Atzinums

Ievērojot, ka atbilstoši noteikumu projekta 2. punktam paredzēts, ka noteikumu projekts stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī, lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas 1.2. sadaļu.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā ietverto skaidrojumu par noteikumu projekta 1.13. apakšpunktā piedāvātajiem grozījumiem Noteikumu Nr. 440 8.2. apakšpunktā, nepieciešamības gadījumā piemērveidā skaidrojot, kas šī regulējuma izpratnē uzskatāms par sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

Tieslietu ministrija nevar piekrist viedoklim, ka trokšņošana vai ielu tirdzniecības vietas darbības skaļums nav saistīts ar sabiedriskās kārtības traucēšanu. Vērtējot termina "sabiedriskā kārtība" lietojumu normatīvajos aktos, secināms tieši pretējais – pārmērīga trokšņošana ir uzskatāma par sabiedriskās kārtības traucēšanu. Uz to norāda, piemēram, Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 11. panta pirmā daļa, kas paredz administratīvo sodu fiziskai un juridiskai personai par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta vai citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību. Šī norma attiecināma arī uz tādiem pārkāpumiem, kas saistīti ar sadzīves trokšņiem, proti, ja persona trokšņo un tādā veidā traucē citu personu mieru neatkarīgi no tā, kurā vietā – daudzdzīvokļu mājas dzīvoklī, pie dzīvojamās mājas, publiskā vietā vai citur – tas tiek darīts (sk. Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā anotācijas I sadaļas 2. punkta 2. apakšsadaļu).

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 1.2. apakšpunktu.

Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumu Nr. 240 "Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 240) 2.21. apakšpunkts noteic, ka publiskā ārtelpa ir sabiedrībai brīvi vai daļēji pieejamas teritorijas un telpa, ko veido ceļi, ielas, bulvāri, laukumi, publisku ēku pagalmi, pasāžas, krastmalas, promenādes, parki, dārzi, skvēri, meži, publiskie ūdeņi un citas vietas, kas nodotas publiskai lietošanai. Šie noteikumi noteic vispārīgās prasības vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei, kā arī  teritorijas izmantošanas veidu klasifikāciju (Noteikumu Nr. 240 1. punkts).

Vēršam uzmanību, ka Noteikumu Nr. 240 2.21. apakšpunktā noteiktais termina "publiskā ārtelpa" skaidrojums atbilst noteikumu projekta 1.2. apakšpunktā piedāvātajā Ministru kabineta 2010. gada 12. maija noteikumu Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību" (turpmāk – Noteikumi Nr. 440) 2.1.1 apakšpunktā ietvertajam termina "pašvaldībai piederoša publiska ārtelpa" skaidrojumam (daļā par terminu "publiska ārtelpa"). Ievērojot, ka pašvaldības teritorijas attīstības plānošanā, teritorijas izmantošanā un apbūvē, kā arī teritorijas izmantošanas veidu klasifikācijā piemēro Noteikumus Nr. 240, Tieslietu ministrijas ieskatā nav lietderīgi Noteikumos Nr. 440 noteikt termina "pašvaldībai piederoša publiskā ārtelpa" skaidrojumu.

Paskaidrojam, ka, ja tiesību nozarē, apakšnozarē vai attiecīgajā jomā jau pastāv spēkā esošs tiesiskais regulējums, formulējot jauna normatīvā akta tiesību normas, ievēro un turpina iepriekšējā regulējuma valodas lietojumu, stilu un terminoloģiju, ciktāl tas ir nepieciešams un iespējams (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2023. Pieejama: https://tai.mk.gov.lv/get/book/pdf. 23. lpp.).

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 1.17. un 1.35. apakšpunktu, novēršot regulējuma dublēšanu.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma 4. panta pirmajai daļai, ja normatīvie akti nosaka prasību glabāt vai uzrādīt dokumenta oriģinālu, šī prasība attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja elektroniskais dokuments atbilst šā likuma 3. panta otrās un trešās daļas prasībām. Tādējādi jau šobrīd Noteikumu Nr. 440 10. apakšpunktā minētā persona (turpmāk – tirdzniecības dalībnieks) un Noteikumu Nr. 440 23. apakšpunktā minētā persona (turpmāk – tirdzniecības organizators) pēc kontrolējošās institūcijas pieprasījuma ir tiesīga uzrādīt pašvaldības izsniegto ielu tirdzniecības atļauju vai ielu tirdzniecības organizēšanas atļauju (turpmāk abas kopā – atļauja) elektroniskā formā, ja vien tā atbilst Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otrās un trešās daļas prasībām. Informējam, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 108) 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 1.25. un 1.31. apakšpunktu. Vienlaikus lūdzam atbilstoši precizēt noteikumu projekta anotāciju.

