Atzinums

Ilgtspējīga ekonomikas transformācija, nodrošinot paliekošu ekonomiskās darbības salāgošanu ar vides aizsardzības (klimata pārmainu novēršana, pielāgošanās klimata pārmaiņām,  dabas daudzveidības aizsardzība un atjaunošana) un sociālās nevienlīdzības mazināšanas mērķiem, ir milzīgs izaicinājums, kas ietvers būtiskas tehnoloģiskas pārmaiņas. Šī procesa sekmīgai realizācijai nepieciešama ļoti tālredzīga politikas plānošana un stratēģiska resursu novirzīšana. Neilgtspējīga attīstība un neracionāla resursu novirze ilgtspējības sasniegšanai rada makroekonomisku un finanšu stabilitātes riskus. Ekonomikas un sabiedrības ilgtspējas mērķu sasniegšana būtu jāveic harmoniskā un līdzsvarotā veidā, lai izvairītos no resursu neracionālas vai par kļūdainas novirzīšanas.
2030. gada mērķiem un to sasniegšanas metodēm jākalpo kā loģiskam tiltam ilgtermiņa mērķu sasniegšanai, piemēram, klimatneitralitātei 2050. gadā. Jau šobrīd atbilstība ESG kritērijiem kļūst par vienu no konkurētspējas elementiem uzņēmumiem, tomēr bez tālredzīgas valsts politikas nozaru pastāvīga “zaļināšana” un tautsaimniecības pārkārtošanās būs dārgāka un sarežģītāka. Nespējot ticamā veidā sasniegt mērķus,  palielinās valsts ekonomiskās atpalicības risks.

Šobrīd nav pieejama analīze, kāpēc NEKP šobrīd paredzētie pasākumi būtu uzskatāmi par efektīvāko mērķu sasniegšanas veidu un kādi ir alternatīvie scenāriji, īpaši skatoties tālāk par 2030. gadu – t.i. 2050. gada klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas kontekstā.
NEKP izstrādes pamatā izmantotais TIMES-Latvija modelis nav pieejams publiski, kā arī ārējai pārbaudei, kas mazina ticamību iegūto modelēšanas rezultātu kvalitātei.
NEKP nepieciešams skaidri norādīt mērķus pa sektoriem/nozarēm un norādīt to pienesumu kopējam SEG emisiju samazināšanas mērķim - gan skaitliskās, gan procentuālās vērtībās. Proti, norādīt mērķus vismaz sekojošiem sektoriem:
enerģētika,
transports,
rūpnieciskie procesi un produktu ražošana,
lauksaimniecība,
atkritumu apsaimniekošana
Sociālekonomiskās un ietekmes uz vidi analīzes neesamība nedod iespēju izvērtēt NEKP ilgtspējību un realizācijas ticamību un tādējādi arī pārliecināties par publiskā un privātā finansējuma piesaistes lietderību un sagaidāmo rezultātu. NEKP ir arī iekļauti pasākumi ar izteiktu negatīvu sociālu efektu - atbalsts turīgākajai sabiedrības daļai un izmaksu pieaugums mazāk turīgajai, piemēram, transporta jomā jaunu privāto elektroautomobiļu subsīdijas un paredzamais fosilo energoresursu sadārdzinājums, neparedzot pārejas periodu un kompensējošus pasākumus. Virkne plānoto pasākumu rada bažas par atbilstību vides aizsardzības mērķiem.
Energoefektivitāte, tajā skaitā ēku renovācija ir horizontāls un būtisks SEG emisiju samazinājuma avots un potenciāli lielākais investīciju mērķis, 2050. gada mērķa sasniegšanai nepieciešama apjomīga valsts un privāto līdzekļu piesaiste un esošo šķēršļu novēršana. NEKP nesniedz ticamu atbildi šī mērķa sasniegšanai, jo, bez paredzētā ES finansējuma, kas ir absolūti nepietiekams, nav novērtēts ēku renovācijas dažādu finansēšanas modeļu (subsīdijas, kredītresursi, ESKO u.c.) paredzamais ieguldījums, balstoties uz esošas situācijas analīzi, ticamām nākotnes prognozēm un politikas izmaiņām.


 

-