Atzinums

Anotācijā par Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumu Nr. 918 "Noteikumi par rūpnieciskās zvejas tiesību nomu un zvejas tiesību izmantošanas kārtību" (turpmāk - noteikumi) 64. punkta izteikšanu jaunā redakcijā sniegts šāds skaidrojums: "Lai zvejas limitu ne tikai varētu samazināt kārtējā gadā, bet iznomātājam būtu arī tiesības to ņemt vērā, piešķirot zvejas limitus nākamajā gadā, ir jāprecizē noteikumu Nr. 918 64. punkts." Pirmkārt, aicinām skaidrot, kas skaidrojumā domāts ar vārdu "to" (proti, ko iznomātājam ir tiesības ņemt vērā). Otrkārt, lūdzam izvērtēt un sniegt izvērstāku skaidrojumu vai to precizēt, ņemot vērā, ka noteikumu 64. punkts neregulē iznomātāja tiesības ņemt kaut ko vērā, bet gan paredz, ka iznomātājs, izdarot atbilstošus grozījumus protokolā, var vienpusēji samazināt kārtējā gadā piešķirto zvejas limitu (projekta 1.9. apakšpunktā izteiktajā punkta redakcijā arī "vai nākamajā gadā piešķiramo zvejas limitu"). Attiecīgi aicinām izvērstāk pamatot regulējumu pēc būtības, īpaši ņemot vērā, ka tas pirmšķietami ir nomniekam nelabvēlīgāks, salīdzinot ar pašreizējo regulējumu.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju noteikumu 8.¹ punktu ievietot atbilstošā noteikumu nodaļā, kas regulē ar zvejas limitiem saistītos jautājumus, jo punkts sistēmiski neiederas noteikumu II. nodaļā, kas noteic rūpnieciskās zvejas tiesību nomas galvenos principus.
Vienlaikus lūdzam izvērstāk skaidrot noteikumu 8.¹ punktā, kā arī 8. punktā un 1. pielikuma 10.2. apakšpunktā, kas pēc būtības noteic priekšrocības zvejas limitu piešķiršanā vai zvejas tiesību nomā, atbilstību likumā noteiktajam pilnvarojumam, īpaši ņemot vērā, ka Zvejniecības likuma 7.panta sestā daļā regulē priekšrocības zvejas tiesību nomā (sk. arī noteikumu 17. punktu un citviet noteikumos ietvertās norādes uz likumā paredzētajām prasībām priekšrocību piešķiršanā). Proti, lūdzam izvērtēt un skaidrot, vai un kā minētās normas atbilst likumā paredzētajam pilnvarojumam un ir ietveramas šajos noteikumos, nevis likumā.

-

Lūdzam precizēt noteikumu 71.³ punktu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 127. punktam (proti, paredzot, ka "pašvaldības dome nosaka", nevis "pašvaldība nosaka"). Lūdzam arī izvērtēt nepieciešamību norādīt uz pienākumu pašvaldībai pienākuma izpildē (proti, saistošo noteikumu izdošanā) konsultēties ar zvejniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām un izvērtēt iespēju attiecīgos vārdus svītrot, ņemot vērā, ka sabiedrības līdzdalības iesaisti un kārtību, tostarp tiesību aktu izstrādē, jau regulē citi normatīvie akti, tostarp Ministru kabineta 2024. gada 15. oktobra noteikumi Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā". Vienlaikus aicinām svītrot saīsinājumu "u.c." kā lieku, jo tas, ka var noteikt arī citus rādītājus, izriet no vārdiem "tādus rādītājus kā". Lūdzam arī izvērtēt un skaidrot, vai ar terminu "rādītājs" domāts tas pats, kas "kritērijs zvejas efektivitātes novērtēšanai", un, ja atbilde ir apstiprinoša, lūdzam izmantot vienu terminu. 
Papildus norādām, ka pilnvarojums pašvaldības domei izdot saistošos noteikumus tiek izteikts jaunā redakcijā, attiecīgi ir aizpildāma anotācijas 4. sadaļa, sniedzot atbilstošu informāciju un pamatojumu par projektā paredzēto pilnvarojumu un izdodamajiem tiesību aktiem.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, kuru Zvejniecības likumā paredzēto pilnvarojumu Ministru kabitam izpilda noteikumu 97.¹ punkts. Vienlaikus lūdzam skaidrot punkta korelāciju ar citām noteikumu normām, piemēram, noteikumu 96. punktu.
Papildus lūdzam arī normu precizēt. Pirmkārt, aicinām atsaukties uz normatīvajiem aktiem par publisko ūdeņu nomu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 137. punktam, kā arī anotācijā norādīt, kādi normatīvie akti ar atsauci ir domāti. Otrkārt, vēršam uzmanību, ka Zvejniecības likuma 28. panta otrās daļas 5. punkts neregulē zvejas tiesību izmantošanas iznomāšanu kā tādu, attiecīgi atsauce, ka ūdenstilpe "tiek iznomāta zvejas tiesību izmantošanai saskaņā ar Zvejniecības likuma 28. panta otrās daļas 5. punktu", nav korekta un lūdzam precizēt normu atbilstoši tās mērķim.

