Atzinums

Izslēgt Administratīvo un birokrātisko šķēršļu mazināšanas plāna tirdzniecības nozarē 1.2.punktu. Iebildums pamatots ar iepriekš izteiktajiem apsvērumiem.

-

Komentārs plāna 8.-9.lpp. par Direktīvas 2013/34/ES 43.apsvēruma punktu :
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 43. apsvēruma punkts nenosaka dalībvalstīm pienākumu atteikties no obligātas revīzijas mazajām sabiedrībām. Direktīva paredz minimālās harmonizācijas principu, vienlaikus saglabājot dalībvalstu tiesības noteikt stingrākas prasības, ja tas ir pamatots ar nacionālās ekonomikas, tirgus struktūras un finanšu kultūras īpatnībām.
Līdz ar to atsaukšanās uz Direktīvu kā pamatojumu obligātās revīzijas sliekšņu paaugstināšanai pati par sevi nav uzskatāma par pietiekamu vai juridiski obligātu argumentu.
Grozījumu pamatojumā tiek norādīts, ka obligātā revīzija mazajām sabiedrībām rada būtisku administratīvo slogu. Vienlaikus nav sniegta kvantitatīva analīze par:
faktisko revīzijas izmaksu ietekmi uz uzņēmumu finansiālo stabilitāti,
salīdzinājumu ar ieguvumiem, ko sniedz pārbaudītu finanšu pārskatu izmantošana,
iespējamām papildu izmaksām banku sektoram un valsts uzraudzības iestādēm gadījumā, ja revīzijas prasība tiek atcelta.
Jāuzsver, ka obligātā revīzija Latvijā attiecas uz salīdzinoši nelielu uzņēmumu daļu un tādēļ nevar tikt uzskatīta par sistēmisku administratīvo slogu visam mazo uzņēmumu sektoram.
Finanšu pārskati tiek izmantoti ne tikai uzņēmumu īpašnieku vajadzībām, bet arī kredītiestāžu, investoru, piegādātāju un valsts iestāžu lēmumu pieņemšanā. Neatkarīgi revidēti finanšu pārskati:
palielina uzņēmumu kredītspēju,
veicina finansējuma pieejamību,
samazina darījumu riskus piegādes ķēdēs,
uzlabo nodokļu administrēšanas efektivitāti.
Obligātās revīzijas atcelšana var novest pie situācijas, kur administratīvais slogs netiek faktiski samazināts, bet tiek pārcelts uz citām formām – papildu banku prasībām, biežākām nodokļu pārbaudēm un stingrākiem sadarbības nosacījumiem no darījumu partneru puses.

-

Komentārs plāna 8.lpp. par Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 91.panta otrajā daļā paredzēto:
No LZRA rīcībā esošās informācijas redzams, ka ~ 10% mazo uzņēmumu, kuru rādītāji atbilst ierobežotas pārbaudes kritērijiem, ir izvēlējušās veikt pilna apjoma revīziju, piemēram, tādēļ, ka to pieprasa dalībnieki, jo īpaši ārvalstu dalībnieki, investori.
LZRA, balstoties uz savu biedru daudzos profesionālas darbības gados uzkrāto pieredzi, ir stingri pārliecināta, ka, atceļot gada pārskatu ierobežotās pārbaudes mazāka lieluma sabiedrībām, var tikt negatīvi ietekmēta šo mazo sabiedrību ziņotās finanšu informācijas ticamība un atbilstība normatīvajiem aktiem, apgrūtināta piekļuve finansējumam, zaudējot priekšrocības, ko dod šo sabiedrību gada pārskatu zvērināta revidenta veikta pārbaude – ar zemākām izmaksām un mazāku sarežģītību nekā pilna revīzija, kas jau pats par sevi ir mazāks slogs šīm sabiedrībām salīdzinājumā ar revīziju.
LZRA ieskatā ierobežotās pārbaudes ievērojami uzlabo gada pārskatu kvalitāti un ticamību. Īpaši mazajās sabiedrībās tās palīdz:
atklāt un koriģēt būtiskas kļūdas, novērst normatīvo aktu neievērošanas gadījumus,
nodrošināt korektu grāmatvedības uzskaiti un uzlabot iekšējo kontroli,
veicināt grāmatvežu profesionālu izaugsmi un atbildību.

Bez šī mehānisma būtiski pieaugtu kļūdainu un nepilnīgu pārskatu īpatsvars, samazinot valsts, banku un partneru spēju paļauties uz sniegto informāciju.
LZRA ieskatā sadarbība ar zvērinātiem revidentiem ISRE 2400 ietvaros sniedz mazajām sabiedrībām piekļuvi profesionālam viedoklim un padomam par grāmatvedības un nodokļu jautājumiem, riskiem, kas veicina finanšu pratību un pārvaldību mazajās sabiedrībās.
Arī atsevišķu Eiropas valstu (piemēram, Igaunija, Zviedrija, Somija) pieredze rāda, ka ierobežotās pārbaudes tiek izmantotas kā lietderīgs starpposms starp nerevidētiem gada pārskatiem un gada pārskatiem, kuri pakļauti pilna apjoma revīzijai. Šāds mehānisms ļauj valstīm nodrošināt augstāku pārskatu kvalitāti kopumā un sabiedrības uzticību, vienlaikus neuzliekot pārmērīgu slogu mazākajām sabiedrībām.

