Projekta ID
23-TA-3193Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
12.02.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Izdarīt Ministru kabineta 2016. gada 26. janvāra noteikumos Nr. 69 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas" nolikums" (Latvijas Vēstnesis, 2016, 30. nr.; 2020, 123A. nr.) šādus grozījumus:
Iebildums
Noteikumu 2. punkts paredz izteikt 90. punktu šādā redakcijā: "90. Ja Vides investīciju fonds atbilstoši finansējuma saņēmēja iesniegtajam monitoringa pārskatam par iepriekšējo monitoringa gadu (no kārtējā gada 1. janvāra līdz kārtējā gada 31. decembrim), izņemot pēdējo monitoringa gadu, konstatē, ka projekta līgumā noteiktais CO2 emisijas samazinājums gadā (attiecināms, ja projektā plānota esošas ēkas pārbūve vai atjaunošana), salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto CO2 emisijas samazinājumu gadā, vai projekta līgumā noteiktais enerģijas patēriņš apkurei uz ēkas aprēķina platību, salīdzinot ar monitoringa pārskatā norādīto enerģijas patēriņu apkurei uz ēkas aprēķina platību, nav sasniegts, Vides investīciju fonds 20 darbdienu laikā pēc monitoringa pārskata apstiprināšanas aprēķina neatbilstības apmēru (turpmāk – neatbilstība) par monitoringa gadu un rakstiski informē par to finansējuma saņēmēju."
Šis punkts maina monitoringa uzraudzības periodu, respektīvi no pieciem pilniem gadiem uz četriem gadiem, kas ievērojami samazina iespēju sasniegt nepieciešamos rezultātus, t.i., projekta līgumā plānoto CO2 emisijas samazinājumu (t CO2 gadā).
Izmainot šo punktu tiek izmainīti esošā projekta monitoringa noteikumi (arī projekta vadlīnijas un projekta finansēšanas līgums) uz projekta monitoringa perioda beigām, kas nav pareizi, ja ņem vērā apstākli, ka projekta īstenotāji jau no paša sākuma bija rēķinājušies ar 5 nevis 4 gadiem, kuru laikā tiek sasniegti nepieciešamie mērķi un rezultāti (projekta līgumā plānoto CO2 emisijas samazinājumu rēķina vidēji uz visiem monitoringa gadiem). Pašlaik sanāk, ka projekta īstenotāji monitoringa ceturtajā gadā saņem informāciju, ka nebūs vairs monitoringa piektais gads ar kuru tie bija rēķinājušies, lai sasniegtu labākus rezultātus, kas nozīmē finanšu korekcijas projektiem, kuri nesasniedz rādītājus vai arī ievērojami palielina šo finanšu korekciju apjomu, piemēram, ja pirmajā projekta monitoringa gadā pašvaldība nesasniedz rādītājus, tā sagatavo plānu, kā šo situāciju tā var uzlabot turpmākajos četros gados, nevis trīs gados.
Priekšlikums: Esošajos MK noteikumos Nr. 69 un vadlīnijās ir norādīts, ka monitoringa periods ir pieci gadi, bet pēc šiem grozījumiem pašvaldībām vairs nebūs dots piektais gads rezultātu sasniegšanai vai uzlabošanai, kas samazinātu finanšu korekcijas apjomu, tām pašvaldībām, kurām uzlabojas rezultāti katru gadu, bet līdz galam netiek sasniegts t CO2 gadā.
Priekšlikums ir saglabāt esošo MK noteikumu 90. punktu un dot iespēju pašvaldībām iesniegt piekto monitoringa pārskatu vai vismaz ņemt vērā divus vai trīs labākos gadus no četriem projekta monitoringa/ uzraudzības gadiem.
Šis punkts maina monitoringa uzraudzības periodu, respektīvi no pieciem pilniem gadiem uz četriem gadiem, kas ievērojami samazina iespēju sasniegt nepieciešamos rezultātus, t.i., projekta līgumā plānoto CO2 emisijas samazinājumu (t CO2 gadā).
Izmainot šo punktu tiek izmainīti esošā projekta monitoringa noteikumi (arī projekta vadlīnijas un projekta finansēšanas līgums) uz projekta monitoringa perioda beigām, kas nav pareizi, ja ņem vērā apstākli, ka projekta īstenotāji jau no paša sākuma bija rēķinājušies ar 5 nevis 4 gadiem, kuru laikā tiek sasniegti nepieciešamie mērķi un rezultāti (projekta līgumā plānoto CO2 emisijas samazinājumu rēķina vidēji uz visiem monitoringa gadiem). Pašlaik sanāk, ka projekta īstenotāji monitoringa ceturtajā gadā saņem informāciju, ka nebūs vairs monitoringa piektais gads ar kuru tie bija rēķinājušies, lai sasniegtu labākus rezultātus, kas nozīmē finanšu korekcijas projektiem, kuri nesasniedz rādītājus vai arī ievērojami palielina šo finanšu korekciju apjomu, piemēram, ja pirmajā projekta monitoringa gadā pašvaldība nesasniedz rādītājus, tā sagatavo plānu, kā šo situāciju tā var uzlabot turpmākajos četros gados, nevis trīs gados.
Priekšlikums: Esošajos MK noteikumos Nr. 69 un vadlīnijās ir norādīts, ka monitoringa periods ir pieci gadi, bet pēc šiem grozījumiem pašvaldībām vairs nebūs dots piektais gads rezultātu sasniegšanai vai uzlabošanai, kas samazinātu finanšu korekcijas apjomu, tām pašvaldībām, kurām uzlabojas rezultāti katru gadu, bet līdz galam netiek sasniegts t CO2 gadā.
Priekšlikums ir saglabāt esošo MK noteikumu 90. punktu un dot iespēju pašvaldībām iesniegt piekto monitoringa pārskatu vai vismaz ņemt vērā divus vai trīs labākos gadus no četriem projekta monitoringa/ uzraudzības gadiem.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu konsolidētā versija
17.1. projektā iekļautās aktivitātes plānots īstenot ēkā vai jaunbūvē, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par būvju klasifikāciju atbilst kādai no šādām ēku klasēm:
Iebildums
Iebildums pret specifisko un sašaurināto ēkas darbības funkciju loku. Patreiz pašvaldības pieņemot lēmumu par jaunas ēkas būvniecību vērtē tās iespējas būt universālai un sabiedriski nozīmīgai ēkai ar iespējami daudzpusīgu funkciju pielietojumu, aptverot arī to funkciju iekļaušanu, kas tiek patreiz nodotas pašvaldībām – klientu apkalpošanas centri, pasta nodaļas, uzņēmējdarbības veicināšanas iestādes utml. (piemēram, par telpām interesējas arī Latvijas Investīciju attīstības aģentūras), izziņa un kultūra. Lūdzam pārskatīt noteikto funkciju tvērumu, iekļaujot arī sabiedrībai nozīmīgas un kultūras ēkas.
Piedāvātā redakcija
-