Atzinums

Saskaņā ar anotācijā norādīto ar Valsts vides dienesta informācijas sistēmu ir domāta  IS "TULPE". Šī sistēma "TULPE" nav atbilstoši Valsts informācija sistēmu likuma 5. pantam normatīvi regulēta. Lūdzu vienlaicīgi ar šo normu virzīt apstiprināšanai IS "TULPE" regulējumu vai šī likumprojekta anotācijā apliecināt, ka tas tiks nekavējoties darīts.

-

No likumprojekta izriet, ka paredzētās darbības ietekmes novērtēšanas procesā un paredzētās darbības akceptēšanā noteicošais dokuments ir kompetentās institūcijas atzinums par ietekmes novērtējuma ziņojumu, kurā tiek noteikti nosacījumi, ar kādiem pieļaujams paredzēto darbību īstenot. Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 20. panta desmitā daļa noteic, ka kompetentā institūcija atzinumā par ziņojumu, ja nepieciešams, norāda nosacījumus, ar kādiem paredzētā darbība ir īstenojama vai nav pieļaujama. Nosacījumos var ietvert arī prasības ietekmes uz vidi monitoringam. Spēkā esošajā likumā un likumprojektā nav noteikts, kuras institūcijas kontrolē atzinumā ietverto nosacījumu izpildi, kas praksē rada sarežģījumus gadījumos, kad darbības veicējs neievēro atzinumā noteiktos nosacījumus.
Ņemot vērā minēto, lūdzam likumprojektā noteikt institūcijas, kuras ir tiesīgas veikt atzinuma nosacījumu ievērošanas kontroli darbības īstenošanas procesā, skaidri nodalot iestāžu kompetenci.

-

Vēršam uzmanību, ka praksē rodas problēmas ar vecāku ietekmes novērtējuma ziņojumu iegūšanu, vecāki ziņojumi atzinuma  izstrādātāja tīmekļvietnē nav pieejami, bet tie ir nepieciešami atbildīgajām iestādēm darbības uzraudzības funkcijas ietvaros. Ņemot vērā minēto, lūdzam likumprojektā paredzēt, ka kompetentā institūcija savā tīmekļvietnē ievieto ne tikai ietekmes novērtējuma ziņojuma atzinumu, bet arī pašu ietekmes novērtējuma ziņojumu.

(9) Atzinumu un ziņojumu kompetentā institūcija ievieto savā tīmekļvietnē un atzinumu elektroniski nosūta ierosinātājam, ietekmes novērtēšanā iesaistītajām institūcijām un attiecīgajai pašvaldībai. Pašvaldība atzinumu ievieto savā tīmekļvietnē. Pašvaldība publicē paziņojumu par sniegto atzinumu nākošajā pašvaldības izdota laikraksta vai informatīva izdevuma numurā, ja pašvaldība tādu izdod 30 dienu laikā kopš atzinuma sniegšanas. Paziņojumā pašvaldība norāda, ka kompetentā institūcija ir sniegusi atzinumu par attiecīgās paredzēto darbības ziņojumu, ietverot saiti uz tīmekļvietni, kur atzinums pieejams.

Praksē konstatētas situācijas, kad darbība tiek veikta, neievērojot ietekmes novērtējuma atzinumā noteiktos nosacījumus (piemēram, vēja elektrostaciju (VES) parks darbojas, atzinuma nosacījumu noteiktajā laikā neapstādinot turbīnas; derīgo izrakteņu ieguves veicējs uzsācis darbību pirms obligātā monitoringa uzsākšanas). Ja tiek izsniegti tehniskie noteikumi, tad atzinuma nosacījumi, tiek tajos ietverti, savukārt darbībām, kurām netiek izsniegti tehniskie noteikumi, bet tikai C darbības atļauja, piemēram, VES parku gadījumā, atzinuma nosacījumi šeit netiek ietverti, tie ir tikai atzinumā. Ja, nododot būvobjektu pārliecinās par tehnisko noteikumu ievērošanu, tad gadījumā, ja darbībai ir izsniegta C atļauja, par atzinuma nosacījumu izpildi neviena institūcija nepārliecinās, jo tas nav atrunāts normatīvajos aktos. Vēršam uzmanību, ka gadījumā, ja darbība tiek īstenota, neievērojot atzinuma nosacījumus, var tikt radīts tiešs kaitējums dabas vērtībām, kā arī radīta ietekme uz Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamām sugām un Natura 2000 teritorijām, bet šobrīd nepastāv normatīvais regulējums, kas piešķirtu tiesības  kompetentajām iestādēm kontrolēt darbības veicējus.
Lūdzam ietvert likumprojektā grozījumus likuma 27. pantā, kas paredzētu administratīvā soda piemērošanu par darbības veikšanu, ja netiek ievēroti kompetentās iestādes atzinumā noteiktie nosacījumi.

 

Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 28. pantu administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 27. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Valsts vides dienests. Šobrīd Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) prakse liecina, ka situācijās, kad netiek ievēroti ietekmes novērtējuma atzinumā ietvertie nosacījumi par monitoringa veikšanu vai nosacījumi, kas attiecas uz dabas vērtību saglabāšanu, Valsts vides dienests (VVD) šo nosacījumu kontroli neveic vai arī VVD uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu uz DAP iniciatīvas (ziņu) pamata. Jau šobrīd likuma 27. panta otrā daļa paredz, ka par paredzētās darbības veikšanu, neievērojot prasības attiecībā uz paredzētās darbības īstenošanas vietu, apjomu un tehnoloģiju veidu vai ietekmes novēršanas, samazināšanas, kompensēšanas un monitoringa prasības, kas noteiktas kompetentās institūcijas atzinumā par paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no astoņdesmit sešām līdz piecsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Savukārt praksē rodas situācijas, kad šīs prasības netiek ievērotas, bet DAP nav tiesības vērsties pret darbības veicēju par noteikumu neievērošanu.
Ar mērķi samazināt administratīvo slogu gadījumos, kad viena iestāde otrai pārsūta informāciju lēmuma pieņemšanai, lūdzam likumprojektā noteikt, ka DAP ir tiesīga uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu gadījumos, kad atzinumā ietvertie nosacījumi attiecas uz DAP kompetencē esošajiem jautājumiem, un papildināt likumprojektu ar grozījumu likuma 28. pantā, nosakot DAP tiesības uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 27. pantā minētajiem pārkāpumiem, kas attiecas uz tās kompetencē esošo jomu.

