Atzinums

LPS uztur vērā neņemtos iebildumus un lūdz rast iespēju organizēt starpinstitūciju sanāksmi, lai pārrunātu vērā neņemtos un daļēji vērā ņemtos iebildumus.

-

Iebildums.
Nepiekrītam skaidrojumam, kādēļ brīvprātīgā dalītā īpašuma gadījumos šajos MK noteikumu Nr.350 grozījumos nav nosakāma zemesgabala nomas maksa un lūdzam to noteikt 4% gadā no zemesgabala kadastrālās vērtības, jo:
MK noteikumu Nr.350 noteikumi nenosaka nomas maksas aprēķināšanas noteikumus brīvprātīgā dalītā īpašuma gadījumos, kad uz nomāta zemesgabala celtā ēka par patstāvīgu īpašuma objektu uzskatāma tikai zemes nomas līguma darbības laikā, pamatojoties uz šī likuma 14.panta pirmās daļas 5.punktu;
arī brīvprātīgā dalītā īpašuma gadījumos, kad zemes nomas līgums noslēgts ar tiesībām nomniekam būvēt ēkas (būves) kā patstāvīgu īpašuma objektu uz zemes nomas laiku un līdz 31.12.2016. izdota būvatļauja, pamatojoties uz likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Likums) 14.panta pirmās daļas piektajā punktā noteikto (redakcijā no 15.01.1997. līdz 31.12.2016.) un Likuma 33.panta pirmajā daļā noteikto, līdz ēku (būvju) apvienošanai vienā īpašumā ar zemi tās ir uzskatāmas par patstāvīgu īpašuma objektu, līdz ar to nomas līguma darbības laikā pēc ēku uzbūvēšanas zemesgabals ir apbūvēts ar patstāvīgu ēku (būvju) īpašuma objektu, ierakstītu atsevišķā zemesgrāmatas nodalījumā, bet ar mērķi apvienot ēkas (būves) vienā īpašumā ar zemi līgumam beidzoties. Tādejādi, arī zemes nomas līgumam beidzoties, zemesgabals paliek apbūvēts, ja vien līgumā nav pielīgts, ka līgumam beidzoties ēkas (būves) nojaucamas;
Likuma 14.panta otrā daļa nosaka, ja ēkas (būves) ir patstāvīgs īpašuma objekts, tā pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības ir zemes īpašniekam. Tādas pašas pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības ir ēku (būvju) īpašniekam, ja atsavina zemes gabalu;
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 44.panta ceturtā un piektā daļa, kā arī  Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Privatizācijas pabeigšanas likums) 20.panta devītā daļa nosaka, ja zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašnieks savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, viņam ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru ir pirmpirkuma tiesības, un šis zemesgabals netiek atsavināts citām personām. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķināma apbūvēta zemesgabala nomas maksa. Nosakot zemesgabala nomas maksu, par pamatu ņem zemesgabala kadastrālo vērtību;
Nomas maksa zemes nomas līgumos, kas noslēgti pirms Privatizācijas pabeigšanas likuma spēkā stāšanās, arī brīvprātīga dalīta īpašuma gadījumos, pamatojoties uz Ministru kabineta 30.10.2007. noteikumiem Nr.735 (IV nodaļa, II nodaļa, 43.punkts, 44.punkts), kas izdoti saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma normām, pārskatīta kā apbūvētiem zemesgabaliem, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē publiskas personas īpašuma privatizāciju un atsavināšanu, šādi zemesgabali nododami privatizācijai vai atsavināšanai kā apbūvēti zemesgabali un to pirmpirkuma tiesības ir ēkas kā patstāvīga īpašuma objekta īpašniekam.
Privatizācijas pabeigšanas likuma 22.panta otrā daļa nosaka, ja tiek iznomāts valstij vai pašvaldībai piederošs neapbūvēts zemesgabals ar apbūves tiesībām, zemesgabala nomniekam rodas tiesības prasīt attiecīgā apbūvētā zemesgabala nodošanu atsavināšanai, ja uz šā zemesgabala ir uzceltas un nodotas ekspluatācijā visas nomas līgumā paredzētās ēkas (būves) un īpašuma tiesības uz tām ir nostiprinātas zemesgrāmatā;
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.¹ panta pirmā prim daļa un pārejas noteikumu 11.punkts nosaka pienākumu publiskas nekustamā īpašuma iznomātājam pārskatīt nomas maksu ne retāk kā reizi sešos gados, šī prasība nav izpildāma, ja MK noteikumu Nr.350 grozījumi nenoteiks nomas maksas apmēru brīvprātīgā dalītā īpašuma gadījumos.
 

