Atzinums

Konkurences padome (turpmāk – KP) ir izvērtējusi Ministru kabineta noteikumu projektu (turpmāk - Noteikumu projekts) un norāda, ka Noteikumu projekta vairākos punktos ietvertais regulējums uzskatāms par pretrunīgu un neskaidru. Jāņem vērā, ka tirgi, kuros šobrīd darbojas ražotāju atbildības sistēmas operatori, ir uzskatāmi par koncentrētiem - pastāvīgi darbojas 2 operatori, savukārt jaunajiem tirgus dalībniekiem pēc 2-3 gadu darbības ir tendence to atstāt. Ņemot vērā minēto, KP secina, ka līdzīga situācija varētu veidoties arī plastmasas saturošu izstrādājumu apsaimniekošanas pakalpojuma nodrošināšanā, kā rezultātā ir būtiski, lai regulējums būtu skaidrs un viennozīmīgs, attiecīgi pēc iespējas mazāk kavējot jaunu tirgus dalībnieku ienākšanu plastmasas saturošu izstrādājumu apsaimniekošanas tirgū.

-

Nepieciešams precizēt, ko nozīmē “proporcionāli”, piemēram, vai ražotāji sedz izmaksas atkarībā no: 1) apsaimniekojamā apjoma; vai 2) ražotāju skaita sistēmā.
 

-

Izvērtējot minēto, pirmšķietami RASO segs daļu no izmaksām, kas rodas pašvaldībai, apsaimniekojot tās teritorijā esošos atkritumus. Līdz ar to pašvaldības izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu samazināsies, kamēr pārējiem atkritumu radītājiem tās paliks nemainīgas. Nepieciešams sniegt skaidrojumu, kā RASO veiktie maksājumi ietekmēs maksu, ko pašvaldība maksā Atkritumu apsaimniekošanas likuma 18. panta kārtībā izvēlētajam atkritumu apsaimniekotājam.
Attiecīgi KP ieskatā nepieciešams vērtēt iespēju paredzēt robežu maksai, ko maksā RASO, nosakot, ka tā nevar pārsniegt x% no apsaimniekošanas maksas, ko maksā pašvaldība atkritumu apsaimniekotājam par publisko vietu sakopšanu.

-

Lai izdalītu izmaksas proporcionāli apjomam, pirmšķietami jābūt pieejamai informācijai par kopējo tirgū laisto izstrādājumu apjomu. Līdz ar to nepieciešams norādīt, kādā veidā pašvaldības rīcībā nonāks informācija par katra ražotāju atbildības sistēmas komersanta apsaimniekoto apjomu, t.i., tirgus lielumu. Tāpat nepieciešams norādīt, kā plānots novērst, piemēram, informācijas apmaiņas riskus, kas šajā gadījumā var rasties ražotāju atbildības sistēmas komersantu starpā.

-

Nepieciešams precizēt, kas ir proporcijas aprēķina pamatā. Saskaņā ar anotāciju proporcija ir RASO apsaimniekojamo plastmasas atkritumu īpatsvars kopējā atkritumu apjomā. Izvērtējot Noteikumu projektā un tā anotācijā norādīto, nav skaidrs, kā proporcija var mainīties atkarībā no iedzīvotāju skaita un teritorijas. Pirmšķietami no iedzīvotāju skaita un teritorijas varētu mainīties apsaimniekojamais apjoms, bet ne proporcija. KP ieskatā proporcija pirmšķietami visās pašvaldībās varētu būt aptuveni vienāda.
 

-

Attiecībā uz sadaļu "Risinājumu apraksts" un konkrēti rindkopu, kur norādīts, ka "noteikumu projekts nosaka prasības ne tikai apsaimniekošanas līgumam starp ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas komersantu un Valsts vides dienestu, bet arī prasības līgumiem" norādāms, ka Noteikumu projekts paredz, ka ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas operators slēdz līgumus ar visām pašvaldībām. Līdz ar to nepieciešams precizēt, kāda ir saistība minēto līgumu slēgšanai ar pašvaldības teritoriju, kurā ražotāju paplašinātās atbildības sistēmas operators un ražotāji veic darbību. Savukārt attiecībā uz norādi, ka komersantam ir jāvienojas ar pašvaldību par proporciju, kādu vienreizlietojamie plastmasu saturošie atkritumi veido no kopējā pašvaldības publiskajās vietās savāktā apjoma, norādāms, ka nepieciešams precizēt un sniegt skaidrojumu, kas veido proporciju, par kuru jāvienojas. Konkurences padomes ieskatā anotācijā nepieciešams vērtēt iespēju paredzēt maksimālo robežu, kādu vienreiz lietojamie plastmasu saturošie atkritumi veido no kopējā pašvaldības publiskajās vietās savāktā atkritumu apjoma, attiecīgi anotācijā sniedzot arī informāciju, t.sk. veiktajiem pētījumiem, par iespējamo proporcijas lielumu.
 

-