Ievērojot, ka tirdzniecības organizēšanas kārtību ar pašvaldību saskaņojamās tirdzniecības vietās atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 21.⁵ pantam noteic Ministru kabinets, pašvaldība jau šobrīd ir tiesīga atļaujas saņemšanai pieprasīt tikai tādu Noteikumu Nr. 440 15. un 19. punktā neminētu informāciju vai saskaņojumu, kas tieši izriet no tai dotā pilnvarojuma.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 1.27. un 1.32. apakšpunktu.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 64. panta pirmajai daļai, ja administratīvā lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas, ja likumā nav noteikts cits termiņš vai citā normatīvajā aktā — īsāks termiņš administratīvā akta izdošanai. APL 64. panta otrā daļa noteic, ka, ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

APL 59. panta ceturtā daļa noteic procesa dalībnieka pienākumu iesniegt pierādījumus, kas ir viņa rīcībā, un paziņot iestādei par faktiem, kas viņam ir zināmi un konkrētajā lietā varētu būt būtiski, tai skaitā iesniegt normatīvajos aktos noteikto informāciju vai dokumentus, kas nepieciešama iestādes lēmuma pieņemšanai. Atbilstoši šā panta pirmajai daļai, lai iegūtu nepieciešamo informāciju lēmuma pieņemšanai un panāktu tiesisku, taisnīgu un efektīvu lietas izskatīšanu, iestāde pēc iespējas dod administratīvā procesa dalībniekiem norādījumus un ieteikumus.

Ievērojot minēto, paskaidrojam, ka atbilstoši APL un Noteikumu Nr. 440 regulējumam pašvaldībai lēmums par atļaujas izsniegšanu vai atteikumu izsniegt atļauju jāpieņem piecu darbdienu laikā no tirdzniecības dalībnieka vai tirdzniecības organizatora (turpmāk abas kopā – persona), iesnieguma saņemšanas. Ja iestāde konstatē, ka iesniegumam nav pievienota visa Noteikumu Nr. 440 15. vai 19. punktā minētā informācija vai dokumenti, pašvaldībai ir pienākums informēt par to personu, nosakot saprātīgu termiņu trūkstošās informācijas vai dokumentu iesniegšanai. Ja nepieciešams, pašvaldība šādā gadījumā pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanas termiņa pagarināšanu, par to informējot personu.

Papildus informējam, ka atbilstoši APL 63. panta pirmās daļas trešajam punktam iestāde var izdot administratīvo aktu, ar kuru pilnībā vai daļēji atteikts izdot iesniedzējam labvēlīgu administratīvo aktu sakarā ar to, ka administratīvā akta izdošanai nav pamata vai tā nav lietderīga. Šādu atteikumu var pamatot arī ar to, ka iesniedzējs nav iesniedzis visu informāciju, kas nepieciešama lēmuma pieņemšanai, ja informācijas sniegšanas pienākums atbilstoši normatīvajam aktam uzlikts iesniedzējam. Tādējādi, lūdzot iesniegt trūkstošo informāciju vai dokumentus, pašvaldība var informēt personu, ka, ja noteiktajā termiņā lūgtā informācija vai dokumenti netiks iesniegti, pašvaldība pieņems lēmumu par atteikumu izdot atļauju.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 1.45. apakšpunktu vai papildināt noteikumu projekta anotāciju ar šajā apakšpunktā piedāvātā regulējuma nepieciešamību, vienlaikus vērtējot tā samērīgumu.

Vēršam uzmanību, ka Tieslietu ministrijas ieskatā nav tiesiska pamata noteikt beztermiņa liegumu personai saņemt atļauju, ja personai iepriekš izsniegtā atļauja bijusi anulēta.

