Atzinums

Informatīvā ziņojuma 31. un 33.lpp. norādīts, ka no 2023.gada 1.janvāra plānots līdzfinansējums pašvaldībām 50 % apmērā no GMI (sākot ar 2023.gadu nepieciešams finansējums 6 897 167 euro apmērā, 29.zemsvītras atsaucē norādīts, ka šim pasākumam nav ietekmes uz šajā informatīvajā ziņojumā esošā pasākuma ietekmes budžetu), lūdzam papildināt, kādā normatīvajā aktā ir paredzētas minētās izmaiņas un kādu piešķirto līdzekļu ietvaros tās tiks īstenotas. Vienlaikus, ja minētā pasākuma īstenošanai ir nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums, tad jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu ir skatāms Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Līdz ar to papildināms informatīvajā ziņojumā minētais, norādot, ka pasākums tiks īstenots, ja Ministru kabinetā tiks pieņemts attiecīgs lēmums un tiks piešķirts papildu nepieciešamais finansējums. 

-

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka Labklājības ministrija piedāvās no 2023.gada 1.janvāra palielināt trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni 50% apmērā no minimālās ienākumu mediānas (7.lpp.), kā arī no 2023.gada plānots minimālo ienākumu sliekšņus izteikt nevis euro apmērā, bet normatīvajos aktos nostiprināt to procentuālo vērtību no minimālā ienākuma mediānas  (7., 9., 31.lpp.), Labklājības ministrija piedāvās no 2023. gada 1. janvāra palielināt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu augstāko slieksni (9.lpp.), no 2023.gada 1.janvāra plānots noteikt GMI slieksni 20% apmērā no minimālās ienākumu mediānas, tāpat no 2023.gada 1.janvāra plānots  līdzfinansējums pašvaldībām 50 % apmērā no GMI un mājokļa pabalstam izmaksātajām summām (31.lpp.).
Ņemot vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 17.septembra (prot. Nr. 61 44.§) rīkojuma Nr.657 4.punktam noteikts, ka jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna 1.pasākuma “Mainīt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas principus, piesaistot tos sociālekonomiskam rādītājam” un 2.pasākuma “Mainīt minimālo ienākumu sliekšņu pārskatīšanas nosacījumus, lai nodrošinātu to atbilstību reālajai sociālekonomiskajai situācijai” īstenošanai izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2023.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām, lūdzam papildināt informatīvajā ziņojumā minēto informāciju, ka minētās minimālo ienākumu sliekšņu izmaiņas ir iespējamas, ja Ministru kabinetā tiks pieņemts attiecīgs lēmums un tiks piešķirts papildu nepieciešamais finansējums.
 

-

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 2.punkts paredz atbalstīt ziņojuma projektā ietvertos pasākumus, savukārt informatīvajā ziņojumā norādīts, ka pasākumam “Automātiska rēķina samazināšana mājsaimniecībām līdz noteiktam ienākumu slieksnim” un pasākumam “Atbalsts mājsaimniecībām līdz noteiktam ienākumu slieksnim” aprēķins nav veikts, nepieciešamas diskusijas. Līdz ar to uzskatām, ka, ja nav skaidri zināms pasākuma īstenošanas mehānisms, periods un pasākumam nepieciešamais valsts budžeta finansējuma apmērs, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 2.punktā minētie pasākumi nevar tikt atbalstīti.

-

Ņemot vērā, ka Energoresursu izdevumu kompensēšana mājsaimniecību rēķinos  ir paredzēta no 2022.gada oktobra līdz 2023.gada aprīlim, un to, ka informatīvajā ziņojumā piedāvātās atbalsta paketes novērtējums Finanšu ministrijai būs jāiekļauj 2022. un 2023. gada vispārējās valdības budžeta bilances prognozēs, lūdzam informatīvā ziņojuma 46.lpp. tabulā “Kopējais nepieciešamais finansējums informatīvajā ziņojumā piedāvāto pasākumu ieviešanai 2022.-2023.gadā” precizēt un sadalīt minētajam mērķim norādītā finansējuma apmēru 2022. un 2023.gadam. Papildus vēršam uzmanību, ka finansējuma apmērs elektroenerģijas izmaksu pieauguma kompensācijai mājsaimniecībām 80 milj. euro apmērā nesakrīt ar informatīvā ziņojuma 3.2.sadaļā norādīto 80,5 milj. euro.