-

Ņemot vērā, ka iznomāšana arī ir viens no likumiskās lietošanas veidiem, lai izvairītos no dažādām tiesību normu interpretācijām, ko varētu  izraisīt 2.nodaļas nosaukuma un teksta papildināšana ar jaunu terminu, būtu nepieciešamas nodefinēt, kas ir “likumiskā lietošana” MK noteikumu 350 izpratnē.

-

Iebildums.
Ja zemesgabala nomas maksa netiek saglabāta 1,5% gadā no zemesgabala kadastrālās vērtības, tad Ministru kabineta 2018.gada 19.jūnija noteikumos Nr.350 “Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.350) nepieciešams izstrādāt zemesgabala nomas maksas aprēķināšanas metodiku pēc analoģijas ar Ministru kabineta 20.02.2018. noteikumu Nr.97 “Publiskas personas mantas iznomāšanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.97) 3.nodaļā noteikto ēku (telpu) nomas maksas aprēķināšanas metodiku (maksa par zemes nomu ir papildu maksājums saskaņā ar MK noteikumu Nr.97 69.punktā noteikto), lai iznomātājam būtu saprotams kā veicams aprēķins, lai pilnīgi segtu iznomātāja izdevumus, kas saistīti ar zemesgabala pārvaldīšanu iznomāšanas periodā.
Vēršam uzmanību uz to, ka šādu grozījumu rezultātā attiecīgi grozāmi spēkā esošie publiskas personas nekustamā īpašuma nomas līgumi, jo tajos atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam ir pielīgts, ka iznomātājs var vienpusēji mainīt zemesgabala nomas maksu, ja normatīvie akti paredz citu apbūvēta zemesgabala nomas maksas aprēķināšanas kārtību.
Tāpat arī norādām, ka nomas maksas noteikšana atbilstoši sertificēta vērtētāja noteiktai tirgus nomas maksai šajā gadījumā būtu vērtējama arī no Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Izšķērdēšanas novēršanas likums) viedokļa, proti, ņemot vērā, ka grozījumi skar nomniekus – publiskas personas vai tās iestādes, tostarp arī publiskas personas kapitālsabiedrības, kuriem nomas maksa tiktu noteikta atbilstoši neatkarīga vērtētāja noteiktai tirgus nomas maksai, atbilstoši spēkā esošajam regulējumam, nomnieks šādā gadījumā papildus nomas maksai kompensē iznomātājam neatkarīga vērtētāja atlīdzības summu. Izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.panta 1.punkts noteic publiskas personas pienākumu lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.
Ievērojot iepriekš norādītos argumentus, uzturam iebildumu un lūdzam izteikt  MK noteikumu Nr.350 8.punktu šādā redakcijā:
 

“8. Ja apbūvētu zemesgabalu kopā ar publiskas personas būvi iznomā publiskai personai vai tās iestādei, kapitālsabiedrībai vai privātpersonai publiskas funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma veikšanai, par apbūvēta zemesgabala nomu publiskas personas institūcija, kuras valdījumā vai pārvaldīšanā ir attiecīgais zemesgabals (turpmāk – iznomātājs), slēdz līgumu un nomas maksa gadā ir 1,5 % no zemesgabala kadastrālās vērtības (bet ne mazāka par šo noteikumu 5. punktā minēto).”

