Atzinums

Lūdzam izvērtēt plānoto Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumu Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21" (turpmāk - noteikumi) 130.¹⁴ punktu kontekstā ar 130.⁶3. un 130.⁷3.apakšpunktā noteikto un tajā pārņemtajām Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa Direktīvas (ES) 2024/1275 par ēku energosniegumu (turpmāk - direktīva 2024/1275) prasībām. Saprotams, ka Noteikumu 130.¹⁴ punkts pārņem direktīvas 2024/1275 14. panta 4. punkta 4. daļā noteikto un ir saistīts ar Noteikumu 130.⁷ punktu, bet ne ar Noteikumu 130.⁶ punktu, jo tajā tiek pārņemts direktīvas 2024/1275 14. panta 1. punkts, uz kuru neattiecas direktīvas 2024/1275 14. panta 4. punkta 4. daļa (tā paredz atkāpi tikai no 14. panta 4. punkta 1. daļas). Pamatojoties uz izvērtējumu, lūdzam precizēt projektu un papildināt tā skaidrojumus, piemēram, par to, kā praktiski piemērojama minētā vienība.
Vienlaikus lūdzam pārskatīt noteikumu 130.¹⁴ punktu arī kontekstā ar 130.¹⁵ punktu, jo abi ir pirmsškietami savstarpēji saistīti un vērsti uz viena jautājuma risināšanu. Iesakām izvērtēt iespēju tos konsolidēt.

-

Lūdzam precizēt projektu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 108) 131. punktam. Nacionālajos normatīvajos aktos nav pieļaujamas atsauces uz starptautisko tiesību dokumentiem, kas nav juridiski saistoši, nav tulkoti latviešu valodā un attiecīgā kārtībā publicēti, kā arī nav pieļaujamas atsauces uz tā saucamo soft law (dokumentiem, kas pēc savas būtības nav juridiski saistoši, piemēram, protokoli). Minētais izriet no fakta, ka Latvijas Republikas normatīvo aktu normas uzliek privātpersonām saistības un ir obligātas visā Latvijas Republikas teritorijā. Piemēram, nav korekti noteikt par obligātām tādas starptautisko dokumentu prasības, kam ir rekomendējošs vai skaidrojošs raksturs.
Savukārt, atsauces uz standartiem, lūdzam atsauces noformēt konkrēti un atbilstoši Noteikumu Nr. 108 5. nodaļai. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atsauces uz standartiem normatīvajos aktos izdarāmas atbilstoši Standartizācijas likuma 13. panta prasībām, proti, ja tiek izdarīta netieša atsauce uz standartiem, tad tiesību akta tekstā jāsniedz norāde uz piemērojamajiem standartiem kā iespējamo risinājumu tiesību akta prasību izpildei* vai alternatīvi izdarāma atsauce uz obligātajiem standartiem, bet šādā gadījumā šie standarti arī konkrēti jānorāda vai anotācijā jāskaidro, kādā normatīvajā aktā minētie standarti ir ietverti. Konkrētajā gadījumā no projekta izriet vienkārši vispārīga, nekonkretizēta atsauce. Attiecīgi lūdzam projektu atbilstoši precizēt vai sniegt attiecīgu skaidrojumu anotācijā.

_{* Lietojot netiešās atsauces, tiek rekomendēta standartu brīvprātīga pielietošana, lai izpildītu tiesību aktā noteiktās obligātās prasības;  gadījumā, ja šie standarti netiek piemēroti, personai, kas izvēlējusies izmantot alternatīvu risinājumu, ir jāpierāda, ka tās tehniskais izpildījuma rezultāts nav sliktāks par to, kas ir noteikts standartos, proti, ļauj izpildīt tiesību aktā noteiktās būtiskās prasības  (sīkāk, kā atsaukties uz standartiem sk., piem., https://m.juristavards.lv/wwwraksti/JV/BIBLIOTEKA/PRAKSES_MATERIALI/ATSAUCES%20UZ%20STANDARTIEM%20TIESIBU%20AKTOS__2022.PDF)}

