Atzinums

Informatīvā ziņojuma projekta 9. lpp. minēts: “Veikti pasākumi pensijas adekvātuma palielināšanai un senioru nabadzības risku mazināšanai: 1) ikgadēji tiek veikta pensiju indeksācija, savukārt 2022. gadā pat divreiz palielināts neapliekamais pensiju minimums”. Vēršam uzmanību, ka no minētā nav viennozīmīgi skaidri saprotams, kas ir domāts “neapliekamais pensiju minimums”. Tādējādi lūdzam to precizēt skaidrāk. Ja minētajā teikumā ir domāts pensionāra ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums, lūdzam minētajā teikumā aizstāt skaitli un vārdus “2022. gadā pat divreiz palielināts neapliekamais pensiju minimums” ar skaitli un vārdiem “2022. gadā pat divreiz palielināts pensionāra ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums”.
 

-

Informatīvā ziņojuma projekta 10. lpp. minēts: “Diskusiju dalībnieki norādīja, ka pašreizējā demogrāfiskajā situācijā būtu jāpārskata atvieglojuma apmērs par apgādībā esošu personu, to palielinot.”.
Vēršam uzmanību, ka Latvija pašreiz ir vienīgā no Baltijas valstīm, kurā tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojums par bērniem. Uzsveram, ka atvieglojumu par apgādībā esošu personu pilnībā iespējams izmantot tikai tad, ja nodokļa maksātāja ienākumi ir pietiekami lieli. Augot nodokļa maksātāja ienākumiem, aug iespēja pilnīgi izmantot minēto atvieglojumu par vairākām personām, savukārt personām ar zemiem ienākumiem, vai tad, ja persona vispār negūst ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamus ienākumus, šādu iespēju nav (šajā gadījumā lielāka nozīme ir pabalstiem).
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta datiem uz 2025. gada 1. janvāri par 11,4% apgādībā esošām personām apgādnieks atvieglojumu par apgādībā esošu personu nepiemēroja (jeb atvieglojumu neizmantoja nemaz), jo viņu ienākumi 2024. gadā bija zemāki par minimālās algas apmēru. Aptuveni 75% nodarbināto ar vienu apgādībā esošu personu pilnībā spēj izmantot esošu minētā atvieglojuma apmēru, bet nodarbinātie ar trīs apgādībā esošam personām vairs tikai 58%. Šis īpatsvars ar katru jaunu apgādībā esošu personu būtiski samazinās.
Ņemot vērā minēto, atvieglojuma par apgādībā esošu personu apmēra palielināšana nesasniedz mērķi, jo lielai daļai nodarbināto ar apgādībā esošām personām labklājības līmenis netiks paaugstināts, bet tas paliks nemainīgs.
 

-

Informatīvā ziņojuma projekta 25. lpp. minēts: “Lai gan personu ar invaliditāti nodarbinātības rādītāji ir uzlabojušies, diskusijās ar partneriem un NVO izteikts pieņēmums, ka tie varētu būt pat vēl augstāki, taču esošā nepilna laika nodarbinātības nodokļu sistēma nav labvēlīga senioru un personu ar invaliditāti nodarbināšanai.”. Norādām, ka no minētā nav viennozīmīgi skaidri saprotams, kas ir domāts “esošā nepilna laika nodarbinātības nodokļu sistēma”. Tādējādi lūdzam to šo teikumu precizēt skaidrāk.
Vēršam uzmanību, ka attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanu ir noteikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi, īpaši mazāk aizsargātām personu grupām, piemēram, pensionāriem un personām ar invaliditāti. Atzīmējam, ka no 2026. gada ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums ir 550 euro mēnesī. Pensionāra neapliekamais minimums ir 1000 euro mēnesī. Savukārt personām ar invaliditāti ir noteikts iedzīvotāju ienākuma nodokļa papildu atvieglojums: 154 euro mēnesī – personai, kurai ir noteikta I vai II invaliditātes grupa, un 120 euro mēnesī – personai, kurai ir noteikta III invaliditātes grupa. Vienlaikus vēlamies atzīmēt, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi jāskata kompleksi ar citiem nodokļu atbrīvojumiem un valdības noteiktajām prioritātēm, kā arī ir diskutējami kontekstā ar turpmāko gadu budžeta iespēju un fiskālās ietekmes izvērtējumu.
 

-

Informatīvā ziņojuma 45. lpp. minēts: “Tomēr ievērojot pētījumus un prognozes, nākamajā politikas plānošanas dokumentā būtu jāietver papildu rīcības virzieni vai lielāks uzsvars jāliek uz starpresoru sadarbību, t.sk. [..] Finanšu ministriju (lai izskatītu iespējas stiprināt sociālās aizsardzības sistēmas finanšu noturību un elastību, kā arī izstrādātu mērķgrupas vajadzībām atbilstošāku nodokļu regulējumu).”.
Vēršam uzmanību, ka no minētā īsti nav saprotams, par kādu mērķgrupas vajadzībām atbilstošāku nodokļu regulējuma izstrādāšanu ir domāts un, ko ar to ir plānots sasniegt. Lūdzam precizēt to skaidrāk.
 
 

-

Lūdzam aizpildīt informatīvā ziņojuma projekta sadaļas “5. Rīcības virziens: Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pārvaldības stiprināšana” tabulas “Politikas rezultāti un rezultatīvie rādītāji” 5.2., 5.3., 5.4. un 5.5.rezultatīvajiem rādītājiem aili “2024.gads izpilde”.
 

-

Lūdzam salāgot informatīvā ziņojuma projekta sadaļas “1.rīcības virziens: Ilgtspējīgs, stabils un adekvāts materiālais atbalsts, kas nodrošina pietiekamu ekonomisko neatkarību” (11.lpp.) punkta “Salīdzinājumā ar 2019. gadu, 2023. gadā nedaudz pieauga nabadzības risks pensijas vecuma iedzīvotājiem” otrajā rindkopā iekavās norādīto Eiropas savienības 2023.gada vidējo nabadzības un sociālās atstumtības riska apmēru (21,4%) ar informatīvā ziņojuma projekta 38.attēlā norādīto (21,3%).
 

-