Atzinums

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu pret pieļaujamās kailcirtes platības palielināšanu 39% Latvijas mežu (saskaņā ar LVMI "Silava" datiem). Šādiem grozījumiem prognozējama būtiska negatīva ietekme uz vidi, ko ZM vispār nav vērtējusi. Kā jau esam norādījuši iepriekš, virkni ZM uzrādīto problēmu iespējams risināt nosakot visos meža tipos vienādu maksimāli pieļaujamo kailcirtes platību - 2 ha. Anotācijā minētais arguments par pašreizējo nogabalu platību ir nepamatots, ņemot vērā to, ka nogabalu robežas nemitīgi tiek mainītas. It īpaši ilgākā termiņā šādi grozījumi motivēs meža apsaimniekotājus veidot lielākus nogabalus, līdz ar to palielinot arī 5 ha lielo kailciršu īpatsvaru. Tāpat anotācijā joprojām pilnīgi nepamatoti minēts vēja postījumu risks kā viens no argumentiem par labu kailciršu platību palielināšanai, lai gan ir zināms, ka patiesībā tieši lielāki izcirtumi palielina vēja postījumu riskus palikušajās audzēs.

-

Uzturam iebildumu pret 34. punkta svītrošanu. Neskatoties uz atkārtotiem iebildumiem, Zemkopības ministrija nav ņēmusi vērā, ka pastiprinātai mežu fragmentācijai var būt būtiska negatīva ietekme uz vidi neatkarīgi no tā, ar kādu mērķi mežizstrāde tiek veikta. Līdz ar to arī nav vērtēta šī ietekme, kas turklāt varētu būtiski pastiprināties, ievērojami paplašinot jēdziena "neproduktīva audze" tvērumu. Jau starpinstitūciju sanāksmē norādījām, ka Zemkopības ministrijas arguments par atbilstoša deleģējuma trūkumu Meža likumā ir nepamatots. Saskaņā ar Meža likuma 13. pantu noteikumos par koku ciršanu mežā būtu iekļaujama arī "neproduktīvas mežaudzes atzīšanas un ciršanas kārtība", tātad maksimāli pieļaujamās platības noteikšana pilnībā atbilst deleģējumam (kā tas acīmredzot ir interpretēts arī līdz šim).

-

Uzturam iepriekš izteiktos iebildumus. Anotācijā sniegtais grozījumu pamatojums ir tendenciozs, trūkst ietekmes uz vidi novērtējuma.

