Projekta ID
24-TA-2983Atzinuma sniedzējs
Rīgas Tehniskā universitāte
Atzinums iesniegts
18.12.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu konsolidētā versija
Iebildums
Iebildums pret MK noteikumu Nr.259 13.1.1.1. apakšpunktā norādītajām maksimālajām stundas likmēm:
13. punktā atrunātās attiecināmās izmaksas Latvijas dalībniekiem Eiropas Savienības programmu projektos un konkrētās atalgojuma likmes – 30 eiro stundā zinātniskajam vadītājam, 24 eiro stundā galvenajam izpildītājam un 19 eiro stundā izpildītājam – ir neatbilstošas pašreizējai ekonomiskajai realitātei un neatbilst mūsdienu praksei pētniecības finansēšanā. Aicinām šo problēmjautājumu risināt pēc iespējas ātrāk.
Konkrēti, vēlamies izcelt nepieciešamību atcelt ierobežojumu, balstoties uz dažu Eiropas Savienības dalībvalstu piemēriem un pieredzēm:
- Vācija, Somija, Zviedrija un Igaunija neparedz stingras maksimālās atalgojuma likmes zinātniskajos projektos. Tiek ievērotas elastīgas algu politikas, kas balstītas uz institūciju praksi, ļaujot piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu, kas atbilst tirgus realitātei.
- Šāda elastība veicina spēju piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus profesionāļus, kas ir kritiski zinātniskajai izcilībai un inovācijām. Latvijai jāievieš līdzīga pieeja, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskos pētniecības konsorcijos.
- Stingras algu robežas attur augsti kvalificētus ekspertus no darba izvēles Latvijas institūcijās vai dalības Latvijas vadītos konsorcijos, kāds ir Latvijas Mikročipu kompetences centrs, tādējādi apdraudot iespēju veidot starptautiski atzītas pētniecības komandas, piesaistīt ārējo finansējumu un veicināt inovācijas.
- Uzskatām, ka Latvijas gadījumā ir jāņem vērā būtiskais inflācijas pieaugums (21,6%) kopš 2022. gada, lai nodrošinātu taisnīgu atalgojumu zinātnes kopienai. Esošās stundu likmes neatbilst reālajai ekonomiskajai situācijai valstī un, jo īpaši, zinātnē un inovācijās.
- Tāpat, jāizceļ, ka ES ietvarprogrammas, piemēram, "Horizon Europe," uzsver, ka atalgojuma likmes jānosaka, ievērojot institūciju politikas un nacionālos tirgus apstākļus. Vācija, Igaunija un Somija cieši seko šiem principiem, nodrošinot efektīvu projektu vadību un izcilus rezultātus. Stingri noteiktās maksimālās likmes Latvijā neatbilst šai labajai praksei, radot nevajadzīgus šķēršļus starptautisko pētniecības projektu īstenošanā un ierobežojot ES finansējuma piesaistes iespējas.
- Balstoties uz ES fondu personāla izmaksu aprēķinu, Latvijā ir zemākais finansējums uz 1 personu, ja to salīdzina ar Vāciju, Somiju, Zviedriju un Igauniju. Attiecīgi, tas rada risku, ka veiksmīgai Latvijas Mikročipu kompetences centra projekta ieviešanai, lai pārņemtu labāko pieejamo praksi, zināšanas un pieredzi, stingri noteiktas likmes, kas ir ievērojami zemākas kā Vācijā vai Zviedrijā, liegs piesaistīti labākos iespējamos speciālistus – gan zinātniekus, gan industrijas pārstāvjus.
- Lai ilustrētu iepriekšējo punktu, vēršam uzmanību uz ES fondu programmu noteikto aprēķina formulu, kas ir 9 618 EUR reizināti ar valsts koeficientu un šī summa tiek dalīta ar 18 darba dienām mēnesī jeb 9618 x koeficients / 18 dienas. Šādā gadījumā nonākam pie tā, ka Latvijas personāla summa ir 470 EUR, kamēr Igaunijā tā ir 528 EUR, Vācijā – 552 EUR, Zviedrijā – 618 EUR un Somijā – 633 EUR.
Kopumā, uzskatām, ka, lai Latvija saglabātu konkurētspēju un stiprinātu savas pozīcijas zinātnes un inovāciju jomā, nepieciešams atteikties no stingri noteiktām atalgojuma likmēm. Elastīga un tirgum atbilstoša finansēšanas pieeja, kā to īsteno Vācija, Igaunija, Somija un Zviedrija, ļautu piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, veicināt inovācijas un uzlabot ekonomiskos rezultātus.
