Atzinums

Izsakām iebildumu par likumprojektu kopumā. Noradām, ka likumprojekta anotācijā minētais LIFE REEF projekts tiek īstenots, lai novērstu pret Latviju Eiropas Komisijas ierosināto pārkāpuma procedūru Nr. 2019/2304 par Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību saistību neizpildi. Līdz ar to uzskatāms, ka ar likumprojektu tiek paredzēts akceptēt ieceri bez pienācīga ietekmes uz vidi novērtējuma, pretnostatot ekonomiskās intereses dabas aizsardzības interesēm.
Likumprojekts un anotācija sagatavoti, neņemot vērā jaunākos pētījumu rezultātus par E4 teritoriju. LIFE REEF projekta izpētes zonā, kas pārklājas ar ELWIND teritoriju, jau šobrīd ir konstatēti 78.75 km2 Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi (1170 Akmeņu sēkļi jūrā). Kopējā rifu platība Alku sēkļa teritorijā sasniedz 115.96 km2, kas apstiprina, ka E4 teritorija nav smilšu sēklis, bet gan cieti ieži, visdrīzāk dolomīta pamats.
Kompetento valsts institūciju, t.sk. Ekonomikas ministrijas pārstāvji, ir vairākkārt informēti par LIFE REEF projekta īstenošanas gaitu un rezultātiem, tādēļ likumprojekts, kurš paredz noteikt nacionālo interešu objekta statusu ELWIND projektam pirms priekšizpētes pabeigšanas un pirms ietekmes uz vidi novērtējuma pabeigšanas ir uzskatāms par neatbilstošu Satversmei.
Vēršam uzmanību uz šī gada 8. aprīļa Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr. 2023-01-03 par normu, ar kuru samazināts galvenās cirtes caurmērs, kas skaidro to, kā secīgi ir pieņemami lēmumi, kas var ietekmēt vidi. Arī šajā gadījumā lūdzam veikt secīgu ELWIND projekta izvērtējumu: veikt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, vienoties par kompensējošiem pasākumiem, ja tiek ietekmēti īpaši aizsargājamie biotopi, vai arī tiek mainīta projekta teritorija, ja tas ir iespējams, un tikai pēc tam tiek virzīts likumprojekts un noteikts nacionālo interešu objekta statuss ELWIND projektam.

-

Jūras plānojums ir instruments lēmumu pieņēmējiem – valsts un pašvaldību institūcijām licenču un atļauju izsniegšanas saskaņošanas procesā un gala lēmuma pieņemšanā, kā to paredz Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums. Vēršam uzmanību, ka nav ievērota  normatīvajos aktos noteiktā kārtība saņemt atļauju vai licenci jūras izmantošanai, proti, izpētēi, konkrētajā jūras teritorijā, līdz ar to jūras plānojumā noteiktā vēja parku izpētes zona E4 nevar tikt izmantota par pamatu teritorijas noteikšanai ar likumu. 

-

Kamēr nav veikts ELWIND projekta ietekmes uz vidi novērtējums (IVN), kurā citu starp jāvērtē alternatīvas (tehnoloģijas vai vietas), nav iespējams noteikt, vai likuma pielikumā noteiktais E4 laukums ir vienīgais atjaunīgo energoresursu (AER) attīstības risinājums, kas pieļauj vēja parka attīstību tieši E4 laukumā, neskatoties uz topošā IVN ziņojuma rezultātiem, secinājumiem, citu ES un nacionālo regulējumu.

