Atzinums

Saeimā 2024.gada 20.jūnija sēdē 1. lasījumā pieņemtais likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" (Nr. 628/Lp14, Dok. nr. 2233) paredz papildināt Likumu ar 35.² pantu, kura sestā daļa noteic, ka LZRAun Finanšu ministrijas pārstāvim, kas veic šajā pantā minētās ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma kvalitātes pārbaudes, ir pieredze ilgtspējas ziņojuma sagatavošanā un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma sagatavošanā vai cita pieredze ilgtspējas jomā. LZRA aicina Finanšu ministriju uz 2. lasījumu iesniegt priekšlikumus, lai precizētu, cik ilgai pieredzi ir jābūt, kā arī precizētu, kas ir "cita pieredze".

-

Revīzijas pakalpojumu likuma 3.panta otrās daļas 2.punkts noteic, ka zvērināts revidents var sniegt revīzijas pakalpojumus kā zvērinātu revidentu komercsabiedrības darbinieks. LZRA vērš ministrijas uzmanību, ka saskaņā ar Komerclikumu, zvērināts revidents var revīzijas pakalpojumus sniegt gan pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu, gan citu civiltiesisku līgumu, kas regulē attiecības starp zvērinātu revidentu komercsabiedrību un zvērinātu revidentu. Ņemot vērā minēto, LZRA rosina papildināt likumprojektu ar jaunu 5.pantu šādā redakcijā:
"5. Izteikt 3.panta otrās daļas 2.puntu šādā redakcijā:
"2) revidentu komercsabiedrības iecelts atbildīgais zvērināts revidents.".
 

-

LZRA rosina tiesību normas skaidrībai papildināt Likuma 6.panta trešo daļu aiz vārdiem "revīzijas pakalpojumu" ar vārdiem "un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojuma".
 

-

LZRA rosina tiesību normas skaidrībai izteikt ceturtās daļas 7.punktu šādā redakcijā:
"7) veic zvērinātu revidentu un zvērinātu revidentu komercsabiedrību sniegto revīzijas pakalpojumu un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu kvalitātes kontroli;".
 

-

Likumprojekta 7.pants paredz izteikt jaunā redakcijā Likuma 10.panta pirmo daļu. LZRA vērš uzmanību, ka Iesniegumu likuma 3.panta trešā daļa noteic, ka   iesniegumu var iesniegt rakstveidā, elektroniskā veidā vai izteikt mutvārdos. Arī Administratīvā procesa likuma 56.panta pirmā daļa noteic, ka iesniegumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā, arī elektroniski bez droša elektroniskā paraksta, ja iestāde nodrošina, ka fiziskās personas identitāte ir pārbaudīta saskaņā ar Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumu. Lai precizētu, ka iesniegums ir jāiesniedz rakstveidā, LZRA rosina precizēt likumprojekta 7.pantā iekļauto grozījumu Likuma 10.panta pirmajā daļā un izteikt to šādā redakcijā:
"izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
"(1) Pretendents iesniedz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijai rakstveida iesniegumu zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai.".
 

-

Likumprojekta 7.pants paredz izdarīt grozījumus Likuma 10.panta sestajā daļā. Likumprojekta 8.pants paredz izdarīt grozījumus Likuma 11.panta trešajā daļā. LZRA vērš uzmanību uz to, ka Saeima 2024.gada 20.jūnija sēdē 1. lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” (Nr. 628/Lp14, Dok. nr. 2233). Tādējādi tika atbalstīta Revīzijas pakalpojumu likuma 16.1 panta otrā daļa, kas arī paredz, ka iesniegumu izskatīšana notiek par maksu, kuras apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Saeima vienlaikus lēma, ka šo likumprojektu 2. lasījumā (galīgajā) Saeima skatīs 2024.gada 23.septembrī. LZRA ieskatā nav lietderīgi līdz likumprojekta pieņemšanai saglabāt atšķirīgu regulējumu samaksas par iesniegumu izskatīšanu LZRA noteikšanai. Ņemot vērā minēto, LZRA aicina Finanšu ministriju iesniegt Saeimā priekšlikumu likumprojekta “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” Nr. 628/Lp14, Dok. nr.2233, izskatīšanai 2. lasījumā, kas paredzētu izdarīt grozījumus Revīzijas pakalpojumu likuma 10.panta sestajā daļā, 11.panta trešajā daļā un 22.panta ceturtajā daļā, nosakot, ka pretendentu iesniegumu pieredzes atzīšanai, iesniegumu zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai un iesniegumu par licences izsniegšanu izskatīšana notiek par maksu, kuras apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

