Atzinums

[1] 2024. gada spriedumā lietā D. pret Latviju (pieteikuma Nr. 76680/17) prasītājs sūdzējās, ka ir cietis no necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās un diskriminācijas, jo viņš ir saistīts ar zemāko kastu neformālā ieslodzīto hierarhijā un valsts iestādes nav izskaudušas šādu hierarhiju.
Lietā nebija strīda par to, ka:
Latvijas cietumos pieteikuma iesniedzēja turēšanas laikā pastāvēja neformāla ieslodzīto hierarhija, saukta arī par kastu sistēmu.
Prasītājs piederēja zemākajai ieslodzīto kastai šajā hierarhijā, t.i., “kreisajiem”, kas saskarās ar virkni ierobežojumu attiecībā uz koplietošanas telpu izmantošanu, piekļuvi pakalpojumiem un mijiedarbību ar citiem ieslodzītajiem.
Prasītājs nebija pakļauts nekādai faktiskai vardarbībai vai vardarbības draudiem ne no cietuma personāla, ne no ieslodzīto puses.
Galvenās domstarpības bija par to, vai neformālā ieslodzīto hierarhija un no tās izrietošie ierobežojumi ieslodzītajiem pieteikuma iesniedzēja situācijā paši par sevi ir necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 3. panta izpratnē un, ja tā, vai iestādes ir aizsargājušas pieteikuma iesniedzēju pret šādu situāciju.
Tiesa konstatēja, ka pieteikuma iesniedzēja fiziskā un sociālā segregācija apvienojumā ar ierobežotu piekļuvi cietuma pamatresursiem un saskarsmes liegšanu ir izraisījusi garīgu trauksmi, kas ir pārsniegusi ieslodzījumam raksturīgo nenovēršamo ciešanu līmeni, lai gan viņš nav bijis pakļauts fiziskai vardarbībai. Šāda situācija, kas bija gadiem ilgi, ņemot vērā viņa stāvokli neformālā hierarhijā zemākajā ieslodzīto kastā, ir uzskatāma par attieksmi, kas ir aizliegta ar Konvencijas 3. pantu.
Vērtējot valsts pienākumu aizsargāt prasītāju no sliktas izturēšanās, tiesa ņēma vērā šī jautājuma sistēmisko raksturu. Individuālā iejaukšanās, piemēram, izmeklēšanas sākšana vai pieteikuma iesniedzēja pārcelšana uz citu kameru vai cietumu (facility), nebūtu risinājusi galveno jautājumu, kas ir pieteikuma iesniedzēja sūdzību pamatā. Pat, ja tiktu izmeklēti konkrēti vardarbības vai sliktas izturēšanās gadījumi un vainīgie tiktu saukti pie atbildības, šādi pasākumi nemainītu neformālās ieslodzīto hierarhijas pamatā esošo varas dinamiku un nemainītu pieteikuma iesniedzēja subordinēto stāvokli tajā.
Tiesa konstatēja, ka valsts iestādes nav veikušas pietiekamus pasākumus, lai aizsargātu pieteikuma iesniedzēju no izturēšanās, kas saistīta ar viņa piederību neformālās ieslodzīto hierarhijas zemākajai kastai. Valsts iestādēm nebija efektīvu mehānismu, lai uzlabotu pieteikuma iesniedzēja individuālo situāciju vai visaptveroši risinātu šo jautājumu. Lietā konstatēja Konvencijas 3. panta pārkāpumu.
Saskaņā ar Konvencijas 46. pantu Latvijas valstij jāveic vispārējus pasākumus, lai risinātu sistēmisko jautājumu attiecībā uz neformālās ieslodzīto hierarhijas (kā tādas) mazināšanu cietumos. Tāpat arī Latvijas tiesām jāņem vērā ECT paustās atziņas izskatot lietas.
[2] Tieslietu ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par ECT sprieduma lietā D. pret Latviju izpildi. Informatīvajā ziņojumā jābūt ietvertiem pasākumiem/ rīcībai, kas novērstu līdzīgu pārkāpumu atkārtošanos nākotnē. Iepazīstoties ar informatīvo ziņojumu, tajā ir iezīmēti galvenie virzieni neformālās ieslodzīto hierarhijas pastāvēšanas mazināšanā:
cietuma personāla kapacitātes pilnveidošana;
ieslodzīto resocializācija;
ieslodzījuma vietu infrastruktūra;
citi pasākumi;
tiesnešu apmācība.