 

No punkta redakcijas nav skaidri saprotams, vai noteiktais attieksies uz gadījumiem, ja būvniecība tiks paredzēta uz zemes, kuras lietošanas veids ir noteikts kā zeme zem ēkām un pagalmiem, taču faktiskais zemes lietošanas veids ir cits. Lūdzam, precizēt punkta redakciju un sniegt skaidrojumu Anotācijā. 

-

Saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 1. panta 7. punktu “vides pārskats - atsevišķa sadaļa stratēģijā, plānā, programmā, koncepcijā vai cita veida plānošanas dokumentā (turpmāk — plānošanas dokumenti), uz kuru attiecas šā likuma nosacījumi, vai atsevišķs dokuments, kas nosaka, apraksta un novērtē attiecīgā dokumenta, kā arī iespējamo alternatīvu īstenošanas ietekmi uz vidi, ņemot vērā plānošanas dokumenta mērķus, paredzēto realizācijas vietu un darbības jomu.”
Likumprojekta ietvaros netiek risināta situācija, kad vienlaikus tiek gatavoti gan ietekmes uz vidi novērtējumi, gan vides pārskati, kas rada dublēšanos, no kuras ieteicams izvairīties.
Lūdzam likumprojektā noteikt, ka, ja ir ierosināts ietekmes uz vidi novērtējums, tad ietekmes novērtējuma ziņojums aizstāj vides pārskatu un vides pārskats nav jāgatavo.

-

VARAM ieskatā, likumprojektā ietvertā 6.²panta otrajā daļā ietvertā prasība pašvaldībai izsniegt izziņu neatbilst arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā nostiprinātajiem valsts pārvaldes principiem: valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Teritorijas attīstības plānošanas likuma 6. pants noteic, ka Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (turpmāk - TAPIS) mērķis ir nodrošināt visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu uzkrāšanu un publisku pieejamību, savukārt Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” 8. punkts noteic, ka TAPIS ir primārā plānošanas dokumentu publicēšanas darba vide un informācijas avots. Proti, teritorijas attīstības plānošanas regulējums nosaka, ka ticami  dati par teritorijas atļauto izmantošanu publisku pieejami TAPIS publiskajā daļā Ģeoportālā, sadaļā Plānošanas dokumenti. Sekojoši, informāciju par paredzētās darbības atbilstību teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam kompetentās iestādes – gan VPVB, gan VVD – var iegūt TAPIS publiskajā daļā, neskaidrību gadījumā pašām iestādēm sazinoties ar attiecīgo pašvaldību.
Likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja paredzētā darbība neatbilst teritorijas plānojumā paredzētajai teritorijas izmantošanai un pašvaldība konceptuāli atbalsta paredzētās darbības īstenošanu savā teritorijā, pašvaldībai jāpieņem lēmums par teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu. Vēršam uzmanību, ka teritorijas plānojuma grozījumu vai lokālplānojuma izstrāde nav likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” tvērums. Ja ierosinātāja paredzētā darbība neatbilst teritorijas plānojumam, tad secīgi pašvaldība var noraidīt ieceri vai rīkoties Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktajā kārtībā un izvērtēt nepieciešamību izstrādāt teritorijas plānojuma grozījumus vai lokālplānojumu.
Vērtējot šo normu pēc būtības, pirmsšķietami secināms, ka tā ir deklaratīva (juridiski nevērtīga) un pat dublējoša, proti, ja paredzētā darbība neatbilst teritorijas plānojumā paredzētajai teritorijas izmantošanai, bet pašvaldība konceptuāli atbalsta paredzētās darbības īstenošanu savā teritorijā, tad ir pašsaprotami, ka jāveic nepieciešamie pasākumi, lai šī darbība atbilstu teritorijas plānojumam vai lokālplānojumam. Priekšnoteikums uzsākt attiecīgā plānošanas dokumenta izstrādi ir domes lēmums (izstrādes procedūru un kārtību regulē teritorijas attīstības plānošanas regulējums). Tādējādi nav nepieciešamība likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" atsevišķi noteikt procedūru, kuru jau regulē attiecīgās nozares normatīvie akti.
 

-

Priekšlikums precizēt "nav nepieciešams izvirzīt papildu (normatīvajos aktos nenoteiktas) vides aizsardzības prasības", lai nerastos pārpratumi, ka nav jāievēro normatīvajos aktos jau noteiktās vides aizsardzības prasības.

-

Lūdzam precizēt, ņemot vērā, ka grozījums paredzēts 12. punkta 11. apakšpunkta b) apakšpunktā (nevis 12. punkta b) apakšpunktā, tāpat arī divos nākamajos grozījumos.
Ministrijas ieskatā nav nepieciešami grozījumi 12. punkta 11. apakšpunkta b) apakšpunktā, spēkā esošā punkta redakcija attiecas uz visu krasta kāpu aizsargjoslu.   

 

-