Atzinums

Direktīvas 19 a panta 2.punkta a) iv apakšpunkts paredz ilgtspējas informācijas ziņojumā iekļaut informāciju par to,  kā uzņēmuma darījumdarbības modelī un stratēģijā ir ņemtas vērā uzņēmuma ieinteresēto personu intereses un uzņēmuma ietekme uz ilgtspējas jautājumiem.
Tāpat Direktīvas preambulas 52.punkts nosaka, ka darbinieku pārstāvju viedoklis būtu jādara zināms attiecīgajām administratīvajām, vadības vai uzraudzības struktūrām.
Darbinieku pārstāvji ir uzņēmuma ieinteresētas personas, kuras ne tikai ar savu darbu nodrošina uzņēmuma darbības rezultātu, bet arī vislabāk pārzina uzņēmuma darbību praksē un līdz ar to arī uzņēmuma reālo ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem. Tāpēc ir būtiska ne tikai darbinieku pārstāvju iesaiste ziņojuma informācijas  sagatavošanas fāzē, bet ir nepieciešams arī viņu apstiprinājums gala ziņojumam, kas būs redzams publiski tīmekļvietnē, kā arī uzraudzības institūcijām.
Ņemot vērā šo, lūdzam likumprojekta 4.pantu papildināt ar jaunu panta daļu, kas nosaka, ka likuma subjekta valdei pēc likumprojekta 4.pantā minētā ziņojuma sagatavošanas un pirms tā publicēšanas ir pienākums to saskaņot ar darbinieku pārstāvjiem.



 

(13) Likuma subjekts pēc šī pantā minētā ziņojuma projekta sagatavošanas un pirms tā publiskošanas tīmekļvietnē prasa darbinieku pārstāvju saskaņojumu. Darbinieku pārstāvju atšķirīgo viedokli, ja tāds ir, pievieno ziņojumam.

Lūdzam likumprojektā vai tā anotācijā precizēt, kāds ir darbinieku pārstāvju sūdzību mehānisms gadījumos, ja darbinieku pārstāvji atklāj, ka uzņēmuma ilgtspējas ziņojumā vai konsolidētajā ilgtspējas ziņojumā ietvertā informācija neatbilst uzņēmuma reālai darbībai un uzņēmums atsakās to labot.
 

-

(1) Direktīvas preambulas 52.punkta, paredz, ka uzņēmuma vadībai atbilstošajā līmenī būtu jāinformē darbinieku pārstāvji un jāapspriež ar viņiem attiecīgā informācija un ilgtspējas informācijas iegūšanas un pārbaudes līdzekļi. Tas ietver dialogu un viedokļu apmaiņu starp darbinieku pārstāvjiem un centrālo vadību vai jebkāda cita līmeņa vadību, kas šādos gadījumos varētu būt piemērotāka, tādā veidā, lai darbinieku pārstāvjiem būtu iespēja paust savu viedokli. Viņu viedoklis attiecīgā gadījumā būtu jādara zināms attiecīgajām administratīvajām, vadības vai uzraudzības struktūrām.
Direktīvas 19.panta a) 5.punkts, kurš tiek ieviests ar likumprojekta 4.panta devīto daļu, paredz, ka uzņēmuma vadība atbilstīgā līmenī informē darbinieku pārstāvjus un apspriež ar tiem attiecīgo informāciju un ilgtspējas informācijas iegūšanas un pārbaudes līdzekļus. Darbinieku viedokli attiecīgā gadījumā dara zināmu atbilstīgajām administratīvajām, vadības vai uzraudzības struktūrām.
Vienlaikus likumprojekta 4.panta devītā daļa paredz alternatīvu iespēju informēt un konsultēties ar darbiniekiem vai ar darbinieku pārstāvjiem. Esoša redakcija, to gramatiski interpretējot, paredz darba devēja izvēli attiecībā uz informēšanas un konsultēšanās objektu un iespēju informēt darbiniekus, apejot darbinieku pārstāvjus.  Šāda pieeja ir pretrunā Direktīvas 19.panta a) 5.punktam, kas prioritāri paredz informēšanu un konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem, kā arī  Darba likuma 10.pantam, kas regulē darbinieku pārstāvību.
Pievēršam uzmanību, ka Darba likuma 120.panta pirmā daļa, kas ietver informēšanas un konsultēšanas pienākumus uzņēmuma pārejas gadījumā  paredz uzņēmuma pienākumu informēt savu darbinieku pārstāvjus, bet, ja tādu nav, — savus darbiniekus.
Līdz ar to, lai korekti ieviestu Direktīvas 19.panta a) 5.punktu un nodrošinātu atbilstību Darba likuma 10.panta, lūdzam precizēt likumprojekta 4.panta devīto daļu, piemērojot analoģiju ar Darba likuma 120.panta pirmajā daļā ietverto tekstu.