Norādām, ka Putnu direktīvas 9. panta 1.punkts, uz ko atsaucas direktīva 2018/2001 (AER direktīva) 16.f pantā (uz ko savukārt atsaucas likuma anotācijā), par "sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm" principu paredz, ka dalībvalstis šī principa dēļ var atkāpties no Putnu direktīvas 5. līdz 8. panta noteikumiem (piem., par atsevišķu indivīdu traucēšanu un nogalināšanu), ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu. Līdz ar to ir jābūt argumentētam pamatojumam, ka noteikto AER apjomu nav iespējams sasniegt citās teritorijās ar mazāku ietekmi. Pie tam, anotācijā pieminētajā Pondera priekšizpētē vērtēti tikai 2 Latvijas laukumi (lai gan, piemēram, jūras plānojumā VES izpētes vietas ir vairāk), otrkārt, izvērtējuma svērumos nebija pieejami tie putnu un biotopu dati, kas ir šobrīd LIFE REEF projektā un kas dotu, iespējams, citu vērtējumu laukumu piemērotībai. Līdz ar to Pondera priekšizpēte nav argumentēts pamatojums, ka likuma pielikumā noteiktais E4 laukums ir vienīgais risinājums, kas pieļauj atkāpties no Putnu direktīvas 5. līdz 8. panta noteikumiem. Pie tam Putnu direktīvas 9.pants (kas saistīts ar sevišķi svarīgu sabiedrības interešu principu), nedz  AER direktīva neparedz atkāpes no Putnu direktīvas 4.panta ievērošanas (Kā īpašas aizsargājamās teritorijas šo sugu aizsardzībai dalībvalstis pirmām kārtām nosaka skaitliski un lieluma ziņā vispiemērotākās teritorijas, ņemot vērā aizsardzības prasības ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva).

-

Nacionālā interešu objekta statusa noteikšanas kārtība ir noteikta Teritorijas attīstības plānošanas likumā un specifiski enerģijas ražošanai arī Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumā. Nacionāla interešu objekta statusa noteikšanas mērķis – nodrošināt attiecīgā objekta būvniecības īstenošanas iespējamību neatkarīgi no pašvaldību izstrādātajiem teritorijas plānojumiem un to apbūves noteikumos ietvertajiem ierobežojumiem. Līdz ar to nav atbalstāms, ka izpētes un IVN procesa laikā nepieciešams šāds statuss, kas faktiski attiecināms uz būvniecību, ne izpēti, kas ir paredzēta ELWIND projektā.

-

Norādām, ka Putnu direktīvas 9. panta 1.punkts, uz ko atsaucas AER direktīvas 16.f pantā (uz ko savukārt atsaucas likuma anotācijā) un kas ir par pamatu šai panta daļai, par "sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm" principu paredz, ka dalībvalstis šī principa dēļ var atkāpties no Putnu direktīvas 5. līdz 8. panta noteikumiem (piem., par atsevišķu indivīdu traucēšanu un nogalināšanu), ja nevar rast citu pieņemamu risinājumu. Līdz ar to ir jābūt argumentētam pamatojumam, ka noteikto AER apjomu nav iespējams sasniegt citās teritorijās ar mazāku ietekmi.

-

Lūgums papildināt 6. panta otro daļu ar atsauci uz ūdens resursu pieejamību/ ūdeņu līmeņiem, jo būvdarbiem ir iespējama arī šāda ietekme, piemēram, ja to dēļ ir nepieciešams atsūknēt pazemes ūdeņus.

-

Lai arī E4 laukumā nav esoša Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorija (Natura 2000), tomēr ņemot sākotnējos LIFE REEF projekta datus par konstatētajiem īpaši aizsargājamiem biotopiem un putniem teritorijā, kas pārklājas ar E4 laukumu, ir augsta varbūtība, ka pie noteiktiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem datiem teritorijā atbilstoši Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Biotopu direktīva) 3.pantam būtu veidojama Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorija (Natura 2000). Turklāt Natura 2000 tīkls iekļauj īpaši aizsargājamās teritorijas, ko dalībvalstis klasificējušas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīvu 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu direktīva) 4. pantu (Kā īpašas aizsargājamās teritorijas šo sugu aizsardzībai dalībvalstis pirmām kārtām nosaka skaitliski un lieluma ziņā vispiemērotākās teritorijas, ņemot vērā aizsardzības prasības ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva).
VARAM vērš uzmanību, ka Biotopu direktīva 6. panta 4. punkts paredz, ka ja, neņemot vērā negatīvu vērtējumu saistībā ar ietekmi uz teritoriju, alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ plāns vai projekts tomēr ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, tad dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību. Dalībvalsts informē Komisiju par pieņemtajiem kompensācijas pasākumiem.

-

Šāds formulējums ir pretrunā ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā noteikto kārtību par publisku personu un privātpersonu tiesībām izmantot jūras ūdeņus. Saskaņā ar šī likuma 19.panta 7.daļu jūrā nav pieļaujama nekāda 19.panta 2. daļā minētā darbība, arī izpēte, ja jūras izmantotājs vai tā pilnvarota persona to veic bez Latvijas kompetentās iestādes izsniegtās atļaujas vai licences.