-

Informatīvā ziņojuma 3.2.sadaļas pēdējā rindkopā (43.lpp.) norādīts, ka atbalsta mehānismiem energoresursu izmaksu pieauguma kompensācijai kopējās pasākumu izmaksas varētu veidoties ap 265 milj. euro apmērā. Lūdzam precizēt minēto apmēru, ievērojot, ka, saskaitot trīs atbalsta pasākumiem norādītās summas veidojas 265,5 milj. euro.

-

Informatīvā ziņojuma 1.sadaļas pēdējā rindkopā (3.lpp.) norādīts, ka 2021. un 2022.gadā, lai mazinātu energorsursu cenu kāpuma negatīvo ietekmi, tika pilnveidoti mājokļa pabalsta nosacījumi un palielināta atbalsta intensitāte aizsargātā lietotāja atbalstam līdz š.g. beigām, paredzot šī atbalsta ieviešanai 3,2 milj. euro 2021.gadā un 42,9 miljoni euro 2022.gadā. Lūdzam skaidrot minētā finansējuma apmēru, jo atbalsta intensitātes palielinājumam aizsargātajiem lietotājiem 2021.gadam paredzēti 2 970 000 euro un 2022.gadam 17 524 920 euro, savukārt mājokļa pabalsta nodrošināšanai 2022.gadam 20 587 905 euro un 2023.gadam 3 135 907 euro. 

-

Ņemot vērā, ka informatīvajā ziņojumā nav skaidri norādīts, vai ar jauniem koeficientiem (3 vai 4) mājokļa pabalstam finansējums valsts līdzfinansējuma nodrošināšanai pašvaldībām nebūs nepieciešams lielāks kā šobrīd paredzēts ar Ministru kabineta 2022.gada 11.janvāra rīkojumu Nr.18 un Ministru kabineta 2022.gada 25.janvāra sēdes protokollēmuma Nr.4, 27.§, 11.punktu un vai Labklājības ministrija iekļausies 2022.gadam paredzētajā finansējuma apjomā (šobrīd valsts līdzfinansējumam 50% apmērā pašvaldībām ar MK rīk. un MK prot. paredzēts finansējums ne vairāk kā 23 723 812 euro (2022.gadam 20 587 905 euro un par 2022.gada decembri 2023.gadā 3 135 907 euro), lūdzam precizēt informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju.

-

Vēršam uzmanību, ka nav skaidra korelācija starp informatīvajā ziņojumā paredzēto valsts līdzfinansējuma pašvaldībām mājokļa pabalsta izmaksai 50% apmērā un likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam” 25.pantā noteikto: “Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2023. gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam, paredz nepieciešamo līdzfinansējumu (30 procentu apmērā) pašvaldību garantētā minimālā ienākuma pabalsta un mājokļa pabalsta izmaksai, nodrošinot likumā noteikto fiskālo nosacījumu ievērošanu”. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka informatīvajā ziņojumā šobrīd valsts līdzfinansējums mājokļa pabalsta izmaksai ir paredzēts 50% apmērā, savukārt informatīvā ziņojuma 32.lpp. norādīts, ka paredzēts izvērtēt iespēju noteikt vēl lielāku valsts līdzfinansējuma daļu, tās apmēru konkrēti nenorādot, līdz ar to precizējama informatīvajā ziņojumā sniegtā informācija.

-

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 2.punkts paredz atbalstīt ziņojuma projektā ietvertos pasākumus, savukārt informatīvais ziņojums paredz noteikt no 2022.gada 1.septembra koeficientu 3 (a) vai koeficientu 4 (b) visām mājsaimniecībām mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam. Ņemot vērā, ka nav saprotams, kuru variantu Labklājības ministrija piedāvā Ministru kabineta sēdē atbalstīt, lūdzam precizēt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu un informatīvo ziņojumu, norādot piedāvāto atbalstāmo variantu.

-

Atbilstoši Ministru prezidenta 2022.gada 24.maija rezolūcijai uzdots izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2022. gada 14. jūnija sēdē piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu un, plānojot atbalsta pasākumus, ieplānot finansiālu atbalstu mājsaimniecībām ar ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli zem konkrēta līmeņa, paredzot terminētus grozījumus mājokļa pabalsta regulējumā, (1.punkts) un ieplānot atbalsta pasākumus, lai kompensētu netipiski augstos cenu līmeņus energoresursu piegādēm nākamās apkures sezonas laikā. Līdz ar to uzskatām, ka precizējams Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts un informatīvais ziņojums, plānojot tikai tos pasākumus, kuri īstenojami nākamās apkures sezonas laikā, t.i. no 2022.gada oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim.

