Atzinums

26. Valsts līdzdalības reģionālajās slimnīcās ieguvumi:
vienota veselības aprūpes kvalitāte un drošība, tiek izstrādāti kvalitātes kritēriji un to vērtēšana;
sabalansēta pakalpojumu pieejamība ar efektivitāti;
efektīva un kvalitatīva metodiskā vadība, vienotu klīnisko vadlīniju ieviešana un kontrole;
ciešāka sadarbība starp klīniskajām universitāšu slimnīcām un reģionālajām slimnīcām, kas būtu vērsta uz labāku pakalpojumu sniegšanu un cilvēkresursu plānošanu;
koordinētāka pacientu hospitalizācija, tai skaitā izstrādāts un nodrošināts optimāls pacientu hospitalizācijas plāns atkarībā no diagnozes un kritiskuma, nodrošinot stacionāro pacientu ārstēšanu nepieciešamajā aprūpes līmenī;
optimizēts finansējuma sadalījums atkarībā no sniegto ārstniecības pakalpojumu apjoma un sarežģītības, kas vērsts uz ārstniecības rezultāta sasniegšanu;
stiprināta ārstniecības un aprūpes personāla kvalifikācija un kapacitāte, izmantojot rotācijas un “mentoru programmas”;
vienotas vadlīnijas ne tikai ārstniecības procesos, bet arī administratīvajos;
labāka pārvaldība, efektīvāka resursu koordinēšana un pārraudzība;
ieviesta vienota procesu uzskaites un plānošanas pieeja;
kopīgu iepirkumu organizēšana;
vienota medicīnas tehnoloģiju plānošanas, remontu, uzskaites un analīzes sistēma;
vienota atalgojuma un motivācijas sistēmas (monetārā un nemonetārā) ieviešana

 Ziņojumā nav sniegts pamatojums vai skaidrojums, kādā veidā izmaiņas kapitāla daļu piederībā vai valsts līdzdalība reģionālajās slimnīcās tieši korelēs ar pakalpojumu kvalitātes nodrošināšanu, kā arī nav izvērtēts  vai pašreizējā sistēmā ir izmantoti visi esošie kontroles mehānismi kvalitātes kritēriju uzraudzībai un vērtēšanai pašreizējā aprūpes modeļa ietvaros.
Tāpat atšķirīgais ārstniecības iestāžu juridiskais statuss un kapitāla daļu piederība nav šķērslis optimizētam finansējuma sadalījumam atkarībā no sniegto ārstniecības pakalpojumu apjoma un sarežģītības, kas vērsts uz ārstniecības rezultāta sasniegšanu. SIA “Rīgas Dzemdību nams” vairākkārt ir sniegusi priekšlikumus apmaksas modeļa izmaiņām, balstītus tieši uz šādiem kritērijiem, nosakot ieguldījumam atbilstošu, vienlīdzīgu samaksu par vienādas vērtības darbu.
vienotas vadlīnijas ne tikai ārstniecības procesos, bet arī administratīvajos.
Vēršam uzmanību, ka tieši pašvaldības ārstniecības iestāžu vidū kvalitātes vadības sistēmu vadībai pamatā ir noteikti augsti standarti, sistēmas ir sertificētas atbilstoši vairākiem starptautiskiem kvalitātes vadības standartiem  ( piemēram, SIA “Rīgas Dzemdību nams” kvalitātes vadības sistēma ir sertificēta atbilstoši pieciem starptautiskiem kvalitātes vadības standartiem – ISO 9001. ISO 50001, ISO 14001, ISO 45001 un kā vienīgajai publiskā sektora kapitālsabiedrībai vai iestādei – kukuļošanas apkarošanas pārvaldības sistēma ir sertificēta atbilstoši ISO 37001 starptautiskajam standartam).
Būtiski sasniegumi un intelektuālais resurss ir ieguldīts arī korporatīvās pārvaldības, ilgtspējas, sociālās atbildības un dažādības vadības jomās, ko apliecina pašvaldību iestādēm sniegtie pozitīvie trešo pušu izvērtējumi un apbalvojumi. Integrējot ārstniecības iestādes vienotā struktūrā, ir pamatotas šaubas par šāda līmeņa kvalitātes vadības sistēmu nodrošināšanas iespējām un pilnveidi.


