Atzinums

Latvijā speciālā valsts pensija ir noteikta bijušajiem Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātiem, kuri balsoja "par" 1990.gada 4.maija deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu" vai 1991.gada 21.augusta konstitucionālo likumu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu" saskaņā ar likumu "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām". Šā likuma 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka speciālo valsts pensiju nevar saņemt vienlaicīgi ar valsts vecuma, invaliditātes vai izdienas pensiju. Ņemot vērā, ka tiesnešiem un prokuroriem likumprojekts "Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likums'' paredz arī noteikt speciālo pensiju, uzskatām, ka likumprojektā jānosaka līdzīgi nosacījumi, t.i. dzēšot 4.panta sesto un septīto daļu.

-

Likumprojekta 8.panta trešajā daļā dots deleģējums Ministru kabinetam izdot speciālās pensijas piešķiršanas un izmaksas kārtību. Vēršam uzmanību, ka Labklājības ministrija izstrādā politiku to pensiju jomā, kuras balstītas uz sociālās apdrošināšanas principiem, t.i., vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensijas. Labklājības ministrija nav izdienas pensiju politikas veidotāja un nevienu speciālo izdienas pensiju likumu nav izstrādājusi, kā arī turpmāk nav plānojusi izstrādāt. Savukārt, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kura ir Labklājības ministrijas padotības iestāde, nodrošina tikai izdienas pensiju administrēšanu (likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 24.panta trešā daļa), izņemot militārpersonām (administrē Aizsardzības ministrija) un valsts drošības iestāžu amatpersonām (administrē – Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests). 
Attiecībā uz speciālajām pensiju shēmām, to tiesību noteikšana ir katra attiecīgā resora kompetence. Tā kā speciālās pensijas izmaksā no valsts pamatbudžeta līdzekļiem, tad atbilstošā resora kompetencē ir arī tiesiskā regulējuma izstrāde. Līdz ar to lūdzam precizēt likumprojekta anotācijas 4.sadaļā iekļautos Ministru kabineta noteikumus par kārtību, kādā piešķir un izmaksā tiesneša, prokurora speciālo pensiju, norādot par šo noteikumu izstrādi atbildīgo institūciju - Tieslietu ministriju.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta 9.pantu par speciālās pensijas pārtraukšanu, ja speciālās pensijas saņēmējs no jauna tiek iecelts prokurora amatā, iecelts vai apstiprināts tiesneša amatā vai speciālās pensijas saņēmējs no jauna uzsāk dienestu (darbu) jebkurā profesijā (amatā), kas dod tiesības uz speciālo pensiju.
 

-

Pieņemot lēmumu par pensijas piešķiršanu, VSAA jāatsaucas uz tiesību aktiem, kas ir spēkā lēmuma pieņemšanas dienā. Ņemot vērā, ka ar Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likuma spēkā stāšanos (01.01.2027.) spēku zaudē Tiesnešu izdienas pensiju likums un Prokuroru izdienas pensijas likums, tad, nosakot tiesības uz speciālo pensiju, nevar piemērot tiesību aktu, kas zaudējis spēku un pēc kura būtu jānosaka stāžs un pensijas apmērs. Lai nerastos pārpratumi tiesību normu piemērošanā, no kurām atkarīgas personas tiesības uz speciālo pensiju, aicinām tās likuma normas, kas šobrīd iekļautas izdienu pensiju likumos un būs piemērojamas arī pēc 01.01.2027., iekļaut Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumā, attiecīgi precizējot likumprojekta pārejas noteikumus.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta 4.pantu ar tiesību normu, kā tiks aprēķināta speciālā pensija tiesībsargam.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 3.panta 6.apakšpunktu, uzskaitot tās "citas juridiskās profesijas", kurās darbs tiks ieskaitīts speciālās pensijas stāžā. Vienlaikus aizstāt vārdus "izdienas stāža" ar vārdiem "speciālās pensijas stāža".