Nepiekrītam skaidrojumam attiecībā uz MK noteikumu Nr.350 29.7.apakšpunkta kārtībā iznomātu neapbūvētu zemesgabalu publiskā pasākuma rīkošanai “īslaicīgā” termiņa pagarināšanu. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka praksē arvien biežāk nomnieki publiska pasākuma rīkošanai (piemēram, cirka vai atrakciju parka ierīkošanai) lūdz iznomāt neapbūvētu zemesgabalu uz laiku līdz 21 dienai. Šādā gadījumā tiek rīkotas nomas tiesību izsoles, kurās visos gadījumos ir pieteicies tikai viens pretendents, kurš izteicis vēlmi nomāt attiecīgo zemesgabalu. Nomas tiesību izsoles rīkošana šajos gadījumos var ietekmēt pasākuma rīkošanas galīgā saskaņojuma izsniegšanu, jo aizkavē procesu, kā arī prasa lielākus administratīvos resursus izsoles dokumentācijas sagatavošanai un organizēšanai. Izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.panta 1.punkts noteic publiskas personas pienākumu lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, tādējādi neapbūvēta zemesgabala iznomāšana publiska pasākuma rīkošanai uz laiku līdz 21 dienai, nerīkojot nomas tiesību izsoli, nodrošinātu lietderīgāku resursu izmantošanu Izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.panta 1.punkta izpratnē.
 Ņemot vērā iepriekš minēto, uzturam priekšlikumu pagarināt “īslaicīgā” termiņa periodu, nosakot to 3 kalendārās nedēļas 10 dienu vietā, attiecīgi 29.7.apakšpunktu izteikt šādā redakcijā: “29.7. neapbūvēts zemesgabals vienai personai īslaicīgi – ne ilgāk par 21 dienu gadā – un iznomāšana nav pretēja sabiedrības interesēm;”.

Aicinām mazināt birokrātiju un administratīvo slogu, padarot procesus efektīvākus.

-

Nav norādīts pamatojums, kādēļ netiek veikti grozījumi attiecībā uz nomnieka pienākumu kompensēt iznomātājam neatkarīga vērtētāja atlīdzības summu arī gadījumā, ja nomas maksa netiek mainīta. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 1.pantā minēts, ka tā mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, savukārt 3.panta 1. punkts nosaka, ka publiskas personas rīcībai ar finanšu līdzekļiem un mantu jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.
Ievērojot minēto, uzturam lūgumu visos gadījumos, kad nomas maksas noteikšanai publiska persona pieaicina neatkarīgu vērtētāju (nomas līgumu noslēdzot, pagarinot nomas līguma termiņu, pārskatot nomas maksu), neatkarīgi no tā, vai nomas maksa tiek mainīta vai saglabāta līgumā noteiktajā apmērā, MK noteikumos Nr.350 noteikt, ka nomnieks kompensē iznomātājam neatkarīga vērtētāja atlīdzības summu, ja to ir iespējams attiecināt uz konkrētu nomnieku. Svītrot MK noteikumu Nr.350 56.punkta pēdējā teikumā vārdus “Ja nomas maksa tiek mainīta” un 62.1.apakšpunktā vārdu “un nomas maksa tiek palielināta”.
 

-

Nav norādīts pamatojums, kādēļ netiek veikti grozījumi attiecībā uz nomnieka pienākumu kompensēt iznomātājam neatkarīga vērtētāja atlīdzības summu arī gadījumā, ja nomas maksa netiek mainīta. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 1.pantā minēts, ka tā mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novērst to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu, savukārt 3.panta 1. punkts nosaka, ka publiskas personas rīcībai ar finanšu līdzekļiem un mantu jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.
Ievērojot minēto, uzturam lūgumu visos gadījumos, kad nomas maksas noteikšanai publiska persona pieaicina neatkarīgu vērtētāju (nomas līgumu noslēdzot, pagarinot nomas līguma termiņu, pārskatot nomas maksu), neatkarīgi no tā, vai nomas maksa tiek mainīta vai saglabāta līgumā noteiktajā apmērā, MK noteikumos Nr.350 noteikt, ka nomnieks kompensē iznomātājam neatkarīga vērtētāja atlīdzības summu, ja to ir iespējams attiecināt uz konkrētu nomnieku. Svītrot MK noteikumu Nr.350 56.punkta pēdējā teikumā vārdus “Ja nomas maksa tiek mainīta” un 62.1.apakšpunktā vārdu “un nomas maksa tiek palielināta”.
 

-