Atzinums

Lūdzam informatīvajā ziņojumā iekļaut pamatojumu, kāpēc pie finansējuma intensitātes 47% klimatam un videi, jomas klimata un vides rādītāji pēdējos gados ir būtiski pasliktinājušies. Lūdzam iekļaut arī vērtējumu vai esošā pasākumu prioritātes un rezultatīvo rādītāju noteikšanas pieeja ir atbilstoša.
 

-

Informatīvā ziņojuma 2 lpp. minēts, ka īpaši pozitīvi rezultāti (sasniegtais rādītājs pārsniedz 2024. gada plānoto vērtību) konstatēti attiecībā uz gaisa kvalitātes uzlabošanu (R.20). 
Aicinām precizēt minēto apgalvojumu un papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju, ka Latvija nav nodrošinājusi savas saistības un nav īstenojusi pietiekamus pasākumus amonjaka emisiju samazināšanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva 2016/2284/ES par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK un nav spējusi samazināt amonjaka emisijas noteiktajā apjomā.
 
Saistībā ar amonjaka emisiju noteiktā mērķa pārsniegšanu, Eiropas Komisija ir ierosinājusi pārkāpumu procedūru pret Latviju (EK 2023. gada 26. janvāra formālais paziņojums pārkāpuma procedūras lietā Nr. INFR(2022)2076), kas 2023. gada novembrī nonāca argumentētā atzinuma stadijā.
Vienlaikus 2025. gadā ir ierosināta vēl viena pārkāpuma procedūra par atbilstošu pasākumu neiekļaušanu “Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānā 2020.-20230. gadam” un amonjaka emisiju mērķa pārsniegumu.
 
Ņemot vērā minēto, aicinām iekļaut informatīvajā ziņojumā minēto informāciju, kā arī apsvērt iespēju pārskatīt sasniedzamo mērķrādītāju gaisa kvalitātes jomā, lai tas nodrošinātu amonjaka emisiju samazināšanos līdz ES tiesību aktos noteiktajam līmenim.

-

Informatīvā ziņojuma 2.lpp ir apgalvots, ka: "Saskaņā ar Latvijas 2025. gada inventarizācijas datiem par siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda piesaisti valstī[1] 2023. gadā kopējās lauksaimniecības emisijas ir samazinājušās par 57,7 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, galvenokārt tāpēc, ka ir samazinājies saražotās lauksaimniecības produkcijas daudzums, mājlopu skaits, kā arī kultūraugu sējplatības un minerālmēslojuma patēriņa apjoms."
KEM norāda, ka, lai gan dati ir patiesi, šādi attēlota informācija nerada korektu iespaidu šī informatīvā ziņojuma kontekstā. Proti - KLP nedarbojas no 1990.gada, tāpēc šādi attēlots samazinājums maldina. Korektāk būtu norādīt, ka SEG emisijas no lauksaimniecības sektora 2023.gadā pret 2025.gadu ir pieaugušas par 18,83 procentiem. Ņemot vērā šo pieaugumu, informatīvajā ziņojumā būtu arī jāskaidro, kāpēc Latvijā nav novērojams tāds SEG emisiju samazinājums, kā to potenciāli paredz minētais Eiropas Komisijas pētījums ("Minētajā pētījumā tika noteikts, ka KLP SP aplēstais potenciāls klimata pārmaiņu mazināšanai vai emisiju samazināšanai un oglekļa piesaistes veicināšanai veido vienu miljonu tonnu CO2 gadā"). Tāpat lietderīgi būtu izdarīt secinājumus, kas būtu maināms, uzlabojums, lai maksimāli izmantotu KLP potenciālu klimata politikas mērķu sasniegšanā.

-