Atzinums

Biedrība “Baltijas asociācija – Transports un Loģistika” (turpmāk – Asociācija) uztur jau iepriekš izteikto iebildumu pret grozījumiem Ostu likumā, ar kuriem tiek paredzēta ostu pārvalžu kopīga velkoņu izmantošana.

Ar likumprojektu paredzēts papildināt Ostu likuma 7. pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: “(5) Ostu pārvaldes valsts pārvaldes funkciju izpildē, sadarbojas ostu uzturēšanas izmaksu samazināšanai, savstarpēji vienojoties par sadarbību tehnisko līdzekļu un resursu efektīvu izmantošanu, kas ietver: 1) loču kuteru, velkoņu, hidrogrāfijas kuģu un citu peldlīdzekļu kopīgu izmantošanu; [..].”

Kā mērķis šādai kopīgai velkoņu izmantošanai likumprojekta anotācijā norādīts: “Lai taupītu ostu pārvalžu resursus un efektivizētu resursu izmantošanu, būtu svarīgi izvērtēt un konsolidēt horizontālās aktivitātes, funkcijas un pakalpojumus, kas ir būtiski visām vai vairākām ostām neatkarīgi no konkrētiem termināļiem vai uzņēmumiem, kas darbojas ostā.”

Balstoties uz turpmāk norādīto, šāda ostu pārvalžu kopīga velkoņu izmantošana nav pieļaujama, jo no tiesu un Konkurences padomes prakses izriet, ka velkoņu pakalpojumus sniedz komersanti, savukārt ostas pārvaldes nav tiesīgas sniegt velkoņu pakalpojumus ne pašas tieši, ne arī caur savām kapitālsabiedrībām.

Konkurences padome pirmo reizi Konkurences likuma 13. panta pirmās daļas ģenerālklauzulas un 13. panta pirmās daļas 1. punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu Rīgas brīvostas pārvaldes darbībās saistībā ar velkoņu pakalpojumu sniegšanu konstatēja 2009. gada 24. marta lēmumā Nr. E02-8. Ar minēto lēmumu Konkurences padome kopumā noteica Rīgas brīvostas pārvaldei sešus tiesiskos pienākumus, viens no kuriem bija pārtraukt jebkādā veidā regulēt velkoņu pakalpojumu sniedzēju un to klientu attiecības (tai skaitā, aizliegts dot jebkādus rīkojumus/norādījumus (t.sk. arī mutiskus) Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonām un velkoņa pakalpojuma saņēmējiem attiecībā uz velkoņa pakalpojuma sniedzēju izvēli, izņemot Rīgas domes 07.03.2006. saistošajos noteikumos Nr.42 „Rīgas brīvostas noteikumi” paredzēto.

Pēc tam Konkurences padome Rīgas brīvostas pārvaldes darbībās pārkāpumus konstatēja arī 2010. gada 29. aprīļa lēmumā nr. E02-31 un 2011. gada 29. aprīļa lēmumā Nr. E02-22. Visi minētie Konkurences padomes lēmumi tiesvedību rezultātā tika atstāti negrozīti un par tiem informācija ir pieejama Konkurences padomes mājas lapā.

Visbeidzot, 2015. gada 10. jūnijā Konkurences padome ar Rīgas brīvostas pārvaldi noslēdza administratīvo līgumu Nr. 2-AL, kurā Rīgas brīvostas pārvalde apņēmās ne tikai samaksāt valsts budžetā naudas sodu 622 363,40 EUR apmērā, bet arī pārtraukt un turpmāk nesniegt velkoņu pakalpojumus kuģošanas kompānijām un/vai to pārstāvjiem Rīgas brīvostā. Šis tiesiskais pienākums ietver arī pienākumu neveikt šo komercdarbību, izmantojot līdzdalību kapitālsabiedrībās, tajā skaitā līdzdalību SIA „Rīgas brīvostas flote”. Rīgas brīvostas pārvalde ir tiesīga sniegt velkoņu pakalpojumus, lai nodrošinātu ostas pārvaldei likumā noteikto funkciju izpildi publisko tiesību jomā, t.i., lai nodrošinātu ziemas navigāciju, glābšanas, ugunsdzēšanas un piesārņojuma novēršanas darbus. Administratīvais līgums ir publiski pieejams Konkurences padomes mājaslapā.

Šādu tiesisko pienākumu Konkurences padome noteica pēc tam, kad vairākos iepriekš minētajos lēmumos bija vērtējusi Rīgas brīvostas pārvaldes pārkāpumus gan saistībā ar tās pašas iesaistīšanos velkoņu pakalpojumu sniegšanā, gan arī regulējot privātos komersantus – velkoņu pakalpojumu sniedzējus. Konkurences padome tostarp konstatēja arī to, ka nepastāv neviens no Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantā noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem, kāpēc Rīgas brīvostas pārvalde kā atvasināta publisko tiesību juridiskā persona būtu tiesīga iesaistīties pati vai caur līdzdalību kapitālsabiedrībā velkoņu pakalpojumu sniegšanā.