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 3.panta 5.apakšpunktu, skaidri norādot tās izmeklēšanas iestādes un amatus, kurās darbs amatpersonas statusā personai tiks ieskaitīts speciālās pensijas stāžā. Pretējā gadījumā tiek paplašināts speciālajā stāžā iekļaujamais periods, jo ar šā brīža formulējumu var saprast jebkuru amatu, kuru ieņemot, persona ir bijusi pilnvarota veikt izmeklēšanas darbības.  
Šobrīd Tiesnešu izdienas pensijas likuma 3.panta 4. apakšpunkts nosaka, ka izdienas stāžā ieskaita laiku, kas nostrādāts Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta izmeklētāja amatos, kādi bija noteikti Iekšlietu ministrijas iestādēs līdz 1995.gada 1.jūlijam. Savukārt Prokuroru izdienas pensiju likuma 3.panta pirmā daļa nosaka, ka izdienas stāžā ieskaita  Iekšlietu ministrijas iestādēs izmeklētāja, izmeklēšanas struktūrvienības priekšnieka vai vietnieka amatā nodienēto laiku.

-

Ministru kabineta 2025.gada 2.septembra sēdes protokollēmuma Nr.34 25.§ 1.5.4. nosaka, ka personām, kuras uzsāks pildīt prokurora darba pienākumus pēc attiecīgo izmaiņu spēkā stāšanās (01.01.2027.), nebūs tiesību uz izdienas pensiju. Likumprojekta 2.pants ir pretrunā MK sēdē lemtajam, jo nosaka tiesības uz speciālo pensiju ne tikai tiesnešiem, bet arī prokuroriem un ģenerālprokuroram. Līdz ar to lūdzam izslēgt no likumprojekta prokurorus un ģenerālprokuroru.

-

Likumprojekta 8.pants paredz, ka speciālās pensijas administrē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Atzīmējam, ka likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 24.panta trešā daļa nosaka, ka no 2011.gada 1.janvāra VSAA administrē izdienas pensijas, kas piešķirtas saskaņā ar resoru izdienu pensiju likumiem, t.sk. Tiesnešu izdienu pensiju likumu un Prokuroru izdienas pensiju likumu. Lai VSAA administrētu arī speciālās pensijas tiesnešiem un prokuroriem, nepieciešami grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Līdz ar to lūdzam papildināt anotācijas 4.sadaļu, norādot kā atbildīgo institūciju - Tieslietu ministriju, jo tiesiskā regulējuma izstrāde ir katra atbildīgā resora kompetencē.

-

Papildināt likumprojekta 11.pantu ar šādu informāciju:
(2) Uzturlīdzekļi nepilngadīgo bērnu uzturēšanai piedzenami pirmām kārtām.
(3) Kopējā ieturējumu summa mēnesī nedrīkst pārsniegt 50 procentus no speciālās pensijas apmēra.
(4) Ja speciālās pensijas izmaksa tiek pārtraukta pirms parāda dzēšanas, atlikušo parāda daļu piedzen likumos noteiktajā kārtībā.

-

Lūdzam likumprojekta 2. un 4.pantā minēto "darba stāžu" aizstāt ar vārdiem "speciālās pensijas stāžu", jo termins "darba stāžs" tiesību aktos neeksistē.

-

Lūdzam likumprojekta anotācijas 3.sadaļā kolonā "saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam" 1.punktā, 1.1. apakšpunktā, 2.punktā un 2.1. apakšpunktā norādīt LM pamatbudžeta apakšprogrammas 20.02.00 “Izdienas pensijas” resursus un izdevumus izdienas pensijām 108 016 786 euro. Kolonās “saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” 1.punktā, 1.1. apakšpunktā, 2.punktā un 2.1. apakšpunktā norādīt LM pamatbudžeta apakšprogrammas 20.02.00 “Izdienas pensijas” resursus un izdevumus izdienas pensijām 2026.gadā 118 596 552 euro un 2027.gadā 129 073 174 euro.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka LM ieskatā anotācijas 3.sadaļā resursu un izdevumu ietaupījumā nav ņemts vērā anotācijas pielikumā norādītais finansējums Augstākās tiesas tiesnešiem, proti, 2027.gadā 36 101 euro un 2028. gadā 77 901 euro. Līdz ar to lūdzam to izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt anotācijas 3.sadaļas kolonās “izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru” (7. un 8.kolona) norādītos izdevumus un finansiālo ietekmi.

-

Aicinām likumprojekta 12.panta otrajā un trešajā daļā pabalstu pieprasīšanas laiku "12 mēnešus" aizstāt ar "6 mēnešiem", lai likuma normas būtu harmonizētas ar likumu "Par valsts pensijām".

-