(2) Likumprojekta  4.panta otrās daļas 6.punkts paredz būtiskuma izvērtēšanas procesa (materiality assessment)  vadlīnijas.  Proti, atbilstoši Direktīvas 19.a panta 2.punktā f. un g. apakšpunktiem uzņēmumam ir noteikta brīvība lemt, kura informācija ir būtiska un kura nav.
LBAS uzsver, ka darbinieku pārstāvju iesaiste jau šajā procesa fāzē  ir būtiska, lai novērstu informācijas viltus draudzīgumu (greenwashing), proti, situācijas, kad uzņēmums pozicionē sevi kā sociāli atbildīgu, taču tā rīcība piegādes ķēdes ietvaros liecina par pretējo.
Līdz ar to lūdzam precizēt, ka informēšana un konsultēšana ar darbinieku pārstāvjiem notiek jau likumprojekta 4.panta otrās daļas informācijas sagatavošanas laikā, kā arī vēl agrāk likumprojekta 4.panta otrās daļas 6.apakšpunktā minētās informācijas sagatavošanās laikā (būtiskuma izvērtēšanas laikā).

(3) Direktīvas preambulas 52.punkta, paredz, ka Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ilgtspējas ziņas tiek sniegtas, ievērojot darbinieku tiesības uz informācijas saņemšanu un apspriešanos.
Lai nodrošinātu informēšanas un konsultēšanas procesa efektivitāti ir svarīgi, ka informācijas sniegšana darbinieku pārstāvjiem notiek savlaicīgi. To apstiprina arī Direktīvas 2002/14/EK ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā 4.panta 3.punkts, kas paredz, ka Informēšanu veic tādā laikā, veidā un saturiskajā apjomā, kāds ir atbilstīgs, lai ļautu darbinieku pārstāvjiem to pienācīgi izpētīt un vajadzības gadījumā sagatavoties uzklausīšanai. Darba likuma 11.panta otrā daļa, kas ievieš minēto Direktīvas 2002/14/EK normu, paredz, ka informācija darbinieku pārstāvjiem sniedzama savlaicīgi, kā arī pienācīgā veidā un apjomā.
Līdz ar to lūdzam precizēt likumprojekta 4.panta devīto daļu, nodrošinot tās atbilstību Darba likuma 11.panta otrajai daļai un papildināt ar vārdu “savlaicīgi”.

Likuma subjekta valde, sagatavojot šī panta otrajā daļā, tostarp, 6.punktā minēto informāciju, savlaicīgi piemērotā apmērā informē savus darbinieku pārstāvjus, bet, ja tādu nav, — savus darbiniekus  un apspriež ar tiem attiecīgo informāciju un ilgtspējas informācijas iegūšanas un pārbaudes līdzekļus. Darbinieku viedokli, ciktāl tas attiecināms, dara zināmu atbilstīgajām valdes, padomes un citām līdzīgas pārvaldes institūcijām.

(1) Direktīvas preambulas 52.punkta, paredz, ka uzņēmuma vadībai atbilstošajā līmenī būtu jāinformē darbinieku pārstāvji un jāapspriež ar viņiem attiecīgā informācija un ilgtspējas informācijas iegūšanas un pārbaudes līdzekļi. Tas ietver dialogu un viedokļu apmaiņu starp darbinieku pārstāvjiem un centrālo vadību vai jebkāda cita līmeņa vadību, kas šādos gadījumos varētu būt piemērotāka, tādā veidā, lai darbinieku pārstāvjiem būtu iespēja paust savu viedokli. Viņu viedoklis attiecīgā gadījumā būtu jādara zināms attiecīgajām administratīvajām, vadības vai uzraudzības struktūrām.
Direktīvas 29.panta a) 6.punkts, kurš tiek ieviests ar likumprojekta 7.panta vienpadsmito daļu, paredz, ka mātesuzņēmuma vadība atbilstīgā līmenī informē darbinieku pārstāvjus un apspriež ar tiem attiecīgo informāciju un ilgtspējas informācijas iegūšanas un pārbaudes līdzekļus. Darbinieku viedokli attiecīgā gadījumā dara zināmu atbilstīgajām administratīvajām, vadības vai uzraudzības struktūrām.
Vienlaikus likumprojekta 7.panta vienpadsmitā daļa paredz alternatīvu iespēju informēt un konsultēties ar darbiniekiem vai ar darbinieku pārstāvjiem. Esoša redakcija, to gramatiski interpretējot, paredz darba devēja izvēli attiecībā uz informēšanas un konsultēšanās objektu un iespēju informēt darbiniekus, apejot darbinieku pārstāvjus.  Šāda pieeja ir pretrunā Direktīvas 29.panta a) 6.punktam, kas prioritāri paredz informēšanu un konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem, kā arī  Darba likuma 10.pantam, kas regulē darbinieku pārstāvību.
Pievēršam uzmanību, ka Darba likuma 120.panta pirmā daļa, kas ietver informēšanas un konsultēšanas pienākumus uzņēmuma pārejas gadījumā  paredz uzņēmuma pienākumu informēt savu darbinieku pārstāvjus, bet, ja tādu nav, — savus darbiniekus.
Līdz ar to, lai korekti ieviestu Direktīvas 29.panta a) 6.punktu un nodrošinātu atbilstību Darba likuma 10.panta, lūdzam precizēt likumprojekta 7.panta vienpadsmito daļu, piemērojot analoģiju ar Darba likuma 120.panta pirmajā daļā ietverto tekstu.