-

Atbilstoši Eiropas Komisijas 2022.gada 23.maijā publicētajam valsts specifiskās rekomendācijas priekšlikumam (COM (2022) 619 final) Latvijai, lai mazinātu enerģijas cenu kāpuma ietekmi un palīdzētu ierobežot inflācijas spiedienu, ko rada sekundārie efekti, jāsaglabā neaizsargātāko mājsaimniecību pirktspēja, izmantojot mērķtiecīgus un pagaidu pasākumus.  Tādus pašus ieteikumus izsaka starptautiskās reitingu aģentūras un Starptautiskais valūtas fonds, lai nepamatoti nepasliktinātu fiskālo situāciju (t.i. nepalielinātu budžeta deficītu un parādu).
Attiecīgi no fiskālā efekta viedokļa nav atbalstāmi horizontālie diferencētie atbalsta instrumenti visu ienākumu mājsaimniecībām (elektroenerģijas, siltumenerģijas, dabasgāzes izmaksu daļējai kompensācijai), kuriem ir iezīmēti 56-59% no indikatīvi aprēķinātā finansējuma un kur nozīmīgai daļai no tām objektīvu iemeslu pēc valsts pabalstiem nav. Turklāt vēršam uzmanību, ka pastāv pamatots risks, ka Eiropas Komisija šādu horizontālo atbalstu pilnā apmērā neatzīs par mērķtiecīgu un neļaus uzskaitīt ārpus fiskālās telpas. Attiecīgi pastāv risks, ka netiks ievērota 2022.gada 12.aprīlī apstiprinātajā Stabilitātes programmā atrunātā fiskālā stratēģija, kas paredz pakāpeniski samazināt strukturālo un attiecīgi nominālo deficītu. Kā sekas tam varētu būt valsts reputācijas riska pieaugums, potenciāli rezultējoties kredītreitinga vai tā perspektīvas samazinājumā, un attiecīgi ārējā finansējuma piesaistīšanas sadārdzinājums.
Atgādinājumam saskaņā ar Stabilitātes programmā 2022. – 2025.gadiem iekļautajām prognozēm (marta scenārijs) fiskālā telpa  2023.gadā ir  +146,5 milj. euro, 2024. gadā ir +151,2 milj. euro un 2025. gadā ir +267,7 milj. euro, neskaitot vienreizējos pasākumus.




 

-

Informatīvais ziņojums paredz mājokļa pabalsta apmēra aprēķinam piemērot koeficientu 3 vai 4, kura nodrošināšanai būs nepieciešami papildu pašvaldību budžeta līdzekļi, kurus plānots 50% apmērā līdzfinansēt no valsts budžeta. Ņemot vērā minēto, lūdzam informatīvā ziņojuma 46.lpp. tabulā “Kopējais nepieciešamais finansējums informatīvajā ziņojumā piedāvāto pasākumu ieviešanai 2022.-2023.gadā” iekļaut arī finansējumu, kas būs nepieciešams no pašvaldību budžeta.
 

-

Informatīvā ziņojuma 39. lpp. pie trūkumiem ir minēts, ka VSAA un Valsts kasē ir ierobežojoši dienas maksājumu skaita limiti. Vēršam uzmanību, ka Valsts kase liela apjoma maksājumu veikšanai piedāvā izmantot maksājumu datņu importa funkcionalitāti. Vienas maksājumu datnes pieļaujamais izmērs ir ierobežots līdz 11MB, bet nav ierobežots maksājumu datņu skaits un dienas maksājumu skaita limits, cik var importēt datnes vai ievadīt maksājumus e-pakalpojumā eKase vienā dienā. Lūdzam atbilstoši precizēt skaidrojumu.

-

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts ir būtiski precizējams, ņemot vērā Finanšu ministrijas izteiktos iebildumus par informatīvo ziņojumu. 

-

Lūdzam skaidrot, kāda iesaiste no Finanšu ministrijas tiek sagaidīta Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4.1.-4.8.apakšpunktos paredzēto uzdevumu izpildē, jo pēc būtības tie ir uzdevumi Valsts ieņēmumu dienestam. Šie uzdevumi ir saistīti ar fizisko personu datu apstrādi un Finanšu ministrija nav datu pārzinis Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajiem fizisko personu datiem, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienestam kā datu pārzinim ir jāīsteno plānotie pasākumi saistībā ar automatizētu datu apmaiņas nodrošināšanu bez Finanšu ministrijas tiešas iesaistes un uzraudzības. Tādējādi lūdzam arī pārskatīt un skaidrot, kāda iesaiste no Finanšu ministrijas tiek sagaidīta Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3.punktā paredzētā uzdevuma izpildē.

