Atzinums

Projekta ID
21-TA-409
Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
29.10.2021.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam precizēt noteikumu projektā norādi uz noteikumu izdošanas tiesisko pamatu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 97.3. apakšpunktam. Vēršam uzmanību, ka pilnvarojums izdot Ministru kabineta noteikumus ir noteikts arī Valsts sociālo pabalstu likuma 16. panta pirmajā daļā.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. apakšpunktam normatīvajā aktā neietver normas, kas dublē augstāka spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 2. punktā paredzētais regulējums dublē Valsts sociālo pabalstu likuma 6. un 16. pantā  noteikto regulējumu. Tāpat vēršam uzmanību, ka likumdevējs paredzēja deleģējumu noteikt ģimenes valsts pabalsta un piemaksas piešķišanas un izmaksas kārtību. Jēdziens "kārtība" norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu (skat. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu). Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz likumdevēja pilnvarojumu (skat. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 16. punktu). Satversmes tiesa savos spriedumos jau ir norādījusi, ka ar pilnvarojuma mērķi saprot to, ko likumdevējs centies panākt, piešķirot Ministru kabinetam tiesības noregulēt attiecīgo jautājumu. Līdz ar to regulējumam, kuru Ministru kabinets izstrādā, pamatojoties uz deleģējošo normu, ir jāsasniedz tāds pats mērķis, kādu likumdevējs vēlējies sasniegt, pieņemot minēto likumu (skat. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 9.1. punktu).
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt noteikumu projekta 2. punktu, lai tas nedublētu Valsts sociālo pabalstu likumā paredzēto un atbilstu deleģējumam. Minētais ir attiecināms arī uz noteikumu projekta 3., 4. un 5. punktu.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
Iebildums
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. panta 1. punkta "a" apakšpunktam dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā.
Vēršam uzmanību, ka no minētā punkta redakcijas nav saprotams, kādu informāciju, tostarp, personas datus saturošu informāciju, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vai sociālās korekcijas izglītības iestādes rakstveidā sniegs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt  noteikumu projekta 5. punktu, papildinot, kāda informācija tiks sniegta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (vienlaikus lūdzam skatīt atzinuma 2. iebildumu). Atbilstoši minētajam, lūdzam precizēt arī noteikumu projekta anotāciju.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam saskaņot noteikumu projekta 8. punkta redakciju ar Valsts sociālo pabalstu likuma 17. panta otrajā daļā paredzēto, ka  rakstveida pieprasījumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai var iesniegt arī ar pilnvarotas personas starpniecību.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam saskaņot noteikumu projekta 8.1. apakšpunkta redakciju ar Valsts sociālo pabalstu likuma 17. panta otrajā daļā paredzēto, ka  Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai tiek iesniegts rakstveida pieprasījums, nevis iesniegums. Arī noteikumu projekta 9. un 10. punktā tiek lietots termins "pieprasījums".
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu projekts
Iebildums
Ministru kabineta 2009. gada 31. marta sēdes protokola Nr. 22 21.§ 4.2. apakšpunkts noteic, ka ministrijām ir vispusīgi jāizvērtē jauna regulējuma vai spēkā esošā regulējuma grozījumu atbilstība administratīvā sloga mazināšanai, lietderībai un patiesai nepieciešamībai. Vēršam uzmanību, ka par jebkuru tiesību akta projektā paredzēto pienākumu privātpersonām, jo īpaši attiecībā uz jebkādu dokumentu (informācijas) iesniegšanu ir jābūt izvērtējumam par to, vai, pirmkārt, tas neuzliek papildu administratīvo slogu un, otrkārt, vai tas ir samērīgs. Ņemot vērā minēto, lūdzam pārskatīt noteikumu projekta 8.1.3. apakšpunktā paredzēto regulējumu, kā arī sniegt anotācijā skaidrojumu, vai attiecīgo informāciju Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai nav iespējams iegūt pašai, kā arī aizpildīt anotācijas 1.3. apakšpunktu, norādot, vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi. Minētais ir attiecināms arī uz noteikumu projekta 8.2. apakšpunktu. Tāpat lūdzam sniegt pamatojumu attiecīgā regulējuma izmaiņām, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo tiesisko regulējumu (piemēram, šobrīd ir minēta tikai Eiropas Ekonomikas zona).
