Atzinums

Uzturam iepriekš izteiktos iebildumus, un uzskatām, ka tie nav ņemti vērā. Kamēr nav veikts ELWIND projekta ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), kurā citu starp padziļināti jāizvērtē, ka patiešām nepastāv citas alternatīvas (tehnoloģijas vai vietas), nav iespējams ar likumu noteikt, vai E4 laukums ir vienīgais atjaunīgo energoresursu (AER) attīstības risinājums, kas pieļauj vēja parka attīstību tieši E4 laukumā, neskatoties uz topošā IVN ziņojuma rezultātiem, secinājumiem, citu ES un nacionālo regulējumu.

-

DAP lūdz papildināt šī panta otro daļu ar norādi, ka projektu īsteno pēc IVN veikšanas. DAP vērš uzmanību uz to, ka VES izpētes zona E4 pārklājas ar bioloģiski augstvērtīgu teritoriju, kurā LIFE REEF projekta ietvaros tiek veikta dabas vērtību apzināšana un gatavots pamatojums aizsargājamas jūras teritorijas noteikšanai. Jau šobrīd pieejamie dati liecina par to, ka E4 zonā ir augsta dabas vērtību koncentrāciju teritorija. Piemērojot piesardzības principu, vispirms ir jāveic izpēte un ietekmes uz vidi novērtējums un tikai pēc tam var tikt pieņemts lēmums par valsts interešu objekta statusa piešķiršanu ELWIND projektam. 

(2)  ELWIND projektu īsteno Latvijas teritoriālajā jūrā atkrastes vēja parku izpētes zonā E4 atbilstoši Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma un ietekmes uz vidi novērtējuma nosacījumiem.

ELWIND projektam ir noteikta izpētes teritorija, bet tas nenozīmē, ka ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) rezultātā visā izpētes teritorijā būs iespējama VES parka izveide. Līdz ar to ir nekorekti noteikt, ka projektu īsteno izpētes zonā E4. Nav ņemts vērā Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) 2024. gada 16. jūnijā izteiktais iebildums, proti, "iebildums pret likumprojektu kopumā. Kamēr nav veikts ELWIND projekta ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), kurā citu starp jāvērtē alternatīvas (tehnoloģijas vai vietas), nav iespējams noteikt, vai likuma pielikumā noteiktais E4 laukums ir vienīgais atjaunīgo energoresursu (AER) attīstības risinājums, kas pieļauj vēja parka attīstību tieši E4 laukumā, neskatoties uz topošā IVN ziņojuma rezultātiem, secinājumiem, citu ES un nacionālo regulējumu."
DAP atkārtoti uzsver, ka tiesiskajam regulējumam, ar kuru tiek atļauta darbība, kurai var būt būtiska ietekme uz vidi, ir jābūt vispusīgi izvērtētam, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Arī Latvijas Republikas Satversmes tiesa savā spriedumā ir norādījusi, ka "valsts ir tiesīga pieņemt tādus lēmumus, kuriem var būt ietekme uz vidi, taču tiem ir jābūt saskaņā ar Satversmē ietverto ilgtspējības principu – vispusīgi izvērtētiem, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomikas intereses. Tāpat būtiska nozīme ir Satversmes 115. pantā ietvertajam piesardzības principam, kurš citstarp prasa, lai pirms plānotās darbības tiktu apzinātas un izvērtētas visas iespējamās negatīvās sekas" (sk.Satversmes tiesas 2024. gada 8. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2023-01-03). Likumprojektā šis princips nav ievērots.
 

-

Nacionālā interešu objekta (turpmāk - NIO) statusu izvērtē un piešķir pēc/ vienlaikus ar paredzētās darbības akceptu, ņemot vērā ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu.
Arī likumprojekts paredz, ka nacionālā interešu objekta statusu faktiski piešķir tikai tad, kad ir piešķirta būvatļauja, kas var būt tikai pēc tam, kad ir veikts ietekmes uz vidi novērtējums (tai skaitā, ja tiek konstatēta būtiska ietekme, tiek noteikti reāli izpildāmi kompensējošie pasākumi). Attiecīgi nav konstatējama tūlītēja problēma, kādēļ NIO statusa neesamība traucē veikt kaut kādas darbības līdz būvatļaujas saņemšanai un tādēļ regulējums ar likumprojektu.
Pie tam, likumprojekta anotācijā minēts, ka "Tikai pēc IVN pabeigšanas būs iespējams identificēt projekta ietekmi uz vidi un attiecīgi kompensējošos pasākumus, ja negatīva ietekme tiks konstatēta IVN ietvaros,  lai varētu izbūvēt ELWIND projektu un/vai Ceturto starpsavienojumu. Tādēļ arī ziņas par šiem jautājumiem būs iespējams detalizēti analizēt IVN ietvaros un izlemt, sagatavojot atsevišķu informatīvo ziņojumu izskatīšanai Ministru kabinetā.". Līdz ar to NIO statusa piemērošanu var veikt tālākā procesā, izskatot minēto informatīvo ziņojumu vai paralēli tam.

