Atzinums

Likuma 8. panta 19.punkuts LBAS ieskatā ir diskriminējoša norma pret pašvaldību un valsts kapitālsabiedrībās nodarbinātajiem, kas likumā paredz dažādu attieksmi pret nodarbinātajām personām atkarībā no sektora, kurā tā atradusi darba vietu.
 

Lūdzam no Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” svītrot 8. panta 19.punkutu.

Likumā noteiktā ar IIN neapliekamā summa, kas tika noteikta 2016. gadā, vairs nav atbilstoša reālajiem izdevumiem par iedzīvotāju ēdināšanu, vai par veselības aprūpes pakalpojumiem. Kā arī, lai turpinātu veicināt jēgpilnu atbalsta instrumentu paplašināšanu, nepieciešams paplašināt IIN atvieglojumus, t.sk. par augstāko izglītību, kas attiecināmi uz koplīgumos atrunātiem darba devēja izdevumiem par darbiniekiem:

atvieglojumi izdevumiem par transportu, kas nogādā darbiniekus uz un no darba; Atvieglojumi izdevumiem par darbinieka izmitināšanu, tādējādi veidojot darbaspēka mobilitātes pakotni un risinot darbaspēka pieejamības ierobežojumus;

atvieglojumi izdevumiem par nozarē strādājošo atbilstoša izglītības un kvalifikācijas līmeņa ieguvi ar mērķi celt darbinieku kvalifikāciju un produktivitāti.

Šī kārtība jāattiecina arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un budžeta iestādēs nodarbinātajiem.

Pašreizējā kārtība nosaka, ka darba devēja segtie izdevumi par darbinieka apmācību, lai iegūtu, uzlabotu vai paplašinātu darbā, profesijā, amatā vai arodā nepieciešamās iemaņas un zināšanas, netiek aplikti ar algas nodokli, savukārt par vispārējās un augstākās izglītības iegūšanu šis nodoklis ir jāmaksā – gan iedzīvotāju ienākuma nodoklis, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šis izņēmums ir jāsvītro, jo tas motivētu darba devējus ieguldīt darbinieku augstākajā izglītībā, neuzliekot papildus finanšu slogu darba ņēmējiem.

Lūdzam 8.panta 15.punktu izteikt sekojošā redakcijā:

"No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas, ārstniecības, augstākās un profesionālās izglītības izdevumus, ja netiek pārsniegti 1000 eiro gadā (vidēji 83,33 eiro mēnesī) un darba devējs izpilda vairākus nosacījumus."
 

LBAS ieskatā ar nodokli nav apliekama gan augstākās, gan profesionālās izglītības maksa, vienlaikus ir būtiski, ka darba devēja izdevumi par darbinieka izglītošanu atbilstoši darbinieka amata kompetencei un tam nepieciešamu zināšanu un iemaņu pilnveidošanu, nav apliekami ar IIN, ja par to ir panākta vienošanās koplīgumā, kas noregulējams ar grozījumiem likuma 8. panta 15. punktā:

"No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, ārstniecības un augstākās un profesionālās izglītības izdevumus, ja netiek pārsniegti 1000 eiro gadā (vidēji 83,33 eiro mēnesī) un darba devējs izpilda vairākus nosacījumus."

Vienlaikus, lai precizētu kritērijus, kādiem atbilst koplīgumā atrunājamie izdevumi par darbinieka izglītību, lūdzam papildināt likuma 8. panta 15. daļu ar punktu 7) : 

Darba devēja apmaksātā mācību maksa par darbinieka augstākās, vai profesionālās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs, ja par to panākta vienošanās koplīgumā,  nav uzskatāma par algota darba ienākumu šā panta otrās daļas izpratnē, ja augstākās un/vai profesionālās izglītības iegūšana saistīta ar profesijas un kvalifikācijas iegūšanu, kas nepieciešama darba devēja saimnieciskās darbības nodrošināšanai.

Ņemot vērā, ka arī koplīgumam darba attiecību regulēšanas praksē ir juridisks spēks, lūdzam to iekļaut likuma regulējumā, kā instrumentu ar kuru tiek noteiktas attālinātā darba vienošanās normas.

Lūdzam izteikt 8. panta 19.² daļu 1)  sekojošā redakcijā:

1) vienošanās par attālināta darba veikšanu ir noteikta darba līgumā, koplīgumā vai ar darba devēja rīkojumu un ir norādīts, kādus izdevumus darba devējs kompensē;

LBAS iebilst pret likuma grozījumu projektā iestrādāto prasību par darbinieka līdzmaksājuma nodrošināšanu 30% apmērā. Nav skaidrs loģisks pamatojums, kādēļ darbiniekam ir jāmaksā līdzmaksājums, ja izglītību pēc vienošanās pilnā apmērā apņemas segt darba devējs.

