Atzinums

LTRK vērš uzmanību, ka jau 2024. - 2026. gadā likumā ierakstītais akcīzes nodokļa likmju pieaugums tabakas produktiem pārsniedza 10 % gadā. Savukārt 2027. gadam tiek plānots vēl viens nozīmīgs pieaugums, kas variē no ~10 % līdz 11.42 %. Šāds pastāvīgs un ievērojams nodokļa kāpums vairāku gadu garumā rada būtiskus izaicinājumus uzņēmumiem un var ievērojami veicināt nelegālās tirdzniecības riskus.

LTRK pauž bažas, ka tik strauja akcīzes nodokļa celšana ne vien destbilizē uzņēmējdarbības vidi, bet arī apdraud valsts budžeta ieņēmumus. Pārāk liels nodokļa pieaugums var stimulēt patērētājus meklēt lētākas, nelegālas alternatīvas. Nelegāla tirdzniecība ne tikai samazina legālo produktu pieprasījumu, bet arī apdraud patērētāju veselību un drošību, jo nelegālie produkti bieži tiek ražoti bez atbilstošas kvalitātes kontroles. Tas savukārt samazina valsts ienākumus no nodokļiem, kas nozīmē, ka ieņēmumu prognozes var ne tikai netikt sasniegtas, bet arī radīt papildu izmaksas cīņā ar nelegālo tirgu.

LTRK uzskata, ka no 2027. gada akcīzes nodokļa pieaugumam jābūt ievērojami mērenākam, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pieeju valsts budžeta ieņēmumu palielināšanai un neizraisītu neplānotas sekas. LTRK ieskatā akcīzes nodokļa pieaugumam nevajadzētu pārsniegt 5 % gadā.
 

-

Grozījumi paredzēs paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem no 2025. g. LTRK uzskata, ka pēkšņs un neplānots akcīzes nodokļa paaugstinājums var radīt negatīvas sekas Latvijas ekonomikai. Latvijā FMCG pārdošanas dinamika jau pēdējo 3-4 ceturkšņu laikā ir bijusi vislēnākā starp Baltijas valstīm. Tas norāda uz pieejamības problēmām, kas savukārt var izraisīt zemāku pieprasījumu, tātad arī mazākus nodokļa ieņēmumus, nekā prognozēts. Vēl jo vairāk - pārejas perioda neesamība attiecībā uz konkrēto akcizēto preču grupu ir nepieņemama likumdošanas prakse un nav atbalstāma. Šādos gadījumos pārejas periodam būtu jābūt obligātam, ņemot vērā, ka neplānotais kāpums ir par 48%.

Nodokļa ieņēmumus mazina arī aizvietošanas efekts, kad patērētāji pāriet no ar nodokli apliekamajiem produktiem uz lētākām, neapliekamām alternatīvām, piemēram, citiem cukura produktiem. Tas samazina pieprasījumu pēc nodokļa skartajām precēm, tādējādi vēl vairāk ierobežojot plānoto nodokļa ieņēmumus.

Uzsveram, ka selektīvi un diskriminējoši nodokļi var radīt negatīvas ekonomiskās sekas, tostarp darbavietu zaudēšanu, pārrobežu un nelegālās tirdzniecības pieaugumu, kā arī nodokļu ieņēmumu samazināšanos visā vērtību ķēdē. Turklāt tas var negatīvi ietekmēt tādas nozares kā viesmīlības un ēdināšanas pakalpojumi, mazumtirdzniecība un transports.

LTRK atgādina, ka pašreizējais akcīzes nodokļa palielinājums bezalkoholiskajiem dzērieniem notika pagājušā gada beigās, kad tika pieņemts 2024. gada valsts budžets. Šo debašu ietvaros akcīzes nodoklis tika izvērtēts visiem dzērieniem, un jau tika panākta vienošanās paaugstināt nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu virs 8g, jau plānojot nodokļa paaugstināšanu laikposmam līdz 2026. gadam. Necelt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8g bija izsvērts lēmums. Neplānotas izmaiņas šajā lēmumā būtiski apdraudētu tiesisko paļāvību un radītu nedrošību biznesa vidē.