[3] Sniedzot turpmāk minētos komentārus ir ņemtas vērā paustās atziņas: 1) tiesībsarga 2023. gada ziņojuma par institucionālo kultūru Jēkabpils cietumā un konstatēto ieslodzīto pašpārvaldes sistēmu un no tās izrietošo augsto vardarbības risku starp notiesātajiem pielikumā [6] – [11] punktā iekļauto informāciju; 2) ECT spriedumā D. pret Latviju ietvertās atziņas; 3) 2024. gada 18. jūlija Eiropas Komitejas spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT) ziņojumā Lietuvas valdībai par 2024. gada februāra vizīti ietvertās atziņas; kā arī 4)cietuma apmeklējumu reizēs novēroto un iegūto informāciju.
Cietuma personāla kapacitātes pilnveidošana
[4] Attiecībā uz vakanto amatu vietu aizpildīšanu informatīvajā ziņojumā ir aprakstīts cietuma amatpersonu atlīdzības regulējums un tā turpmāka pilnveidošana, kā arī iniciatīvu paplašināt to personu mērķa grupu, kuras var pretendēt uz dienestu Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Tomēr informatīvajā ziņojumā būtu vērtīgi aprakstīt, kā ir veicies ar iepriekš noteikto personāla attiecību skaita pret ieslodzīto skaitu īstenošanu; tās šķēršļus?
Ieslodzīto resocializācija
[5] CPT pēc vizītēm Latvijā ir vērsusi uzmanību, ka gan notiesātajiem, gan apcietinātajiem ir jānodrošina mērķtiecīgs dienas režīms. Tāpat arī no ECT vispārējiem principiem izriet, lai konstatētu Konvencijas 3. panta pārkāpumu katrā individuālā situācijā ir jāvērtē kumulatīvo apstākļu kopums. Informatīvajā ziņojumā ir uzskaitītas resocializācijas programmas. Tomēr nav skaidrs, cik ieslodzītie tās var iziet, piemēram, gada laikā? Cik no šīm programmām ir “atvērtās”, proti, ka beidzoties konkrētam modulim jebkurā brīdī var pievienoties ieslodzītā persona, kuram tas ir aktuāli? No informatīvā ziņojuma nav skaidrības par apcietinātajiem nodrošināto mērķtiecīgo dienas režīmu . Jo ieslodzīto neformālās hierarhijas pazīmes ir manāmas arī apcietināto vidū un viņi arī var tikt izvietoti lielākas ietilpības kamerās.
Ieslodzījuma vietu infrastruktūra
[6] CPT ir norādījusi, ka iebiedēšanas un vardarbības risks ir lielāks lielas ietilpības telpās (kamerās) un ka izmitināto šādās telpās (kamerās)  var veicināt cietumu subkultūras attīstību un atvieglot kriminālo organizatorisko struktūru saglabāšanu un saliedētību. Šāda izmitināšana arī apgrūtina vai pat padara neiespējamu pienācīgu personāla kontroli. It sevišķi, ja maiņās ir mazs uzraugu skaits. Tiesībsargs ir informēts, ka dzīvojamās platības norma vienam ieslodzītajam nevar būt mazāka par 4 kvadrātmetriem. Ņemot vērā, ka informatīvajā ziņojumā ir aprakstīti nozīmīgākie renovācijas darbi Valmieras cietumā, būtu vērtīgi arī aprakstīt pārējos cietumos veiktos darbus attiecībā uz lielu ietilpību telpu (kameru) pārveidošanu uz mazākām (piemēram, pārskatāmi atspoguļot, cik šobrīd ir lielo ietilpību kameru (norādot maksimāli ievietojamo ieslodzīto skaitu), cik mazietilpību kameru šobrīd ir).