-

Lūdzam nodrošināt precīzu un pilnīgu direktīvas 2024/1275 pārņemšanu vai sniegt attiecīgus skaidrojumus. Piemēram,
1) direktīvas 2024/1275 2. panta 22. punkta b) apakšpunkts nosaka, ka "nozīmīga atjaunošana" ir vienkārši, ja "renovāciju veic vairāk nekā 25 % norobežojošās konstrukcijas virsmas", bet projektā papildus uzsvērts, ka tai jābūt ar "ēkas energoefektivitāti saistītai ēkas atjaunošanai";
2) direktīvas 2024/1275 2. panta 65. punktā (pārņemts Noteikumu 3.46. apakšpunktā) nav paredzēts precizējošs nosacījums "vieta blakus ēkai ar iekštelpu, kuras vides regulēšanu veic izmantojot enerģiju";
3) direktīvas 2024/1275 7. panta 1. punktā noteikts, ka "Dalībvalstis nodrošina, ka jaunas ēkas ir bezemisiju ēkas saskaņā ar 11. pantu", bet projekta 1.8. apakšpunkts paredz vienkārši to, ka "Jaunu ēku projektē kā bezemisiju ēku", nenosakot nepieciešamību ievērot prasības, kas izriet no tiesību normām, kur pārņemts direktīvas 2024/1275 11. pants. Tāpat vēršam uzmanību uz saistību arī ar direktīvas 2024/1275 5. pantu;
4) direktīvas 2024/1275 8. panta 1. punkta 2. daļa nosaka, ka "Papildus vai kā alternatīvu prasības var piemērot renovētajiem būves elementiem", projekts nosaka tikai alternatīvu, nesniedzot izvērstāku skaidrojumu. Tāpat projekts nenodrošina izpratni "minimālajām prasībām energoefektivitātes jomā", kurām jābūt noteiktām saskaņā ar direktīvas 2024/1275 5. pantu;
5) direktīvas 2024/1275 8. panta 2. punkts (pārņemts Noteikumu 130.¹⁸ punktā) attiecas uz gadījumiem, kad pāraprīko vai nomaina būves elementu, bet projekts pārņem vienību tikai attiecībā uz būves elementa nomaiņu;
6) direktīvas 2024/1275 14. panta 4. punkta 3. daļa (līdzīgi arī 14. panta 1. punkta 2. daļa) paredz nosacījumus 1. un 2. daļas piemērošanai. Noteikumu 130.⁸ un 130.⁹ punkts, pārņemot šīs vienības, tās definē kā skaidrojumus 130.⁶ un 130.⁷ punktā noteiktajam, nevis kā piemērošanas nosacījumus;
7) direktīvas 2024/1275 10. panta 3. punkta 1. daļas e) apakšpunkts paredz nosacījumu attiecībā uz "visām jaunām autostāvvietām ar jumtu, kas fiziski atrodas blakus ēkām", bet projekta 1.6. apakšpunktā pārņemts, nosakot, "kas atrodas fiziski blakus citai ēkai";
8) direktīvas 2024/1275 13. panta 11. punkts nosaka, ka no tā izrietošās prasības īstenojamas "ja tas ir tehniski, ekonomiski un funkcionāli iespējams", bet projekta 1.6. apakšpunktā (Noteikumu 130.¹⁶ apakšpunkts) noteikts "ja tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatoti";
9) direktīvas 2024/1275 14. panta 1. punkta c) apakšpunkts nosaka, ka dalībvalstis nodrošina, ka "tiek ierīkotas velosipēdu stāvvietas vietas, kas veido vismaz 15 % no nedzīvojamo ēku vidējās lietotāju kapacitātes vai 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, ņemot vērā platību, kas vajadzīga arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi". Projekta 1.6. apakšpunkts (Noteikumu 130.⁶3. apakšpunkts) pārņem daļu par 10% kapacitāti, nesniedzot papildus skaidrojumus;
10) direktīvas 2024/1275 14. panta 1. punkta 3. daļas nosacījums īstenojams, ievērojot "ciktāl tas ir tehniski un ekonomiski iespējams un pamatojams", kas neizriet no projekta 1.6. apakšpunkta (Noteikumu 130.¹³punkts).

