Atzinums

Lūdzam likumprojekta anotācijā sniegt izvērstu pamatojumu likumprojektā paredzētajam spēkā stāšanās termiņam 2024. gada 1. martam, kas turklāt neatbilst likumprojekta anotācijā norādītajam likumprojekta spēkā stāšanās termiņam, tostarp lūdzam skaidrot konkrētā termiņa atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktu prasībām, kurus paredzēts ieviest ar likumprojektu. Ja atbilstošu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojektu.

-

Ievērojot, ka no likumprojekta 7. panta trešās daļas jau izriet valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs) pienākums pēc valsts un pašvaldības iestādes, kā arī operatora pieprasījuma novērtēt, atzīt un uzraudzīt valsts vai pašvaldības iestādes vai tās struktūrvienības kompetenci veikt gaisa kvalitātes testēšanu un ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 108) 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu, lūdzam izslēgt likumprojekta 6. panta pirmās daļas 7. punktu.
 

-

Pamatojoties uz Standartizācijas likuma 13. pantu, lūdzam izvērtēt un likumprojekta 6. panta trešajā daļā atsaukties uz konkrētu, obligāti piemērojamu standartu vai  izdarīt netiešu atsauci uz standartiem, kuri normatīvajos aktos nav paredzēti kā obligāti piemērojami standarti, bet kurus var piemērot, lai izpildītu likumprojektā noteiktās obligātās prasības.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 7. panta otrajā daļā ietverto atsauci uz normatīvajiem aktiem atbilstoši Noteikumu Nr. 108 2.8. nodaļā noteiktajam.
 

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam visā likumprojekta un tā anotācijas tekstā aizstāt vārdus "pašvaldību iestāde" (attiecīgā skaitlī un locījumā) ar vārdiem "pašvaldības iestāde" (attiecīgā skaitlī un locījumā).
 

-

Ievērojot, ka iestādes kompetenci pēc būtības nav iespējams uzraudzīt, kā arī to, ka nav nepieciešamības izstrādāt atsevišķu cenrādi tikai vienam centra sniegtajam maksas pakalpojumam, lūdzam precizēt likumprojekta 7. panta trešajā daļā ietverto pilnvarojumu Ministru kabinetam, paredzot, ka Ministru kabinets nosaka maksu par centra veikto izvērtējumu un kārtību, kādā centrs īsteno valsts vai pašvaldības iestādes veiktās gaisa kvalitātes testēšanas uzraudzību. Vienlaikus lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta anotācijas 4.1.7. sadaļu.

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 7. panta trešā daļa paredz, ka novērtēta tiek vienīgi valsts vai pašvaldības iestādes struktūrvienības kompetence veikt gaisa kvalitātes testēšanu, bet nav saprotams, kādēļ pēc operatora pieprasījuma tiek novērtēta, atzīta un uzraudzīta valsts vai pašvaldības iestādes kompetence (arī atbilstoši likumprojekta 6. panta pirmās daļas 7. punktam uzraudzīta un novērtēta tiek operatoru veikto mērījumu precizitāte). Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt minēto daļu un nepieciešamības gadījumā citas likumprojekta vienības vai sniegt skaidrojumu, kādēļ tas nav nepieciešams, likumprojekta anotācijā.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam likumprojekta 7. panta trešajā daļā un tā anotācijā skaidrot, kas ir saprotams ar testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgajām prasībām. Nepieciešamības gadījumā lūdzam atsaukties uz normatīvo aktu jomu, kas attiecīgās prasības nosaka.

-

Lūdzam pārskatīt un precizēt likumprojekta 10. panta trešajā daļā iekļautos priekšnoteikumus Ministru kabineta noteikumu izdošanai, likumprojekta anotācijā sniedzot atbilstošu skaidrojumu par šiem priekšnoteikumiem (tai skaitā likumprojekta anotācijas 4. sadaļā ietverto informāciju salāgojot ar likumprojektu). Vēršam uzmanību, ka:
pirmkārt, pamats Ministru kabineta noteikumu izdošanai var būt vienīgi Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmajā daļā minētie gadījumi, bet ne tas, vai attiecīgā regulējuma izstrādi paredz plānošanas dokumenti (piemēram, gaisa piesārņojuma samazināšanas plāns);
otrkārt, norādi uz nopietnu risku pārsniegt gaisa piesārņojuma samazināšanas mērķi, kā subjektīvu un neskaidru, nepieciešams aizstāt ar skaidriem, pārredzamiem un izmērāmiem apstākļiem, kuriem iestājoties, izdodami attiecīgie noteikumi.
Papildus lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā sniegt skaidrojumu, ar ko 10. panta trešajā daļā ietvertais deleģējums atšķiras no 23. panta pirmajā daļā paredzētā deleģējuma, tai skaitā, kādēļ konkrētās prasības nevar tikt ietvertas Ministru kabineta noteikumos, kuri tiks izdoti uz 23. panta pirmās daļas pamata.