Turklāt akcentējam, ka šāds nodoklis ir unikāls ne tikai Baltijā, kur tas ir spēkā tikai Latvijā, bet arī visā Eiropas Savienībā. Tikai dažas valstis ES piemēro līdzīgus nodokļus bezalkoholiskajiem dzērieniem ar zemu cukura saturu, kas nostāda Latvijas ražotājus īpaši neizdevīgā situācijā salīdzinot ar konkurentiem. Šādi nevienlīdzīgi apstākļi ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību, samazinot uzņēmumu konkurētspēju.

LTRK arī norāda uz absurdiem nodokļa piemērošanas gadījumiem, piemēram, attiecībā uz bezalkoholiskajiem dzērieniem bez cukura, kuri satur aromatizētājus (piemēram, ūdens ar citrona garšu), bet tiek aplikti ar akcīzes nodokli. Faktiski rodas situācija, ka nodoklis tiek piemērots dzērieniem kategorijā ar pievienotu cukuru, lai gan minētie dzērieni nemaz cukuru nesatur.

Vēršam uzmanību arī uz to, ka akcīzes nodokļa politika ir jāskata kontekstā ar dažādiem dzērienu veidiem, saglabājot saprātīgu slieksni starp tiem, piemēram, starp dzērieniem ar zemu un augstāku cukura saturu vai starp bezalkoholiskajiem un alkoholiskajiem dzērieniem. Ja tiktu paaugstināts akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 g, gan pārtikas ražotāju, gan patērētāju salīdzinošās priekšrocības par labu mazāk saldinātiem dzērieniem tikai samazinātos.

Pagājušā gada nogalē, kad Saeimas plenārsēdē tika iesniegts 2024. gada valsts budžets, finanšu ministrs Arvils Ašeradens pauda, ka akcīzes nodokļa griesti dzērieniem ir sasniegti. Mēs aicinām pieturēties pie teiktā un izvairīties no pēkšņiem un neplānotiem lēmumiem par akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Ir nepieciešama uz datiem balstīta un nozaru līmenī koordinēta nodokļu politika, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

-

LTRK vērš uzmanību, ka piedāvātie grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" samazinās apstrādes rūpniecības konkurētspēju, un ierosina, ka akcīzes nodokļa izmaiņas nepiemēro uzņēmumiem, kas piedalās Emisiju tirdzniecības sistēmā (ETS). Saskaņā ar piedāvāto risinājumu, dabasgāzes akcīze 2 gadu laikā ETS sektora dalībniekiem pieaugs par 52% (bez PVN), bet ne-ETS sektora dalībniekiem 7,4 reizes. Turklāt izmantot kā argumentu nepieciešamību pakāpeniski celt nodokļu slogu ETS2 darbības dēļ ir nekorekti attiecībā uz ETS sistēmas dalībniekiem, jo tiem CO2 izmaksas jau ir eksistējoša izmaksu pozīcija.

ETS ir izveidota, lai nodrošinātu CO2 radīto izmaksu signālu vienādu ietekmi uz sistēmas dalībniekiem visā Eiropas Savienībā un ir atzīta par visefektīvāko ilgtspējības instrumentu, lai ilgtermiņā samazinātu lielo uzņēmumu emisijas un plānotu investīcijas alternatīvu resursu izmantošanai.

Jau īstermiņā šāda nodokļa ietekme būs uzņēmumu pašu kapitāla samazinājums salīdzinot ar konkurējošiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā, turklāt joprojām nav ieviesta efektīva robežmaksājuma sistēma attiecībā uz trešo valstu importu. Nodokļu sloga salīdzinājums, kas pieejams FM informatīvajā ziņojumā, liecina, ka Latvijā akcīzes nodokļu likmes lielajiem energointensīvajiem patērētājiem (gan ETS, gan ne-ETS dalībniekiem) būs vairākas reizes lielākas nekā konkurentiem Baltijā. Atgādinām, ka apstrādes uzņēmumi, tostarp nemetālisko minerālu (stikla šķiedras, keramikas, cementa un ģipša izstrādājumi) uzņēmumi, saskaras ar ievērojamām elektroenerģijas izmaksām, kas vidējā termiņā par objektīvām izmaksām neļauj veikt pilnīgu ražošanas procesu elektrifikāciju. Arī dabasgāzes tirgus cena reģionā joprojām ir ievērojami augstāka nekā konkurējošiem uzņēmumiem, ko apliecina M.Draghi izstrādātais ziņojums par Eiropas konkurētspējas nākotni.