-

Likumprojekta 7.pants paredz izdarīt grozījumus Likuma 10.panta sestajā daļā. Likumprojekta 8.pants paredz izdarīt grozījumus Likuma 11.panta trešajā daļā. LZRA vērš uzmanību uz to, ka Saeima 2024.gada 20.jūnija sēdē 1. lasījumā pieņēma likumprojektu “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” (Nr. 628/Lp14, Dok. nr. 2233). Tādējādi tika atbalstīta Revīzijas pakalpojumu likuma 16.1 panta otrā daļa, kas arī paredz, ka iesniegumu izskatīšana notiek par maksu, kuras apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Saeima vienlaikus lēma, ka šo likumprojektu 2. lasījumā (galīgajā) Saeima skatīs 2024.gada 23.septembrī. LZRA ieskatā nav lietderīgi līdz likumprojekta pieņemšanai saglabāt atšķirīgu regulējumu samaksas par iesniegumu izskatīšanu LZRA noteikšanai. Ņemot vērā minēto, LZRA aicina Finanšu ministriju iesniegt Saeimā priekšlikumu likumprojekta “Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā” Nr. 628/Lp14, Dok. nr.2233, izskatīšanai 2. lasījumā, kas paredzētu izdarīt grozījumus Revīzijas pakalpojumu likuma 10.panta sestajā daļā, 11.panta trešajā daļā un 22.panta ceturtajā daļā, nosakot, ka pretendentu iesniegumu pieredzes atzīšanai, iesniegumu zvērinātu revidentu kvalifikācijas eksāmenu kārtošanai un iesniegumu par licences izsniegšanu izskatīšana notiek par maksu, kuras apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

-

Likumprojekta 11.pants paredz papildināt likuma 17.pantu ar septīto daļu. LZRA vērš ministrijas uzmanību, ka Brīvas pakalpojumu sniegšanas likuma 2.panta trešās daļas 8.punkts noteic, ka šo likumu nepiemēro pakalpojumiem, kas saistīti ar valsts pārvaldi, kā arī valsts amatpersonām pielīdzināmo personu pakalpojumiem. LZRA izpilddirektore ir valsts amatpersona, tādēļ secināms, ka Brīvas pakalpojumu sniegšanas likums uz viņas lēmumiem neattiecas. Ņemot vērā minēto, LZRA ierosina izslēgt no likumprojekta normu, kas paredz papildināt Likuma 17.pantu ar septīto daļu. Ja minētā norma tiek saglabāta, LZRA rosina precizēt septīto daļu, izsakot to šādā redakcijā:
"Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir tiesīga piemērot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā minēto noklusējumu, ja pēc visu šā panta sestajā daļā minēto dokumentu saņemšanas Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu par atteikumu atjaunot zvērināta revidenta sertifikāta darbību un nav par to paziņojusi.".
 

-

Likumprojekta 17.pants izsaka jaunā redakcijā likuma 22.pantu. Ņemot vērā LZRA argumentus pie likumprojektā paredzētās Revīzijas pakalpojumu likuma 17. panta septītās daļas, LZRA ierosina izslēgt Likuma 22.panta ceturto daļu. Ja minētā norma tiek saglabāta, LZRA rosina precizēt ceturto daļu, izsakot to šādā redakcijā:
"Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir tiesīga piemērot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā minēto noklusējumu, ja pēc šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā iesnieguma un dokumentu saņemšanas Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu par atteikumu izsniegt licenci un nav par to paziņojusi.".
 

-

Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likuma 23. panta trešajā daļā nosaka, ka LZRA var pieņemt lēmumu par licences darbības apturēšanu, kuras termiņš nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem, bet, ja licences darbības apturēšana ir nepieciešama saistībā ar mantojuma lietas kārtošanu, licences darbības apturēšanas termiņš nevar būt ilgāks par divpadsmit mēnešiem. Savukārt likumprojekta turpmākās normas paredz iespēju lūgt licences apturēšanas termiņa pagarināšanu. LZRA lūdz Anotācijā skaidrot, vai šī termiņa pagarināšana ir iespējama tikai 6 vai 12 mēnešu robežās, vai arī termiņu var pagarināt pēc 6 un 12 mēnešu beigām. Ja licences darbības apturēšanas termiņu var pagarināt pēc 6 un 12 mēnešu termiņa beigām, LZRA rosina to precīzi noteikt likumā, kā arī noteikt, uz kādu termiņu var pagarināt licences darbības apturēšanu.
 

-

Ņemot vērā LZRA argumentus pie likumprojektā paredzētās Revīzijas pakalpojumu likuma 17. panta septītās daļas reakcijas, LZRA ierosina izslēgt Likuma 23.panta 4.² daļu. Ja minētā norma tiek saglabāta, LZRA rosina izteikt to šādā redakcijā:
"Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija ir tiesīga piemērot Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā minēto noklusējumu, ja pēc šā panta 4.¹ daļā minētā iesnieguma un dokumentu saņemšanas Administratīvā procesa likumā noteiktajā termiņā nav pieņēmusi lēmumu par atteikumu atjaunot licences darbību un nav par to paziņojusi.".
 

