Atzinums

Ministrija uztur savu iepriekš pausto iebildumu (izziņas iebildums Nr.2) ar aicinājumu rast risinājumus, lai padarītu minēto atbalsta programmu efektīvāku un populārāku iedzīvotāju vidū. Uzskatām, ka ir būtiski pilnībā izmantot pieejamo finansējumu maksimāli efektīvākajā veidā, lai panāktu gaisa kvalitātes uzlabošanos un negatīvo ietekmju mazināšanu uz kopējo sabiedrības veselību un vidi. Aicinām paredzēt arī citus uzlabojumus minētajā programmā, lai rezultātā tiktu izmantots viss atbalsta programmai pieejamais finansējums un tas nebūtu jāpārdala citām nozarēm vai aktivitātēm.

-

Uzturam KEM 18.marta atzinumā izteikto iebildumu, kas izteikts pie 9.3. punkta. Stingri iebilstam pret pieslēgumu centralizētās siltumapgādes sistēmām izslēgšanas no atbalstītajām darbībām papildu uzsaukumos.. Lūdzam mainīt piedāvāto pieeju un precizēt risinājumu apraksta 14. rindkopas pēdējos teikumus.
KEM pēc būtības neatbalsta risinājumu, kas paredz piešķirt finansējumu biomasas kurināmā katla uzstādīšanai, neizvērtējot iespējas izmantot energoefektīvākas un gaisa piesārņošanas mazināšanai efektīvākas alternatīvas - pieslēgumus efektīvai centralizētās siltumapgādes sistēmai un kā otro alternatīvu, siltumsūkņu izmantošana. VARAM piedāvātā pieeja ir pretrunā "energoefektivitāte pirmajā vietā" principam un piedāvātās izmaiņas neatbilst Energoefektivitātes likuma 3.1 panta pirmajā daļa noteiktajam.
Korekta pieeja jau tiek izmantota vairākās Ekonomikas ministrijas virzītās atbalsta programmās.
Anotācijā aprakstītais aspekts par efektīvu centralizētās siltumapgādes sistēmu noteikšanu ir vienkārši risināms pirms vienotas centralizētas sistēmu efektivitātes vērtēšanas (kas tiks attiecināts tikai uz regulētiem komersantiem), sadarbības iestādei pirms uzsaukuma īstenošanas lūdzot centralizētās siltumapgādes sistēmu operatoriem (gan regulētiem, balstoties uz SPRK pieejamo sarakstu, gan neregulētiem caur pašvaldībām) iesniegt pašapliecinājumu par atbilstību efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas kritērijiem (efektivitāte tiek vērtēta pēc sistēmā izmantotajiem energoresursiem un tehnoloģijām un komersantiem šie dati ir). Uz iesniegto pašapliecinājumu pamata būtu sastādāms noteiktu 45. punktā minētais saraksts.

Papildus lūdzam tehniski precizēt pēdējās rindkopas 7. punktu, ka 2.2.3.6.pasākuma prioritārais mērķis nav palielināt ēku energoefektivitāti (šobrīd tekstā ir samazināt).

(...) Attiecīgi, sagatavojot papildu uzsaukumu atlases nolikumu, ņemot vērā iespējamās normatīvā regulējuma izmaiņas, tiks precizēta pieeja attiecībā uz efektīvas centralizētās siltumagādes sistēmas prasību korektu piemērošanu, vienlaikus, ņemot vērā to, ka Latvijas normatīvajos aktos šobrīd vēl nav noteiktas detalizētas prasības efektīvai centralizētai siltumagādes sistēmai, kā arī to, ka atbilstoši Klimata un enerģētikas ministrijas sniegtajai informācijai šobrīd prasībām atbilstošas efektīvas centralizētās siltumagādes sistēmas vēl nav apzinātas, lai nekavētu papildu uzsaukumu izsludināšanu, noteikumu projekts MK noteikumu Nr. 169 9.5. apakšpunktā paredz iespēju sadarbības iestādei,. Attiecīgi šobrīd tiek plānots, ka papildu uzsaukumu ietvaros tiks paredzēti vismaz divi uzsaukumi (pirmais papildu uzsaukums plānots 2025.gada II ceturksnī un otrs papildu uzsaukums plānots 2025.gada III ceturksnī) un sadarbības iestādei pirms uzsaukuma īsenošanas lūdzot centralizētās siltumapgādes sistēmu operatoriem (gan regulētiem, balstoties uz SPRK pieejamo sarakstu, gan neregulētiem caur pašvaldībām) iesniegt pašapliecinājumu par atbilstību efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas kritērijiem (efektivitāte tiek vērtēta pēc sistēmā izmantotajiem energoresursiem un tehnoloģijām un komersantiem šie dati ir). Uz iesniegto pašapliecinājumu pamata būtu sastādāms noteiktu 45. punktā minētais saraksts.
 