-

Ievērojot Noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktā noteikto, lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta 17. panta otro daļu un 19. panta trešo daļu vai izslēgt to, nedublējot Pašvaldību likuma 47. panta trešajā daļā ietverto regulējumu. Kā arī lūdzam atbilstoši precizēt likumprojekta anotācijas 1.3. sadaļā ietverto informāciju.

 

-

Lūdzam aizstāt likumprojekta 17. panta otrajā daļā un 19. panta trešajā daļā vārdus "citām ministrijām un iestādēm" ar vārdiem "citām iestādēm". Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 3. punktam ar terminu "iestāde" saprot institūciju, kura darbojas publiskas personas vārdā un kurai ar normatīvo aktu noteikta kompetence valsts pārvaldē, piešķirti finanšu līdzekļi tās darbības īstenošanai un ir savs personāls. Tādējādi arī ministrija uzskatāma par iestādi.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt likumprojekta 21. panta otrās daļas 1. punktā ietverto deleģējumu, piem., paredzot, ka Ministru kabinets nosaka parametrus (vai cita veida raksturlielumus) šā panta pirmajā daļā minētajiem šķidrās degvielas veidiem. Norādām, ka atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām zemāka juridiskā spēka normatīvajos aktos neskaidro terminus, kuri skaidroti vai lietoti augstāka juridiskā spēka normatīvajos aktos.

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 23. panta otro daļu, izsakot šajā daļā ietverto deleģējumu atbilstoši Noteikumu Nr. 108 47. punktā noteiktajam.

"(2) Ministru kabinets izdod instrukciju, kurā nosaka prasības par pieļaujamo gaisa piesārņojuma līmeni, kuru drīkst emitēt centrālo valsts iestāžu un to padotībā esošo iestāžu nomātie un iegādātie vieglie automobiļi."

Ievērojot, ka likumprojekta 24. pants neregulē administratīvā akta pārsūdzēšanu, lūdzam izslēgt šā panta nosaukumā vārdus "un pārsūdzēšana". Papildus tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam precizēt likumprojekta 24. panta nosaukumu un likumprojekta 24. panta otro daļu, norādot uz kādu atļauju (licenci) šajā pantā ietvertais regulējums attiecināms. 
 

-

Lūdzam precizēt likumprojekta 25. panta trešajā daļā ietverto atsauci uz normatīvajiem aktiem atbilstoši Noteikumu Nr. 108 noteiktajam. Papildus lūdzam precizēt minētās normas redakciju, ņemot vērā, ka nav viennozīmīgi saprotams, uz kādu atļauju tā attiecināma. Kā arī tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam aizstāt likumprojekta 25. panta trešās daļas otrajā teikumā vārdus "C kategorijas reģistrācijas prasībām" ar vārdiem "C kategorijas piesārņojošas darbības reģistrācijas prasībām".
 

-

Lūdzam likumprojekta 26. panta trešajā daļā izslēgt vārdus "kā arī iestādes, kas atbildīgas par šīs informācijas sagatavošanu", jo ar kārtības noteikšanu, kādā tiek sagatavota informācija, ir saprotama arī atbildīgās iestādes noteikšana. Nepieciešamības gadījumā ierosinām likumprojektā precizēt atbildīgo iestāžu tiesību un pienākumu uzskaitījumu, nodrošinot, ka neveidojas pretruna ar Ministru kabineta noteikumos iekļaujamo regulējumu. Līdzīgā veidā lūdzam nepieciešamības gadījumā precizēt arī citas likumprojekta vienības.