-

Jūras izmantotāju tiesības un pienākumus nosaka Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums. Saskaņā ar šī likuma 19.panta 6.daļu tiesības izmantot jūru var piešķirt uz laiku ne ilgāku par 30 gadiem. Nav atbalstāma pieeja ar speciālo likumu noteikt tik lielu atkāpi no spēkā esoša regulējuma par labu viena konkrēta projekta īstenošanai. 

-

Likumprojektā paredzētais termiņš viedokļa sniegšanai 7 dienas ir nesamērīgi īss. Projekts ir ļoti apjomīgs, Latvijā līdzīgi projekti nav veikti, attiecīgi: 1) lūdzam precizēt noteikto termiņu uz vismaz 15 darba dienām; 2) uzskatām, ka nosacījums par to, ka pēc termiņa iesniegts viedoklis netiek ņemts vērā nav izsvērts. Katra institūcija sniedz viedokli par būtiskiem apsvērumiem savas kompetences jomā, kurus neievērojot, var tikt nodarīts būtisks kaitējums dažādās jomās. Turklāt ir iespējams, ka institūcijai viedokļa sagatavošanai nepieciešams veikt kādus papildu izpētes vai datu analīzes darbus. Vides pārraudzības valsts birojs ELWIND projektam izdotajā programmā noteicis virkni institūciju, ar ko jākonsultējas, piemēram, Aizsardzības ministrija, Satiksmes ministrija, VAS “Latvijas gaisa satiksme” u.c. Lūdzam svītrot nosacījumu par to, ka pēc termiņa iesniegts viedoklis netiks ņemts vērā un nebūs saistošs vai precizēt to tādā veidā, kas ļauj pamatotos gadījumos iesniegt viedokli pēc termiņa.

-

VARAM nepiekrīt samazināt termiņu atzinuma sniegšanai. Šāda veida un mēroga projekts Latvijā līdz šim nav īstenots, tādēļ Vides pārraudzības valsts birojam nepieciešams viss likumā "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktais 60 dienu termiņš. Pie tam maz ticams, ka šāda mēroga un ilguma projektam 15 dienu termiņa saīsinājums atzinuma sniegšanai. Aicinām izslēgt šī panta otro daļu, nedublējot likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 6.¹ panta ceturto daļu.

-

Lūdzu papildināt anotācijas 1.3.sadaļas problēmas apraksta daļu ar informāciju, ka jūras plānojums ir saistošs valsts un pašvaldību institūcijām licenču un atļauju izsniegšanas saskaņošanas procesā, līdz ar to nevar būt par pamatu jūras telpas izmantošanai bez Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā pieteikta un saņemta licences laukuma jūrā. 

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, kas skaidro kāpēc kopš 2022.gada 13.septembra protokollēmumā Nr.22-TA-1730 dotā uzdevuma attīstīt ELWIND projektu nav uzsākts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā process izpētes atļaujas saņemšanai. Valsts nodevas piemērošana nav pietiekams arguments, lai neievēroto noteikto kārtību, jo ņemot vērā anotācijā izklāstīto situāciju, šo problēmu bija iespējams risināt paredzot izņēmumu Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumos Nr. 632 “Noteikumi par ikgadēju valsts nodevu par atļaujas vai licences laukuma jūrā izmantošanu”.

-

Lūdzam precizēt teikumu "Izskatot sākotnējās sabiedriskās apspriešanas procesu, Vides pārraudzības valsts birojs 2023.gada 8.septembrī izsniedza programmu Nr. 5-03/6/2023 ietekmes uz vidi novērtējumam atkrastes vēja parka “ELWIND” un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai ar uzdevumiem, kas ir jāizpēta IVN laikā." uz "Ņemot vērā sākotnējās sabiedriskās apspriešanas rezultātus, Vides pārraudzības valsts birojs 2023. gada 8. septembrī izsniedza programmu Nr. 5-03/6/2023 ietekmes uz vidi novērtējumam atkrastes vēja parka “ELWIND” un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai ar uzdevumiem, kas ir jāizpēta IVN laikā." Vides pārraudzības valsts birojs izsniedz programmu, cita starpā ņemot vērā ņemot vērā sabiedrības viedokli, nevis izvērtējot sākotnējās sabiedriskās apspriešanas procesu.