Lai veicinātu darba devēju iesaisti darbinieku mācībās, LBAS aicina paredzēt nodokļu atvieglojumu uzņēmumiem – nodokļu bāzes samazinājumu (nodokļu atvieglojums) vai maksājamā nodokļa summas samazinājumu (nodokļu kredīts). Attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem valstis parasti piešķir atvieglojumus uzņēmuma izdevumiem par izglītību, kas ir 100% atskaitāmi no apliekamajiem ienākumiem par augstāko izglītību.

Lūdzam 9.panta 32.3 punktu izteikt šādā redakcijā:
 

32.3) darba devēja apmaksātā mācību maksa noteikta darba koplīgumā par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu mācību iestādēs, ja maksātājs (darbinieks) vismaz trīs gadus pēc studiju beigšanas ir darba tiesiskajās attiecībās ar šo darba devēju;
 

LBAS iebilst pret likuma grozījumu projektā iestrādāto prasību par darbinieka līdzmaksājuma nodrošināšanu 30% apmērā. Nav skaidrs loģisks pamatojums, kādēļ darbiniekam ir jāmaksā līdzmaksājums, ja izglītību pēc vienošanās pilnā apmērā apņemas segt darba devējs.

Lai veicinātu darba devēju iesaisti darbinieku mācībās, LBAS aicina paredzēt nodokļu atvieglojumu uzņēmumiem – nodokļu bāzes samazinājumu (nodokļu atvieglojums) vai maksājamā nodokļa summas samazinājumu (nodokļu kredīts). Attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem valstis parasti piešķir atvieglojumus uzņēmuma izdevumiem par izglītību, kas ir 100% atskaitāmi no apliekamajiem ienākumiem par augstāko izglītību.

Lūdzam papildināt 16.¹ pantu ar 16.² daļu sekojošā redakcijā:

Par šā likuma 9. panta pirmās daļas 32.3 punktā minētā ienākuma gūšanas dienu uzskata nākamo dienu pēc dienas, kad notecējis triju gadu termiņš pēc studiju pabeigšanas, ja šajā periodā ir saglabātas darba tiesiskās attiecības ar darba devēju, kas sedzis mācību maksu par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu. Ja nav izpildīti likuma 9. panta pirmās daļas 32.3 punktā noteiktie kritēriji, par minētā ienākuma gūšanas dienu uzskata dienu, kad darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas, ja tās ar darba devēju ir izbeigtas pirms triju gadu termiņa notecēšanas, vai dienu, kad maksātājs tiek atskaitīts no studijām, tās nepabeidzot.

LBAS iebilst pret likuma grozījumu projektā iestrādāto prasību par darbinieka līdzmaksājuma nodrošināšanu 30% apmērā. Nav skaidrs loģisks pamatojums, kādēļ darbiniekam ir jāmaksā līdzmaksājums, ja izglītību pēc vienošanās pilnā apmērā apņemas segt darba devējs.

Lai veicinātu darba devēju iesaisti darbinieku mācībās, LBAS aicina paredzēt nodokļu atvieglojumu uzņēmumiem – nodokļu bāzes samazinājumu (nodokļu atvieglojums) vai maksājamā nodokļa summas samazinājumu (nodokļu kredīts). Attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem valstis parasti piešķir atvieglojumus uzņēmuma izdevumiem par izglītību, kas ir 100% atskaitāmi no apliekamajiem ienākumiem par augstāko izglītību.

Papildināt 28.pantu ar 22.punktu šādā redakcijā:

22) iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju un taksācijas gada ar nodokli apliekamajā ienākumā ietvert darba devēja segto mācību maksu par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu par taksācijas gadu un iepriekšējiem taksācijas gadiem,  ja darba tiesiskās attiecības ar darba devēju tiek izbeigtas pirms šā likuma 9. panta pirmās daļas 32.3 punktā noteiktā trīs gadu termiņa notecēšanas vai maksātājs ir atskaitīts no studijām, tās nepabeidzot.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) rosina papildināt projektu un noteikt, ka neapliek ar darbaspēka nodokļiem darba devēja segto maksu darbiniekam tālākizglītības kvalifikācijas paaugstināšanā. Ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, lai uzturētu sertifikātu pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes lietošanā nepieciešams sertifikāts. Sertifikāts apliecina attiecīgās personas sagatavotību un norāda, ka ārstniecības persona kā speciālists ir kompetenta patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā nozarē. Lai uzturētu sertifikātu nepieciešams, nepārtraukti uzturēt savu kvalifikāciju un apmeklēt tālākizglītības kvalifikācijas paaugstinošos pasākumus. To nosaka “Ārstniecības likums”, Ministru kabineta noteikumi Nr. 943 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”, Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra prasības.

