Atzinums

Latvijas Republikas Klimata un Enerģētikas Ministrija 2023. gada 24. novembrī atkārtoti publicēja noteikumu projektu “Noteikumi par atļaujām jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanai vai elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšanai”, kurā tika veikti labojumu pēc 2023. gada 14. novembra publiskajām konsultācijā. Izskatot sagatavoto dokumentu projektu, jāsecina, ka veiktie labojumi nepilnīgi atspoguļo sapulcē diskutēto un KEM prezentēto skaidrojumu par piedāvātajiem labojumiem.

Noteikumu 14. un 16. punkts joprojām lasās pretrunīgi un nesniedz pilnu un skaidru regulējumu attiecībā uz hibrīdatļaujām un to attiecināšanu it īpaši uz jau iepriekš izsniegtajām viena veida jaunas elektroenerģijas ražošanas iekārtas ieviešanas atļaujām. Mūsu skatījumā piedāvātais labojumu teksts joprojām pieļauj plašu un sagaidāmi strīdīgu interpretāciju attiecībā uz šādu atļauju “konvertējamību” no viena ražošanas iekārtas ieviešanu uz citu vai to kombināciju.

Noteikumu projekta 14. punkts  saka sekojošo – hibrīdatļauju var iegūt vai nu kā (i) jaunu atsevišķu atļauju, vai arī kā (ii) atļauju pie jau esošas (sākotnējās) atļaujas ar vienu ražošanas iekārtas veidu pievienot citu ražošanas iekārtas veidu. Hibrīdatļaujai jādarbojas viena pieslēguma ietvaros.

Gadījumā ar (ii) Noteikumu projekts paredz, ka papildu ražošanas veidu var pievienot sākotnējā atļaujā norādītajam ražošanas iekārtas veidam. To var interpretēt tādējādi, ka, piesakoties uz hibrīdatļaju (ii) gadījumā (t.i., pievienojot citu ražošanas iekārtas veidu), atļaujas saņēmējs nevar grozīt sākotnējo atļauju. Tātad cita ražošanas iekārtas veida jauda tiktu pievienota sākotnējās atļaujas jaudai, un rastos fiksēta proporcija starp abām ražošanas iekārtu veidu jaudām. Piemērojot Noteikumu projekta 16. punktu, ja attīstītājs neieviestu sākotnējā atļaujā norādītās ražošanas iekārtas jaudas, proporcionāli samazinātos pievienotās ražošanas iekārtas veida jaudas.

Tai pašā laikā:
var argumentēt, ka (ii) gadījumā Noteikumu projekta 16. punkts neliedz sākotnējās atļaujas saņēmējam pieteikt tādu citas ražošanas iekārtas veida jaudu, kuras proporcionāla samazināšana, neieviešot sākotnējā atļaujā norādīto ražošanas iekārtas veida jaudu, būtiski neietekmētu atļaujas saņēmēja komerciālo interesi izmantot hibrīdatļaju pat pie nozīmīga pievienotās cita ražošanas iekārtas veida jaudas samazinājuma;
tāpat arī Noteikumu projekts nekādā veidā neregulē hipotētisku situāciju, kad pēc (ii) gadījumā paredzētās hibrīdatļaujas saņemšanas attīstītājs vienkārši noignorē sākotnējo atļauju un uzbūvē otra pieteiktā ražošanas iekārtu veida spēkstaciju (piem., ja sākotnēji bija plānota saules stacija, bet tiek papildus pieteikta vēja jauta un tikai tā arī īstenota). Noteikumu projekts it kā saka, ka ir jāievēro izvēlētā proporcija, taču nav skaidrs, kurš, kurā brīdī un kā to nokontrolēs. Piem., vai PSO būs tas, kurš pie stacijas pieslēgšanas tīklam nepieslēgs vēja staciju, ja iepriekš vai tai pašā laikā netiks pieslēgta arī hibrīdatļaujā paredzētā saules stacija? Veidotos situācija, kad valsts ļautu attīstītājam investēt vēja stacijas būvniecībā un biegās aizliegtu pieslēgt. Tie ir būtiski tiesvedību riski pie tik neskaidra regulējuma, un negodprātīgi attīstītāji noteikti spiedīs uz samērīgumu un lietderību, lai šādas tiesvedības uzvarētu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir divi potenciāli risinājumi, kā izvairīties no šādiem riskiem:
radikālāks risinājums būtu esošās atļaujas nemaz neļaut transformēt par hibrīdatļaujām (resp., izslēgt (ii) gadījumu no Noteikumu projekta) – ja ir vēlme tai pašā lokācijā ieviest citu ražošanas iekārtu veidu, tad tam saņem atsevišķu atļauju un katru no tām ievieš paralēli (tādā gadījumā būtu jāizņem no Noteikumu projekta 17. punkts);
otrs risinājums ir agrākā Noteikumu projekta versijā ietvertā prasība sākotnējās atļaujas piešķirto jaudu ieviest vismaz 80% apmērā (vai kādā citā noteiktā proporcijā, piemērā proporcijā 1:1), turklāt skaidri definējot ieviešanas secību (resp., pieteiktā ”papildu” jauda AST jāpieslēdz tikai tad, ja jau iepriekš ir tikusi vai vienlaicīgi tiek pieslēgta sākotnējā atļaujā paredzētā jauda, turklāt – ievērojot proporciju).
Mūsuprāt sākotnējo atļauju saņēmēji nevarētu pamatoti iebilst pret minētajiem risinājumiem. Viņu vēlme iegūt hibrīdatļauju attiecas ne tikai uz viņu pašu rīcības brīvību, bet tieši ietekmē PSO iespējas paredzamā veidā organizēt jaudu rezervēšanu un jaunu pieslēgumu ierīkošanu, ņemot vērā dažādu ražošanas iekārtu atšķirīgos darbības profilus. Proti, ja konkrētā lokācijā PSO ir rezervējis jaudu, piemēram, saules stacijai, tad nākošās citu attīstītāju jaudas rezervācijas vismaz attiecīgajā reģionā PSO vērtē, pamatojoties uz iepriekš rezervēto jaudu profiliem. Tādējādi, ja sākotnējās atļaujas saņēmējs pēkšņi izdomātu pamainīt šo profilu, (daļēji) pārejot uz citu ražošanas iekārtas veidu, PSO nāktos pārvērtēt vēlāk rezervētās jaudas, kas šķiet nepieņemami. Vienīgais izņēmums varētu būt situācija, kad vai nu papildus ievieš tikai bateriju, vai arī paralēli otram ražošanas iekārtas veidam tiek uzlikts pienākums ieviest arī bateriju, lai menedžētu profila maiņu (bet to varētu būt grūti aprakstīt Noteikumu projektā, jo tie tad kļūtu pārāk tehniski).
 

-