Atzinums

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta otro, trešo un 5.¹ daļu Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību. Ministru kabineta loceklis padotību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību. Padotību īsteno pakļautības vai pārraudzības formā. Tiešajā pārvaldē institucionālo padotību īsteno pakļautības formā, ja likumā nav noteikts citādi.
Ņemot vērā minēto, ministrija īsteno padotību pār valsts pārvaldes iestādi, savukārt pārraudzība ir tikai forma.
Līdz ar to rīkojumā jānorāda, ka jāmaina padotība no vienas ministrijas uz otru, nevis pārraudzība. Ievērojot minēto, termins "pārraudzība" aizstājams ar terminu "padotība" (attiecīgā locījumā).
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka tiešajā pārvaldē padotību pārraudzības formā īsteno, ja likumdevējs to ir noteicis, piemēram, nozares likumā. Pirmšķietami konstatējams, ka speciālos normatīvajos aktos, piemēram, Vides aizsardzības likumā, likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", nav norādīts, ka Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja padotību īsteno pārraudzības formā. Ievērojot minēto, izstrādājot saistītos normatīvos aktus, aicinām izvērtēt nepieciešamību par Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja padotības formas norādīšanu nozari regulējošā likumā vai arī, izstrādājot Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja nolikumus, pārskatīt minēto iestāžu padotības formu, aizstājot "pārraudzība" ar "pakļautība".

11. Ar 2024.gada 1.jūliju mainīt Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja padotību no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotības uz Klimata, enerģētikas un vides ministrijas padotību.

Rīkojuma projekta 12. punkts paredz, pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Kapitālsabiedrību pārvaldības likums) 10. panta pirmās daļas 1. punktu, noteikt, ka ar 2024.gada 1.jūliju valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk - LVĢMC) valstij piederošo kapitāla daļu turētāja ir Klimata, enerģētikas un vides ministrija. Šobrīd Klimata un enerģētikas ministrija ir kapitāla daļu turētāja valsts akciju sabiedrībā “Augstsprieguma tīkls”  un sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Vides investīciju fonds". Valsts kanceleja norāda, ka Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma III nodaļa nosaka pamatnoteikumus valsts kapitālsabiedrības pārvaldības organizēšanai ministrijā. Saskaņā ar Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12. panta pirmo daļu  likumā paredzētos kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteikta cita ministrijas amatpersona. Savukārt atbilstoši minētā panta trešajai daļai ministrijas valsts sekretārs no ministrijas ierēdņu vidus ieceļ atbildīgo darbinieku, kas viņam vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteiktai amatpersonai, kura pilda kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus, sniedz nepieciešamās ziņas un sagatavo dokumentus, lai valsts sekretārs vai attiecīgā amatpersona varētu pildīt kapitāla daļu turētāja funkcijas. Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma V nodaļa nosaka valsts kapitāla daļu turētāja uzdevumus valsts kapitālsabiedrības pārvaldības ietvaros, tai skaitā, līdzdalības izvērtējuma sagatavošana, iesaistīšanās stratēģijas procesos, kapitālsabiedrības darbības rezultātu izvērtēšana, valdes vai padomes locekļu izvirzīšana (nominācijas process)  u.c.  Atbilstoši Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 65. panta otrajai daļai dalībnieku sapulces kompetencē esošos lēmumus pieņem kapitāla daļu turētāja pārstāvis. Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66. panta trešā daļa nosaka, ka dalībnieku sapulce pilda padomes uzdevumus, ja sabiedrībā nav izveidota padome. Padomes uzdevumi ir noteikti Kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 107. pantā, tai skaitā pastāvīgi uzraudzīt, lai sabiedrības lietas tiktu kārtotas saskaņā ar normatīvo tiesību aktu, sabiedrības statūtu, akcionāru sapulces lēmumu prasībām; uzraudzīt iekšējās kontroles un risku pārvaldības sistēmu darbību, pārskatīt to atbilstību un efektivitāti; apstiprināt būtiskākās politikas, kurās definēti sabiedrības darbības principi attiecībā uz risku pārvaldību, interešu konflikta novēršanu, korupcijas apkarošanu, korporatīvo pārvaldību un citiem jautājumiem un citi uzdevumi.  Ņemot vērā minēto, un to, ka ar MK rīkojuma projektu KEM tiks nodotas vēl vienas kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja funkcijas (LVĢMC tāpat kā VIF padome nav izveidota), lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, kā KEM struktūrā tiks nodrošināta minēto funkciju izpilde.