-

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288. panta otro daļu „regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tomēr Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka, ja regula prasa tās piemērošanai nodrošinošu nacionālā tiesību akta pieņemšanu, atsevišķos gadījumos tomēr var tikt pieļauta regulu teksta daļu inkorporēšana nacionālajos tiesību aktos (kā piemēru skatīt lietu Nr. 272/83 Komisija v. Itālija). Norādām, ka šis gadījums attaisnots vienīgi ar indivīdu interesēm saņemt tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu, un regulu tiešā piemērojamība nepieļauj citus izņēmumus.
Lūdzam ievērot minēto, piemēram, Noteikumu 3.49. apakšpunktā (pārraksta Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 13. septembra Regulas (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES 2. panta 11. punktu) un visā projektā kopumā. Iesakām izskatīt iespēju regulas ieviešanu veikt ar atsauci uz regulu. Gadījumā, ja nepieciešams pārrakstīt Regulas normas, lūdzam tās pārrakstīt identiski un papildus skaidrot nepieciešamību veikt Regulas teksta daļu inkorporēšanu nacionālajos tiesību aktos. Vēršam uzmanību, ka, ja Regulas normas netiek precīzi pārrakstītas identiski, pastāv atšķirīgas interpretācijas risks, kas nav pieļaujams.

-

Lūdzam pārskatīt projekta 1.3. apakšpunktu un tajā veikto Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 27. novembra Regula (ES) 2024/3110, kas nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības noteikumus un atceļ Regulu (ES) Nr. 305/2011, I pielikuma 7. punkta ieviešanu. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši šai regulas vienībai "Būves un to daļas projektē, būvē, izmanto, uztur un izjauc vai nojauc tā, lai tās visā to aprites ciklā neradītu risku āra videi, ko izraisa kāds no šiem faktoriem", to skaitā siltumnīcefekta gāzu emisiju nonākšana atmosfērā (I pielikuma 7. punkta d) apakšpunkts). Lūdzam izvērst projekta 1.3. apakšpunkta skaidrojumus, pamatojot, kāpēc ieviests tikai viens no I pielikuma 7. punkta apakšpunktiem, ņemot vērā, ka regula kā tiesību akts ir tieši piemērojama un attiecīgi, ir jānodrošina, lai visi I pielikuma 7. punkta apakšpunktos definētie faktori neradītu risku āra videi. Tāpat, lūdzam nodrošināt izpratni tam, kas saprotams ar "normatīvo līmeni" un kā tiek pilnībā ieviests šīs regulas I pielikuma 7. punkts, kā uz to norādīts anotācijas 5.4. apakšsadaļā, jo atbilstoši redakcijai tiek ieviesta tikai daļa - I pielikuma 7. punkta d) apakšpunkts.
Vienlaikus, ievērojot iepriekšējo iebildumu, lūdzam izvairīties no regulu normu pārrakstīšanas, tā vietā projektā ietverot atsauces uz attiecīgajām regulas normām.

-

Projekts paredz vairākas jaunas tiesību normas, kas netiek skaidrotas anotācijā. Attiecīgi lūdzam anotācijas 1.3. apakšsadaļā sniegt pilnīgus projekta normu skaidrojumus, nodrošināt tiesību normu nepieciešamības, satura un ar piemērošanu saistīto aspektu izvērstu izpratni. Lūdzam nodrošināt, lai projekta redakcija ir saprotama viennozīmīgi, tajā skaitā, izvairoties no subjektīvi vērtējamām redakcijām vai skaidrot to izpratni. Minētais attiecas, piemēram, uz "būtiski ietekmē norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti".
Vienlaikus lūdzam izvērtēt projekta atbilstību arī Noteikumu 1. punktam, no kura izriet, ka tie "nosaka prasības, kādas ievēro, projektējot ēkas, stadionus, arēnas, brīvdabas estrādes un citas brīvdabas izklaides būves, kā arī prasības to novietošanai, jaunai būvniecībai, atjaunošanai, pārbūvei un restaurācijai", un ietvert atbilstības skaidrojumus anotācijas 1.3. apakšsadaļā, jo no projekta izriet arī nosacījumi attiecībā uz automašīnu un velosipēdu uzlādes punktiem.