Papildus akcentējam, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana degvielai negatīvi ietekmēs arī Latvijas pārvadātāju un transporta uzņēmumu konkurētspēju, jo jau pašlaik degvielas cenas Latvijā ir augstākas nekā Lietuvā un Polijā. Turklāt šī nodokļa palielinājums tieši ietekmēs produkcijas pašizmaksu un preču gala cenu, jo tas tiks papildus aplikts arī ar pievienotās vērtības nodokli (PVN). Finanšu ministrija kā vienu no mērķiem norāda akcīzes nodokļa palielināšanu degvielai, iekļaujot CO2 komponenti saistībā ar ETS2 pakāpenisku ieviešanu. Tomēr, saskaņā ar pašreizējo informāciju, ETS2 jāstājas spēkā 2027. gadā, kad arī kaimiņvalstīs šīs izmaiņas tiks iekļautas degvielas cenās. Finanšu ministrijas aprēķini par šī nodokļa ieņēmumiem arī to atspoguļo.

Pašreizējais nodokļa pieaugums rada nesabalansētu pieeju starp fiskālajiem mērķiem un uzņēmējdarbības ilgtspēju, neņemot vērā jau tā ekonomiski novājinātos nozares dalībniekus un gala patērētāju intereses. Turklāt pastāv risks, ka Finanšu ministrijas prognozes ir pārāk optimistiskas, jo lielie patērētāji, piemēram, starptautiskie transporta uzņēmumi, varētu izvēlēties iegādāties degvielu kaimiņvalstīs. Tas, savukārt, veicinās nelegālās degvielas tirdzniecības pieaugumu, tā kā degvielas cenas Latvijā būs ievērojami augstākas.

Vienlakus vēršam uzmanību, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) ir norādījusi un aicinājusi Latvijas valdību samazināt subsīdijas fosilajiem resursiem un palielināt dekarbonizācijas apjomu. Aicinām valdību straujāk izstrādāt un ieviest atbalsta instrumentus uzņēmumiem fosilās degvielas enerģijas aizstāšanai ar atjaunīgajiem energoresursiem. Piemēram, kontekstā ar piedāvātajiem  grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli”, ierosinām paredzēt tādu nodokļu piemērošanas modeli, kurā sajaucot fosilo degvielu ar ilgtspējīgam biodegvielām, akcīzes nodokļa likmes tiktu noteiktas atsevišķi – fosilai enerģijai augstāka likme, bet biodegvielai zemāka likme.   Šāda pieeja motivētu uzņēmumus un patērētājus straujāk pievērsties ilgtspējīgākām degvielām, kas arī nozīmē, ka ilgtermiņā cenu pieauguma risks no ETS2 būtu mazāks.

Turklāt gandrīz četrkārtīgs kurināmā akcīzes nodokļa kāpums, kam neizbēgami sekos preču un pakalpojumu pašizmaksas sadārdzinājums, negatīvi ietekmēs lielu daļu mājsaimniecību, tai skaitā to pirktspēju atsevišķos tautsaimniecības sektoros. Līdz ar cenu kāpumu var pieaugt sociālo pakalpojumu pieprasītāju skaits. Tādejādi pārmērīgs akcīzes nodokļa kāpums degvielai un kurināmam var radīt negatīvu efektu ne tikai uz atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem, bet arī atstāt negatīvu iespaidu uz budžetu kopumā, proti, palielinot sociālo izdevumu slogu.

-