Atzinums

Aicinām redakcionāli precizēt projekta 1. pantu, novēršot gan regulējuma dublēšanu un neatbilstību juridiskās tehnikas prasībām, gan konkretizējot personām paredzētos pienākumus.

1. Grozāmā likuma 9.¹ panta pirmajā daļā lietota izteiksme "atļauts piedalīties, ja veikta tā deklarēšana transportlīdzekļa izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā". Vārda "tā" lietojums precīzi neatklāj, uz ko tas attiecas. Ja vārds "tas" norādītu uz transportlīdzekli, tad veidotos nekonsekvents regulējums par to, kas uzskatāms par deklarēšanas priekšmetu – transportlīdzeklis, transportlīdzekļa izmantošana vai tamlīdzīgi. No panta nosaukuma un satura kopumā izriet, ka persona deklarē transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā.

Tāpat šā panta pirmā daļa precīzi nenorāda, kurai personai ir  pienākums deklarēt transportlīdzekļa izmantošanu. Ievērojot projekta 4. pantā paredzēto administratīvo atbildību transportlīdzekļa vadītājam, kā arī to, ka transportlīdzekli ceļu satiksmē tiešā veidā izmanto transportlīdzekļa vadītājs, domājams, ka minētais pienākums ir attiecināms uz transportlīdzekļa vadītāju. Tas izriet arī no projekta anotācijā ietvertā skaidrojuma.

Tādējādi grozāmā likuma 9.¹ panta pirmajā daļā vārdus "atļauts piedalīties, ja veikta tā deklarēšana transportlīdzekļa izmantošanai ceļu satiksmē Latvijā" varētu aizstāt ar vārdiem "var piedalīties, ja persona ir deklarējusi transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā" (attiecīgi saskaņojams arī šīs daļas pirmais vārds – "persona").

2. Grozāmā likuma 9.¹ panta otrā daļa pamatā atkārto šā panta pirmajā daļā iekļauto regulējumu (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.3. apakšpunkts). Šīs normas mērķis varētu būt noteikt, ka transportlīdzekļa izmantošana ceļu satiksmē Latvijā deklarējama, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodrošinātos e-pakalpojumus. Citiem vārdiem, tā regulē vienīgi veidu, kā persona var deklarēt transportlīdzekļa izmantošanu. Līdz ar to šo daļu varētu izteikt, piemēram, šādā redakcijā: "Persona deklarē transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, izmantojot Ceļu satiksmes drošības direkcijas nodrošinātos e-pakalpojumus."

3. Grozāmā likuma 9.¹ panta trešās daļas 4. punktā paredzēts, ka persona norāda transportlīdzekļa īpašnieka vai turētāja vārdu un uzvārdu, kā arī kontaktinformāciju (elektroniskā pasta adrese vai korespondences adrese Latvijā).

3.1. Apšaubāms, ka tipiskam ārvalstī reģistrēta transportlīdzekļa īpašniekam būtu pieejama korespondences adrese Latvijā. Savukārt elektroniskā pasta adrese kā tāda nav obligāta, tās lietošana ir atkarīga no personas digitālajām prasmēm, kā arī, piemēram, transportlīdzekļa vadītājs var nemaz nezināt transportlīdzekļa īpašnieka elektroniskā pasta adresi vai nebūt pārliecināts par tās atbilstību īstenībai. Piemēram, 1968. gada 8. novembra Konvencijā par ceļu satiksmi ir noteikts, ka reģistrācijas apliecībā jābūt norādītam apliecības īpašnieka pilnam vārdam un dzīvesvietas adresei.

3.2. No projekta izriet, ka, deklarējot transportlīdzekļa izmantošanu, nemaz nav jānorāda persona, kura tad faktiski izmantos transportlīdzekli ceļu satiksmē Latvijā. Tādējādi secināms, ka deklarēšanas pienākums tomēr varētu būt paredzēts transportlīdzekļa īpašniekam. Tas savukārt rada pretrunīgu regulējumu, skatot grozāmā likuma 9.¹ pantu kopsakarā ar projekta 4. pantā paredzēto administratīvo atbildību transportlīdzekļa vadītājam. Šādā gadījumā transportlīdzekļa vadītājam nav normatīva pienākuma vai faktisku iespēju pārliecināties par deklarēšanas esību, kā arī apšaubāmas iespējas ietekmēt deklarēšanas pienākuma izpildi (piemēram, pašam deklarēt transportlīdzekļa izmantošanu). Arī projekta anotācijā ir skaidrots, ka "deklarēšanas pienākums noteikts potenciālajam ceļu satiksmes dalībniekam, proti, personai, kura tieši piedalās ceļu satiksmē".