-

Lūdzam anotācijas 5. sadaļā sniegt pilnīgu un precīzu informāciju par projekta atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem. Vēršam uzmanību, ka:
1) "C" ailē norāda uz Eiropas Savienības tiesību normas ieviešanu/pārņemšanu pilnībā vai daļēji. Norādot "pārņemts daļēji", to skaidro un norāda, kad un kādā veidā tiks nodrošināta minēto saistību izpilde pilnībā, kā arī institūciju, kura ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā (atbildīgā institūcija ir noteikta atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumiem Nr. 255 "Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles un koordinācijas noteikumi" 3.–6. punktam). Ja konkrētā tiesību norma vienlaicīgi pārņemta vairākos tiesību aktos un jau ir pilnībā pārņemta, iesakām to norādīt "B" kolonnas ailēs, bet "C" ailē, attiecīgi "pārņemts pilnībā";
2) nav skaidrots, kā ir izmantota Eiropas Savienības tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas tiesību akta normas? Kādēļ? Piemēram, direktīvas 2024/1275 2. panta 22. punks paredz dalībvalstīm iespēju izvēlēties piemērot vienu no divām “nozīmīga renovācija” termina izpratnēm, vai 14. panta 5. punkts;
3) projekts pārņem arī direktīvas 2024/1275 2. panta 5. punku (Noteikumu 3.47. apakšpunkts) un 35. panta 1. punkta 3. daļu (projekta 2. punkts);
4) projekts neievieš Noteikumos jaunu 16.¹ punktu;
5) Eiropas Savienības tiesa spriedumā lietā C-372/00 Komisija pret Īriju ([2001] ECR I-10303, 13.pkt.) un lietā 420/85 Komisija pret Itāliju ([1987] ECR 2983, 5.pkt.) atzinusi, ka ir pieļaujamas atkāpes no direktīvas transponēšanas pienākuma ģeogrāfisku iemeslu dēļ. Taču arī gadījumos, kad dalībvalstij ir pamats atsaukties uz ģeogrāfiskiem apstākļiem, lai nepārņemtu konkrētu direktīvu, ir būtiski, ka par to savlaicīgi tiek informēta Eiropas Komisija. Tādā veidā izvairoties, ka kompetentās Eiropas Savienības institūcijas vēršas pret Latviju par tai noteikto saistību attiecībā uz direktīvu pārņemšanu savlaicīgu nepildīšanu. Lūdzam skaidrot, vai ir nodrošināta Eiropas Komisijas informēšana. Tāpat lūdzam izvērtēt, vai seismiskā aktivitāte nākotnē nav potenciāla problēma, ar ko jārēķinās, jo Latvijā tāda tiek fiksēta.

-

Lūdzam precizēt projektu, izvairoties no sinonīmu lietošanas, piemēram "atjaunošana (renovācija)". Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām normatīvajā aktā nelieto sinonīmus un vienu lietu konsekventi sauc vienā un tajā pašā vārdā un sinonīma lietošana "()" nav nepieciešama.
 Aicinām izvairīties arī no skaidrojuma sniegšanas iekavās, ierosinām tos ietvert anotācijā vai, ja nepieciešams, nodalīt ar komatiem.

