Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir iepazinusies ar Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādāto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu (turpmāk - Plāns) un novērtē ieguldīto darbu un līdzšinējo iesaisti diskusijās Plāna pilnveidošanā. LDDK saprot vēlmi Plānu virzīt esošajā redakcijā, lai piesaistītu Eiropas Savienības fondu finansējumu, tomēr saredzam būtisku negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību esošajā plāna redakcijā.
Atgādinām, ka decembrī, virzot atjaunotā plāna melnrakstu uz Ministru kabinetu, Finanšu ministrija izteica apņēmību veikt ieguldījumu Plāna izstrādē, tomēr Plānā nav saskatāms Finanšu ministrijas ieguldījums, jo īpaši strādājot pie finansiālā sloga sadalījuma starp valsti, Eiropas savienības atbalstu un uzņēmējiem. Attiecīgi nav iekļauts arī plāns un skaidras norādes par privātā finansējuma piesaisti. Šobrīd tiek aktīvi strādāts pie “zaļā koridora” atjaunojamo energoresursu ražošanas jomā, tomēr citos sektoros ārpus enerģētikas ir saskatāms politiku trūkums.
Papildus daudziem pasākumiem nav veikts siltumnīcefekta gāzu samazinājuma izvērtējums, kas rada bažas par pasākumu izmaksefektivitāti, līdz ar to nav novērtējama pasākuma ietekme uz tautsaimniecību.
Attiecīgi Plānā tiek minēts, ka tiks sasniegti visi Latvijai nospraustie mērķi, lai gan pēc LDDK apkopotās informācijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības sektora mērķis netiks sasniegts. Šajā gadījumā būtu jārēķinās ar papildu finansējumu mērķu nesasniegšanas gadījumā, tomēr Plānā netiek minēts mehānisms un finanšu avots, ar kuru tiks segta neizpilde. Attiecīgi enerģijas patēriņa jomā nav saredzams uzliktā mērķa izpildes pasākumu ietekme, līdz ar to nav skaidrs kā tiks sasniegts publiskā sektora mērķi. Lūdzam sagatavot aprēķinu par potenciālajām sankcijām un mehānismu kā tās tiks nosegtas.
Plānā pasākumu ietekme uz darba vietām dota tikai energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas pasākumu kontekstā. Savukārt taisnīgas pārkārtošanas izvērtējums ir vispārīgs un nedod ieskatu darba devējiem un darba ņēmējiem par iespējām un nepieciešamībām darba tirgus izmaiņās. Plāna iesniegšana EK bez ietekmes novērtējuma uz darba tirgu nav iespējama, jo bez faktuāla pamata var atstāt negatīvu ietekmi gan uz esošo darba turgu, gan tā izmaiņām. Šobrīd esošais novērtējums ir nepietiekams.
Ņemot vērā neseno informāciju un divpusējās sarunas norādām, ka sociālekonomiskais izvērtējums un stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums ir būtiskas un neatņemamas plāna daļas. Norādām, ka nesaprātīga sloga uzlikšana uz uzņēmējiem nav atbalstāma un var negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību. Attiecīgi ņemot vērā sarunas, uzsveram, ka pēc sociālekonomiskā izvērtējuma nepieciešams veikt atbilstošu grozījumus plānā, kas jāiesniedz arī Eiropas Komisijā, lai novērstu izmaksneefektīvu un tautsaimniecību negatīvi ietekmējošu pasākumu ieviešanu.
Papildus vēlamies atgādināt, ka, lai nebremzētu Latvijas ekonomisko attīstību periodam līdz 2020. gadam (Kioto protokola ietvaros) Latvijai tika atļauts siltumnīcefekta gāzu emisiju pieaugums, savukārt  2018. gadā, nosakot sākotnējo 2030. gada (Parīzes nolīguma ietvaros) mērķi -6% ne-ETS sektoriem 2030. gadā, Latvijai tika piešķirts mazāks mērķis kā citām valstīm tieši tautsaimniecības attīstības nolūkos.
 