-

Lūdzam precizēt anotācijā minēto, ka 2023. gada 6. augustā tika veikta sākotnējā sabiedriskā apspriešana ietekmes uz vidi novērtējuma procesa ietvaros. Sākotnējā sabiedriskā apspriešana ir process, kuru organizē saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 13.janvāra noteikumu Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību" III sadaļā "Sākotnējā sabiedriskā apspriešana un tās organizēšana" noteikto kārtību. Sākotnējā sabiedriskā apspriešana nenotiek tikai vienu dienu kā minēts anotācijā.

-

Anotācijā pie sadaļas "problēmas un risinājumi" ir norādīta informācija par REEF projektu un iespējamo rosināto jaunu aizsargājamo jūra teritoriju (apvienojot aizsargājamo jūras teritoriju “Akmensrags” un dabas lieguma “Užava” (jūras daļu) ar šobrīd izpētē esošo Alku sēkli). Tai pat laikā anotācijā ir minēts, ka "Ņemot vērā iepriekš minēto un nosakot Jūras aizsargājamās teritorijas pēc REEF projekta izpēšu pabeigšanas, ir jāņem vērā ELWIND projektam paredzētā teritorija, jo ELWIND projekts būtiski stiprinās Latvijas enerģētisko  drošību". Tāpat norādīts uz AER direktīvas 16.f pantu. Ministrija vērš uzmanību, ka fakts, ka atjaunojamās enerģijas stacijas un ar tām saistītā infrastruktūra ir sevišķi svarīgās sabiedrības interesēs un kalpo sabiedrības veselībai un drošībai, nepieļauj automātiski izslēgt Biotopu direktīvas 3. pantā un Putnu direktīvā noteikto pienākumu dalībvalstij veidot Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas teritorijas.
 

-

Lūdzam skaidrot, kādā veidā šī likumprojekta sabiedrības līdzdalība tiek veikta ietekmes uz vidi novērtējuma ietvaros. Ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts paredzētajai darbībai, t.i. ELWIND projektam, nevis šim likumprojektam.

-

Lūdzam 7.1. sadaļu papildināt ar Vide pārraudzības valsts biroju, kā arī visām institūcijām, kas noteiktas ELWIND projekta ietekmes uz vidi novērtējuma programmā, jo uz tām attiecas likumprojektā noteiktie termiņi viedokļa sniegšanai. VARAM ieskatā likumprojekts būtu jāsaskaņo ar visām programmā minētajām institūcijām un organizācijām, jo tas tiešā veidā tās ietekmēs.

-

Iesakām anotācijā skaidrot, kādus kompensējošos pasākumus attīstītājs/ operators varētu īstenot, lai kompensētu ietekmi uz ūdeņiem.

-

Anotācijā norādīts, ka Atjaunīgās enerģijas jomā aktualizētā Nacionālais enerģētikas un klimata plāna (turpmāk – NEKP) ietvaros Latvija ir apņēmusies līdz 2030. gadam sasniegt vairāk kā 70% atjaunojamo energoresursu (turpmāk – AER) elektroenerģijā.

Tiesību aktu portālā pieejamajā aktualizētajā NEKP ir norāde, ka periodā līdz 2022. gadam ir būtiski samazinājies Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms, vienlaikus atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars (EUROSTAT metode) ir apm. 50%, lai gan aktuālais atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars pēdējos gados ir bijis virs 63% un 2022. gadā pārsniedza 73%. Lūdzam papildus skaidrot anotācijā.

-

Lūdzam skaidrot, kādā veidā tiks veicināta uzņēmējdarbība reģionā un kāds reģions ir domāts. VARAM un citas valsts pārvaldes institūcijas ir saņēmušas vairākas sabiedrību pārstāvošu biedrību, kā arī iedzīvotāju vēstules, kurā minēts, ka uz noteikta veida uzņēmējdarbību ietekme varētu būt negatīva.

-

Lūdzam skaidrot, kādā veidā projekts veicinās sociālā stāvokļa uzlabošanos.

-