Citi pasākumi
[7] Informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka ir pilnveidota ieslodzīto sūdzību izmeklēšana par savstarpējo vardarbību. Bet ne vienmēr ir jānotiek fiziskai vardarbībai, jo ieslodzīto hierarhija ir saistāma arī ar emocionālo vardarbību. Arī šajā ECT spriedumā lietā D. pret Latviju ir kaut kas līdzīgs minēts. Līdz ar to, tas, kas iztrūkst informatīvajā ziņojumā, ir saistīts ar sūdzību vai citu signālu, kas liek domāt, ka starp ieslodzītajiem tiek kultivēta savstarpējā neformālā ieslodzīto hierarhija, izskatīšanas (izvērtēšanas) efektivitātes uzlabošanu un kas būtu ziņojumā jāapraksta (ne tikai jau notikusi vardarbība).
Ir bijušas situācijas, kad ieslodzītie par dažādām pazemojošām rīcībām (ne tieši fiziska vardarbība) vēršas pie cietuma priekšnieka un dažkārt, šos iesniegumus nemaz neizskata cietuma priekšnieks, bet Drošības daļas darbinieki, vai ja izskata (un pat ja Drošības daļā izskata), vai tiek veikti attiecīgi pasākumi, līdz ar to šāda veida sūdzībām vai signāliem būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība, iespējams jābūt vadlīnijām kā šādos gadījumos cietumam jārīkojas. Protams, tas iet roku rokā ar darbinieku izglītošanu. Bet līdz tam vēl paies kāds brīdis, līdz ar to, tas kas ir jau šobrīd darāms ir jāpārskata sūdzību (arī mutisku) izskatīšanas procedūra, tostarp, situāciju monitorings, kad tiek saņemti signāli, ka kādā kamerā vai zonā pastāvīgi kāds tiek “emocionāli presēts”.
[8] Informatīvajā ziņojumā minēts, ka lielākā daļa atklātajos cietumos ievietoto notiesāto tiks nodarbināti vai apmeklēs mācības ārpus cietuma. Tomēr ziņojumā nav atspoguļots tas, vai ir veikts izziņas darbs par vakantajām darba vietām vietējā pašvaldībā, piemēram, Jēkabpils pilsētā (rajonā), vai ir notikušas pārrunas vai arī jau slēgtas vienošanās ar pašvaldību par potenciālajām darba vietām ieslodzītajiem. Nav atspoguļots atbildīgi iestāžu plāns, kādā veidā palielināt komersantu piesaisti darbam visos cietumos, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku ieslodzīto nodarbinātību. No pievienotajiem dokumentiem nav redzams darbs pie nodarbinātības palielināšanas.
Tāpat no informatīvā ziņojuma neizriet, kas notiks ar Jēkabpils cietuma lielas ietilpības telpām (kamerām), kas būtu atspoguļojams pie esošās infrastruktūras uzlabošanas pasākumiem.
Informatīvā ziņojuma 4. pielikums
[9] Lai gan 4.pielikumā ir norādīts, ka “Ieslodzījuma vietās ieslodzītie tiek nepārtraukti monitorēti, līdz ar ko, ikviens ieslodzītais jebkurā brīdī var vērsties pie ieslodzījuma vietas amatpersonas (tajā skaitā – par apdraudējumu veselībai vai dzīvībai). Ieslodzītais var izmantot ikdienas skaitliskās pārbaudes, lai vērstos pie amatpersonas, ieslodzītais var nospiest izsaukuma pogu (atrodas kamerā), ieslodzītais var klauvēt pie kameras durvīm, tādējādi pievēršot amatpersonu uzmanību, ieslodzītais var pieteikties uz sarunu pie ieslodzījuma vietas priekšnieka vai viņa vietnieka, var pieteikties uz sarunu (vizīti) pie jebkuras Pārvaldes amatpersonas”. Tomēr šis  ir bijis visu laiku arī līdz ECT spriedumam, tikai iztrūkst stratēģiskas iestādes rīcības, informācija ne vienmēr aiziet tālāk par konkrēto darbinieku, ja vien ieslodzītais netiek sists. Šis nav iebildums pret šo citātu, bet ir kontekstā ar iepriekš teikto par efektīvu situāciju (sūdzību, dažādu incidentu) apzināšanu un reaģēšanu.