-

Nav ņemts vērā DAP 2024. gada 16. jūnijā paustais iebildums, proti, ka "tiek noteikts nacionālā interešu objekta statuss starpsavienojumam, norādot tikai aptuvenu tā atrašanās vietu. Kā redzams no Anotācijas precizētā pielikuma, starpsavienojums ar sauszemi var skart esošo Natura 2000 teritoriju, dabas liegumu "Užava", kur savienojuma izveide ar sauszemi nav vērtēta. Sabiedrībai un likuma pieņēmējiem netiek sniegta informācija par projekta iespējamo ietekmi uz citiem sabiedrībai svarīgiem aspektiem, piemēram, vai starpsavienojuma izveides vietās netiks būtiski ietekmētas vai skartas citas īpaši svarīgas sabiedrības intereses attiecībā uz vides aizsardzību".
Kā redzams no materiāliem, starpsavienojums ar sauszemi skars esošo Natura 2000 teritoriju, dabas liegumu "Užava", kur savienojuma izveide ar sauszemi nav vērtēta, līdz ar to nav zināms, vai IVN rezultātā šis savienojums tiks pieļauts, kā arī nav vērtētas citas alternatīvas.
DAP vērš uzmanību uz likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 43. panta piekto līdz desmito daļu, kurās noteikts sekojošais:
(5) Paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot, ja tas negatīvi neietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000) ekoloģiskās funkcijas, integritāti un nav pretrunā ar tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem.
(6) Ja paredzētā darbība vai plānošanas dokumenta īstenošana negatīvi ietekmē Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000), darbību atļauj veikt vai dokumentu īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrībai nozīmīgu interešu, arī sociālo vai ekonomisko interešu, apmierināšanai.
(7) Ja Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorijā (Natura 2000) ir sastopamas Sugu un biotopu aizsardzības likumam pakārtotajā normatīvajā aktā noteiktās Latvijā sastopamās Eiropas Savienības prioritārās sugas vai biotopi, paredzēto darbību atļauj veikt vai plānošanas dokumentu īstenot tikai tādos gadījumos, kad tas ir vienīgais risinājums un nepieciešams sabiedrības veselības aizsardzības, sabiedrības drošības vai vides aizsardzības interesēs.
(8) Šā panta septītajā daļā noteiktajā gadījumā paredzēto darbību var atļaut veikt vai plānošanas dokumentu īstenot arī tad, kad tas nepieciešams citu sabiedrībai sevišķi svarīgu interešu apmierināšanai, ja ir saņemts atzinums no Eiropas Komisijas.
(9) Šā panta sestajā, septītajā un astotajā daļā minētajos gadījumos nosaka kompensējošos pasākumus Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam.
(10) Ja pēc atbildīgā nozares ministra priekšlikuma Ministru kabinets ir pieņēmis rīkojumu par to, ka paredzētā darbība nepieciešama sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai, aizsargājamo teritoriju aizsardzību un izmantošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām darbībām piemēro šā panta ceturtās, piektās, sestās vai septītās, astotās un devītās daļas nosacījumus.
Ņemot vērā iepriekš minēto, paredzētajai darbībai nav veikts IVN, pirmšķietami savienojums ar sauszemi būs vietā, kur tiks ietekmēta Natura 2000 sauszemes teritorija un tās izveides mērķi, pirmšķietami būs nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas saskaņojumu un piemērot kompensējošus pasākumus, bet šobrīd tiek virzīts likumprojekts pirms ir ievērotas normatīvajos aktos noteiktas procedūras šādas darbības īstenošanai.

-

Uzturam iebildumu, ka nav atbalstāma pieeja ar speciālo likumu noteikt tik lielu atkāpi no spēkā esoša regulējuma par labu viena konkrēta projekta īstenošanai. Jūras izmantotāju tiesības un pienākumus nosaka Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums. Saskaņā ar šī likuma 19.panta 6.daļu tiesības izmantot jūru var piešķirt uz laiku ne ilgāku par 30 gadiem. Turklāt tas ir pretrunā arī ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, kas nosaka, ka publiskas mantas (šajā gadījumā jūras ūdeņu kā valsts īpašuma) nekustamā īpašuma nomas līgumu slēdz uz laiku, kas nav ilgāks par 30 gadiem.

-

Nav ņemts vērā DAP 2024. gada 19. jūnijā paustais iebildums. Saskaņā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likuma 19. panta sesto daļu tiesības izmantot jūru var piešķirt uz laiku ne ilgāku par 30 gadiem. Līdz ar to, nav atbalstāma pieeja ar speciālo likumu noteikt tik lielu atkāpi no spēkā esoša normatīvā regulējuma par labu viena konkrēta projekta īstenošanai.  

-

Tiesību aktu projekta dokumentācijā kā papildus dokumenti pievienoti dažādi anotācijas pielikumi ("Likumprojekta pielikums", 25.martā pievienotais "Anotācijas pielikums", "Anotācijas pielikums precizēts" bez datuma un 9.septembrī pievienotais "pielikums anotācijai"), kurās vairākkārt dublējas norādītā informācija (kartogrāfiskā), piemēram, izkopējumi no jūras telpiskā plānojuma, LIFE REEF projekta sākotnējās izpētes teritorijas, dati par dabas vērtībām un potenciāli paplašināmo aizsargājamā jūras teritoriju robežām. Lūgums pārskatīt pievienotos dokumentus, tos apvienojot vienā (dzēšot dublējumus un neaktuālos, vēlākā posmā precizētos kartogrāfiskos materiālus), vai ja tiek saglabāti vairāki pielikumi, tad katrā pielikumā ir unikālā informācija (tas ir, tāda pati informācija nav visos pielikumos).
Tāpat nav skaidrs, kāds ir pēdējais risinājums Indikatīvajai precizētajai ELWIND izpētes teritorijai, mazinot ietekmi uz dabas vērtībām, jo informācija ir atšķirīga starp pielikumiem, piemēram, pielikumā "Anotacijas pielikums precizēts" 6.attēlā norādītā robeža (pieņēmums, ka ar oranžu, jo nav atšifrēti apzīmējumi) ir pakavveidā ap konstatētajiem biotopiem, savukārt 9.septembra "Pielikums anotācijai" - citāda robeža.

-