Uzturam KEM 18.marta atzinumā izteikto iebildumu, kas izteikts pie 9.3. punkta. 
KEM pēc būtības neatbalsta risinājumu, kas paredz piešķirt finansējumu biomasas kurināmā katla uzstādīšanai, neizvērtējot iespējas izmantot energoefektīvākas un gaisa piesārņošanas mazināšanai efektīvākas alternatīvas - pieslēgumus efektīvai centralizētās siltumapgādes sistēmai un ka otro alternatīvu, siltumsūkņu izmantošana. VARAM piedāvātā pieeja ir pretrunā "energoefektivitāte pirmajā vietā" principam un piedāvātās izmaiņas neatbilst Energoefektivitātes likuma 3.1 panta pirmajā daļa noteiktajam.
Korekta pieeja jau tiek izmantota vairākās Ekonomikas ministrijas virzītās atbalsta programmās.
Vēršam uzmanību, ka šī ir būtiska programma, kas paredz mājsaimniecību malkas vai citas biomasas apkures aizstāšanu ar bezemisiju tehnoloģijām, kas faktiski nedod pienesumu SEG emisiju samazināšanai, taču vienlaikus dod ievērojamu ieguldījumu gaisa kvalitātes uzlabošanai, kas tieši ir šīs programmas mērķis, vienlaikus uzlabojot energoefektivitāti.
Lūdzam paredzēt, ka turpmākajos uzsaukumos primāri tiek atbalstīts pieslēgums efektīvai centralizētās siltumapgādes sistēmai un kā otrā prioritārā alternatīva siltumsūkņu izmantošanu. Katlu uzstādīšana būtu atbalstāma tikai tajos projektos, kur ir sniegts izvērtējums, ka efektīvākās iespējas nav tehniski iespējamas vai laikā ekonomiski nepamatotas izvēlēta risinājuma dzīves ciklā.
Anotācijā aprakstītais aspekts par efektīvu centralizētās siltumapgādes sistēmu noteikšanu ir vienkārši risināms pirms vienotas centralizētas sistēmu efektivitātes vērtesanas (kas tiks attiecināts tikai uz regulētiem komersantiem), lūdzot centralizētās siltumapgādes sistēmu operatoriem (gan regulētiem, balstoties uz SPRK pieejamo sarakstu, gan neregulētiem caur pašvaldībām) iesniegt pašapliecinājumu par atbilstību efektīvas centralizetas siltumapgades sistemas kritērijiem (efektivitāte tiek vērtēta pēc sistēmā izmantotajiem energoresursiem un tehnoloģijām un komersantiem šie dati ir).

9.5. papildu uzsaukumu ietvaros atbilstoši šo noteikumu 11. punktam vērtē projektus atbilstoši šo noteikumu 42. un 14.¹ punktam, ievērojot, ka
9.5.1. šo noteikumu 42.1 punkta aktivitātes tiek atbalstītas, ja projektā nav tehniski vai ekonomiski pamatoti, vērtējot izmaksas projekta dzīves ciklā, īstenot šo noteikumu 42.2., 42.3. vai  42.4. punkta aktivitātes;
9.5.2. šo noteikumu 42.2 un 42.4. punkta aktivitātes tiek atbalstītas, ja projektā nav tehniski vai ekonomiski pamatoti, vērtējot izmaksas projekta dzīves ciklā, īstenot šo noteikumu 42.3. punkta aktivitātes.

Lūdzam precizēt, paredzot, ka papildu uzsaukumos var īsenot arī 42.3. punktā minētās aktivitātes.

14.¹ Šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minēto papildu uzsaukumu ietvaros vienā projektā var īstenot un projektā kombinēt vienu vai vairākas šo noteikumu 42. punktā minētās atbalstāmās darbības. Šādā gadījumā projekta attiecināmās izmaksas nosaka katram dzīvokļa īpašumam atsevišķi atbilstoši šo noteikumu 13. punktam, piemērojot katrai atbalstāmajai darbībai šo noteikumu 14. punktā minētos nosacījumus. Šajā noteikumu punktā minētos atbalstāmo darbību kombinēšanas nosacījumus var piemērot:

"Iemesli projektu atsaukšanai un pārtraukšanai ir šādi: mainījušās piegādātāju cenas un mazinājies paredzētais projekta izdevīgums, izmaiņas Enerģētikas likuma neto norēķinu sistēmā saules sistēmām, vienlaicīgi iesniegti projekti vairākās atbalsta programmās, kurās atsevišķas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas pārklājas, dzīvojamās mājas īpašnieku nespēja vienoties par projekta risinājumu un citi iemesli."

Ierosinām izvērtēt iespēju precizēt minēto anotācijas teikumu ar plašāku informāciju par izmaiņām, kas saistītas ar regulējumu elektroenerģijas aktīvajiem lietotājiem (neto sistēmu) KEM piedāvātajā redakcijā. 
 

Iemesli projektu atsaukšanai un pārtraukšanai ir šādi: mainījušās piegādātāju cenas un mazinājies paredzētais projekta izdevīgums, grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredzēja no 2024. gada pārtraukt iespēju jauniem lietotājiem piedalīties neto uzskaites sistēmā un tās aizstāšanu ar neto norēķinu sistēmu, vienlaicīgi iesniegti projekti vairākās atbalsta programmās, kurās atsevišķas atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas pārklājas, dzīvojamās mājas īpašnieku nespēja vienoties par projekta risinājumu un citi iemesli.