Atzinums

LDDK iebilst pret Projekta 31.punkta redakciju, jo uzskata, ka saskaņošanas process ar LIAA var būt nepamatoti garš, un aicina to izteikt to izteikt šādā redakcijā:

 

“31. Par šo noteikumu 30.7. apakšpunktā minētajām izmaksām sadarbības tīkls informē Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, lai nodrošinātu, ka līdzīgas izmaksas netiek apmaksātas no Latvijas investīciju un attīstības aģentūras finansējuma.”

LDDK iebilst pret 37.4. punkta redakciju, kas nosaka, ka nodokļi un nodevu maksājumi attiecināmas izmaksu pozīcijas, un aicina to precizēt, skaidrojot, ka aviobiļešu cenās ir gan lidostas nodokļi, gan dažādi degvielas nodokļi, tāpat naktsmītņu izdevumos nereti ir pilsētas nodoklis. Tiem  jābūt attiecināmajās izmaksās.

-

Latvijas Darba devēju konfederācija augstu vērtē Ekonomikas ministrijas sagatavoto MK noteikumu projektu Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas ”Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai” īstenošanai sadarbības tīklu programmas ietvaros (turpmāk tekstā – Projekts).

Vienlaicīgi lai sasniegtu programmas izvirzītos mērķus, kā arī stimulētu Latvijas ekonomikas attīstību un veicinātu eksportspējas pieaugumu, LDDK atkārtoti izsaka šādus komentārus un iebildumus.

LDDK uzskata, ka, gatavojot  Projektu, nav ņemti vērā šādi apstākļi:
Nav ņemta vērā valsts attīstība un Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam nospraustie virzieni par Latvijas eksporta palielināšanu
Nav ņemts vērā, ka apstrādes rūpniecība dod 15% no iekšzemes kopprodukta un ir virzošais spēks eksporta pieauguma nodrošināšanā.
Nav ņemti ģeopolitiskās situācijas ietekme un nozaru tirgu nepieciešamība stiprināt jaunos eksporta tirgus.
LDDK pauž nožēlu, ka atšķirībā no iepriekšējām programmām, šajā Projektā nav izceltas  nozares, kurās darbojās un darbosies Sadarbības tīkli (kas joprojām pēc definīcijas un faktiskās darbības būs klasteri, bet nu ir nosaukti par Sadarbības tīkliem). Sadarbības tīkls jeb Klasteris pamatā darbojās kādā konkrētā nozarē kā ES tā arī pārējā pasaulē, piesaistot uzņēmumus/organizācijas, kas organiski saistās ar pamatnozari. Šādi, ar konkrēto nozari saistītie Klasteri jeb Sadarbības tīkli ir inovāciju un eksporta virzošais spēks gan ES, gan arī Latvijā (lielāks eksports, lielākas privātās investīcijas R&D), salīdzinot ar vidējiem rādītājiem valstīs.
Lai sadarbības tīklu programma sasniegtu tai izvirzītos mērķus un iekļautos Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam, LDDK uzskata, ka nepieciešams katrā no RIS3 ražojošajām apakšnozarēm atbalstīt sākotnēji 1 Sadarbības tīklu jeb Klasteri un 2 starpnozaru Sadarbības tīklus.
Ņemot vērā iepriekš minēto pamatojumu, LDDK konceptuāli iebilst pret Projekta 3.pielikuma “Projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji” sadaļas “Kvalitātes kritēriji” redakciju:
LDDK iebilst pret 1.kritērija formulējumu “Sadarbības tīkla dalībnieku/savstarpēji nesaistītu komersantu, izņemot lielo, kopējais neto apgrozījums vidēji pēdējo triju gadu laikā”, un aicina precizēt un skaidrot, kāpēc apgrozījuma kritērija ir norāde tikai uz maziem un vidējiem komersantiem (MVK), savukārt pārējos kritērijos šādas norādes nav un tiek ņemti vērā arī lielo komersantu rādītāji. Uzskatām, ka visur vajadzētu būt vienādi, un tā kā minimālajā dalībnieku skaitā tiek ieskaitīti tikai MVK, tad arī visos kritērijos ir jāņem vērā sadarbības tīkla dalībnieku /savstarpēji nesaistītu MVK rādītāji, neskaitot lielos komersantus.
LDDK iebilst pret 2.kritērija formulējumu “Sadarbības tīkla dalībnieku eksporta apjoms uz vienu strādājošo” un uzskata, ka šim kritērijam nav būtiskas ietekmes uz tautsaimniecības attīstību, turklāt nav saprotams, kā šis kritērijs ietekmēs sadarbības tīklu, kurā var būt gan MVK, gan valsts kapitālsabiedrības. Punktu skaits par šo kritēriju arī ir nepamatoti liels.
LDDK iebilst pret 3.kritērija formulējumu “3. Sadarbības tīkla dalībniekos  strādājošo vidējā mēneša darba samaksa”. LDDK vērš uzmanību, ka vidējo darba samaksu uzzināt varētu būt sarežģīti. Tas redzams tikai VID. Sadarbības tīkli nevarēs šo info saņemt, jo tas ir komercnoslēpums un šādu datu pieprasīšana būs pretrunā datu aizsardzībai un konkurences ierobežošanas pamatprincipiem. Ja tomēr šis rādītājs tiek izmantots (VID to nodod CFLA vai citai vērtējošai organizācijai), tad izmantot vajag nozares vidējo rādītāju, nevis valsts, jo algas dažādos sektoros būtiski atšķiras. Viens no investīcijas mērķiem ir veicināt komersantu sadarbību, kā arī palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās, veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanos, produktivitātes, eksportspējas celšanu un inovāciju ekosistēmas veidošanos. Lai sasniegtu mērķi,  sadarbības tīklos ir jāiesaista dažādi uzņēmumi, sākot no sīkajiem un beidzot ar stabiliem nozares spēlētājiem. Bieži mazajos uzņēmumos atalgojuma līmenis ir mazāks. Līdz ar to  šāds kritērijs nemotivē iesaistīt sadarbības tīklā mazos uzņēmumus, kuru izaugsmei šī programma ir ļoti svarīga, un nesekmēs investīcijas mērķa sasniegšanu. 
Šāds kritērijs ir piemērojams, sniedzot atbalstu konkrētam komersantam, nevis sadarbības tīklam, kas aptver vismaz dažādus 30 MVK. Tas parāda tikai vidējo līmeni sadarbības tīklā, kas tieši saistīts ar iesaistīto uzņēmumu raksturojumu (lielums, vecums, struktūra, ražotie produkti utt.). Turklāt sadarbības tīkliem nav iespējams iegūt informāciju par katra dalībnieka atalgojumu. Ja arī šāda informācija tiks saņemta no VID, tad tā tāpat būs sarežģīti administrējama – kopumā vairāk kā 400 uzņēmumiem būs jāveic atalgojuma aprēķins, piemērojot darba samaksu koriģējošo koeficientu. Ņemot vērā visu iepriekš minēto, uzskatām, ka šis kritērijs nav piemērojams un ir svītrojams.
LDDK iebilst pret 4.kritērija formulējumu “4. Sadarbības tīkla līdzšinējās darbības pieredze”, jo te ir nepamatoti zems vērtējums iepriekšējai sadarbības tīklu / klasteru pieredzei, kas tiek novērtētā tikai ar 5, 3, vai 0 punktiem. Jau iepriekš minētajos kritērijos, kurus vērtējam kā nepamatotus (eksporta apjoms uz vienu strādājošo vai strādājošo vidējā darba samaksa) , iegūstamais punktu apjoms ir 30, 20, vai 15.punkti . LDDK rosina līdzīgu punktu skalu izmantot arī šī kritērija vērtējumā.
Pamatojoties uz atzinuma sākuma pausto viedokli par nepieciešamību atbalstīt Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs uzsvērtos virzienus,  LDDK rosina papildināt sadaļu Kvalitātes kritēriji ar 7.kritēriju Sadarbības tīkla darbības nozare, pievienojot šādu skaidrojumu un vērtējumu:

