Atzinums

Veselības ministrija vērš uzmanību, ka Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 3.6.3.4. apakšpunktā noteiktais diagnožu ierobežojums nosaka pacientus, kuriem paliatīvās aprūpes ietvaros tiek nodrošinātas ģimenes ārsta mājas vizītes un nav attiecināms uz paliatīvo aprūpi kopumā.
Veselības ministrijas ieskatā izstrādājot jaunu pakalpojumu paliatīvās aprūpes pacientiem tā pieejamība jānodrošina pēc iespējas plašākam pacientu lokam neatkarīgi no noteiktās diagnozes.
Ņemot vērā Veselības ministrijas uzsāktās sarunas ar nozares speciālistiem par paliatīvās aprūpes statusa noteikšanas kritērijiem un kārtību un līdz šim neviennozīmīgo pieeju paliatīvās aprūpes statusa noteikšanai, konkrētā pasākumu kopuma īstenošanai līdzšinējā prakse pacientu atlasei varētu tikt saglabāta, piemēram, situācijās, kad pacients saņem paliatīvās aprūpes speciālista konsultāciju vai paliatīvās aprūpes kabineta pakalpojumus un secīgi tiek novirzīts psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai. Vienlaikus aicinām 3.1. apakšpunktu izteikt jaunā redakcijā, kas ļautu pakalpojumus saņemt plašākam pacientu lokam, ja paliatīvās aprūpes pakalpojumu nepieciešamību (statusu) ir noteicis ārstu konsilijs, neatkarīgi no noteiktās diagnozes. 

3.1. pilngadīgas personas, kurām atbilstoši normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un samaksu ir nepieciešama paliatīvā aprūpe, kā arī personas, kurām paliatīvās aprūpes nepieciešamība noteikta ar ārstu konsilija lēmumu (turpmāk – paliatīvās aprūpes pacienti);

Projekta anotācijā minēts "Valsts apmaksāta paliatīvā aprūpe šobrīd tiek nodrošināta pacientiem, kuru pamata diagnozes kods ir B20–B24, C00–C97, D37–D48, G05, G12, G13, G35, G54.6, G55.0, G60.0, G61.0, G63.1, G70, G95.1, G95.2, G99.2, I50, I69, K22.2, L89 vai T91.3 un blakus diagnozes kods – Z51.5[2]." Veselības ministrija vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumu Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 3.6.3.4. apakšpunktā noteiktais diagnožu ierobežojums nosaka pacientus, kuriem paliatīvās aprūpes ietvaros tiek nodrošinātas ģimenes ārsta mājas vizītes un nav attiecināms uz paliatīvo aprūpi kopumā. Piemēram, mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā nav noteikts diagnožu ierobežojums, arī uz paliatīvās aprūpes speciālista konsultācijām nav attiecināms diagnožu ierobežojums. 
Saskaņā ar Ārstniecības likumā noteikto, ārstu konsilijs ir ārstu apspriede, lai noteiktu diagnozi un turpmāko ārstēšanas taktiku, līdz ar to ārstu konsilija ietvaros var tikt noteikta arī paliatīvās aprūpes diagnoze, kā arī paliatīvās aprūpes pakalpojumi iekļauti turpmākajā ārstēšanas taktikā. Piemēram, sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ir saistoša konsīlija slēdziena noformēšanas nosacījumi, kas nosaka iekļaut informāciju par paliatīvo aprūpi ļaundabīgo audzēju atradnes gadījumā. [Pieejams: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/sekundaras-ambulatoras-veselibas-aprupes-iznemot-laboratorijas-un-valsts-organizeta-veza-skrininga-un-profilaktisko-izmeklejumu-pakalpojumu-sniedzejiem].
Konsilija lēmums var noteikt paliatīvās aprūpes nepieciešamību atbilstoši starptautiskām vadlīnijām, labajai praksei un tas nav sasaistāms ar noteiktiem diagnožu ierobežojumiem.

Vienlaikus Veselības ministrija ir uzsākusi darbu ar nozares speciālistiem, lai atteiktos normatīvajos aktos iekļautā diagnožu ierobežojuma paliatīvās aprūpes pakalpojumu saņemšanai, attīstot vajadzībās balstītu pakalpojumus.

Ņemot vērā minēto lūdzam precizēt anotācijā, tai skaitā anotācijas risinājuma sadaļā, ietverto informāciju.