Vienlaikus norādām, ka saistībā ar plānoto vienoto risinājumu automatizētai datu apmaiņas nodrošināšanai, kas paredz valsts pārvaldes vai pašvaldības institūcijām nodot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošos datus par fizisko personu, nav nepieciešami grozījumi nodokļu administrēšanas normatīvajos aktos. Proti, saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrās daļas 5.punktu nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) drīkst sniegt informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas citu valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes nodrošināšanai vai speciālajās tiesību normās par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu noteikto regulēšanas funkciju izpildes nodrošināšanai, kā arī valsts institūciju funkciju izpildes nodrošināšanai — informāciju, kura ir vienīgi nodokļu administrācijas rīcībā vai kuru nodokļu administrācijai atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radīt. Tādējādi, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo datu nodošana citai valsts vai pašvaldības institūcijai būs kā nosacījums ietverts ar atbalstu saistītajā konkrētajā likumā, Valsts ieņēmumu dienests būs tiesīgs informāciju sniegt likuma “Par nodokļiem un nodevām” esošā regulējuma ietvaros.
 

-

Ņemot vērā, ka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas 2022.gada 14.jūnija sēdē tika atbalstīta pensiju indeksācija 2022.gada augustā, lūdzam informatīvajā ziņojumā precizēt pasākuma “Ātrāka pensiju indeksācija (2022.gada septembrī)” pensiju indeksācijas datumu no septembra uz augustu, līdz ar to precizējot norādīto pasākuma īstenošanai nepieciešamo papildu finansējuma apmēru.

-

Lūdzam informatīvajā ziņojumā norādīt informāciju par to, cik lielā mērā katrs piedāvātais atbalsta pasākums ietekmēs vidējo inflāciju Latvijā 2022.gadā.
 

-

1.Ierosinām precizēt informatīvā ziņojuma 2.2.2.sadaļā “Valsts ieņēmuma dienesta uzkrātie dati” ietverto informāciju:
1.1.par informācijas avotiem no Latvijā reģistrēta ienākumu izmaksātāja, norādot, ka informāciju deklarē ”Latvijā reģistrēts ienākuma izmaksātājs – komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidentu pastāvīgā pārstāvniecība, organizācija, biedrība, iestāde, nodibinājums, fiziskā persona, kurai reģistrēta saimnieciskā darbība”;
1.2.par stipendijām, par kurām netiek sniegta informācija Valsts ieņēmumu dienestā, norādot, ka tās ir “ stipendijas, kuras izmaksātas no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, ja to apmērs nepārsniedz 100 euro”.
2.Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” kā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekami ienākumi ir minēti normatīvajos aktos noteiktie no budžeta izmaksājamie pabalsti (9.panta pirmās daļas 7.punkts)  un kompensāciju izmaksas likumos  un Ministru kabineta noteikto normu ietvaros (9.panta pirmās daļas 16.punkts). Tādējādi, lai informatīvajā ziņojumā minētie tiešie atbalsta maksājumi privātpersonām tiktu atbrīvoti no apliekšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, lūdzam terminoloģiju saskaņot ar likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” lietoto.  
 

-

Lūdzam izvērtēt informatīvā ziņojuma sadaļā 3.1.3. “Automātisks maksājums mājsaimniecībai” aprēķinos izmantotās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes 34,09% piemērošanas pamatotību, jo minēto likmi veido gan darba ņēmēja daļa -10,50%, gan darba devēja daļa -23,59%. Darba devēja piemērotā likme neietekmē darbiniekam izmaksājamās algas apmēru. Darba devēju ziņojumos ienākumus veido bruto darba alga, ieskaitot darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Papildus informējam, ka, sākumā no bruto algas tiek aprēķinātas darba ņēmēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas ir 10,5%, un pārējai algas daļai rēķina iedzīvotāju ienākuma nodokli, ņemot vērā diferencēto neapliekamo minimumu un citus nodokļa atvieglojumus.

 

-

Precizēt datumu, līdz kuram jāveic 4.4.punktā minētā uzdevuma izpilde.

-

Izvērtēt, vai 4.5.punkts nedublē 4.3.punktā noteikto uzdevumu.

-