7.
Sadarbības tīkla darbības nozare
Kritērijs nav izslēdzošs

7.1.
Projekta iesniedzējs ir biedrība vai nodibinājums, kurš reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā vismaz piecus gadus pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, un kopējais projekta iesniedzēja Latvijā reģistrēto biedru vai dibinātāju (komersantu) apgrozījums pēdējā noslēgtā pārskata gadā pārsniedz 100 miljonus euro (ņemot vērā arī to komersantu apgrozījumu, kas nav projekta iesniedzēja biedri vai dibinātāji, bet ir biedri kādā no organizācijām, kas ir projekta iesniedzēja biedri vai dibinātāji). Projekta iesniedzējs pārstāv nozares komersantus (vairāk nekā 50 % no projekta iesniedzēja biedriem darbojas vienā no zemāk minētajām nozarēm, izņemot starpnozaru jomu) un īsteno Sadarbības tīkla projektu vienā no zemāk minētajām nozarēm:
kokapstrāde;
mašīnbūve un metālapstrāde;
elektrisko un optisko iekārtu ražošana;
ķīmiskā rūpniecība;
pārtikas un dzērienu ražošana;
papīra ražošana un poligrāfija;
informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare;
un pakalpojumus eksportējošām nozarēm:
izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi (tūrisms);
veselība un sociālā aprūpe;
starpnozaru Sadarbības tīkli 30

7.2.
Projekts tiek īstenots kādā no 7.1.punktā noteiktajām nozarēm, bet projekta iesniedzējs neatbilst 7.1.punktā noteiktajām prasībām par projekta iesniedzēja vecumu, biedru apgrozījumu vai vienā nozarē darbojas 50% vai mazāk tās biedru
15

7.3.
Projekts tiek īstenots citā  atbalstāmā nozarē, kas nav noteikta 7.1.punktā 
0

Atbalstu piešķir vienam Sadarbības tīklam (trim Sadarbības tīkliem starpnozaru gadījumā), kas saņēmis augstāko punktu skaitu, katrā 7.1.kritērijā minētajā nozarē.

Ja netiek izdalītas nozares kā norādīts šajā ierosinājumā, tad “Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 5.1. reformu un investīciju virziena “Produktivitātes paaugstināšana caur investīciju apjoma palielināšanu P&A” 5.1.1.r. reformas ”Inovāciju pārvaldība un privāto P&A investīciju motivācija” 5.1.1.2.i. investīcijas “Atbalsta instruments inovāciju klasteru attīstībai” 2. kārtas īstenošanas noteikumi” līdzšinējā redakcijā ir noraidāmi pilnībā un tie jāizstrādā no jauna, kā neatbilstošas Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam.
 

-