-

Latvijas Ornitoloģijas biedrība iebilst pret noteikumu projekta tālāku virzību un uztur iepriekš izteiktos iebildumus, jo tie nav ne ņemti vērā ne pietiekami argumentēti noraidīti. Neuzskatām, ka būtu pamatota noteikumu projekta steidzama virzīšana pirms meža nozares pamatnostādņu izstrādes, stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanas un apstiprināšanas. Ja Zemkopības ministrija vēlas virzīt noteikumu projektu pirms pamatnostādnēm, tam nepieciešams atsevišķs ietekmes uz vidi novērtējums, kā izriet no Satversmes tiesas sprieduma un norādīts arī Tieslietu ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas atzinumos. Lai gan starpinstitūciju sanāksmē 10.07.2025. Zemkopības ministrijas pārstāve atzina, ka noteikumu grozījumiem var būt ietekme uz vidi, anotācijā joprojām tiek nepatiesi apgalvots, ka šādas ietekmes nav.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu pret pieļaujamās kailcirtes platības palielināšanu 39% Latvijas mežu (saskaņā ar LVMI "Silava" datiem). Šādiem grozījumiem prognozējama būtiska negatīva ietekme uz vidi, ko ZM vispār nav vērtējusi. Turklāt šādi grozījumi ir pretrunā Latvijas meža politikas principiem, ES Meža stratēģijai un Dabas atjaunošanas regulai. Kā jau esam norādījuši iepriekš, virkni ZM uzrādīto problēmu iespējams risināt nosakot visos meža tipos vienādu maksimāli pieļaujamo kailcirtes platību - 2 ha. Anotācijā minētais arguments par pašreizējo nogabalu platību ir nepamatots, ņemot vērā to, ka nogabalu robežas nemitīgi tiek mainītas. It īpaši ilgākā termiņā šādi grozījumi motivēs meža apsaimniekotājus veidot lielākus nogabalus, līdz ar to palielinot arī 5 ha lielo kailciršu īpatsvaru. Tāpat anotācijā joprojām pilnīgi nepamatoti minēts vēja postījumu risks kā viens no argumentiem par labu kailciršu platību palielināšanai, lai gan ir zināms, ka patiesībā tieši lielāki izcirtumi palielina vēja postījumu riskus palikušajās audzēs.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu, ka nav pieļaujams izlases cirtē palielināt vienlaidus izcērtamo platību. ZM joprojām sagroza EK vadlīnijas, ieteikumu aizstāt kailcirtes ar izlases cirtēm interpretējot kā pamatojumu lielāku platību izciršanai izlases cirtē. ZM apgalvojums, ka šādi grozījumi nav pretrunā ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijai un Dabas atjaunošanas regulai ir tendenciozs un nepamatots. ZM komentāri liecina, ka joprojām nav izpratnes par Dabas atjaunošanas regulas būtību, t.i., ka tā vērsta uz ekosistēmu stāvokļa uzlabošanu. Šādiem grozījumiem prognozējama būtiska negatīva ietekme uz vidi, ko ZM nav vērtējusi.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu. Ar šiem grozījumiem faktiski tiek mēģināts apiet Meža likumā noteikto galvenās cirtes vecumu apsei. Šādiem grozījumiem gaidāma būtiska negatīva ietekme uz vidi, ko ZM nav vērtējusi. Anotācijā, argumentējot šos grozījumus, pilnīgi nepamatoti minēts trupes inficēto koku īpatsvars pāraugušās audzēs, lai gan grozījumi attiecas uz galvenās cirtes vecumu nesasniegušām audzēm. Tāpat pretēji Latvijas meža politikas principiem un Meža likuma mērķim (2. pants) tiek pilnībā ignorēta apšu, tostarp trupējušu koku, nozīme mežu bioloģiskās daudzveidības saglabāšabā.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu. ZM joprojām nav vērtējusi, kādu ietekmi uz vidi atstās šādi grozījumi, kas ievērojami paplašinās bojāto koku izciršanas iespējas, tā samazinot mikrodzīvotņu pieejamību mežā. Tāpat anotācijā joprojām trūkst jebkāda pamatojuma, kāpēc 3 cm bojājums būtu uzskatāms par tādu, kura rezultātā koka augtspēja ir pilnīgi vai daļēji zudusi. Tiek pilnīgi nepamatoti apgalvots, ka novērtēt to, vai bojājums pārsniedz ceturto daļu stumbra apkārtmēra, ir "sarežģīts administratīvs process", lai gan tas nav sarežģītāk kā noteikt, vai bojājuma platums ir 3 cm.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu. Nav vērtēta grozījumu ietekme uz vidi, turklāt grozījumu pamatojums ir tendenciozs, no mizgraužu ierobežošanas rekomendācijām noteikumu projektā iestrādājot tikai tās, kas atvieglo mežu izciršanu, bet ne tās, kas varētu nākt par labu dabas daudzveidības saglabāšanai (piemēram, izvairīšanās no mežizstrādes pavasarī). Šāda pieeja ir pretrunā Latvijas meža politikas principiem un Meža likuma mērķim (2. pants). ZM norādītā pētījuma "Egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās situācijas ietekme uz meža apsaimniekošanu un koksnes resursu ieguvi Latvijā" pārskatā nav atrodami dati, kas parādītu, ka 10 invadētas egles liecina, ka invadētas ir arī pārējās egles nogabalā. Turklāt jāņem vērā, ka grozījumi neattiecas tikai uz egļu tīraudzēm. Līdz ar to paliekam pie iepriekš paustā viedokļa, ka šādi grozījumi ir pretrunā Meža likuma 11. pantam.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu, ka grozījumi ir pretrunā ar dabai tuvāku un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu (tātad - Meža likuma 2. pantu) un arī Latvijas meža politiku. Nav pamatoti samazināt saglabājamo ekoloģisko koku skaitu galvenajā cirtē pēc caurmēra. Satversmes tiesas spriedumā skaidri tika noteikts, kuri noteikumu punkti ir atceļami, līdz ar to nav pamatoti šo spriedumu interpretēt kā pamatojumu dabas saglabāšanas prasību vājināšanai. Šādiem grozījumiem prognozējama negatīva ietekme uz vidi, kas vispār nav vērtēta, turklāt tie neatbilst noteikumu projekta deklarētajam mērķim mazināt administratīvo slogu.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu, uzsverot, ka visās cirsmās būtu jāsaglabā vismaz 10 miruši koki uz hektāra. Šādi grozījumi neatbilst deklarētajam noteikumu projekta mērķim - administratīvā sloga mazināšana - un radīs negatīvu ietekmi uz vidi, ko ZM nav vērtējusi. Līdz ar to grozījumi ir pretrunā Latvijas meža politikas principiem, Meža likuma mērķim (2. pants) un arī Dabas atjaunošanas regulas 12. pantam.

-

Uzturam iepriekš izteikto iebildumu. ZM apgalvojums, ka "gan situācijas dabā, gan juridiskās situācijas maiņai ir vienāda ietekme uz cirtes izpildi pie trīs vai piecu gadu apliecinājuma derīguma termiņa", ir pilnīgi nepamatots. Loģiski, ka ilgākā periodā ir lielāka iespēja, ka situācija dabā būs mainījusies. Lai gan ZM norāda uz teorētisku iespēju VMD pieņemt lēmumu par apliecinājuma atcelšanu, trūkst informācijas, cik liels ir to gadījumu īpatsvars, kad apliecinājums reāli tiek atcelts, piemēram, konstatējot īpaši aizsargājamu sugu klātbūtni attiecīgajā mežā.

-