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam izvērtēt noteikumu projekta 9. punkta nepieciešamību. Atbilstoši Valsts sociālo pabalstu likuma 17. panta otrajai daļai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai tiek iesniegts rakstveida pieprasījums. Vēršam uzmanību, ka termins "rakstveidā" attiecināms gan uz iesniegumiem elektroniskā formā, gan papīra formā. 2013. gada 2. maija Valsts sekretāru sanāksmē (prot. Nr. 17 41. §) tika nolemts, ka nav nepieciešams veikt grozījumus tajos normatīvajos aktos, kuros paredzēta personas iesnieguma rakstiska iesniegšana, atsevišķi nenorādot iespēju to iesniegt arī elektroniski, jo Administratīvā procesa likuma norma pieļauj, ka rakstveida iesniegums var būt gan elektroniska dokumenta formā, gan papīra formā.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Noteikumu projekts
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka, izstrādājot Ministru kabineta noteikumus, to saturam jāatbilst likumā noteiktajam pilnvarojumam. Ministru kabineta noteikumu saturs nedrīkst būt ne šaurāks, ne plašāks par likumā noteikto pilnvarojumu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt noteikumu projekta 11. punkta atbilstību deleģējumam. Tieslietu ministrijas ieskatā noteikumu projekta 11. punkts ir svītrojams, jo deleģējums neparedz šajā noteikumu projektā noteikt dokumentu pielīdzināšanas kārtību.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam precizēt noteikumu projekta 17.2. apakšpunktu, jo Valsts sociālo pabalstu likuma 4. panta 1.2 daļā nav noteikti iesniedzamie dokumenti, bet gan kritēriji, kurus vērtē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Noteikumu projekts
Iebildums
Lūdzam svītrot noteikumu projekta 19. punktu, jo tas dublē Valsts sociālo pabalstu likuma 17. panta trešajā daļā noteikto.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Noteikumu projekts
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka Valsts sociālo pabalstu likuma 20. pantā jau ir ietvertas materiālās normas – pabalsta un piemaksas izmaksas pārtraukšanas gadījumi. Likumdevējs paredzēja deleģējumu noteikt ģimenes valsts pabalsta un piemaksas piešķišanas un izmaksas kārtību. Jēdziens "kārtība" norāda uz Ministru kabineta noteikumu procesuālo raksturu, proti, noteiktas procedūras izstrādāšanu (skat. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu). Atsevišķos gadījumos Ministru kabineta noteikumu saturu var veidot arī materiālās normas, taču tām jābūt pieņemtām, pamatojoties uz likumdevēja pilnvarojumu (skat. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 16. punktu). Satversmes tiesa savos spriedumos jau ir norādījusi, ka ar pilnvarojuma mērķi saprot to, ko likumdevējs centies panākt, piešķirot Ministru kabinetam tiesības noregulēt attiecīgo jautājumu. Līdz ar to regulējumam, kuru Ministru kabinets izstrādā, pamatojoties uz deleģējošo normu, ir jāsasniedz tāds pats mērķis, kādu likumdevējs vēlējies sasniegt, pieņemot minēto likumu (skat. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010-40-03 9.1. punktu).
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam pārskatīt noteikumu projekta 23. punktā paredzētā regulējuma atbilstību deleģējumam, proti, paredzot papildu gadījumus pabalsta un piemaksas pārtraukšanai, kas neizriet no Valsts sociālo pabalstu likuma. Minētais ir attiecināms arī uz pārējiem šajā nodaļā ietvertajiem punktiem, kas attiecas uz pabalsta vai piemaksas pārtraukšanu. Lūdzam izvērtēt to atbilstību deleģējumam.
Piedāvātā redakcija
-
12.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Lūdzam precizēt anotācijas 1.3. apakpunktā sniegto informāciju par to, vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem. Vēršam uzmanību, ka sniegtā informācija ir vispārīga un nesniedz priekšstatu, kādas tieši prasības un izmaksas tika izvērtētas. Lūdzam precizēt anotāciju.
Piedāvātā redakcija
-
13.
Anotācija (ex-ante)
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Iebildums
Lūdzam aizpildīt anotācijas 7.2. apakšpunktu, ņemot vērā izteikto iebildumu pie anotācijas 2. nodaļas.
Piedāvātā redakcija
-
14.
Anotācija (ex-ante)
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Iebildums
Lūdzam aizpildīt anotācijas 7.3. apakšnodaļu, ņemot vērā izteikto iebildumu pie anotācijas 2. nodaļas.
Piedāvātā redakcija
-
15.
Anotācija (ex-ante)
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Iebildums
Lūdzam  aizpildīt anotācijas 8.1.2. apakšpunktu, jo noteikumu projektā paredzētā ieviešanai ir nepieciešams veikt  izmaiņas IT sistēmā. 
Piedāvātā redakcija
-
16.
Anotācija (ex-ante)
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Iebildums
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 7. punktam sākotnējās ietekmes izvērtēšanas procesā ievēro normatīvos aktus par sabiedrības līdzdalību attīstības plānošanas procesā, nodrošinot mērķtiecīgu sabiedrības līdzdalību un, ja iespējams, izvērtēšanā iesaistot to sabiedrības grupu pārstāvjus, kuras ietekmēs projekts, vai šo sabiedrības grupu intereses pārstāvošās biedrības un nodibinājumus.