-

Lūdzam atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem noformēt atbilstoši noteikumu Nr. 108 4. nodaļai, atsaucē uz Eiropas Savienības tiesību aktu norādot šādu informāciju: institūcija (Komisija, Padome, Eiropas Parlaments), kas izdevusi attiecīgo tiesību aktu; tiesību akta pieņemšanas datums; veids (regula, direktīva, lēmums); numurs un nosaukums atbilstoši tiesību akta nosaukumam latviešu valodā EUR-Lex datu bāzē.
Lūdzam ievērot juridiskās tehnikas prasības arī attiecībā uz to, ka nepieciešamības gadījumā saīsinājumu atrunā pirmajā vietā juridiskajā tekstā, kur lietots attiecīgā normatīvā akta nosaukums, tādā veidā izvairoties no vispārinātām atsaucēm uz normatīvajiem aktiem, piemēram, "Komisijas 2003. gada 6. oktobra Direktīva 2003/90/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Padomes Direktīvas 2002/53/EK 7. pantā attiecībā uz obligāti pārbaudāmajām pazīmēm un obligātajiem konkrētu lauksaimniecības augu sugu pārbaudes nosacījumiem (turpmāk - Direktīva Nr. 2003/90).

-

Lūdzam pārskatīt skaidrojumus par projekta ietekmi uz juridiskām personām. Vēršam uzmanību, ka, skaidrojot ietekmi, apraksts sniegts par subjektiem, kas saprotami kā fiziskās personas, piemēram, iedzīvotāji, personas ar invaliditāti u.tml., bet ne, piemēram, par ietekmi uz ar būvniecību saistītiem uzņēmumiem.

-

Lūdzam izvērtēt un projekta anotācijas 4.1. sadaļā precīzi atspoguļot šajā sadaļā norādīto normatīvo aktu saistību ar projektu (kā projekts ietekmē anotācijas 4.1. sadaļā uzskaitītos normatīvos aktus). Pašlaik norādīts tikai uz Direktīvas 2024/1275 pārņemšanu tajos visos, bet ne savstarpējo ietekmi.
Anotācijas 4. sadaļu aizpilda, ja projekts ietekmē spēkā esošo tiesību normu sistēmu un tajā norāda:
1) tiesību aktu projektus, kuru izstrādāšanai paredzēts pilnvarojums projektā, saistīto tiesību aktu nosaukumu, pamatojumu un aprakstu, kā arī atbildīgo institūciju;
2) citus spēkā esošos (vai jau apstiprinātos) tiesību aktus, kuros jāizdara grozījumi vai kuri jāatzīst par spēku zaudējušiem (atceltiem) saistībā ar projektu, kā arī skaidro šādu izmaiņu nepieciešamību. 
 

-

Lūdzam izvērstāk atspoguļot, kā projekts un Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 693 "Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21" īsteno no direktīvas 2024/1275 preambulas 83. punkta izrietošo nosacījumu. Piemēram, uz kurām direktīvas normām šo noteikumu kontekstā attiecināts, ka "Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kuri, salīdzinot ar iepriekšējo direktīvu, ir grozījumi pēc būtības. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav mainīti, izriet no iepriekšējās direktīvas". Lūdzam izvērtēt, vai uz projekta atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem, korekti attiecināts preambulas 83. punkts, ņemot vērā, ka atbilstoši Noteikumu iepriekšējām anotācijām, tie nav pārņēmuši Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (no 2026. gada 30. maija atcels un aizstās Direktīva 2024/1275). Saprotams, ka, Noteikumu kontekstā, katra direktīvas nosacījuma pārņemšana ir jauna un pilnībā atspoguļojama anotācijas 5. sadaļā.

-

Lūdzam ievērot Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumus Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" un to, ka publiskā apspriešana jānodrošina pirms attiecīgais projekts tiek virzīts saskaņošanai, nevis vienlaicīgi ar to vai paralēli tam. Norādām, ka tikai pēc publiskās apspriešanas termiņa noslēgšanās projekts ir virzāms saskaņošanai, aizpildot projekta anotācijas 6.3. apakšpunktu ar informāciju par publiskās apspriešanas rezultātiem.
Organizējot sabiedrības līdzdalības procesu, aicinām ievērot Valsts kancelejas izstrādātajām vadlīnijām sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanai valsts pārvaldē, kas pieejamas: https://www.mk.gov.lv/lv/media/13835/download.

-