-

LDDK ir izvērtējusi sagatavoto Plānu un novērtē ieguldīto darbu Plāna pilnveidošanā, līdztekus izsakām sekojošu priekšlikumus un ieteikumus.
Plāna sadaļā “Publiskais un privātais finansējums” (15. lpp.) nepieciešams papildināt, ka kapitālsabiedrībām t.sk., publiskas personas vai atvasinātas publiskas personas - būtu jārosina izvērtēt noteikt privātā finansējuma piesaistes mērķus un finansējuma ieguldīšanas iespējas, lai varētu attīstīt finanšu instrumentus.
Plāna sadaļā “Izaicinājumi” apakšsadaļā “Transports” (15. lpp.) nav iestrādāts izaicinājums pārcelt pasažierus un kravas no auto uz dzelzceļu, kam var būt nozīmīga ietekme uz transporta radīto SEG emisiju straujāku samazināšanu (un vienlaikus esošās autotransporta infrastruktūras ilgāku kalpošanas laiku, kas netieši arī saistīts ar SEG emisiju samazinājumu - t.i., retāku emisiju intensīvo ceļu būvniecības darbu veikšanu).
Plāna sadaļā “Klimata rīcībpolitikas ceļakarte” apakšsadaļā “Rīcībpolitikas virzieni transporta nozarē” (18. lpp.) lūdzam 1. Pasākuma virzienu definēt sekojoši “Dzelzceļa transporta konkurētspējas stiprināšana attiecībā pret autotransportu, sekmējot pasažieru un kravu pārcelšanu uz dzelzceļu un tādējādi mazinot SEG emisijas transportā un citus negatīvos ārējos blakusefektus (sastrēgumi, trokšņa piesārņojums u.c.).”, lai stiprinātu dzelzceļa nozīmi pasažieru un kravu pārvadāšanā.
Plāna sadaļā “Klimata rīcībpolitikas ceļakarte” nepieciešams atsevišķi izdalīt pielāgošanos klimata pārmaiņām, nosakot, ka jāveic klimata risku un klimatnoturības novērtējums, kā arī attīstības plānošanas dokumentos un investīciju projektu īstenošanā jāiekļauj kritēriji, kas ņem vērā ar klimata pārmaiņām saistītos riskus un jāplāno attiecīgi pielāgošanās klimata pārmaiņām pasākumi visos sektoros, neizdalot vienu specifisku. Klimata pārmaiņas izjūtam jau šobrīd un ir aktīvāk jāstrādā pie klimata pārmaiņu pielāgošanās pasākumiem.
Plāna sadaļā “3.1.1. Transports” apsakšsadaļā “I Bāzes scenārijs” (33. lpp.) nepieciešams skaidrot dzelzceļa attīstību esošo politiku ietvarā.
Plāna sadaļā “3.1.1. Transports” apsakšsadaļā “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” (35. lpp.) 3.1.1.7. pasākumu “Palielināt bezemisiju vieglo pasažieru transportlīdzekļu skaitu” sasaistīt ar iekšdedzes dzinēju transportlīdzekļu samazinājumu, citādi izprotams, ka tiek palielināts autoparks to papildinot ar  draudzīgākiem transportlīdzekļiem.
Plāna sadaļā “3.1.1. Transports” apsakšsadaļā “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” (37. lpp.) 3.1.1.20. pasākumā “Uzstādīt publiski pieejamus ūdeņraža uzpildes punktus” stingri norādīt, ka atbalstāms ir “zaļais” ūdeņradis.
Plāna sadaļā “3.1.1. Transports” apsakšsadaļā “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” (38. lpp.) 3.1.1.25. pasākumā “Izveidot mobilitātes punktus”, lūdzam ņemt vērā, ka arī Rīgā tiek plānoti un projektēti arī vairāki mazāki mobilitātes, savienojuma punkti, kurus nav plānots finansēt no ES fondiem.
