Atzinums

Lūdzam skaidrot vērtējuma rādītāju saistošo spēku attiecībā uz sistēmas operatoriem, nepieciešamības gadījumā ietverot minētos rādītājus likumprojektā. Vēršam uzmanību, ja rādītāji ir saistoši privātpersonām, tos var ietvert tikai ārējos normatīvajos aktos, nevis iestādes tīmekļvietnē. Papildus lūdzam izvērtēt, vai prasība nav attiecināma tieši uz pārvades sistēmu operatoru un sadales sistēmu operatoru, kā izriet no korespondējošās direktīvas normas, nepieciešamības gadījumā atbilstoši precizējot grozītā likuma 5. panta astoto un devīto daļu.

-

Izvērtējot precizēto likumprojektu, secinām, ka tās 2025. gada 29. septembra atzinumā ietvertais iebildums ņemts vērā daļēji. Nepieciešams precizēt pilnvarojumu Ministru kabinetam. 
Kaut no likumprojekta 11. panta trešās daļas ir izslēgta soda naudas noteikšana, tomēr nav skaidrs, kādas prasību "neizpildes sekas nosaka Ministru kabinets". Vai "neizpildes sekas" būtībā nesatur sodoša rakstura sankcijas? Atkārtoti norādām, ka nav pieļaujama situācija, ka pārkāpuma saturu vai sodu būtībā noteiktu Ministru kabinets vai iestāde. Ministru kabinets pamatā nevar regulēt ar sodiem vai ar sodīšanai pielīdzināmām darbībām saistītus jautājumus. 
Ņemot vērā minēto, ierosinām precizēt Ministru kabinetam noteikto pilnvarojumu, norādot vismaz  tā galvenos satura virzienus. Šobrīd likumprojekts ietver vienīgi iespējamo ekspluatācijas prasību loku. Savukārt norma neietver Ministru kabineta noteikumu galvenos satura virzienus. Likumprojektā ir jānoteic vismaz ekspluatācijas prasību ietvars. Likumprojekta anotācijā arī nav ietverts attiecīgs skaidrojums. 
Šī prasība pēc noteikumu galveno satura virzienu norādīšanas nozīmē Saeimas obligātu saturisko virsvadību. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets var tikai konkretizēt (detalizēt) Saeimas pieņemto likumu, pie tam šī konkretizējuma virzienam jau jābūt noteiktam Saeimas likuma pilnvarojumā. Ministru kabinets, izdodot noteikumus, nedrīkst tajos ietvert tādas normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanā. Bez tam Ministru kabinetam, īstenojot šo pilnvarojumu, protams, jāņem vērā arī visa likuma mērķis, jēga, sistēma, kā arī tiesību sistēma kopumā (Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Viedokļi: 2008-2011. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 185.-186. lpp.).
Vispārīgu, nekonkrētu formulējumu iekļaušana likumā, vienlaikus tajos ietverot plašus pilnvarojumus izpildvarai, kopumā ir negatīvi vērtējama pieeja. Lai arī parlaments nevar izlemt pilnīgi visu, taču diez vai par labu praksi var atzīt nesamērīgu lemšanas tiesību deleģēšanu (Kusiņš G. Parlamenta lēmumu ex ante novērtēšana. Latvijas Notārs, 2013, 97. lpp.).



 

-

Atkārtoti lūdzam izslēgt vai nepieciešamības gadījumā precizēt (piemēram, norādot, ciktāl piemērojams nacionālais regulējums) grozītā likuma 31.⁸ panta otro daļu (iepriekš trešā daļa). Lai gan izziņā norādīts, ka likumprojekta attiecīgā daļa par pārrobežu iekārtu citā Eiropas Savienības dalībvalstī izslēgta, faktiski minētās izmaiņas nav veiktas. 

-

Likumprojekta 14. pantā ir nepieciešams precizēt pilnvarojumu Ministru kabinetam. Proti, nepieciešams norādīt iespējamo Ministru kabineta noteikumu galvenos satura virzienus, tai skaitā noteikt prasību atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas iekārtu vai elektroenerģijas uzkrātuvju iekārtu demontāžai un utilizācijai ietvaru. Turklāt nav skaidrs, kādas prasību "neizpildes sekas" noteiks Ministru kabinets. Vai sekas pēc būtības neietvers sodoša rakstura sankcijas? 
Detalizētu iebilduma pamatojumu skatīt pie likumprojekta 11. panta.
 