Vienlaikus saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta septīto daļu un 48. panta otro daļu valsts pārvaldes pienākums ir informēt sabiedrību par savu darbību; tas attiecas it īpaši uz to sabiedrības daļu un tām privātpersonām, kuru tiesības vai tiesiskās intereses īstenotā vai plānotā darbība skar vai var skart. Lūdzam precizēt anotāciju, atspoguļojot informāciju par sabiedrības informēšanas pasākumiem, kas tikuši organizēti projekta izstrādes laikā, kā arī, vai sabiedrības grupu intereses pārstāvošās biedrības un nodibinājumi ir informēti/iesaistīti noteikumu projekta izstrādē un kā tiek plānota tās informēšana pēc projekta spēkā stāšanās. Tāpat lūdzam sniegt informāciju, vai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalsta noteikumu projektā paredzēto.
 
Piedāvātā redakcija
-
17.
Anotācija (ex-ante)
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Iebildums
Lūdzam precizēt anotācijas 2.1.apakšpunktā sniegto informāciju, norādot, kā projekts ietekmēs katru no mērķgrupām (gan fiziskās personas, gan juridiskās personas) – tieši vai netieši (sk. Vadlīniju tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā kopsavilkumu). Šobrīd esošā informācija ir vispārīga un nesniedz detalizētu ietekmes izvērtējumu. Tāpat vēršam uzmanību, ka noteikumu projekts ietekmēs arī Izglītības un zinātnes ministriju, bāriņtiesas, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas, sociālās korekcijas izglītības iestādes un tiesas.
Vienlaikus lūdzam aizpildīt anotācijas 2.3. un 2.4. apakšpunktu, jo noteikumu projektā paredzētajam ir ietekme uz administratīvo slogu (gan uz informācijas (dokumentu) iesniegšanas pienākumu, gan nepieciešamām izmaiņām IT sistēmā). Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā administratīvās izmaksas jāaprēķina katrai mērķgrupai un tikai tām informācijas sniegšanas prasībām, kas izriet no tiesību akta projekta. Ja tiesību akta projekts paredz grozījumus jau esošajā tiesību aktā un šie grozījumi skar tikai daļu no tām informācijas sniegšanas prasībām, ko nosaka spēkā esošais regulējums, tad ar aprēķinu palīdzību jānoskaidro administratīvo izmaksu izmaiņas – starpība starp esošā un plānotā regulējuma administratīvajām izmaksām. Administratīvo izmaksu novērtējumā jāiekļauj arī norāde, kuri tiesību akta projekta panti vai punkti (panta daļas vai apakšpunkti) ietver sevī informācijas sniegšanas pienākumu, kuram tika aprēķinātas administratīvās izmaksas. Jāatceras, ka atbilstoši Paplašināto standarta izmaksu modelim administratīvās izmaksas rada arī tie gadījumi, kad tiesību akts nosaka, ka fiziskai/juridiskai personai jāsniedz informācija citai fiziskai/juridiskai personai. Tāpat normatīvais regulējums paredz, ka administratīvās izmaksas aprēķina arī tādā gadījumā, ja viena valsts pārvaldes institūcija sniedz informāciju citai institūcijai (radīto administratīvo slogu apēķina, sākot no 1 euro).
Piedāvātā redakcija
-
18.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Ierosinām saskaņot noteikumu projektā lietoto terminoloģiju. Vēršam uzmanību, ka noteikumu projektā tiek lietots vārdu salikums "pasta norēķinu sistēmas konts", bet Valsts sociālo pabalstu likumā - "pasta norēķinu sistēma (PNS)".
Piedāvātā redakcija
-
19.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Lūdzam atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām vārdus un skaitļus "4. panta 1. prim un 1. divi prim daļā" aizstāt ar vārdiem un skaitļiem "4. panta 1.un 1.2 daļā".
Tāpat vēršam uzmanību, ka Valsts sociālo pabalstu likuma normu izmaiņu gadījumā attiecīgi grozījumi būs jāveic arī šajos noteikumos, kur ir ietvertas attiecīgās atsauces. Kaut arī Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 131. punkts pieļauj atsauču iekļaušanu Ministru kabineta noteikumos uz citiem tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīvajiem aktiem, no šādu atsauču iekļaušanas normatīvajā aktā pēc iespējas jāizvairās. Līdz ar to ierosinām izvērtēt nepieciešamību noteikumu projektā veidot atsauces, kas norāda uz normatīvajiem aktiem noteiktajā jomā. Šādas atsauces lietošana nesaista, ja gadījumā likums vai Ministru kabineta noteikumi, uz kuriem būtu jāatsaucas, zaudētu spēku vai tie tiktu grozīti.
 
Piedāvātā redakcija
-
20.
Anotācija (ex-ante)
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Priekšlikums
Ierosinām precizēt minētajā apakšnodaļā sniegto informāciju, jo tā ir par noteikumu projektu, nevis likumprojektu. Attiecīgi ierosinām pārskatīt visu anotāciju.
Piedāvātā redakcija
-