-

Ar likumprojektu tiek paredzēta pašvaldībām rīcības brīvība saistošajos noteikumos paredzēt kārtību, par kuras neievērošanu, atbilstoši projektam, varēs tikt piemērota administratīvā atbildība. Tā, piemēram, pašvaldības varēs brīvi noteikt zonas, kurās varēs iebraukt, samaksājot iebraukšanas maksu, vai, piemēram, pašvaldības pēc saviem ieskatiem varēs noteikt, kāds kurināmais ir izmantojams apkures iekārtā noteiktā pašvaldībā, vai kāda apkures iekārta un tamlīdzīgi. Šāds regulējums, balstoties uz Jūrmalas praksi, faktiski pieļaus to, ka visa Latvija, atsaucoties uz vides aizsardzības prasībām, tiks pārvērsta "īpašajās zonās", kurās būs jāmaksā iebraukšanas maksa. Tāpat personām būs jāiegādājas pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktas apkures iekārtas vai kurināmais.
Saistībā ar minēto lūdzam likumprojektu precizēt līdz tādai pakāpei, lai paredzētu, par kādu darbību vai bezdarbību ir paredzama administratīvā atbildība. Kādos gadījumos pašvaldības var paredzēt, piemēram, iebraukšanas maksu "īpašajā zonā". Kādiem priekšnosacījumiem ir jāiestājas. Piemēram, noteikti gaisa mērījumi. Tāpat arī attiecībā uz apkures iekārtām un kurināmo. Kādiem apstākļiem ir jāiestājas, lai noteikta pašvaldība varētu aizliegt izmantot kurināmo vai apkures iekārtas un tamlīdzīgi.
Skaidrojam, ka prasība pēc tiesību normas skaidrības ir nostiprināta gan Latvijas Republikas Satversmē, gan Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, gan Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumos. Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7. pants vispārējā formā satur principu, ka krimināltiesībās atbildībai par tiesībpārkāpumu un sodam jābūt noteiktiem saskaņā ar likumu (lat. val. – nullum crimen, nulla poena sine lege). Nostiprinātā prasība tiek atzīta par izpildītu, ja apsūdzētajam ir iespēja no tiesību normas teksta zināt (nepieciešamības gadījumā arī izmantojot interpretāciju, kas ietverta tiesu nolēmumos), par kādu tieši darbību vai bezdarbību noteikta kriminālatbildība. Arī gadījumos, kad personai likumā tiek paredzēta sodoša rakstura administratīvā sankcija, darbojas iepriekš minētais princips. Skaidrojam, ka likumprojektā var paredzēt atbildību par saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām, tomēr tieši likumā ir jānosaka visas pārkāpuma pazīmes. 
 

-

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai lūdzam likumprojektā vai tā anotācijā skaidrot, kas ir saprotams ar "neatbilstošu transportlīdzekli". Vēršam uzmanību, ka "neatbilstošs transportlīdzeklis" ir viena no administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmēm, kurai ir jābūt skaidri noteiktai.

-

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, lūdzam projektā vai tā anotācijā skaidrot, kas ir "neatbilstošs kurināmais" projekta izpratnē. Tāpat nav skaidri saprotama pārkāpuma pazīme "citu attiecībā uz šo iekārtu izmantošanu noteikto prasību neievērošanu". 

-

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai, lūdzam likumprojektā vai tā anotācijā skaidrot, kas ir saprotams ar "neatļautu individuālo un lokālo siltumapgādes iekārtu uzstādīšanu". 

-

Lūdzam likumprojekta anotācijā iekļaut par katru paredzēto administratīvo pārkāpumu satura skaidrojumu, tostarp norādot korespondējošās tiesību normas, par kuru neievērošanu būs paredzēta atbildība. Tāpat par katru likumprojektā paredzēto administratīvo pārkāpumu ir nepieciešams veikt rūpīgu administratīvās atbildības pieļaujamības kritēriju izvērtējumu, kā arī pamatojumu izvēlētajam soda veidam un apmēram, tostarp arī pamatojot, kādēļ fiziskām un juridiskām personām tiek paredzēti dažādi soda veidi un apmēri. Visbeidzot, likumprojekta anotācijā ir nepieciešams rūpīgi izvērtēt fiksēto sodu pamatojumu, ņemot vērā Satversmes tiesas atziņas par naudas soda apmēra individualizācijas nepieciešamību (detalizētāk sk., piem., Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2020-31-01 “Par likuma “Par nodokļiem un nodevām”).