(2) Likumprojekta  7.panta otrās daļas 6.punkts paredz būtiskuma izvērtēšanas procesa (materiality assessment)  vadlīnijas.  Proti, atbilstoši Direktīvas 29.a panta 2.punktā f. un g. apakšpunktiem uzņēmumam ir noteikta brīvība lemt, kura informācija ir būtiska un kura nav.
LBAS uzsver, ka darbinieku pārstāvju iesaiste jau šajā procesa fāzē  ir būtiska, lai novērstu informācijas viltus draudzīgumu (greenwashing), proti, situācijas, kad uzņēmums pozicionē sevi kā sociāli atbildīgu, taču tā rīcība piegādes ķēdes ietvaros liecina par pretējo.
Līdz ar to lūdzam precizēt, ka informēšana un konsultēšana ar darbinieku pārstāvjiem notiek jau likumprojekta 7.panta otrās daļas informācijas sagatavošanas laikā, kā arī vēl agrāk likumprojekta 7.panta otrās daļas 6.punkta minētās informācijas sagatavošanās laikā (būtiskuma izvērtēšanas laikā).
(3) Direktīvas preambulas 52.punkta, paredz, ka Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ilgtspējas ziņas tiek sniegtas, ievērojot darbinieku tiesības uz informācijas saņemšanu un apspriešanos.
Lai nodrošinātu informēšanas un konsultēšanas procesa efektivitāti ir svarīgi, ka informācijas sniegšana darbinieku pārstāvjiem notiek savlaicīgi. To apstiprina arī Direktīvas 2002/14/EK ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā 4.panta 3.punkts, kas paredz, ka Informēšanu veic tādā laikā, veidā un saturiskajā apjomā, kāds ir atbilstīgs, lai ļautu darbinieku pārstāvjiem to pienācīgi izpētīt un vajadzības gadījumā sagatavoties uzklausīšanai. Darba likuma 11.panta otrā daļa, kas ievieš minēto Direktīvas 2002/14/EK normu, paredz, ka informācija darbinieku pārstāvjiem sniedzama savlaicīgi, kā arī pienācīgā veidā un apjomā.
Līdz ar to lūdzam precizēt likumprojekta 7.panta vienpadsmito daļu, nodrošinot tās atbilstību Darba likuma 11.panta otrajai daļai un papildināt ar vārdu “savlaicīgi”.
 

(11) Mātes sabiedrības valde, sagatavojot šī panta otrajā daļā, tostarp,  6.punktā minēto informāciju, savlaicīgi piemērotā apmērā informē savus darbinieku pārstāvjus, bet, ja tādu nav, — savus darbiniekus  un apspriež ar tiem attiecīgo informāciju un ilgtspējas informācijas iegūšanas un pārbaudes līdzekļus. Darbinieku viedokli, ciktāl tas attiecināms, dara zināmu atbilstīgajām valdes, padomes un citām līdzīgas pārvaldes institūcijām.
 

Direktīvas 30. panta 1.punkts paredz dalībvalstu pienākumu nodrošināt, ka pastāv efektīvas izmeklēšanas un sankciju sistēmas, lai konstatētu, labotu un novērstu obligātās revīzijas un ilgtspējas ziņu sniegšanas ticamības apliecināšanas neatbilstošu izpildi.
Lūdzam likumprojektā precizēt, kāda atbildība ir paredzēta par šī likumprojekta normu neievērošanu.

-

Lūdzam norādīt anotācijā, ka, likumprojekta prasību izpildē piemēro Darba likumā paredzētās normas par informēšanu un konsultēšanos. Darbinieku pārstāvju tiesības uz informāciju un konsultēšanos saskaņā ar citiem tiesību aktiem netiek ietekmētas.
 

-