 

Ziņojuma 8. punkts 1.Attēls nr. 1 Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kartējums.
Veselības aprūpes pārvaldības vīzija. 
Vienota klīnisko slimnīcu augstākā vadība. Metodiskie centri un kvalitātes vadība.
Ziņojuma tālākajās sadaļās nav sniegts  piemērotās terminoloģijas skaidrojums - piemēram, nav kaidrs, kādas pārvaldības vai uzraudzības funkcijas ir plānots nodrošināt vienotais augstākai vadībai ( vienota augstākā izpildinstitūcija - valde, stratēģiskās plānošanas un vienotas uzraudzības funkcija- padome vai cits deleģējuma apjoms). Tāpat nav skaidra šādas vienotas vadības ievēlēšanas vai iecelšanas kārtība un tās atbilstība labas korporatīvās pārvaldības praksei.
Ziņojumā nav sniegts metodiko centru normatīvā regulējuma pamats, funciju apjoms un deleģētās uzraudzības pilnvarojums, līdz ar to nav iespējams izvērtēt plānotos ieguvumus veselības aprūpes jomām. Nepieciešams detalizētāks skaidrojums.
Attēlā zemāk atainotā veselības aprūpes jomu ekosistēmu shēma, īpaši sadrbāibas teritoriju? PSKUS , RAKUS integrēto  reģionālo vai Rīgas valstspilsētas veselības aprūpes kapitālsabiedrību sniegto pakalpojumu pārdalei nav ldatos balstīta izvērtējuma un loģiska pamatojuma par ieguvumiem veselības aprūpes sistēmā vai atbilstībai pacientvērstas aprūpes principiem. Tā kā Rīgas valsts pilsētas veselības aprūpes jomas kapitālsabiedrības sniedz pakalpojumus pašvaldības autonomās funkcijas nodrošināšanai jomās, kurās Latvijā eksistē reāla tirgus nepilnība, nav skaidrs, kā šādu pakalpojumu formāla integrēšana vienotā struktūrā bez reāla tehnoloģiskā, teritoriālā un cilvēkresusrsu nodrošinājuma universitātes slimnīcās uzlabos pakalpojumu pieejamību vai kvalitāti šajās augsta riska jomās. Bez pamatojuma šāds atspoguļojums rada nevajadzīgu spriedzi un nepamatotu konkurenci pakalpojumu sniedzēju vidū un sabiedrībā un nav vērsti uz sadarbības veicināšanu vai paļāvības sekmēšanu sabiedrībā kopumā.

Tāpat nekur Ziņojumā nav sniegtas indikatīvas norādes par šādu reformu realizēšanas laika grafiku vai sasniedzamo rādītāju vērtībām.

Tā kā Ziņojums ir sagatavots iesniegšanai un apstiprināšanai augstākajā valsts izpildvaras institūcijā - Ministru kabinetā, kā arī,  novērtējot  veselības aprūpes pakalpojumu sn iedzēju ieguldījumu kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanā un veselības aprūpes sistēmas ilgtspējas nodrošināšanā, aicinām arī shematiskos attēlos izmantot atbilstošus un juridiski korektus ārstniecības iestāžu nosaukumus ( piemēram, SIA "Rīgas Dzemdību nams", nevis dzemdību nams, SIA "Rīgas 2. slimnīca", nevis 2. slimn. un tamlīdzīgi)
 

Neskaidro formulējumu, neskaidro funkciju un ternmiņu, kā arī nekorektas terminoloģijas dēļ ir priekšlikums Attēlu nr. 1 Veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas kartējums Ziņojumā neiekļaut vai rediģēt, īpaši par plānotajām izmaiņām, kuras šajā Ziņojumā nav atspoguļotas.

Informatīvais ziņojums
“Veselības aprūpes stacionāro pakalpojumu pārvaldības attīstība un pilnveide” ( turpmāk - Ziņojums"

4. Informatīvajā ziņojumā ir atspoguļoti šādi veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna turpmākie posmi:
veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas tīkla ekosistēma;
ārstniecības iestāžu, kas ir valsts kapitālsabiedrības, reorganizācija;
reģionālo slimnīcu pārvaldības izvērtējums (4. un 5. līmeņa ārstniecības iestādes);




 

Priekšlikums:
Lai  gan Ziņojuma II sadaļa  -Ārstniecības iestāžu, kas ir valsts kapitālsabiedrības, reorganizācija -  tiešā veidā pašlaik attiecināma tikai uz valsts plānotajām izmaiņām valsts psihiatrisko slimnīcu sniegto pakalpojumu nodrošināšanā un   slimnīcu pārvaldībā, sadaļā izklāstītais pārvaldības pilnveides plāns neatbilst nevienam no Komerclikiumā ( turpmāk - KL)  definētajiem reorganizācijas veidiem - ( KL 334. pants -  Komercsabiedrību  var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā.) . Līdz ar to nav skaidrs  šādu reformu juridiskais ietvars un tā atbilstība spēkā esošajam normatīvajam regulējumam.
Balstoties uz Ziņojuma   2.  punktā definēto mērķi -”nodrošināt vienotu pakalpojumu kvalitāti, drošību un pieejamību visā valstī un tālāk izklāstītajā Veselības aprūpes pārvaldības vīzijā atainoto, lūdzam precizēt plānoto reformu tiesiskā regulējuma aspektus vai izvēlēties juridiski korektu terminoloģiju, lai izvairītos no atšķirīgas interpretācijas piemērošanas iespējas.