-

Lūdzam svītrot noteikumu projekta 1.46. punktā piedāvātajā Noteikumu Nr. 440 29.14. apakšpunktā vārdus "par kuriem pašvaldība informē, sniedzot motivētu atteikumu", novēršot regulējuma dublēšanu.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši APL 67. panta otrās daļas 6. punktam un ceturtajai daļai, izdodot nelabvēlīgu administratīvo aktu, iestādei ir pienākums administratīvajā aktā norādīt šāda lēmuma pamatojumu. Tādējādi pašvaldības pienākums pamatot lēmumu par atteikumu izsniegt atļauju izriet no APL un atkārtoti Noteikumos Nr. 440 nav jānosaka.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 1.49. apakšpunktā piedāvāto Noteikumu Nr. 440 43. punktu, aizstājot vārdus "pašvaldības kompetencē ir pieņemt" ar vārdu "pieņem", un papildinot ar apstākļiem, kas var būt par pamatu lēmuma par tirgus statusa atcelšanu pieņemšanai.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši APL 11. pantam privātpersonai nelabvēlīgu administratīvo aktu izdot vai faktisku rīcību veikt iestāde var uz Satversmes, likuma, kā arī uz starptautisko tiesību normas pamata. Ministru kabineta noteikumi vai pašvaldību saistošie noteikumi var būt par pamatu šādam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja Satversmē, likumā vai starptautisko tiesību normā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, vai pašvaldībām, izdodot saistošos noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību. Ja Satversme, likums vai starptautisko tiesību norma ir pilnvarojusi Ministru kabinetu, tad Ministru kabinets savukārt ar noteikumiem var pilnvarot pašvaldības. Tādējādi nav pieļaujams Noteikumu Nr. 440 43. punktā noteikt pašvaldības tiesības pieņemt lēmumu par tirgus statusa atcelšanu, neparedzot pamatojumu šāda lēmuma pieņemšanai.

Papildus informējam, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 2.2. un 2.3. apakšpunktam normatīvā akta projekta tekstu raksta normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes, kā arī ievērojot juridisko terminoloģiju.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļu attiecībā uz principa "tikai vienreiz" piemērošanu un papildināt to ar atsauci uz APL.

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši APL 59. panta otrajai daļai, ja lēmuma pieņemšanai nepieciešamā informācija ir nevis administratīvā procesa dalībnieku, bet gan citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no administratīvā procesa dalībniekiem. Savukārt princips "tikai vienreiz" attiecināms vienīgi uz atteikšanos no datu dublēšanas valsts informāciju sistēmās, nodrošinot, ka, ja iestādes A valsts informatīvajā sistēmā jau ir ievadīta informācija, kas iestādei B nepieciešama administratīvā akta izdošanai, tā netiek dublēta iestādes B valsts informācijas sistēmā, bet gan tiek nodrošināta iestādes B piekļuve iestādes A valsts informatīvajā sistēmā norādītajai informācijai, ciktāl tas nepieciešams lēmuma pieņemšanai (sk. Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 2. oktobra regulas (ES) 2018/1724, ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012, 14. un turpmākos pantus).

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļu ar atsauci uz tiesību aktu, no kura izriet, ka "ielu tirdzniecības regulējuma mērķis vienmēr ir bijis, ka ielu tirdzniecībai pēc savas būtības vajadzētu būt īslaicīgai preču tirdzniecībai, kur galvenokārt tiek pārdotas tikai pašu saražotās preces, nevis iepirktā produkcija".

Vēršam uzmanību, ka minētais neizriet ne no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, ne arī no Noteikumiem Nr. 440, turklāt arī praksē pašvaldības izsniedz atļaujas gan īslaicīgai, gan pastāvīgai ielu tirdzniecībai (sk., piemēram, Salaspils novada domes 2014. gada 4. aprīļa saistošos noteikumus Nr. 4./2014 "Par tirdzniecību publiskajās vietās  Salaspils novadā").

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā norādīto termina "ielu tirdzniecība" skaidrojumu atbilstoši noteikumu projekta 1.1. apakšpunktā piedāvātajam Noteikumu Nr. 440 2.1. apakšpunktam.

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 1.15. apakšpunktā piedāvāto Noteikumu Nr. 440 8.6. apakšpunktu, aizstājot vārdus "valsts nozīmes svētku pasākumos" ar citiem, atbilstošiem vārdiem (piemēram, valsts mēroga publiski pasākumi"). Pēc analoģijas lūdzam precizēt arī noteikumu projekta 1.33. apakšpunktā piedāvāto Noteikumu Nr. 440 23.1. apakšpunktu, kā arī precizēt noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļu.

Noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā kā piemērs "valsts nozīmes svētku pasākumiem" norādīti Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 1. panta 1. punktam ar publisku pasākumu saprot fiziskās vai juridiskās personas plānotu un organizētu sabiedrībai pieejamu svētku, piemiņas, izklaides, sporta vai atpūtas pasākumu publiskā vietā neatkarīgi no īpašuma piederības. Savukārt svētku dienas noteic likuma "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 1. pants. Šajā pantā par svētku dienu noteikta Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma diena, taču ne Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki kā pasākums kopumā.

Tieslietu ministrijas ieskatā piedāvātais jēdziens "valsts nozīmes svētku pasākumi" nesniedz priekšstatu par pasākumiem, uz kuriem regulējums attiecināms, jo īpaši ņemot vērā noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā piedāvāto piemēru, tādējādi sarežģījot regulējuma piemērošanu.

-