Atzinums

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 2.1.apakšpunktu, norādot regulas pilnu nosaukumu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 171. punkta prasībām. 
Minētais attiecas arī uz noteikumu projekta 25.1. un 28.9.apakšpunktu. Tai skaitā vēršam uzmanību, ka regulu pilnais nosaukums norādāms pirmajā vietā noteikumu projekta tekstā, kur tas minēts, ja nepieciešams, peisakot arī attiecīgu regulas nosaukuma saīsinājumu turpmākai lietošanai noteikumu projekta tekstā.

-

Lūdzam izvērtēt noteikumu projekta 2.3., 2.4. un  2.5.apakšpunktā ietverto terminu definīciju nepieciešamību saistībā ar turpmākajās noteikumu projekta normās, it īpaši 13. un 14.punktā paredzēto tiesisko regulējumu. Vēršam uzmanību, ka noteikumu projektā terminus skaidro, lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas. Savukārt no noteikumu projekta 2.3. - 2.5.apakšunkta secināms, ka to mērķis ir noteikt atbilstības prasības projekta iesniedzējiem, finansējuma saņēmējiem un to sadarbības partneriem konkrētās investīcijas īstenošanā, nevis konkretizēt jēdziena izpratnes robežas. Līdz ar to attiecīgos nosacījumus vēlams ietvert noteikumu projekta pamattekstā, nevis terminu definīcijās. 
papildus vēršam uzmanību, ka 2.3. - 2.5.apakšpunkts un 13.-14.punkts pēc būtības regulē vienus un tos pašus jautājums, tomēr izmantojot atšķirīgu terminoloģiju, subjektu uzskaitījumu un atbilstības nosacījumus. Līdz ar to nepieciešams novērst gan dublējošu regulējumu noteikumu projektā, gan nodrošināt vienveidīgas un konsekventas pieteiktās terminoloģijas lietojumu (piemēram, noteikumu projekta 14.punktā nepieciešams norādīt, ka "projekta iesniedzējs ir  sadarbības tīkls", nevis ""projekta iesniedzējs ir biedrība vai nodibinājums – sadarbības tīkls", jo tas, ka sadarbības tīkls darbojas kā biedrība vai nodibinājums jau izriet no noteikumu projekta 2.5.apakšpunkta).
 

-

Ar noteikumu projekta 28.8.apakšpunktu privātpersonām - biedrībām un nodibinājumiem - ir uzlikts pienākums veikt komercdarbības atbalsta piešķiršanu, aprēķināšanu un uzskaiti sadarbības tīkla dalībniekiem.
Lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā svītrot minēto regulējumu, ja tas paredz, ka projekta iesniedzējs - finansējuma saņēmējs ir vienlaikus arī de minimis atbalsta sniedzējs. Tieslietu ministrijas ieskatā šāda pienākuma uzlikšana privātpersonām nav atbalstāma, jo komercdarbības atbalsta piešķiršana un uzraudzība ir tipisks valsts pārvaldes uzdevums ko nevar deleģēt biedrībām un nodibinājumiem. 
Tai skaitā vēršam uzmanību uz Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam 6.pantu, it īpaši tā 3. un 4.punktu, kas paredz, ka:
"Dalībvalsts jaunu de minimis atbalstu saskaņā ar šo regulu piešķir tikai pēc tam, kad ir pārbaudījusi, ka šis atbalsts nepalielina attiecīgajam uzņēmumam piešķirtā de minimis atbalsta kopsummu virs 3. panta 2. punktā noteiktā attiecīgā robežlieluma un ka ir ievēroti visi šajā regulā iekļautie nosacījumi.
  Dalībvalstis reģistrē un apkopo visu informāciju par šīs regulas piemērošanu. Šajā informācijā ietver visus datus, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka šīs regulas nosacījumi ir ievēroti. Datus par individuālo de minimis atbalstu glabā 10 fiskālos gadus, sākot no šā atbalsta piešķiršanas dienas. Datus par de minimis atbalsta shēmu glabā 10 fiskālos gadus, sākot no dienas, kurā saskaņā ar šo shēmu piešķirts pēdējais individuālais atbalsts.