13. punktā atrunātās attiecināmās izmaksas Latvijas dalībniekiem Eiropas Savienības programmu projektos un konkrētās atalgojuma likmes – 30 eiro stundā zinātniskajam vadītājam, 24 eiro stundā galvenajam izpildītājam un 19 eiro stundā izpildītājam – ir neatbilstošas pašreizējai ekonomiskajai realitātei un neatbilst mūsdienu praksei pētniecības finansēšanā. Aicinām šo problēmjautājumu risināt pēc iespējas ātrāk.
Konkrēti, vēlamies izcelt nepieciešamību atcelt ierobežojumu, balstoties uz dažu Eiropas Savienības dalībvalstu piemēriem un pieredzēm:
- Vācija, Somija, Zviedrija un Igaunija neparedz stingras maksimālās atalgojuma likmes zinātniskajos projektos. Tiek ievērotas elastīgas algu politikas, kas balstītas uz institūciju praksi, ļaujot piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu, kas atbilst tirgus realitātei.
- Šāda elastība veicina spēju piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus profesionāļus, kas ir kritiski zinātniskajai izcilībai un inovācijām. Latvijai jāievieš līdzīga pieeja, lai saglabātu konkurētspēju starptautiskos pētniecības konsorcijos.
- Stingras algu robežas attur augsti kvalificētus ekspertus no darba izvēles Latvijas institūcijās vai dalības Latvijas vadītos konsorcijos, kāds ir Latvijas Mikročipu kompetences centrs, tādējādi apdraudot iespēju veidot starptautiski atzītas pētniecības komandas, piesaistīt ārējo finansējumu un veicināt inovācijas.
- Uzskatām, ka Latvijas gadījumā ir jāņem vērā būtiskais inflācijas pieaugums (21,6%) kopš 2022. gada, lai nodrošinātu taisnīgu atalgojumu zinātnes kopienai. Esošās stundu likmes neatbilst reālajai ekonomiskajai situācijai valstī un, jo īpaši, zinātnē un inovācijās.
- Tāpat, jāizceļ, ka ES ietvarprogrammas, piemēram, "Horizon Europe," uzsver, ka atalgojuma likmes jānosaka, ievērojot institūciju politikas un nacionālos tirgus apstākļus. Vācija, Igaunija un Somija cieši seko šiem principiem, nodrošinot efektīvu projektu vadību un izcilus rezultātus. Stingri noteiktās maksimālās likmes Latvijā neatbilst šai labajai praksei, radot nevajadzīgus šķēršļus starptautisko pētniecības projektu īstenošanā un ierobežojot ES finansējuma piesaistes iespējas.
- Balstoties uz ES fondu personāla izmaksu aprēķinu, Latvijā ir zemākais finansējums uz 1 personu, ja to salīdzina ar Vāciju, Somiju, Zviedriju un Igauniju. Attiecīgi, tas rada risku, ka veiksmīgai Latvijas Mikročipu kompetences centra projekta ieviešanai, lai pārņemtu labāko pieejamo praksi, zināšanas un pieredzi, stingri noteiktas likmes, kas ir ievērojami zemākas kā Vācijā vai Zviedrijā, liegs piesaistīti labākos iespējamos speciālistus – gan zinātniekus, gan industrijas pārstāvjus.
- Lai ilustrētu iepriekšējo punktu, vēršam uzmanību uz ES fondu programmu noteikto aprēķina formulu, kas ir 9 618 EUR reizināti ar valsts koeficientu un šī summa tiek dalīta ar 18 darba dienām mēnesī jeb 9618 x koeficients / 18 dienas. Šādā gadījumā nonākam pie tā, ka Latvijas personāla summa ir 470 EUR, kamēr Igaunijā tā ir 528 EUR, Vācijā – 552 EUR, Zviedrijā – 618 EUR un Somijā – 633 EUR.
Kopumā, uzskatām, ka, lai Latvija saglabātu konkurētspēju un stiprinātu savas pozīcijas zinātnes un inovāciju jomā, nepieciešams atteikties no stingri noteiktām atalgojuma likmēm. Elastīga un tirgum atbilstoša finansēšanas pieeja, kā to īsteno Vācija, Igaunija, Somija un Zviedrija, ļautu piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus, veicināt inovācijas un uzlabot ekonomiskos rezultātus.
Piedāvātā redakcija
-