Lūdzam izteikt 8. panta 2.¹³ punktu sekojošā redakcijā:

Darba devēja — ārstniecības iestādes — apmaksātā mācību maksa par darbinieka studijām rezidentūrā un ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām sertifikātu uzturēšanas maksa pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes lietošanā nav uzskatāma par algota darba ienākumu šā panta otrās daļas izpratnē. 

LBAS vairākkārt ir uzsvēris, ka būtiska nozīme Latvijas uzņēmējdarbības vides attīstībā un Latvijas uzņēmumu produktivitātes veicināšanā ir investīcijām cilvēkkapitālā - veselība, izglītība un mobilitāte.

Turklāt LBAS norāda, ka izmantojot koplīgumu mehānismu ir iespējams risināt vairākus izaicinājumus vienlaicīgi. Koplīgumos iespējams, detalizēti un nozaru īpatnībām atbilstoši noregulēt uz produktivitāti vērstus labumus, lai attiecīgās nozares darbinieki no tiem gūtu pēc ispējas lielāku labumu. Vienlaikus koplīgums ir rīks, kurā atrunātie labumi, kas noteikti likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 8.panta 15.punktā, ir piemērojami tikai tādiem uzņēmējiem, kas iesaistīti godīgas konkurences apstākļos un saimniecisko darbību veic nomaksājot visus nodokļus par saviem darbiniekiem.

LBAS uzsver, ka papildus izglītībai, kā labumu, kas atbrīvots no aplikšanas ar nodokli, ja par to panākta vienošanās koplīgumā ir jāiekļauj arī darba devēja segti izdevumi par darbinieka transportu starp darba vietu un mītnes vietu, kā arī darbinieka izmitināšanu, ja darba devējs nodrošina darbiniekam izmitināšanu, kas nodrošina ērtāku un  ekonomiski pamatotu piekļuvi darba vietai salīdzinājumā ar darbinieka pastāvīgo dzīves vietu. 

Lūdzam 8.panta 15.punktu izteikt sekojošā redakcijā:

No maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas, ārstniecības, transporta, izmitināšanas, augstākās un profesionālās izglītības izdevumus, ja netiek pārsniegti 1000 eiro gadā (vidēji 83,33 eiro mēnesī) un darba devējs izpilda vairākus nosacījumus.

LBAS nešķiet samērīgi, ka ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikta visa studiju maksa, ja darba devēja un darba ņēmēja darba attiecības tiek pārtrauktas pirms likumā paredzētā 3 gadu termiņa beigām. Tā vietā, lai ar nodokli apliekamajā ienākumā ietvertu darba devēja segto mācību maksu par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu par taksācijas gadu un iepriekšējiem taksācijas gadiem, nepieciešams noteikt proporcionalitāti starp nostrādāto laiku un studiju maksas apmēru, kura tiek noteikta kā ar nodokli apliekamie ienākumi.

Proti, ja atbilstoši likumam netiek darba ņēmējs un darba devējs pārtrauc darba attiecības pirms pilna 3 gadu termiņa noslēgšanās, tad IIN ir proporcionāli piemērojams tikai par to daļu no triju gadu perioda, kas atlicis un nav nostrādāts.

Priekšlikums izteikt 28.panta, 22.punktu sekojošā redakcijā:

22) iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju un taksācijas gada ar nodokli apliekamajā ienākumā ietvert darba devēja segto mācību maksu par darbinieka augstākās izglītības iegūšanu par taksācijas gadu un iepriekšējiem taksācijas gadiem, proporcionāli starpībai, kas veidojas starp darba devēja un darba ņēmēja darba tiesiskajās attiecībās pavadīto periodu pret šā likuma 9. panta pirmās daļas 32.3 punktā noteiktā trīs gadu termiņu, vai pilnā apmērā, ja maksātājs ir atskaitīts no studijām, tās nepabeidzot.

1. Izglītības izdevumu atbrīvošana no IIN
Lai arī LBAS novērtē, ka Finanšu ministrija pēc vairāku gadu neatlaidīgiem sociālo partneru priekšlikumiem ir sadzirdējusi argumentu, ka izglītībai ir būtiska loma darbinieku izaugsmē, kas ceļ ne tikai personīgo darbinieka, bet arī kopējo tautsaimniecības ražīgumu. 

Tajā pašā laikā LBAS vēlas norādīt, ka nav samērīgi no aplikšanas ar nodokli atbrīvot visus darba devējus, tādējādi dodot pieeju šādam labumam arī negodprātīgiem darba devējiem. 