 

Projekta anotācijā minēts "pasākumā noteikta mērķa grupa - 3. sociālo pakalpojumu sniedzēju speciālisti, tai skaitā  atbalsta sniegšanā iesaistītie speciālisti, neformālie aprūpētāji, brīvprātīgā darba veicēji (turpmāk visi kopā – atbalsta sniedzēji), kam SIVA nodrošinās mācības par paliatīvās aprūpes principiem un prasmēm atbalsta un aprūpes nodrošināšanai paliatīvās aprūpes pacientiem, kā arī tiks nodrošināts psihosociālais atbalsts izdegšanas mazināšanai un motivācijas uzturēšanai."
Vēršam uzmanību, ka paliatīvā aprūpe emocionāli ietekmē visus pakalpojuma sniegšanā iesaistītos - gan psihosociālās rehabilitācijas komponentes, gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējus. Paliatīvā aprūpe ir pakalpojums, kas nodrošina atbalstu pacientiem ar smagām, dzīvību ierobežojošām slimībām un viņu ģimenēm - šāda veida aprūpe rada ievērojamu emocionālo un psiholoģisko slodzi visiem aprūpes nodrošināšanā iesaistītajiem - pastāvīga saskarsme ar ciešanām un nāvi var radīt empātijas izsīkumu, augstu izdegšanas risku, spriedzi ierobežoto resursu un laika dēļ. Tādējādi aicinām izvērtēt iespēju pasākumus izdegšanas riska mazināšanai nodrošināt kompleksi visai komandai, kas nodrošina pakalpojumu konkrētajā Nacionālā veselības dienesta līgumiestādē. Tas ļautu pakalpojumu nodrošināt kā vienotai komandai, veicinātu komandas labbūtību un attiecīgi uzlabotu arī snigto pakalpojumu kvalitāti. 

Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt nepieciešamību paplašināt pakalpojuma mērķa grupu. 

-

Saskaņā ar konceptuālajā ziņojumā “Par situāciju paliatīvajā aprūpē Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā" minēto lielākā daļa pieaugušo paliatīvās aprūpes pacientu vēlas saņemt paliatīvās aprūpes pakalpojumus, atbalstu vai cieņpilni nomirt savā dzīvesvietā. Tomēr ne visi paliatīvās aprūpes pacientiem nepieciešamie pakalpojumi ir nodrošināmi dzīvesvietā - to ietekmē gan ar ārstniecības drošību saistīti parametri, tehnoloģiskās iespējas, arī ierobežotie cilvēkresursi utt. Lai nodrošinātu iespēju pacientam dzīvot izvēlētajā dzīvesvietā, saglabājot iespēju saņemt nepieciešamos pakalpojumus, svarīgi nodrošināt pacientu transportēšanu, piemēram, uz stacionāru, uz speciālista konsultāciju vai diagnostisko procedūru un atpakaļ no tās ar specializēto transportu, t.sk. nodrošinot guļošo pacientu transportēšanu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt iespēju anotācijas risinājuma sadaļu papildināt, iekļaujot informāciju, ka izmēģinājuma projektos plānots nodrošināt arī specializēto transportu.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju papildināt anotācijā pieejamo informāciju par paliatīvās aprūpes aktualitāti. 
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas publicēto informāciju, lielākā daļa pieaugušo, kam nepieciešama paliatīvā aprūpe, cieš no hroniskām slimībām, piemēram, sirds un asinsvadu slimībās (38,5%), onkoloģiskas saslimšanas (34%), hroniskas elpceļu slimībās (10,3%) [Pieejams: https://www.who.int/news-room/fact-sheets/detail/palliative-care]. Atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam minētajam sirds un asinsvadu sistēmas slimības ir viens no galvenajiem mirstību un invaliditāti izraisošais cēloņiem Latvijā un pasaulē. Mirstība no sirds un asinsvadu slimībām Latvijā vairāk kā 2 reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju. Dinamikā tā būtiski nav mainījusies kopš 2010. gada. Tā pat, saskaņā ar Plānu reto slimību jomā 2023.-2025. gadam, attīstoties medicīnai, pieaug pacientu skaits ar diagnosticētu retu slimību. Gadījumos, kad retā slimība pacientam ir dzīvildzi ierobežojoša un vairs nav radikāli ārstējama, pacientam būtu jāsaņem paliatīva aprūpe, kas ļautu uzlabot reto slimību pacienta dzīves kvalitāti.
 

-