Plāna sadaļā “3.1.1. Transports” apsakšsadaļā “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” (40. lpp.) 3.1.1.4. pasākuma “Kravu “pārneses” uz dzelzceļu veicināšanas” aprakstā, lūgums salāgot secinājumus un priekšlikumus šajā jomā ar neseno Satiksmes ministrijas Transporta attīstības pamatnostādņu 2021.-2027 gadam izvērtējuma starpziņojumu, kur identificēti nepieciešamie uzlabojumi šajā jomā. Tostarp norādīts, ka būtu nepieciešams izstrādāt līdzsvarotu finansējuma modeli autotransporta un dzelzceļa transporta konkurētspējas plaisas mazināšanai (sk. 4.5.5. pasākuma aprakstu TAP starpziņojumā). Aicinām par šo jautājumu koordinēt viedokļus SM un KEM starpā. Kravu pārnesei ir nepieciešams izstrādāt finansēšanas modeli un skaidru pieeju procesa tālākā virzībā. LatRailNet ir publicējuši konceptuālo ziņojumu, ka nepieciešamās izmaksas attiecīgi būtu ap 4,5 milj. EUR. Ziņojums[1] publiski pieejams, LatRailNet to arī ir iesniedzis SM.
Plāna sadaļā “3.1.1. Transports” apsakšsadaļā “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” (44. lpp.) 3.1.1.25. pasākuma “Mobilitātes punktu izveidošanas” apraksta 4. punktu papildināt, ka platformu modernizācija jāveic saskaņā ar VAS “Latvijas dzelzceļš” izstrādāto pasažieru infrastruktūras universālā dizaina standartu.
Plāna sadaļā “3.6. Pielāgošanās klimata pārmaiņām” apsakšsadaļā “III Rīcībpolitikas un pasākumi mērķu sasniegšanai” (122. lpp.) nepieciešams papildināt ar sekojošu jaunu pasākumu: “Klimata risku un to ietekmes vērtēšanas metodikas vai vadlīniju izstrāde pielietošanai privātā sektora uzņēmumos” ar termiņu 2025. gads un valsts budžeta finansējumu, kā arī ārējo projektu finansējumu, kas pieejams Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centram. Ņemot vērā, ka privātā sektora uzņēmumiem (īpaši lielajiem uzņēmumiem, bet ne tikai) kļūst saistoša prasība izvērtēt uz savu uzņēmējdarbību un tās modeli attiecināmos klimata riskus un to potenciālo ietekmi īsā, vidējā un ilgtermiņā (saskaņā ar Korporatīvās ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīvas, ES Taksonomijas regulas, kā arī finanšu sektora prasībām), nepieciešams nodrošināt vienotu uzticamu informācijas bāzi un metodisko pieeju, kā šādus riskus dažādu nozaru uzņēmumi var izvērtēt, lai iegūtā informācija un dati būtu ticami un salīdzināmi. Patlaban uzņēmumi, uz kuriem tas attiecas, izvērtē klimata riskus un to ietekmi katrs pēc savas pieejas un izpratnes, taču līdz ar to iegūtā publiskojamā vai finanšu sektoram tālāk finansēšanas lēmumos izmantojamā informācija nav pietiekami salīdzināma un ir atkarīga no katra individuālā uzņēmuma interpretācijas.
Plāna sadaļā “5. Plāna finansiālā ietekme” apsakšsadaļā “Privātais finansējums” (122. lpp.) iekļauto informāciju ir nepieciešams saskaņot Finanšu ministrijas plānoto Finanšu nozares attīstības plānu , kurā plānots iekļaut iniciatīvas, kas paredzētas sasaistē ar ilgtspējīgām finansēm.
Plāna 2. pielikuma sadaļā “3.7. ZIZIMM sektors” pēdējā rindkopā nepieciešams pievienot atsauci uz statistiku par esošo kūdras ražošanas līmeni.
Plāna 2. pielikuma sadaļā “4.4.3. Mitrāji” izvērtēt iespēju papildināt sadaļu par sagatavotu vai daļēji izraktu kūdras lauku radīto piesaisti.
Plāna 2. pielikuma sadaļā “4.4.3. Mitrāji” lūgums papildināt informāciju par neapsaimniekoto mitrāju platību un to piesaisti.

LDDK ir atvērti, lai izrunātu augstāk minētos  priekšlikumus, ja tos nav iespējams iekļaut plānā tā pilnveidošanas procesā.


[1] https://www.lrn.lv/wp-content/uploads/2022/08/2022_08_09_IMNP_Lidzsvarota-finansesanas-modela-koncepcija.pdf
 

-