LBAS ieskatā arī augstākās un profesionālās izglītības izdevumi, ko par darba ņēmēju sedz darba devējs, ja iegūtā izglītība veicina darba ņēmēja prasmju attīstību un vienlaikus atbilst darba vietā noteiktā amata prasmju prasībām, ir jāpiemēro līdzvērtīgs princips, kā ēdināšanas un veselības izdevumu labumiem, ko darbiniekiem nodrošina darba devējs - tie jāpiemēro pamatojoties uz vienošanos koplīgumā.

Koplīgums ir instruments, kas ļauj labumus piemērot taisnīgā veidā, atrunājot labumu piemērošanas apmērus, termiņus un citus priekšnosacījumus. Turklāt LBAS ir vairākkārt norādījis uz pētījumiem, kas apliecina, ka uzņēmumos, kuros noslēgts koplīgums, praktiski neeksistē ēnu ekonomika.

Normas piemērošana caur regulējumu, kas izdevumus par izglītību atbrīvo no aplikšanas ar nodokļiem, ja par to panākta vienošanās koplīgumā ļauj pusēm atrunāt nosacījumus, kas piemērojami nozaru un konkrētu darba vietu vajadzībām, kā arī ļautu likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli neiekļaut tādus kritērijus kā prasību darbiniekam veikt līdzmaksājumu 30% apmērā, jo likuma 8. panta 15. punkta 1) līdz 6) daļas jau šobrīd nosaka pietiekamus kritērijus, kas ierobežo negodprātīgu uzņēmēju iespēju piemērot nodokļu atbrīvojumu un piemērot tos koplīgumā atrunātiem labumiem.

2. Jāpalielina summa darba devēja apmaksātiem darba koplīgumā noteiktiem darbinieka izdevumiem
Likumā noteiktā ar IIN neapliekamā summa, kas tika noteikta 2017. gadā, vairs nav atbilstoša reālajiem izdevumiem par iedzīvotāju ēdināšanu, vai par veselības aprūpes pakalpojumiem. Limits līdz kuram piemērojams atbrīvojums (40 euro/mēnesī jeb 480 euro/gadā) tika noteikts 2017.gadā un kopš tā laika nav mainīts, bet izmaksas attiecībā uz ēdināšanu un veselības izdevumiem ir palielinājušās. LBAS ieskatā, ņemot vērā, ka kopš 2017. gada būtiski audzis gan kopējais patēriņa cenu līmenis (41,9%), gan īpaši piaugušas ēdināšanas izmaksas (ēdināšanas pakalpojumi 46,1%, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem 48,7%) un veselības aprūpei (34,7%), kā arī ņemot vērā sociālo partneru priekšlikumus paplašināt labumu grozu, kuriem piemērojams nodokļu atbrīvojums par labumiem vienojoties koplīgumā ar tādiem labumiem, kas vērsti uz ražīguma audzēšanu ir jāceļ likuma 8. panta 15. punktā noteiktā summa līdz kurai piemērojams atbrīvojums. LBAS priekšlikums ir šo summu celt līdz pat 1000 euro/gadā jeb 83,33 euro/mēnesī.

3.Nepieciešams paplašināt likuma 8. panta 15. punktā noteikto labumu grozu
LBAS uzsver, ka papildus izglītībai, kā labumu, kas atbrīvots no aplikšanas ar nodokli, ja par to panākta vienošanās koplīgumā ir jāiekļauj arī darba devēja segti izdevumi par darbinieka transportu starp darba vietu un mītnes vietu, kā arī darbinieka izmitināšanu, ja darba devējs nodrošina darbiniekam izmitināšanu, kas nodrošina ērtāku un  ekonomiski pamatotu piekļuvi darba vietai salīdzinājumā ar darbinieka pastāvīgo dzīves vietu.

4. Atbrīvot no darbaspēka nodokļiem darba devēja segto maksu darbiniekam tālākizglītības kvalifikācijas paaugstināšanā.
LVSADA rosina papildināt projektu un noteikt, ka neapliek ar darbaspēka nodokļiem darba devēja segto maksu darbiniekam tālākizglītības kvalifikācijas paaugstināšanā. Ārstniecības personām un ārstniecības atbalsta personām, lai uzturētu sertifikātu pamatspecialitātē, apakšspecialitātē, papildspecialitātē vai ārstnieciskās vai diagnostiskās metodes lietošanā nepieciešams sertifikāts. Sertifikāts apliecina attiecīgās personas sagatavotību un norāda, ka ārstniecības persona kā speciālists ir kompetenta patstāvīgi nodarboties ar ārstniecību konkrētā nozarē. Lai uzturētu sertifikātu nepieciešams, nepārtraukti uzturēt savu kvalifikāciju un apmeklēt tālākizglītības kvalifikācijas paaugstinošos pasākumus. To nosaka “Ārstniecības likums”, Ministru kabineta noteikumi Nr. 943 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”, Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra prasības.

-