Papildus aspekti
Apcietinātie
[10] Ziņojumā liels uzsvars ir likts uz plānoto darbu ar notiesātajiem, norādot atsauces uz resocializācijas pamatnostādnēm, grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā, jauna likuma izstrādi u.tml. Tomēr tiesībsargs ir novērojis, ka arī ieslodzītie vēl apcietinājuma stadijā ir ļoti pakļauta hierarhijai, jo 1) atrodas slēgtā režīmā tāpat kā notiesātie zemākajā pakāpē, 2) no jauna nokļūstot šādā daudziem nepierastā vidē ir īpaši ievainojami un ietekmējami no ieslodzītajiem ar iepriekšējo kriminālo pieredzi, 3) ieslodzītie ar iepriekšējo kriminālo pieredzi nekādā veidā nav pakļauti jēgpilnai resocializācijai, jo normatīvais regulējums šādu prasību neparedz. Saprotams, ka apcietinātos varētu skart ziņojumā pieminētais aspekts par infrastruktūras uzlabošanu, kā arī darbinieku skaita palielināšana, tomēr ziņojumā šobrīd un arī pārredzamā nākotnē nav minēti plānotie darbi, kas vērsti uz ieslodzīto ar iepriekšējo kriminālo pieredzi apziņas maiņu vai apcietināto bez kriminālās vēstures jēgpilnu pasargāšanu no neformālās ieslodzīto hierarhijas sistēmas ietekmes. Līdz ar to neformālās ieslodzīto hierarhijas sistēmas mazināšanai ir jāparedz arī darbs ar šo ieslodzīto kategoriju. Darbs pie šīs problēmas būtu jāsāk jau sākuma posmā, kad cilvēks nonāk cietumā un saskaras ar šo vidi.
ECT spriedums lietā D. pret Latviju
[11] ECT spriedumā lietā  D. pret Latviju ir arī aprakstītas ikdienas izpausmes ieslodzītajiem, kas pieder pie zemākās kastas. Piemēram, ieslodzītie zemākajā kastā saskaras ar dažādiem ierobežojumiem attiecībā uz komunālo iekārtu izmantošanu. Nav atļauts sēdēt uz vieniem un tiem pašiem soliem, kā arī staigāt vai stāvēt tajās pašās vietās kā citiem ieslodzītajiem. Īpašas tualetes, izlietnes un ēdamistabas zonas bija paredzētas lietošanai. Turklāt aizliegts stāvēt vienā rindā uz cietuma veikalu vai Medicīnas daļu. Aizliegts piedalīties sporta aktivitātēs vai koplietot dušas telpas. Jāguļ uz visneērtākajām gultām, nevar izmantot zonas, kas paredzētas pārējām divām kastām. Zemākās kastas ieslodzītajiem  uzdoti tādi darbi, kā stāvēt sardzē un ziņot, kad nāk personāls, telpu tīrīšanu un apģērbu mazgāšanu. (7., 35., 43. un 49. punkts) Katru no šiem minētajiem apstākļiem vēl arvien var manīt Latvijas cietumos (dažos izteiktāk, dažos mazākizteikti). Līdz ar to informatīvajā ziņojumā būtu iekļaujam informācija, kas ir darīts, ko dara un kas ir plānots darīt šīs neformālās ieslodzīto hierarhijas mazināšanā. Uzsvaru liekot uz to, kas šobrīd mērķtiecīgi tiek darīts.
2024. gada 18. jūlija CPT ziņojums Lietuvas valdībai un tajā ietvertās atziņas
[12] Šajā ziņojumā CPT vērtēja arī rekomendāciju izpildi par vardarbības mazināšanu starp ieslodzītajiem. Ņemot vērā, ka šajā ziņojumā konstatētais ir aktuālās arī Latvijai, t.sk., tas skar neformālās ieslodzīto hierarhijas mazināšanas aspektus. Šie aspekti ir atrodami ECT spriedumā lietā D. pret Latviju, tādēļ Tieslietu ministrijai informatīvajā ziņojumā būtu iekļaujama arī šāda informācija:
Informatīvajā ziņojumā ir minēts, ka šobrīd noslēguma posmā atrodas Pārvaldes personāla apmācības sistēmas reforma, kā arī notiek jaunas Mācību centra ēkas būvniecība. Braucot vizītēs, ir novērots ārstniecības personāla attieksmē “mēs un viņi” dalījumu (aprakstīts tiesībsarga 2023. gada ziņojuma par institucionālo kultūru Jēkabpils cietumā un konstatēto ieslodzīto pašpārvaldes sistēmu un no tās izrietošo augsto vardarbības risku starp notiesātajiem pielikuma [6] punktā). CPT attiecībā uz veselības aprūpes speciālistu apmācību ir norādījusi tā būtisko lomu: par nepieciešamo kompetenču attīstīšanu traumu dokumentēšanā un interpretēšanā, kā arī zināšanām par ziņošanas pienākumiem un procedūrām, t.sk., personu intervēšanas tehnikām pret kurām , iespējams, ir bijusi slikta izturēšanās. Līdz ar to būtu lietderīgi informatīvajā ziņojumā ietvert informāciju par pasākumiem, kas ir darīti un plānots darīt, lai pilnveidotu un papildinātu ārstniecības personāla kompetenci sliktas izturēšanās novēršanā.