-

Lūdzam papildu sniegt skaidrojumu par ar grāmatvedību saistīto izdevumu segšanu (Anotācijas 1.pielikums), ņemot vērā, ka, izveidojot Klimata un enerģētikas ministriju, tika norādīts, ka atbalsta funkcijas nodrošinās VARAM, tādējādi optimāli izmantojot esošos resursus.  

-

Lūdzam norādīt, ka tiesību akta projekts skar Klimata un enerģētikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nodarbinātos (valsts civildienesta ierēdņus un darbiniekus).
Tāpat tas ietekmēs Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja nodarbinātos, jo mainīsies šo iestāžu padotība. Tās vairs nebūs padotas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, bet gan Klimata, enerģētikas un vides ministrijai.

-

Ņemot vērā, ka tiek reorganizēta gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, gan Klimata un enerģētikas ministrija, izveidojot Dabas aizsardzības un reģionālās attīstības un Klimata, enerģētikas un vides ministriju un pārceļot vides jomas no VARAM uz KEM, kā arī mainot Valsts vides dienesta un Vides pārraudzības valsts biroja pārraudzību no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzības uz Klimata, enerģētikas un vides ministrijas pārraudzību un reorganizējot Valsts reģionālās attīstības aģentūru, būs nepieciešamas attiecīgas izmaiņas TAP portālā, lai ar 2024.gada 1.jūliju nodrošinātu šo iestāžu pilnvērtīgu darbu doto uzdevumu izpildē un tiesību aktu projektu sagatavošanā.
TAP portālā nepieciešams veikt sekojošus programmatūras uzlabojumus:
1) esošo iestāžu kontu pielāgošanu reorganizācijas rezultātam;
2) iestāžu vēsturiski uzkrāto datu (tiesību akti, uzdevumi, atbildīgie, statusi u.c.) pārdale;
3) izmaiņas centralizētajos meklēšanas algoritmos;
4) izmaiņas darbinieku kontos;
5) izmaiņas iestāžu struktūrā.
Attiecīgo izmaiņu veikšanai TAP portālā Valsts kancelejai ir nepieciešams papildu finansējums 2024.gadā 26 952,75 euro (ar PVN), turpmākai funkcionalitātes uzturēšanai 2025. gadam un turpmākiem gadiem nepieciešams finansējums 5390,55 euro (ar PVN) apmērā ik gadu. Lūgums papildināt anotācijas III sadaļu, norādot nepieciešamo finansējuma apjomu un budžeta programmu/apakšprogrammu, no kuras tiks finansēta attiecīgo izmaiņu veikšanai TAP portālā.  
 

-

Ievērojot to, ka reorganizācijas rezultātā no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Klimata, enerģētikas un vides ministriju plānots pārcelt Vides aizsardzības departamentu, tai skaitā visas darbinieku un ierēdņu amata vietas – kopā 36,7 amata vietas (slodzes), tostarp 1 (vienu) vides nozares padomnieka amata vietu, 0,5 valsts sekretāra vietnieka amata vietu, 1,2 iekšējā audita amata vietu (atsevišķas audita vienības izveidošanai) un 1 (vienu) Latvijas vides aizsardzības fonda administratora amata vietu, lūdzam aizpildīt tiesību akta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 3. sadaļas 7. punktu.

-

Lūdzam norādīt, ka tiesību akta projekts skar arī Valsts vides dienestu un Vides pārraudzības valsts biroju, jo mainās to padotība - tās vairs nebūs padotas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, bet gan Klimata, enerģētikas un vides ministrijai.

-

Lūdzam aizpildīt 4. punktu, jo tiesību akta projekts paredz, ka Klimata un enerģētikas ministrijas funkcijas un uzdevumi tiks paplašināti, savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas funkcijas un uzdevumi tiks pārskatīti un samazināti.

-

Par Anotācijas 4.pielikumu. Darba lapā "Amatu slodzes" veicot detalizētu izdevumu atspoguļojumu pa amata vietām, kuras tiek nodotas no VARAM lielam vairumam amata vietu ir norādītā neatbilstoša mēnešalga - zem attiecīgās mēnešalgu grupas skalas intervāla minimuma (2024.gada algu skala pieejama Valsts kancelejas tīmekļvietnē sadaļā Atlīdzība un nodarbināties - bāzes mēnešalga). Ja norādītais mēnešalgas apmērs ir zem skalas minimuma, tad attiecīgi nav izpildīts Ministru kabineta 26.09.2023. protokolā Nr. 47 #43 15.punktā norādīto.
Lūdzam attiecīgi veikt precizējumus. 

-