Atbilstoši minētajam lūdzam svītrot arī noteikumu projekta 52., 5.3. un 69.punktu, 52.punktā svītrot vārdus "finansējuma saņēmēja lēmums par atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla dalībniekam", un nepieciešamības gadījumā precizēt arī citas attiecināmās noteikumu projekta normas.

-

Lūdzam svītrot vārdus "Eiropas komisijas vadlīniju “Tehniskie norādījumi par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu”” piemērošanu". Vēršam uzmanību, ka Eiropas komisijas vadlīnijas nav vispārpiemērojams un tieši piemērojams tiesību akts, kas būtu saistošs privātpersonām, Turklāt no noteikumu projekta teksta nav viennozīmīgi skaidrs, uz kādu dokumentu (datums, numurs) tiek veidota atsauce. 
Nepieciešamības gadījumā lūdzam papildināt 28.9.apakšpunktu ar atsauci uz konkrētām Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regula (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, konkrētām normām, vai šīs preambulas regulas 23. un 25.apsvērumā minēto regulu normām, kas reglamentē principa "nenodari būtisku kaitējumu" piemērošanu.

Vēršam uzmanību arī uz to, ka minētā regulā minētā principa nosaukums ir  "nenodari būtisku kaitējumu", nevis "nenodarīt būtisku kaitējumu".

-

Lūdzam svītrot 29.3.apakšpunktu vai arī tajā paredzēt konkrētus izmaksu attiecināmības nosacījumus, nevis atsauci uz vadlīnijām. Norādām, ka iestādes izdotas vadlīnijas ir iekšējs normatīvais akts, kas ir saistošs tikai pašai iestādei un tās padotībā esošajām iestādēm un amatpersonām, bet ne privātpersonām, tai skaitā biedrībām un nodibinājumiem.

Turklāt noteikumu projekta ietvaros nav saprotams, kas ir "vadošā iestāde". Šāds jēdziens nav lietots arī Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.³ pantā vai Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumos Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība".

-

Lūdzam precizēt, jo šī noteikumu projekta 29.1.1. un 29.1.2 kontekstā nav skaidrs, kā tiek piemērota vienkāršoto izmaksu likme (piemēram, vai tā ir stundas, vai dienas, vai visu 29.1.apakšpunktā minēto izdevumu kopumā visā laika persiodā likme).

-

Lūdzam svītrot atsauci uz Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijām, jo tas nav privātpersonām saistošs dokuments. Nepieciešamības gadījumā informāciju par minētajām vadlīnijām lūdzam norādīt noteikumu projekta anotācijā. Tāpat vēršam uzmanību, ka detalizētu regulējumu par komunikācijas un dizaina prasībām iespējas iekļaut ar finansējuma saņēmēju noslēdzamajā līgumā.

-

Lūdzam skaidrot noteikumu projekta 64. un 65.punktā noteikto strīdu risināšanas kārtību un nepieciešamības gadījumā to precizēt. Proti, nav skaidrs pamatojums, kāpēc "pirms līguma noslēgšanas" CFLA pieņemtos lēmumus  var apstrīdēt un pārsūdzēt administratīvā procesa ietvaros, bet strīdus par pēc līguma noslēgšanas pieņemtiem pārvaldes lēmumiem, piemēram, lēmumu, kas varētu tikt pieņemts 70.punkta ietvaros par nelikumīga komercdarbības atbalsta atgūšanu, būtu jārisina civiltiesiskā kārtībā. 
Ievērojot minēto, lūdzam noteikumu projekta anotācijā sīkāk skaidrot izvēlēto strīdus risināšanas modeli, it īpaši tā samērīgumu un tiesisko pamatu, un nepieciešamības gadījumā precizēt noteikumu projektu.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt vārdus "Administratīvā procesa kārtībā", aizstājot tos ar vārdiem "Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā".

 

-