-

Lūdzam izvērtēt un anotācijā skaidrot, kuru tieši Zvejniecības likumā paredzēto pilnvarojumu izpilda noteikumu 100.² - 100.¹⁴ punkti, it īpaši normas, kuras paredz privātrpersonai nelabvēlīgu materiāltiesisku regulējumu (sk. noteikumu 100.¹⁰ un 100.¹¹ punktu). Citastarp atgādinām, ka, ja pilnvarojumā minēts vārds "kārtība", tad pamatā Ministru kabinetam piešķirtas tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[1] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[2] Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Vienlaikus aicinām izvērtēt, vai noteikumu 100.¹⁰ 2. apakšpunkts nav formulēts pārāk plaši. No normas redakcijas izriet, ka ir runa par jebkādu nomnieka darbību vai bezdarbību, ne tikai tādu, kas saistīta ar nomas līguma pārkāpumu, kas pirmšķietami varētu nebūt normas mērķis. Attiecīgi aicinām izvērtēt un precizēt vai sniegt pamatotu skaidrojumu.
[1] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[2] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.

-

Vēršam uzmanību uz pretrunu noteikumu 100.¹⁴ punktā - proti, norma paredz, ka iznomātājs pirms de minimis atbalsta piešķiršanas izvērtē nomnieka atbilstību regulas Nr. 717/2014 nosacījumiem atbalsta piešķiršanas brīdī. Lūdzam precizēt normu vai sniegt pamatotu skaidrojumu par tās piemērošanu.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt noteikumu 1. pielikuma 7.3. apakšpunktu, tostarp svītrojot paredzētos grozījumus tajā un atbilstoši precizēt pielikumu. Vēršam uzmanību, ka likums jau noteic gadījumus, kad iznomāto zvejas tiesību izmantošanu var pārtraukt (sk. Zvejniecības likuma 8. panta pirmās daļas 1.-4. punktu), kā arī paredz kārtību, kādā tā attiecīgajā gadījumā pārtraucama (Zvejniecības likuma 8. panta otrā un trešā daļa). Ne Ministru kabineta noteikumos, ne līgumā nav pieļaujams ne mainīt, ne arī pārrakstīt šo tiesību normu. Citastarp saistībā ar grozījumu noteikumu 1. pielikuma 7.3.2. apakšpunktā norādām, ka normatīvo aktu pārkāpumi nav saistāmi tikai ar administratīvajiem pārkāpumiem, kā arī lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā esība nav priekšnoteikums, lai varētu konstatēt normatīvo aktu pārkāpumu. Attiecīgi lūdzam precizēt pielikumu un atbilstoši precizēt arī anotāciju.

-

Attiecībā uz grozījumu noteikumu 98. punkta ievaddaļā anotācijā sniegts šāds skaidrojums: "Jāprecizē noteikumu Nr. 918 98. punkta ievaddaļa, jo pašpatēriņa zvejas veids un raksturs neparedz konkrētās politikas atbalsta mehānismus vai atlaižu piemērošanas nepieciešamību." Aicinām sniegt izvērstāku skaidrojumu pēc būtības, kāpēc pašpatēriņa zvejas veids un raksturs iepretim komerciālajai zvejai neparedz konkrētās politikas atbalsta mehānismus vai atlaižu piemērošanas nepieciešamību, skaidrojot, vai un kādēļ paredzēta atšķirīga attieksme. Līdzīgi aicinām izvērstāk pamatot arī noteikumu 8. punkta un 1. pielikuma 10.2. apakšpunkta grozījumu.
 

-

Aicinām anotācijā pamatot ne tikai noteikumu 62. punkta 3. teikuma grozījumu, bet arī 4. teikuma svītrošanas nepieciešamību.

-

Anotācijā minēts: "Pašreizējā 79.1. apakšpunkta redakcija var radīt draudus neizlietot Latvijai piešķirto zvejas kvotu, ja zvejniekam tiek uzlikts par pienākumu saglabāt zvejas limitus noteiktā apjomā." Lūdzam izvērstāk pamatot grozījumu, skaidrojot, kā tieši ar noteikumu 79.1. apakšpunktu tiek uzlikts kāds pienākums zvejniekam, ņemot vērā, ka 79.1. apakšpunktā minēta "zvejas iespēju" saglabāšana.
 