-

Tieslietu ministrija neapšauba, ka pārvades sistēmas operatoram, pildot ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1227/2011 par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību noteiktās funkcijas, ir nepieciešamas tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no tirgus dalībniekiem informāciju, kas ir būtiska šo funkciju īstenošanai. Vienlaikus, lai nodrošinātu tiesību normas piemērošanu un nepieļautu pārmērīgas un neierobežotas tiesības pieprasīt jebkāda veida informāciju, ministrija uzskata, ka likumprojektā būtu jāizslēdz formulējums "neatkarīgi no tās slepenības pakāpes" vai jāprecizē, ka šī tiesība neattiecas uz komercnoslēpumu Komercnoslēpuma aizsardzības likuma 2. panta izpratnē.
Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, kā arī normas proporcionalitāti un samērīgumu, likumdevējam jāizvērtē, kāda informācija operatoram ir faktiski nepieciešama regulas funkciju īstenošanai, un likumprojektā jānosaka konkrētas šīs informācijas pazīmes. Tieslietu ministrija joprojām saskata, ka šobrīd piedāvātā tiesību norma rada būtisku tiesību ierobežojumu, jo nav sniegts pietiekams pamatojums, kādos gadījumos un kāda leģitīma mērķa - īpaši būtisku sabiedrības interešu aizsardzības labad komercnoslēpuma atklāšana pārvades sistēmas operatoram būtu nepieciešama un samērojama ar iespējamo kaitējumu komercnoslēpuma turētājam. Ņemot vērā komercnoslēpuma kā īpaši aizsargājamas informācijas statusu, kā arī nepieciešamību ievērot proporcionalitātes, samērīguma un tiesiskās noteiktības principus, Tieslietu ministrija uzskata, ka nav pietiekami skaidri pamatots, kādos tieši gadījumos šāda informācija būtu objektīvi nepieciešama pārvades sistēmas operatoram no regulas izrietošo funkciju īstenošanai. Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija aicina šo problēmjautājumu pārrunāt sanāksmē, lai vienoties par iespējamo risinājumu.
Turklāt, ņemot vērā, ka anotācijā minēts, ka pārvades sistēmas operatoram tiks nodrošināta piekļuve arī personas datiem, lūdzam, ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas likumīguma, godprātības un pārredzamības principus, likumprojektā skaidri noteikt iegūstamo personas datu apjomu, apstrādes nolūku un tiesisko pamatu. Ja attiecīgie apstrādes noteikumi ir paredzēti citā ārējā normatīvajā aktā, lūdzam to atbilstoši paskaidrot anotācijā.
 

-

Lūdzam skaidrot likumprojekta 15. pantā paredzētā izņēmuma, kad lietotājs nenorēķinās par elektroenerģiju vai sistēmas operatora pakalpojumiem, atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija direktīvas (ES) 2024/1711, ar ko groza direktīvas (ES) 2018/2001 un (ES) 2019/944 attiecībā uz Savienības elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanu, 2. panta 4. punktā ietvertā direktīvas Nr. 2019/944 11. panta 1. punkta trešajā daļā minētajam, kas attiecīgu izņēmumu neparedz. Nepieciešamības gadījumā lūdzam izslēgt konkrēto izņēmumu.

-

Lūdzam izvērtēt, vai prasība pēc citas Eiropas Savienības dalībvalsts atbildīgās institūcijas atzinuma par pārrobežu iekārtas ieviešanas atbilstību attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem vides jomā atbilst citas Eiropas Savienības dalībvalsts regulējumam un attiecīgi - vai būtu pamatoti šādu prasību iesniegt citas dalībvalsts atbildīgās iestādes atzinumu vispār izvirzīt.

-

Atkārtoti lūdzam papildināt likumprojekta 4.1.1. un 4.1.2. apakšsadaļā ietvertos skaidrojumus, izvērstāk skaidrojot ne tikai attiecīgā pilnvarojuma nepieciešamību, bet arī būtību un saturisko tvērumu. T.i., lūdzam visupirms izvērtēt, vai attiecīgs pilnvarojums vispār ir vajadzīgs un vai nepieciešamo regulējumu nevar ietvert pašā likuma tekstā. Savukārt, ja tiek nolemts izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus, lūdzam likumprojekta anotācijas 4. sadaļā skaidrot pamatojumu šādai izvēlei, kā arī aprakstīt jauno Ministru kabineta noteikumu saturisko ietvaru, tādējādi nodrošinot, ka vēlāk, izstrādājot Ministru kabineta noteikumu projektu, nepieciešamās lietas ir iespējams iekļaut projektā, jo to paredz pilnvarojuma saturiskais tvērums, kā arī pilnvarojumu vēlāk ir iespējams izpildīt, jo regulējamo jautājumu loks nav formulēts pārāk plaši. Vēršam uzmanību, ka skaidrojums joprojām ir ļoti vispārīgs un nerada priekšstatu par to, ko ir paredzēts ietvert Ministru kabineta noteikumos.

-

Likumprojekta anotācijā minēts: "lai nodrošinātu tiesību normu konsekvenci un veicinātu to uztveramību, no spēkā esošā 37.⁶ panta septītās daļas tiek svītroti tajā paredzētie pienākumi, kurus aktīvais lietotājs var uzdot enerģijas kopīgošanas organizatoram. Minētie pienākumi līdztekus direktīvā Nr. 2024/1711 paredzētajiem pienākumiem, pamatojoties uz Ministru kabinetam noteikto pilnvarojumu, tiks ietverti ETL pakārtotajos Ministru kabineta noteikumos." Saistībā ar minēto, ņemot vērā, ka Ministru kabineta noteikumos tiks pārņemtas direktīvas normas, atkārtoti lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu ar informāciju par attiecīgo direktīvas prasību daļēju pārņemšanu ar grozītā likuma 37.⁶ panta 11. daļu.

-