-

Komentārs plāna 6.lpp. par Lursoft datiem 2025.gada oktobra beigās:
Atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumam, šiem mirkouzņēmumiem gada pārskata pārbaude nav obligāta.

-

Komentārs plāna 4.-5.lpp. par nominālo apgrozījumu:
No ekonomiskā viedokļa nav saprotama iedzīvotāju pirktspējas saistība ar birokrātijas mazināšanu - normatīvā regulējuma prasību pārskatīšana, piemēram, nozares identificētie problēmjautājumi saistībā ar kases aparātu lietošanas nosacījumiem un gada pārskatu obligāta audita slieksni.
Ne jau gada pārskatu pārbaužu izmaksas, kuru mikrouzņēmumiem nemaz nav, samazina  reālo apgrozījumu (parāda, vai uzņēmums patiesībā pārdod vairāk vai mazāk preču/pakalpojumu.)  Pastāv virkne citu faktoru, kuri samazina pieprasījumu.  Piemēram, nodokļi (PVN un akcīze), demogrāfija (iedzīvotāju skaita samazinājums, iedzīvotāju novecošana), inflācijas pieaugums straujāk nekā darba alga, pieaugusi iedzīvotāju mobilitāte (iepērkas kaimiņvalstīs) u.c.
Mazumtirdzniecības nozares, tostarp pārtikas mazumtirdzniecības, attīstības tendences iespējams raksturot, izmantojot nominālā un reālā apgrozījuma rādītāju salīdzinošo analīzi. Šī pieeja ļauj nošķirt cenu ietekmi no pārdošanas apjomu izmaiņām un novērtēt patieso patēriņa dinamiku. Tomēr pilnvērtīgam nozares attīstības izvērtējumam minētie rādītāji jāanalizē kopsakarā ar citiem ekonomiskajiem un strukturālajiem indikatoriem.

-

Komentārs 3.lpp. pie teikuma "Kā viens no virzieniem izvirzītā mērķa sasniegšanai ir normatīvā regulējuma prasību pārskatīšana, piemēram, nozares identificētie problēmjautājumi saistībā ar kases aparātu lietošanas nosacījumiem un gada pārskatu obligāta audita slieksni:
Rīcības plānā nav sniegts neviens aprēķins par to, cik nozarē ir mazie uzņēmumi, kuru gada pārskati ir pakļauti obligātajām revīzijām, un kādas ir revīzijas izmaksas, piemēram, attiecibā pret uzņēmumu apgrozījumu. Tāpat, ir jāsaprot, piedāvātās izmaiņas skartu ne tikai mazumtirdzniecības nozares uzņēmumus, bet arī visas pārējās nozares, ar būtisku ietekmi uz sabiedrības interesēm plašākā nozīmē. Finanšu pārskatu revīzija nav tikai izmaksas, bet arī risku mazināšana gan pašam revidētajam uzņēmumam, gan tā partneriem, ar ko uzņēmums sadarbojas, tā darbiniekiem, nodokļu administrācijai un citiem.  LZRA ieskatā priekšlikums, ka Latvijā obligātās revīzijas ir jāveic tikai vidējām un lielām sabiedrībām, nav pamatots un nav atbilstošs Latvijas ekonomiskajai realitātei un var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz ziņotās finanšu informācijas kvalitāti, uzticamību, uzņēmējdarbības vides caurspīdīgumu un valsts fiskālajām interesēm.
Atbilstoši Pasaules Bankas metodiskajiem norādījumiem viens no kritērijiem, kas jāņem vērā, novērtējot valstī pastāvošo NILLTPF risku, ir neatkarīga audita pieejamība. PB ir norādījusi, ka, jo zemāks ir to uzņēmumu skaits, kuri regulāri veic neatkarīgu auditu, jo sliktāks ir valsts vērtējums šajā kritērijā.
 

-

Komentārs 3.lpp. pie Plāna rezultatīvajiem rādītājiem:
Pēc ekonomiskās būtības noteiktais '' Plāna rezultatīvie rādītājs: Līdz 2027.gadam mazināt vai nepalielināt plaisu starp nominālā un reālā apgrozījuma vērtībām mazumtirdzniecības nozares pārtikas veikalos (atbilstoši NACE 2.1 kodiem G47.11 un G47.2; 2021=100), ir atkarīgs no ārējiem makroekonomiskiem faktoriem, kurus plāna īstenotāji nekontrolē, piemēram:
inflācija pārtikai,
globālās cenu svārstības,
energoresursu cenas,
mājsaimniecību ienākumu dinamika.
Faktiski izvēlētais rezultatīvais rādītājs nav pietiekami konkrēts, nav tieši sasaistāms ar plānā paredzētajiem pasākumiem un ir būtiski atkarīgs no ārējiem makroekonomiskiem faktoriem. Līdz ar to tas nenodrošina objektīvu un pārbaudāmu pamatu plāna ietekmes novērtēšanai un cēloņsakarība starp plānā paredzētajiem pasākumiem un rādītāja izmaiņām nav pierādāma.

-