3.3. Ievērojot minēto, aicinām atkārtoti sistēmiski izvērtēt deklarēšanas pienākumu un norādāmo ziņu apjomu. Neskatoties uz šobrīd projekta anotācijā norādīto, tas var ietekmēt arī Administratīvās atbildības likuma 162. panta saturu un tā piemērošanu.

4. Grozāma likuma 9.¹ panta ceturtajā daļā ir paredzēts dokumentu paziņošanas regulējums. Tomēr, pirmkārt, projekta regulējums un tā anotācija kopumā neatklāj, kādos gadījumos šis mehānisms būtu piemērojams un vai vispār tiks izmantots (piemēram, kādos gadījumos praksē izdod šai personai adresētu administratīvu aktu). Jāievēro, ka projekts neregulē un nevar regulēt dokumentu paziņošanu administratīvā pārkāpuma procesā. Otrkārt, pretēji projektā paredzētajam, oficiālā elektroniskā adrese personai nekur nav īpaši jānorāda.

5. Projekta anotācijā norādīts: "Trešajā valstī reģistrēta TL deklarēšanu, ja to nav veikusi persona, veic Valsts policija, īstenojot normatīvajos aktos noteiktos kontroles (uzraudzības) pasākumus." Projektā šāds regulējums pašreizējā redakcijā vairs nav paredzēts.

 

-

Aicinām precizēt administratīvā pārkāpuma pazīmes, ievērojot, ka atbildība nav paredzama par "noteiktās kārtības" neievērošanu. Vienlaikus projekta anotācijā ietverams administratīvās atbildības kritēriju izvērtējums, soda veida un apmēra pamatojums, kā arī kompetences administratīvā pārkāpuma procesā regulējuma skaidrojums.

1. Projekta 4. pantā paredzēta administratīvā atbildība par "transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē Latvijā, kurš nav deklarēts noteiktajā kārtībā". Tā kā šajā gadījumā deklarēšanas kārtības (norises) ievērošana nav būtiska (neievērojot kārtību, deklarēšana faktiski nav iespējama), tad atbildības regulējumā nav nepieciešama atsauce "noteiktajā kārtībā". Panta tekstu varētu izteikt, piemēram, šādā redakcijā: "Par dalību ceļu satiksmē, ja nav deklarēta transportlīdzekļa izmantošana dalībai ceļu satiksmē Latvijā, piemēro [..]" vai "Par prasības deklarēt transportlīdzekļa izmantošanu dalībai ceļu satiksmē Latvijā neievērošanu piemēro [..]."

2. Projekta anotācija papildināma ar administratīvās atbildības kritēriju izvērtējumu, soda veida un apmēra izvēles pamatojumu, kā arī kompetences administratīvā pārkāpuma procesā regulējuma skaidrojumu (vienlaikus precizējams projekta 5. pantā ietverto grozījumu redakcionālais noformējums). Tāpat projekta anotācijas 7. sadaļā ietverams administratīvās atbildības regulējuma ietekmes uz pārvaldes uzdevumiem izvērtējums.

2.1. Pirms noteikt jaunu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji: 1) administratīvā akta prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/).

2.2. Projekta anotācijā iekļaujams pamatojums izvēlētajam soda veidam un apmēram. Viens no soda samērīguma un soda veida un apmēra izvēles pamatkritērijiem ir pārkāpuma smagums un tā iespējamās sekas (Cafaggi F., Iamiceli P. The Principles of Effectiveness, Proportionality and Dissuasiveness in the Enforcement of EU Consumer Law: The Impact of a Triad on the Choice of Civil Remedies and Administrative Sanctions. European Review of Private Law, 2017, Vol. 25, Iss. 3, p. 599). Lai to izvērtētu, citstarp nozīmīgs ir ar attiecīgajām tiesību normām aizsargātā tiesiskā labuma (interešu) svarīgums un pārkāpuma sabiedriskais nosodījums (Ģenerāladvokāta Damaso Ruisa-Harabo Kolomera 2005. gada 26. maija secinājumu lietā C-176/03 46. punkts). Protams, šie kritēriji neļauj precīzi noteikt (aprēķināt) pārkāpumam atbilstošu soda veidu vai apmēru, tie vairāk vērtējoši raksturo pārkāpumu salīdzinājumā ar citiem pārkāpumiem (Evaluation Study on the Implementation of Directive 2008/99/EC on the Protection of the Environment through Criminal Law by Member States. Brussels: 2014, p. 81).

Projektā anotācijā atsevišķi pamatojama gan naudas soda minimālā apmēra, gan arī tā maksimālā apmēra izvēle. Par soda apmēra pamatojuma nozīmi skatīt arī Satversmes tiesas 2021. gada 29. decembra spriedumu lietā Nr. 2021-09-01. Tipiskā gadījumā izmantojams salīdzinājums ar jau esošiem administratīvajiem pārkāpumiem.
 

-