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka: "Jautājumi par administratīvo sodu noteikšanu par pašvaldības saistošo noteikumu neizpildi transporta un apkures jomā (likumprojekta 17. un 18. pants, kā arī 27. pants) tika izskatīti un atbalstīti 20.10.2022. Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā. Vienlaikus tika lūgts papildināt anotāciju ar likumprojekta 24. panta pirmajā daļā paredzētā pārkāpuma administratīvās atbildības kritēriju izvērtējumu." Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka minētajā Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupas sēdē jomas eksperti sniedza virkni iebildumu un priekšlikumu, kas būtu ņemami vērā, precizējot likumprojektu un kas nav ņemti vērā, lai gan formāli tiek atrunāti likumprojekta anotācijā, proti: "Nepieciešams izvērtēt, vai nebūtu efektīvāk pašvaldībai piešķirt tiesības civiltiesiskajā kārtībā piedzīt šo summu, kas nav samaksāta par iebraukšanu pilsētā, nevis noteikt administratīvo atbildību. Jūrmala ir slikts piemērs, kā darīt nevajadzētu, jo tā vietā, lai piedzītu iebraukšanas maksu, ko nesamaksāja, piemēro naudas sodu. Civilprocesā ir paātrinātais piedziņas process. Sistēmai vajadzētu būt līdzīgai kā par maksas autostāvvietām, kur kvīti izraksta uz īpašnieku, ja īpašnieks nemaksā, tad iet un strīdas. Tas nav klasisks administratīvais pārkāpums. Norāda, ka vajadzētu valstiski risināt, visā valstī vienotu sistēmu, nosakot, kā iedzīvotājs tiks informēts par to, kas tai zonā notiek, vienotas ceļa zīmes, pašvaldība būs tikai piemērotāji. [...] Atbildība par iebraukšanu zonā bez samaksas, konceptuāli nav atbalstāma. [...] Darba grupa daļēji atbilsta likumprojekta 24. panta pirmo daļu, proti, tiktāl, ciktāl tiek paredzēta atbildība par iebraukšanu zemo emisiju zonā ar neatbilstošu transportlīdzekli likumprojekta 24. panta pirmās daļas kontekstā, kas paredz atbildību arī par iebraukšanu zemo emisiju zonā, nesamaksājot iebraukšanas maksu, darba grupa aicina VARAM nodrošināt valsts vienotu sistēmu, lai būtu vienota sistēma kā atpazīs, ko privātpersona drīkst vai nedrīkst darīt. Zonu noteikšana paliek pašvaldības ziņā. Attiecībā uz otro pārkāpumu, kas ir par iebraukšanu nesamaksājot noteikto iebraukšanas maksu, VARAM tiek aicināta izvērtēt piedziņas procesu civiltiesiskajā kārtībā un administratīvā pārkāpumu procesu atbilstību konkrētajai situācijai. Ja VARAM plāno noteikt administratīvo atbildību, pārkāpumus fiksējot ar tehniskajiem līdzekļiem, tad darba grupa aicina iepazīties ar Administratīvās atbildības likuma regulējumu šajā kontekstā (19. nodaļa). Jāpārdomā subjekti, jo iebraukt ar automašīnu var tikai fiziska persona, kā arī Administratīvās atbildības likuma 19. nodaļas piemērošana nozīmētu paredzēt fiksēto naudas sodu par pārkāpumu.
Attiecībā par likumprojekta 24.panta otro un trešo daļu, kas paredz atbildību par neatbilstoša kurināmā izmantošanu apkurē izmantotajā apkures iekārtā un citu attiecībā uz apkures iekārtu izmantošanu noteikto prasību neievērošanu (otrā daļa) un par neatļautu apkures iekārtu uzstādīšanu un darbināšanu (trešā daļa), darba grupa diskutē, ka šāds regulējums būtībā jau ir būvniecības nozares tiesiskajā regulējumā, tāpēc aicina VARAM noskaidrot šo aspektu. 
Darba grupa aicina apdomāt sašaurināt amatpersonu, kas pieņem lēmumu par administratīvā soda piemērošanu, loku, pieļaujot, ka ne visi šobrīd minētie subjekti būtu atbilstoši šī lēmuma pieņemšanai. [...]".
Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu un anotāciju, ņemot vērā jomas ekspertu norādītos iebildumus par likumprojektu un tā anotāciju pēc būtības, nevis tikai formāli. Vienlaikus lūdzam precizēt likumprojekta anotācijā minēto informāciju, norādot aktuālos likumprojekta pantus.




 

-

Lūdzam pilnveidot (aktualizēt) likumprojekta anotācijas 4. sadaļā ietverto informāciju, korekti atspoguļojot vienības, kuras paredz atbilstošu likumdevēja deleģējumu, jo, piemēram, likumprojekta 8. panta trešajā daļā un 23. panta otrajā un trešajā daļā nav ietverts deleģējums Ministru kabineta noteikumu izdošanai. Kā arī, ja konkrētu deleģējumu paredzēts izpildīt ar vairākiem Ministru kabineta noteikumiem, lūdzam anotācijā arī skaidrot, kādā daļā deleģējumu paredzēts izpildīt ar konkrētajiem noteikumiem;

-

Ņemot vērā, ka ar likumprojektu tiek pārņemtas arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 25. novembra Direktīvas (ES) 2015/2193 par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām prasības (sk. likumprojekta informatīvo atsauci), lūdzam atbilstoši papildināt likumprojekta anotācijas 5. sadaļu ar skaidrojumu par minētās direktīvas prasību pārņemšanu likumprojektā.
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.