-

LZRA rosina:
1)    normas skaidrībai precizēt 27. panta pirmās daļas 2.punktu, papildinot to aiz vārdiem "Par nodokļiem un nodevām" ar vārdiem "22.² panta trešajā daļā";
2)    papildināt 27. pantu ar jaunu 2.punktu šādā redakcijā (attiecīgi mainot turpmāko punktu numerāciju):
"2) Valsts drošības dienestam Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā minētajos gadījumos;".
 

-

LZRA aicina Finanšu ministriju pārrunāt ierosināto papildinājumu, jo praksē ir konstatēti gadījumi, ka šāda dalībnieku sapulces lēmuma nav, un zvērinātu revidentu pieaicina klienta valde. Šādi gadījumi ir saistīti ar situācijām, kur klientam ir divi īpašnieki, kas savā starpā sastrīdējušies, tādēļ nevar pieņemt lēmumu par zvērināta revidenta ievēlēšanu. Šādā gadījumā klienta valde, lai izpildītu Grāmatvedības likuma un Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasības, pieaicina finanšu pārskata revīzijai zvērinātu revidentu. Gadījumā, ja Likuma 29.panta trešajā daļā tiek izdarīti rosinātie grozījumi, izveidosies situācija, ka piemērā minētie uzņēmumi nevarēs iesniegt ne gada pārskatu, ne revidēto gada pārskatu Valsts ieņēmumu dienestā.

-

LZRA vērš ministrijas uzmanību, ka saskaņā ar Komerclikumu, zvērināts revidents var revīzijas pakalpojumus sniegt gan pamatojoties uz pilnvarojuma līgumu, gan citu civiltiesisku līgumu, kas regulē attiecības starp zvērinātu revidentu komercsabiedrību un zvērinātu revidentu.
Līdz ar to LZRA rosina vārdus "darba līgums" aizstāt ar vārdu "līgums".

-

Revīzijas pakalpojumu likuma 38.panta ceturtā daļa noteic, ka LZRA disciplinārlietas ierosina par šā likuma un citu normatīvo aktu, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas lēmumu, profesionālo darbību reglamentējošo norādījumu vai ētikas kodeksa normu pārkāpšanu vai par to, ka zvērināts revidents nav ievērojis prasību turpināt savu izglītību un pilnveidot savu profesionālo kvalifikāciju Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas atzītā tālākizglītības procesā. Likumprojektā iekļautais 38.⁷ pants noteic, ka par Likuma un Ētikas kodeksa pārkāpumiem sankcijas un administratīvos pasākumus, tostarp sertifikāta/licences darbības apturēšanu un anulēšanu piemēros Finanšu ministrija. Taču LZRA ir dotas tiesības piemērot disciplinārsodu par LZRA lēmumu un profesionālo darbību reglamentējošo norādījumu pārkāpšanu. Līdz šim kā disciplinārsodi bija arī sertifikāta/licences darbības apturēšana vai anulēšana. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas novēršanas likums un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums noteic, ka par minēto likuma prasību neievērošanu LZRA var piemērot sodu – sertifikāta/licences darbības apturēšana vai anulēšana. Ņemot vērā minēto, LZRA lūdz ministrijai rast iespēju pārrunāt likumprojektā iekļauto jauno regulējumu (likumprojekta 11., 12. un 18.pants) par sertifikāta/licences darbības apturēšanu un anulēšanu, kā arī par nepieciešamību izdarīt grozījumus Likuma 38.¹ pantā, un nepieciešamību papildināt Pārejas noteikumus ar normu, kas noteic rīcību ar disciplinārlietām, kuras var būt ierosinātas uz laiku, kad likumprojekts tiks pieņemts un grozījumi stāsies spēkā.

-

LZRA rosina normas skaidrībai izteikt likumprojekta 43.pantu šādā redakcijā:
"43. Papildināt 40.panta otro daļu pēc vārda "deleģētajiem" ar vārdiem "ar revīzijas pakalpojumu un ilgtspējas ziņojuma apliecinājuma pakalpojumu uzraudzību saistītajiem.".
 

-

LZRA lūdz precizēt Pārejas noteikumu punktu numerāciju, jo Saeimā 2024.gada 20.jūnija sēdē 1. lasījumā pieņemtais likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā" (Nr. 628/Lp14, Dok. nr. 2233) paredz papildināt Pārejas noteikumus ar 23. – 34.punktu.

-