ECT spriedumā lietā D. pret Latviju atsaucās uz vispārējo principu, ka Konvencijas 3. pantu nevar attiecināt tikai uz fizisku sliktu izturēšanos; tā attiecas arī uz psiholoģisko ciešanu radīšanu. Tāpat arī ļaunprātīgas darbības, kas nav fiziska vardarbība, arī var būt slikta izturēšanās, jo tās rada psiholoģisku kaitējumu cilvēka cieņai. (46. punkts) Līdz ar to rodas jautājumi, vai un kāds darbs ir noticis ar neoficiālās ieslodzīto hierarhijas līderiem, lai mazinātu viņu dominējošo stāvokli? Piemēram, Lietuvā mēģināta rotācija starp kamerām un cietumiem, periodiskas pārmeklēšanas un preventīvas pārbaudes, regulāras sarunas, nošķiršana no citiem ieslodzītajiem u.c.
Vizītēs arī ir novērots, aprakstīts arī tiesībsarga divos 2023. gada ziņojumos par Jēkabpils cietumu, ka traumu žurnālos ir ieraksti, kas liecina par vardarbību starp ieslodzītajiem. Arī Latvijā cietušie ieslodzītie var skaidrot kā nelaimes gadījumu, sadzīvisku traumu. ECT spriedumā lietā D. pret Latviju atsaucās uz vispārējo principu, ka it īpaši valsts iestādēm ir pienākums veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka to jurisdikcijā esošās personas netiek pakļautas spīdzināšanai vai necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei vai sodiem, tostarp šādai sliktai attieksmei, ko īsteno privātpersonas. (53. punkts)
Attiecībā uz nesodāmības sajūtas mazināšanu, vai un kāda ir bijusi rīcība attiecībā uz traumu reģistrēšanu, izmeklēšanu un analīzi, lai novērstu vardarbību un nesodāmības sajūtu ieslodzīto vidū? Ideāli, ja to varētu atspoguļot statistiski, piemēram, nelaimes gadījumu attiecība pret vardarbīgām traumām attiecībā uz tiem medicīniskajiem datiem, kas liecina par vardarbību starp ieslodzītajiem un kur lielāko daļu no tiem cietušie ieslodzītie skaidro kā nelaimes gadījumu, sadzīvisku traumu. Piemēram, Lietuva pārskatīs ieslodzīto ievainojumu izmeklēšanas praksi un procedūras. Kā pirmo soli plāno izveidot vienotu ieslodzīto traumu reģistru visiem cietumiem, ko paredzēts sākt ar š.g. 1. jūliju. Sagaidāms, ka šis reģistrs uzlabos traumu reģistrēšanas un izmeklēšanas uzraudzību un analīzi. Arī Lietuvā kriminālprocesu nevarot uzsākt, ja nav izdarīta darbība, kurai ir nozieguma vai likumpārkāpuma pazīmes. (Sīkāk par tiesisko regulējumu skatīties CPT ziņojuma 38. – 40. punktam.) Lietuvā 2024. gada aprīlī esot uzsāktas diskusijas ar prokuroriem, lai mudinātu sākt pirmstiesas izmeklēšanu par vardarbības gadījumiem ieslodzīto vidū, ņemot vērā to ka cietušie reti sūdzas, baidoties no atriebības un neoficiālās ieslodzīto hierarhijas ievērošanas. Šādu soli CPT atzinīgi novērtēja, jo tas esot nozīmīgs solis ceļā uz to, lai samazinātu vardarbību starp ieslodzītajiem. Prokurors varot uzsākt izmeklēšanu pat tad, ja cietušais ieslodzītais nav iesniedzis sūdzību.
 

-