Minētie Konkurences padomes secinājumi  nebija vienreizēji izteikti tikai vienā minētajā lietā, bet tie ir aktuāli joprojām – joprojām sistēmiski nav pieļaujams, ka Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde kā atvasinātas publiskas personas sniegtu velkoņu pakalpojumus pašas vai caur līdzdalību kapitālsabiedrībā, jo velkoņu pakalpojumi ir komerciāli pakalpojumi un velkoņu pakalpojumu sniegšana ir komercdarbība.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka “Arī turpmāk ostas pārvalde var pieņemt lēmumu sniegt pakalpojumus ostās, izņemot kravu apstrādes pakalpojumus, pati vai ar juridiski patstāvīgu vienību, kuru ostas pārvalde kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas struktūrvienības, atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra regulai (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību.”

Vēršam uzmanību, ka Rīgas brīvostas pārvalde jau iepriekš 2018. gadā vērsās Konkurences padomē ar lūgumu pārskatīt tai noteikto aizliegumu sniegt velkoņu pakalpojumus, atsaucoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra regulu (ES) 2017/352, ar ko izveido ostas pakalpojumu sniegšanas sistēmu un kopīgos noteikumus par ostu finanšu pārredzamību (turpmāk – Ostas pakalpojumu regula). Konkurences padome 2018. gada 8. oktobrī noraidīja šo Rīgas brīvostas pārvaldes lūgumu, paskaidrojot, ka Ostas pakalpojumu regulā ietvertie noteikumi nemaina Rīgas brīvostas pārvaldei noteikto aizliegumu sniegt velkoņu pakalpojumus.

Rīgas brīvostas pārvalde šo Konkurences padomes lēmumu pārsūdzēja tiesā, taču gan Administratīvā apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa pievienojās Konkurences padomes secinājumiem. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments ar 2019. gada 4. septembra lēmumu lietā Nr. SKA-1368/2019 atzina, ka Rīgas brīvostas pārvalde ir uzņēmusies beztermiņa saistību atturēties no velkoņa pakalpojumu sniegšanas, un šī aizlieguma pārskatīšanai nav pamata.

Līdz ar to Ostu pakalpojumu regulā ietvertie noteikumi nemaina to tiesisko attiecību noregulējumu, kas ir noteikts Rīgas brīvostas pārvaldes un Konkurences padomes 2015. gada 10. jūnija Administratīvajā līgumā Nr. 2-AL, ar kuru Rīgas brīvostas pārvaldei ir noteikts beztermiņa aizliegums sniegt velkoņu pakalpojumus. Tāpēc likumprojekta anotācijā ietvertais skaidrojums ir nepareizs.

Asociācija vērš uzmanību, ka atbilstoši Asociācijai pieejamai informācijai Rīgas brīvostas pārvalde iegādājas jaunus kuģus, kuri potenciāli varētu tikt izmantoti, lai konkurētu ar privāto velkoņu pakalpojumu sniedzējiem Rīgā un Ventspilī. Līdz ar to Asociācija saredz riskus, ka ar grozījumiem Ostu likumā tiek mēģināts vērsties pret Konkurences padomes noteikto aizliegumu Rīgas brīvostas pārvaldei sniegt velkoņu pakalpojumus, kā rezultātā Rīgas brīvostas pārvalde, izmantojot tai pieejamos līdzekļus publisko tiesību jomā, ierobežotu un deformētu konkurenci, un nodarītu kaitējumu privātiem velkoņu pakalpojumu sniedzējiem.

Balstoties uz minēto, Asociācija aicina likumprojektā neparedzēt Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes funkcijās velkoņu pakalpojumu sniegšanu un sadarbību velkoņu pakalpojumu sniegšanā, ņemot vērā, ka abām šīm pārvaldēm kā atvasinātām publiskām personām nav pieļaujams iesaistīties komercdarbībā – velkoņu pakalpojumu sniegšanā.
 

1. Asociācija lūdz izslēgt no likumprojektā noteiktā Ostu likuma 7. panta piektās daļas 1. punkta vārdu “velkoņu”.

2. Asociācija lūdz papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu, ka ar likumprojektu netiek paredzētas atkāpes no Konkurences padomes un Rīgas brīvostas pārvaldes 2015. gada 10. jūnija Administratīvā līguma Nr. 2-AL par tiesiskā strīda izbeigšanu administratīvajā lietā Nr.889/13/03.02./7, un šajā administratīvajā līgumā Rīgas brīvostas pārvaldei noteiktā aizlieguma Rīgas brīvostas pārvaldei pašai vai izmantojot līdzdalību kapitālsabiedrībās sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā.

3. Asociācija lūdz papildināt likumprojekta anotāciju ar skaidrojumu, ka ar likumprojektu netiek paredzētas tiesības Rīgas brīvostas pārvaldei un Ventspils brīvostas pārvaldei pašām vai izmantojot līdzdalību kapitālsabiedrībās sniegt velkoņu pakalpojumus.