-

Ņemot vērā, ka ar likumprojektu varētu tikt izpildītas 1973. gada Starptautiskās konvencijas par piesārņojuma novēršanu no kuģiem, kas grozīta ar 1978. gada Protokolu, ietvertās saistības, lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5. sadaļu ar atbilstošu skaidrojumu par minēto, tai skaitā par attiecīgajām izpildītām saistībām, šo saistību būtību un konkrētiem veicamiem pasākumiem vai uzdevumiem, kas nepieciešami šo saistību izpildei.
 

-

Lūdzam pilnveidot likumprojekta anotācijas 5. sadaļā ietverto informāciju par Eiropas Savienības direktīvu prasību pārņemšanu:
pirmkārt, nodrošinot, ka attiecīgā informācija ir aktuāla un precīza, piem., šobrīd sniegta neprecīza informācija par likumprojekta vienībām, ar kurām pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvas 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (turpmāk – direktīva Nr. 2008/50/EK) 2. panta 1.-5. punkta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra direktīvas (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza direktīvu 2003/35/EK un atceļ direktīvu 2001/81/EK (turpmāk - direktīva Nr. 2016/2284), 14. panta 1. punkta prasības;
otrkārt, nodrošinot, ka skaidrojums tiek sniegts par visām direktīvu prasībām, kuras dalībvalstīm ir jāpārņem. Piem., šobrīd skaidrojums nav sniegts par direktīvas Nr. 2008/50/EK 2. panta (izņemot šī panta 1.-5., 8.10. punkta) 3. panta pirmās daļas "a" un "f" apakšpunkta, 6. panta 2.-5. punkta, 7. panta, 8. panta 2. punkta, 9.-11. panta, 13. panta 2. punkta, 14. panta, 15. panta 2-5. punkta, 16.-27. panta, direktīvas Nr. 2016/2284 4., 5. panta, 6. panta 2., 5. punkta, 9., 10. panta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 21.aprīļa direktīvas 2004/42/EK, ar ko ierobežo gaistošo organisko savienojumu emisijas, kuras rada organisko šķīdinātāju izmantošana noteiktās krāsās, lakās un transportlīdzekļu galīgās apdares materiālos, un ar ko groza direktīvu 1999/13/EK (turpmāk - direktīva Nr. 2004/42/EK),  3. panta 4. punkta, 4. un 8. panta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas (ES) 2016/802, ar ko paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā veidiem (turpmāk - direktīva Nr. 2016/802), 2.-8. panta (izņemot 6. panta 9. punkta "a" apakšpunkta), 13. panta 2. un 3. punkta, 14. panta 1. punkta un 18. panta, Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvas 2004/107/EK par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem 2. panta (izņemot "a" otrās daļas "a" apakšpunktu), 3. panta 1. punkta, 4., 5., 7. un 9. panta prasību pārņemšanu;
treškārt, izvērstāk skaidrojot, kā tiek pārņemtas direktīvas Nr. 2016/802 13. panta 1. punkta prasības, jo pirmšķietami minētā direktīvas norma paredz no likumprojekta 21. panta trešās daļas 2. punkta atšķirīgas prasības paraugu ņemšanai, kā arī paredz regulējumu attiecībā uz paraugu ņemšanas kārtību;
visbeidzot, nodrošinot, ka tiek sniegts pamatots skaidrojums par direktīvas Nr. 2016/2284 8. panta 1. punkta otrajā daļā, direktīvas 2004/42/EK 3. panta 2. punktā, direktīvas Nr. 2016/802 6. panta 4. punktā, 11., 12. pantā ietvertās rīcības brīvības izmantošanu vai neizmantošanu.
Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt likumprojektu.
 

-

Lūdzam izvērtēt likumprojekta 21. panta otrās daļas 5. punktā ietvertā pilnvarojuma Ministru kabinetam satura atbilstību iecerētajam regulējumam un nepieciešamības gadījumā to precizēt. Vēršam uzmanību, ka Satversmes tiesa ir atzinusi, ka jēdziens "kārtība" nozīmē norises īstenošanas veidu vai darbības organizāciju. Pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības (sk.  Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. punkts). Papildus vēršam uzmanību, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma 11. pantam privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
 

-

Vēršam uzmanību, ka likumprojekta 29. panta otrajā daļā noteiktais pārkāpums neatbilst likumprojekta mērķim, tādēļ ierosinām izvērtēt atbilstošāku normatīvo aktu, kurā ietvert paredzēto administratīvo pārkāpumu, un precizēt likumprojektu. 

-