku darba un laika apjomu, taču uzskatām, ka tas būtu pamatots ieguldījums.

2. scenārijs. Stratēģijas fokuss tiek sašaurināts galvenokārt uz jaunuzņēmumiem un eksportējošajiem uzņēmumiem, tostarp biznesa pakalpojuma (shared services) centriem. Šādā gadījumā ir būtiski skaidri norādīt, ka pārējie jautājumi, kas attiecas uz lielo finanšu uzņēmumu inovācijām, tiktu aplūkoti citā politikas dokumentā - Finanšu sektora attīstības stratēģijā. Šāda pieeja prasītu mazāk resursu un īsāku ieviešanas laiku, taču, neraugoties uz stratēģijas tvēruma sašaurinājumu un acīmredzamajiem ierobežojumiem, tā joprojām būtu uzskatāma par pieņemamu un īstenojamu risinājumu.

-