-

Lūdzam izmantot Zvejniecības likumā lietoto terminoloģiju (proti, komerciālā zveja - sk. Zvejniecības likuma 1. panta 9. punktu).

-

Norādām, ka saskaņā ar Komerclikuma 18. pantu termins „uzņēmums” apzīmē organizatoriski saimniecisku vienību un nevis komercdarbības vai saimnieciskās darbības subjektu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt  noteikumu 8.¹ 2. apakšpunktu, termina „uzņēmums” vietā izmantojot terminu „komersants” vai „saimnieciskās darbības veicējs”.
Papildus, ņemot vērā, ka norma attiecas uz personām, kuru mērķis ir uzsākt saimniecisko darbību zvejniecībā kā uzņēmuma dalībniekiem vai vadītājiem, bet ne, piemēram, uz tādām personām, kas ir nesen uzsākušas saimniecisko darbību zvejniecībā kā uzņēmuma dalībnieki vai vadītāji, aicinām sniegt anotācijā izvērstāku skaidrojumu par personu loka izvēli. Ja nepieciešams, aicinām precizēt normu.

-

Vēlamies vērst uzmanību, ka Maksātnespējas likuma 4. panta otrā daļa un 5. panta otrā daļa, nosaka, ka "process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesa ar nolēmumu pasludinājusi maksātnespējas procesu". Lai arī praksē tiesa pieņem spriedumu par maksātnespējas procesa uzsākšanu, Maksātnespējas likumam atbilstošāka terminoloģija būtu "ar tiesas nolēmumu". Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi precizēt projektu.

-

Maksātnespējas likuma 3. panta otrā daļa noteic, ka "tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts ar dienu, kad tiesā ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta". Ja tiesību normas mērķis ir atbalstu nepiemērot jau ar dienu, kad tiesiskās aizsardzības process tiek uzsākts, tad teksts "ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process" nav precīzi konstruēts un līdz ar to lūdzam attiecīgi precizēt projektu. 

-

Vēršam uzmanību, ka sanācija un mierizlīgums kā procedūras ir likvidētas un netiek piemērotas attiecībā uz maksātnespējas procesu. Lūdzu, dzēst tiesību normas daļu par sanāciju un mierizlīgumu. 

-

Vēršam uzmanību, ka bankrota procedūra ir daļa no fiziskās personas maksātnespējas procesa atbilstoši Maksātnespējas likuma 128. panta trešajai daļai. Pēc būtības bankrota procedūra tiek aptverta jau ar tiesas nolēmuma pasludināšanu par maksātnespējas procesu un nebūtu izdalāma atsevišķi. Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi precizēt projektu.

-

Vēršam uzmanību, ka Maksātnespējas likuma 57. pants un 129. pants lieto terminu "pazīmes", nevis "kritēriji" attiecībā uz maksātnespējas procesa piemērošanu. Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi precizēt projektu.

-

Aicinām tiesiskās skaidrības labad precizēt, vai ar iesniegumu saprotams nomas iesniegums (sk. noteikumu 30.-33. punktu).

-

Lūdzam izvērtēt noteikumu 1.pielikuma 7.3.apakšpunkta ievada grozījuma nepieciešamību, ņemot vērā anotācijā noteikto, proti, ka grozījums ir nepieciešams, lai “iznomātājam, iestājoties normatīvajos aktos paredzētajiem apstākļiem, ir tiesības vienpusēji atkāpties no rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līguma. Tas nozīmē, ka situācijā, kad nomnieks šādai iznomātāja rīcībai nepiekrīt un puses nespēj panākt savstarpēju vienošanos, strīds ir risināms tiesas ceļā, ceļot prasību tiesā par nomas līguma izbeigšanu”. Uzsveram, ka pašreizēja spēka esoša redakcija paredz šādas tiesības nomniekam, tomēr, jaunā redakcija, kas paredz vienpusējo atkāpšanos no līguma, šķietami ir pretrunā ar Zvejniecības likuma 8.pantu, kas nosaka, ka gadījumos, kad zvejas tiesību nomnieks nepilda līguma noteikumus vai zvejas tiesību nomnieks pārkāpj spēkā esošos zveju regulējošos normatīvos aktus, iznomāto zvejas tiesību izmantošanu var pārtraukt tikai pamatojoties uz tiesas spriedumu.

-